Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Meteoroloģiskās zondes Irbe -1 lidojums ir izdevies veiksmīgs: iegūti Zemes fotoattēli infrasarkanajā diapazonā, augstuma un temperatūras mērījumi, kā arī augstas izšķirtspējas lidojuma video, informē Ventspils Augstskolas (VeA) pārstāve Inta Ozola.

Studentu komandas meteoroloģiskās zondes Irbe-1 lidojuma dati tiek analizēti un drīzumā tiks sūtīti Global Space Balloon Challenge žūrijai, kas novērtēs visu komandu sniegumu un apbalvos dažādās nominācijās, piemēram, par labāko video, tālāko lidojumu, interesantāko eksperimentu u.c.

No Ventspils lidostas teritorijas 10. aprīlī VeA studentu komanda Irbe -1 stratosfērā palaida meteoroloģisko balonu, un, uztverot zondes noraidītās GPS koordinātas, sekoja tā trajektorijai. Zondes signāls komandu aizveda līdz Lietuvai, Striukai ciemā, netālu no Jonišķiem, kur balona derīgā krava bija piezemējusies zemnieka Gediminas Ališauskas labības laukā. Uz derīgās kravas bija izvietots ziņojums tās iespējamajam atradējam; sekojot ziņojuma norādēm, Gediminas paziņoja komandai par zondes atrašanu. Saimnieks viesmīlīgi sagaidīja Irbe-1 komandas pārstāvjus, kā arī izrādīja paša veidoto iespaidīgo akmeņdārzu un koka skulptūras.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteiktie pārmetumi AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdei var apdraudēt lielo dzelzceļa projektu realizēšanu, pastāstīja Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācijas izpilddirektors Jānis Irbe.

Viņš uzsvēra, ka ministra izteikumi par iespējamo korupciju uzņēmumā un veids, kādā Linkaits vēršas pret LDz valdi, ir nepieņemams. Irbe pauda, ka tas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) principu pārkāpums, un, ja ir aizdomas par pārkāpumiem uzņēmumā, satiksmes ministram bija jāuzdod to izvērtēt LDz padomei.

«Valde nav zvērējusi uzticību ministram un tās darbu sākotnēji ir jāvērtē padomei, kura tikko apstiprināja uzņēmuma gada pārskatu un valdes darbību novērtēja kā ļoti labu,» pauda Irbe, piebilstot, ka LDz valde pilda Ministru kabineta (MK) uzdoto un strādā atbilstoši noslēgtajam daudzgadu līgumam un indikatīvajam plānam, kas ir apstiprināts MK.

Koksne var aizstāt dabasgāzi siltuma un elektroenerģijas ražošanā, to var īstenot ar Latvijā ražotām koksnes gazifikācijas iekārtām, kuras gan pašlaik tiek piegādātas Japānas pasūtītājiem.

SIA Fortes inženieri vairāku gadu garumā ir izstrādājuši koģenerācijas tehnoloģiju, kas, izmantojot biomasu, gāzģeneratorā rada kokgāzi, saražojot gan elektroenerģiju, gan siltumu, kā arī triģenerācijas procesā - aukstumu.

„Šis process ir gan cenu ziņā krietni izdevīgāks par dabasgāzi, gan videi draudzīgs biomasas resursu izlietojuma ziņā, jo pārsvarā biomasa tiek izmantota tikai viena veida enerģijas – siltuma – ražošanā. Turklāt šo tehnoloģiju ir iespējams integrēt jau esošajās dabasgāzes stacijās. Savukārt moduļu risinājums ļauj uzstādīt šādu pārvietojamu, iepriekš samontētu koģenerācijas staciju ar atvieglotām būvniecības procedūrām vai arī bez speciālas infrastruktūras,” skaidro SIA Fortes vadītājs Armands Zemītis. Viņš atzīst, ka vienu šādu sistēmu piegādās klientam Japānā un ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras atbalstu prezentēs arī citiem potenciālajiem klientiem.

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumi obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai izpelnījušies asu nozares pārstāvju kritiku, ieceri neatbalsta ne lauksaimnieki, ne zaļās enerģijas ražotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā EM priekšlikumus OIK atcelšanai, gala lēmums būs jāpieņem nākamajai valdībai. EM izstrādātais konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai paredz OIK atcelt no 2022. gada 1. janvāra, turpmāk valsts atbalstu enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver pārsubsidācijas novēršanu, atbalsta samazināšanu ekspluatācijā nenodotajām elektrostacijām, stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī citus risinājumus, kas jau tiek asi kritizēti. Izskatot minēto jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē, nozares viedoklis par EM piedāvājumu pagaidām gan netika uzklausīts, diskusijas paredzētas tad, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Ventspils Augstskolas (VeA) studentu komanda ir uzsākusi projektu IRBE-1 un piedalās starptautiskajās meteoroloģisko balonu sacensībās Global Space Balloon Challenge. Sancensību ietvaros vienlaicīgi no 44 valstīm stratosfērā tiks palaisti aptuveni 200 meteoroloģiskie gaisa baloni, kas būs aprīkoti ar kamerām un mēraparatūru, liecina medijiem sniegtā informācija. Studentu komanda plāno palaist zondi stratosfērā šogad, laika periodā no 10. līdz 27. aprīlim, no Ventspils lidostas.

VeA profesionālās maģistra studiju programmas Elektronika studenti - Endija Briede, Roberts Trops, Raivis Pabērzs, Mārcis Bleiders, Jānis Šate un Artūrs Orbidāns - ar Ventspils Augstskolas atbalstu ir izveidojuši komandu IRBE-1 dalībai sacensībās, kuru ietvaros stratosfērā tiks palaisti meteoroloģiskie gaisa baloni. Baloni uzņems fotoattēlus un video no aptuveni 30 km augstuma, kā arī veiks dažādus mērījumus. IRBE-1 pagaidām ir vienīgā komanda no Latvijas.

Zonde IRBE-1 stratosfērā ar speciāli sagatavotu fotokameru uzņems zemes virsmas fotoattēlus infrasarkanajā diapazonā. Šie attēli tiks izmantoti, lai plašā teritorijā noteiktu fotosintēzes procesa intensitāti augos. Ļoti līdzīgu metodi izmanto NASA satelīts Terra. Izmantojot radioamatieru raidītāju, GPS un GSM modemu, tiks noteikta balona atrašanās vieta. Uz zondes atradīsies arī studentu izveidotas elektronikas ierīces, kas veiks temperatūras, spiediena, magnētiskā lauka, paātrinājuma un citus mērījumus. Lidojuma laikā tiks arī uzņemts augstas izšķirtspējas video. Iegūtie rezultāti tiks apkopoti un kopā ar īsu videoatskatu nosūtīti sacensību rīkotājiem. Sacensību rezultāti tiks izvērtēti dažādās nominācijās (piemēram, augstākais lidojums, labākais eksperiments, labākais video un citi), un labākās komandas tiks apbalvotas. Ar šo projektu studenti vēlas pievērst sabiedrības uzmanību kosmosa tehnoloģiju pielietojumiem tautsaimniecībā.

Rojas ostā nogrimis kuģis un patlaban atbildīgie dienesti strādā, lai no kuģa izplūdušie naftas produkti nenokļūtu jūrā, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Šorīt ap plkst.5 VUGD saņēma informāciju no Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta, ka Rojas ostā piestātnē nogrimis zvejas kuģis un uz ūdens virsmas redzams naftas produktu plankums.

Jūras spēkos informē, ka bija saņemts paziņojums par nostrādājušu avārijas boju.

Notikuma vietā konstatēts, ka kanālā ir nogrimis kuģis un uz ūdens virsmas redzams naftas produktu plankums, kas virzās uz jūras pusi.

Ugunsdzēsēji kanālā izvietojuši norobežojošās un absorbējošās bonas. Patlaban notikuma vietā tiek izvietotas papildus norobežojošās un absorbējošās bonas visā kanāla platumā, lai naftas produkti nenokļūtu jūrā.

Par notikušo informēts Valsts vides dienests.

Latvija dienā par importētiem energoresursiem izdod vairāk nekā 17,3 miljonus eiro, bet iekasē tikai 3 miljonus eiro, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums sacīja Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.

Līdz ar to 14 miljoni ir mīnusā, kas, pēc viņa domām, ir ļoti slikts rādītājs.

J.Irbe uzsver, ka Latvijai ir visi priekšnosacījumi 100% pašpietiekamībai – 55% valsts teritorijas klāj meži, un 10 miljoni kubikmetru šķeldas ekvivalenta ik gadu paliek mežā. Tāpat Latvijai ir neizmantota kūdra un citi materiāli.

Jebkurai saprātīgai valstij jāvirzās uz to, ka nauda griežas valsts iekšienē, nevis 14 miljoni eiro ik dienas iziet no valsts, uzsver eksperts.

Viņaprāt, elektrības patēriņš Latvijā augs, un iespējas palielināt vietējo enerģijas ražošanu ir lielas. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā elektrība nav vislētākā, bet nav arī visdārgākā, viņš saka.

Gada nogalē Ekonomikas ministrija (EM) steidzamības kārtā ķērusies pie jautājumu, kas saistīti ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK), risināšanas

28. decembrī, laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, EM lūgusi sniegt atzinumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā. Dokumenta saskaņošanas termiņš, kas bija vien dažas dienas, izpelnījies nozares pārstāvju un ekspertu nosodījumu.

Atzinumu par grozījumiem MK noteikumos EM lūgusi sniegt līdz 2018. gada 3. janvārim, kas nozīmē, ka lēmuma pieņemšanai starp svētkiem atvēlētas vien nepilnas četras darba dienas. Kā norādīts ministrijas vēstulē, noteikumu projektu plānots iesniegt izskatīšanai MK 9. janvāra sēdē steidzamības kārtā, lai nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas koģenerācijas staciju uzraudzības un kontroles kārtībā. Šāds lēmums pieņemts saskaņā ar Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra 2017. gada 30. oktobra ziņojumu Par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, saistībā ar masu medijos izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Pieprasījumu sniegt atzinumu dažu dienu laikā Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe sauc par nekorektu. «Tas liecina par vēlmi šos grozījumus veikt bez izvērtēšanas,» pauž J. Irbe, uzsverot, ka atzinumu iesniegšana mēnesi vēlāk neko nemainītu. «To visu varēja darīt arī laicīgāk. Ziņojums tika nolasīts 30. oktobrī, kas nozīmē, ka jau tajā brīdī melnraksta veidā bija sagatavoti kaut kādi grozījumi, » domā LAEF valdes priekšsēdētājs. Viņš atzīmē, ka ministrija dokumentus pūrā turējusi teju 60 dienas, bet iesaistītajām pusēm tos izskatīt ļāvusi vien nepilnas četras. «Lūgums sniegt atzinumu tika izsūtīts 28. decembrī pulksten 16:46. Pēc ierēdņa darba laika mums bija 3 dienas un 14 minūtes,» rēķina J. Irbe. EM norāda, ka saskaņošanas termiņš ir noteikts atbilstoši MK kārtības rullim, kas paredz iespēju jautājumus virzīt steidzamības kārtībā kā MK lietu. «Jautājums par iespējamu komersantu negodīgu rīcību, saņemot OIK maksājumus un tādējādi katru dienu potenciāli radot papildu izmaksas sabiedrībai, ir valdības prioritāte, tāpēc Ekonomikas ministrs virza šos jautājumus kā steidzamus,» uzsver ministrijā.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) kategoriski iebilst pret Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem noteikumu projektiem, kas paredz būtiski pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, intervijā Latvijas Radio sacīja LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.

Kā sacīja Irbe, noteikumu projekti tādā redakcijā, kā tos paredzēts izskatīt pirmdien Ministru kabineta komitejā, ir vērsti uz klaju vēlmi atrast atkāpes no normatīvajiem aktiem un obligātā iepirkuma komponenti (OIK) atņemt ražotājiem jebkurā gadījumā.

LAEF pārstāvis pauda, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāpasaka atklāti, ka «mēs nevēlamies jūs [atjaunojamās enerģijas ražotājus]».

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, izstrādājot šos noteikumu projektus, tie nav apspriesti ar atjaunojamās enerģijas ražošanas nozares pārstāvjiem. Ar nozari arī nav runāts par to, vai un kā rīkoties, lai varētu atteikties no OIK.

Kā sacīja Irbe, OIK «varbūt nebija aizgājis paredzētajā virzienā», bet no valsts puses neesot veiktas nekādas darbības, lai rastu citus virzienus. Vienlaikus LAEF vadītājs sacīja, ka nozarei esot skaidri risinājumi OIK sistēmas izmaiņām, par kuriem esot iespējams runāt.

Piektdien, 18. maijā, aizvadīta trešā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanas darba grupas sēde, oficiāla informācija par pieņemtajiem lēmumiem pagaidām netiek sniegta

Trešajā sēdē iesaistītās puses grupās strādāja pie OIK sistēmas maksājumu atcelšanas scenāriju izstrādes, kā arī tika iepazīstinātas ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas redzējumu par esošo OIK sistēmu un mērķi. Lai gan aizvadītas jau trīs no plānotajām deviņām sēdēm, oficiālu ekonomikas ministra komentāru par darba grupā pieņemtajiem lēmumiem joprojām nav.

No otra gala

Darba grupa, kurai līdz 1. augustam jāizstrādā rīcības plāns OIK atcelšanai, vēl nav pietuvojusies uzstādītā mērķa sasniegšanai, uzskata LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. «Teorētiski iespējams izvirzīt jebkādus risinājumus un scenārijus, taču juridiskais un finansiālais izvērtējums tos visus var pilnībā norakstīt. Ja mēs saprastu, kādas sekas naudas izteiksmē pieņemtie lēmumi atstās uz valsts budžetu vai tautsaimniecību kopumā, manuprāt, par daudziem jautājumiem varētu vispār nerunāt,» pauž J. Irbe, uzsverot, ka šī iemesla dēļ pirms priekšlikumu izteikšanas būtu svarīgi iepazīties ar pilnīgu situācijas izvērtējumu.

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Patlaban Latvijā nepilnvērtīgi izmantojam kūdru, kas nereti tiek aizmirsta, taču faktiski tas ir atjaunojamais resurss, DB rīkotajā konferencē Evolūcija vai revolūcija – siltumapgāde pārmaiņu priekšā sacīja uzsvēra Atjaunojamo energoresursu federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.

Kūdrai jābūt vienam no resursiem, kas jānovērtē un kam ir būtiska nozīme siltuma ražošanā, ņemot vērā problēmas ar klimata pārmaiņu radīto prasību izpildi.

Šobrīd Latvijā tiek izstrādāti tikai 30% no šī purva resursa un paliek 70%. Tāpēc to neizmantot ir nepareizi, jo Latvija netiešā veidā par to maksā, uzsver J. Irbe.

Desmit gadu laikā obligātā iepirkuma (OI) ietvaros elektroenerģijas ražotājiem kopumā izmaksāti 2,4 miljardi eiro, izmaksas virs tirgus cenas sasniegušas 1,7 miljardus eiro

Laika posmā no 2007. līdz 2017.gadam OI ietvaros komersantiem kopumā izmaksāti vairāk nekā 2 miljardi eiro, liecina Enerģijas publiskā tirgotāja (EPT) sniegtā informācija. Vislielāko reālo ietekmi uz obligātā iepirkuma komponenti (OIK) atstājušas Arta Kampara (Jaunais laiks, vēlāk Vienotība) laikā izsniegtās atļaujas - gandrīz pusei no šī brīža atbalsta saņēmēju atļauja izsniegta tajā laikā, kad ekonomikas ministrs bija tieši A.Kampars. DB uzrunātie eksperti atzīst, ka kopumā iniciatīva atbalstīt atjaunojamo enerģiju Latvijā vērtējama pozitīvi, taču šobrīd nekontrolētā OIK sistēmas attīstība radījusi būtiskas energopolitikas problēmas.

Pirmsākumi meklējami sen

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

SIA Jumis Geo vadība nepiekrīt Ekonomikas ministrijas (EM) lēmumam uzņēmumam liegt pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma (OI) ietvaros. Jumis Geo uzsver, ka EM lēmumu pārsūdzēs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atļauja pārdot elektroenerģiju OI ietvaros SIA Jumis Geo atcelta šā gada 16. jūlijā. EM skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, jo pārbaudes laikā konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāuzsāk ražošana, tā kā iekārtu kopums nebija gatava ekspluatācijai. SIA Jumis Geo valdes loceklis Edgars Romanovskis lēmumam nepiekrīt, norādot, ka EM argumenti nekādā gadījumā nevarēja kalpot par iemeslu šāda lēmuma pieņemšanai. Nozares eksperti atļaujas anulēšanu uzskata par tuvredzīgu un ekonomiski neloģisku.

EM pēc būtības vēlas atņemt elektroenerģijas OI tiesības visām koģenerācijas stacijām, kas darbu uzsākušas, ieviešot mazas jaudas, atzīmē E. Romanovskis. «Lai to panāktu, EM izvirza papildu prasības, kas iepriekš likumā nebija paredzētas, kā arī tendenciozi tulko un piemēro Ministru kabineta (MK) noteikumus. Tas ne tikai rada finansiālus zaudējumus, bet arī grauj uzņēmēju un kredītiestāžu uzticību Latvijai,» pauž E. Romanovskis. Viņš stāsta, ka 2016. gadā, kad SIA Jumis Geo uzsāka elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā ar mazas jaudas elektrostaciju, MK noteikumi Nr.221 un citi normatīvie akti, kas regulē OI tiesību piemērošanu, nenoteica, ar kādu jaudu un cik lielā apjomā ražošana jāuzsāk.

Vai radot plašu ažiotāžu izraisījušu apakšveļas kolekciju, vēlāk ieturot pauzi, ir iespējams gan pazust, gan atgriezties?

Par to pārdomās dalās zīmola Kūsiņš radītājas un īpašnieces Irbe Šmite un Dana Stuce.

Nupat septembrī abu dāmu uzņēmums (SIA Kūsiņš) nosvinējis divu gadu pastāvēšanu. Kūsiņš sākotnēji bija divu radošu personību joks bez jebkāda priekšstata par biznesa organizāciju. Tagad ir pieredze un arī iegūtas teorētiskas zināšanas.

Zīmola grafiskais dizains novērtēts arī Latvijas gada preču zīmes konkursā un 2016. gadā saņēmis ievērojamā grafikas dizainera un mākslinieka V. Celma speciālbalvu par latvju zīmju lietošanu. «Tas mūs arī paceļ spārnos,» saka Dana, «sajutāmies ārkārtīgi īpatni, esot blakus magnātiem, starp visiem tiem lielajiem uzņēmumiem, kas balvas ceremonijā bija klāt.»

Enerģētikas nozares pārstāvji pārsteigti par Saeimas deputātu aicinājumu izstrādāt regulējumu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai jau pavasarī

Vakar Saeima atbalstīja lēmuma projektu par OIK atcelšanu. Tajā deputāti aicina Ekonomijas ministriju (EM) steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no šā gada 31. marta. Nozares pārstāvji atzīst, ka lēmums bijis negaidīts.

Šādu nepārdomātu lēmumu pieņemšana varētu vēl vairāk iedragāt ārvalstu investoru uzticību, uzskata enerģētikas eksperts Edgars Vīgants, atsaucoties uz Ārvalstu investoru padomes sniegto informāciju, ka piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmērs Latvijā samazinās. «Nenoteiktība mūsu valstī ir ļoti augstā līmenī, un tas ir šokējoši, ka Saeima vienbalsīgi pieņem šādus lēmumus. Es uzskatu, ka šis ir kārtējais mēģinājums izmantot OIK platformu politiskajās cīņās. Viegli tautai solīt, ka par elektrību varēsim maksāt mazāk, taču mēs visi labi zinām, ka tā gluži nebūs,» atzīmē E. Vīgants, norādot, ka šis aicinājums uzskatāms par rīkojumu. «EM būs jāizstrādā šie normatīvie akti, cits jautājums, vai to šajā laikā ir iespējams izdarīt, ņemot vērā to, ka mums pašlaik nav ne valdības, ne ekonomikas ministra,» pauž eksperts.

Ja martā piepildīsies sliktākās prognozes un piena cena pietuvosies kritiskajai robežai, kas ir 25 centi par litru, arī Latvijas piena ražotāji ir gatavi plašiem protestiem, paziņoja Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Asociācijā norāda, ka Latvijas piena ražotāji ir gatavi gan boikotēt veikalus, gan izliet piena cisternas pie valdības mājas durvīm, lai krīzē nonākusī piena nozare valdībā tiktu sadzirdēta.

Melnis paredz, ka daļa nozares iznīks, ja situācija netiks uzlabota valstiskā līmenī. Ja uzņēmums strādā ar lieliem zaudējumiem, tas ilgi pastāvēt nevar un ir jāver ciet.

Viņš uzver, ka grūtības skar nevis vienu saimniecību vai uzņēmumu, bet veselu nozari. Saimnieki būšot spiesti pieņemt lēmumu likvidēt ganāmpulkus.

"Nozares krīze un apdraudējums ir ļoti nopietns, un skaidrs, ka cilvēki nevēlas iekļūt parādu jūrā, bet gan laicīgi izvairīties no apjomīgiem zaudējumiem," uzsver Melnis.

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanas darba grupa līdz šim notikušo sarunu lietderīgumu vērtē pretrunīgi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

OIK likvidēšanas darba grupa ceturtdien pulcējās jau uz otro sēdi, kurā, līdzīgi kā pirmajā sēdē aprīļa beigās, daudz uzmanības tika veltīts darba grupas locekļu izglītošanai, apskatot OIK tipoloģiju un vēsturi, kā arī iepazīstinot sēdes dalībniekus ar esošo OIK sistēmu, tās mērķi un ietekmi uz tautsaimniecību. DB uzrunātie eksperti atzīst, ka daļai iesaistīto šī informācija noteikti ir noderīga un vajadzīga, jo daudzi ikdienā nestrādā ar enerģētikas jautājumiem, taču šo pašu informāciju bija iespējams gūt arī iepriekš sagatavojoties un iepazīstoties ar sēdes materiāliem.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka šomēnes paredzētas vēl divas darba grupas sēdes - 18. un 31. maijā, pa divām reizēm darba grupas locekļi tiksies arī jūnijā un jūlijā, bet 1.augustā plānota pēdējā darba grupas sanāksme.

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Piena krīzi ir jārisina pārstrādes uzņēmumiem un tirgotajiem, pauda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

"Zemnieki ir visu izdarījuši - visus šos gadus uzlabojuši konkurētspēju, visu laiku strādājuši ar zemāko cenu, kas Eiropā ir bijusi. Tas nozīmē, ka viņi ir viskonkurētspējīgākie. Diemžēl tā neizdarība ir pārstrādes, tirdzniecības un Zemkopības ministrijas pusē," teica Norkārklis.

Viņš arī norādīja, ka jau 30 gadus piena krīzēs pārstrādātāju un tirgotāju riski vai biznesa neveiksmes tiek noveltas uz lauksaimnieku pleciem.

Tāpat Norkārklis atzīmēja, ka cēlonis pašreizējai situācijai ir "piena kari" starp Latviju, Lietuvu un Poliju.

Pēc viņa teiktā, būtu jāstrādā pie tā, lai zemniekiem tiktu maksāta Eiropā līdzvērtīga piena pamatcena. Arī stratēģijā "No lauka līdz galdam" atrunāta lauksaimnieku loma pārtikas ķēdē un Zemkopības ministrijai ir jādomā par aktivitātēm, kas nodrošinātu, ka lauksaimnieks saņem godīgu samaksu par saražoto produkciju, bet zemkopības ministram būtu jānostājas lauksaimniecības un sabiedrības pusē un jāsakārto pārstrādes tirgus un tirdzniecība.

No sava dibinātā Annahouse Agnese Irbe aizgāja, jo jutās sevi izsmēlusi un vēlējās attīstīt citas savas idejas, kam iepriekš nebija laika, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tagad Annahouse nodota citās – labās rokās – uzņēmums turpina strādāt, bet es esmu pievērsusies savam nākamajam sapnim. Ar Annahouse tā bija radošuma attīstīšana bērnos, tagad – festivāls sevis izziņai, veselīgam dzīvesveidam. Šaubos, vai to var saukt par biznesu, vismaz pagaidām. Varbūt ar gadiem tas izveidosies par pasākumu, no kā varētu nodrošināt sev iztiku. To mēs redzēsim,» stāsta Agnese Irbe, bijusī SIA Annahouse īpašniece. Kopš marta Agnese strādā pie festivāla Helsus organizēšanas, kas notiks Rīgā augusta beigās.

Pie nākamā projekta

«Pēdējais punkts uz «i» bija apziņa, ka es jau kādu laiku domās dzīvoju pie citiem projektiem un neveltīju Annahouse tik daudz laika, kā vajadzētu – to uzreiz varēja just biznesa rādītājos. Pēdējais gads nebūt nebija tik labs, kā varētu būt. Nolēmu, ka bizness jānodod citās rokās, pretējā gadījumā tas varētu pazust pavisam,» spriež Agnese. Runājot par atteikšanos no vairākus gadus auklēta projekta, viņa teic, ka lielākas bēdas par to bija ģimenei, nevis viņai pašai. Agnese uzskata, ka ar viņas aiziešanu no uzņēmuma nekas nebeidzas. «Uzņēmums jau paliek. Galvenais, ka kāds ar to turpina darboties. Ļoti ceru, ka jaunajam īpašniekam sanāks labāk nekā man un uzņēmums augs. Tāpēc es nepārdzīvoju par to, ka vairs neesmu tā īpašniece. Katrā biznesa posmā vajadzīgs cita tipa vadītājs, tas ir labi un pareizi. Tad uzņēmums iegūst pilnīgi citas aprises. Man nav pārdzīvojumu saistībā ar to, es priecājos un ar iedvesmu eju pie nākamā projekta,» saka Agnese.

Vissmagāk valdības pieņemto noteikumu grozījumi skars mazo HES nozari, kritiska situācija arī biogāzes stacijām, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens grozījumus valdības noteikumos, kuri ierobežo atbalstu atjaunojamās enerģijas (AER) nozarei, sauc par «godīgu modeli», kurā «rasts līdzsvars starp sabiedrības, tautsaimniecības un nozares interesēm». Savukārt Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas vadītājs Jānis Irbe īpašu godīgumu kārtējos pret nozari vērstajos normatīvo aktu grozījumos nesaskata, vēl vairāk – to rezultātā paredz plašus nozares uzņēmumu bankrotus, kuri vissmagāk skars mazo HES nozari, taču tie draud arī citām, piemēram, biogāzes nozarei. Mazajiem AER uzņēmumiem ir nozīme vides uzturēšanā, piemēram, biogāzes stacijas veic arī attīrīšanas iekārtu lomu pie lopu fermām, tāpēc to darbības apturēšana var nozīmēt pat lokālu vides katastrofu, uzsver nozares pārstāvji.