Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteiktie pārmetumi AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdei var apdraudēt lielo dzelzceļa projektu realizēšanu, pastāstīja Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācijas izpilddirektors Jānis Irbe.
Viņš uzsvēra, ka ministra izteikumi par iespējamo korupciju uzņēmumā un veids, kādā Linkaits vēršas pret LDz valdi, ir nepieņemams. Irbe pauda, ka tas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) principu pārkāpums, un, ja ir aizdomas par pārkāpumiem uzņēmumā, satiksmes ministram bija jāuzdod to izvērtēt LDz padomei.
«Valde nav zvērējusi uzticību ministram un tās darbu sākotnēji ir jāvērtē padomei, kura tikko apstiprināja uzņēmuma gada pārskatu un valdes darbību novērtēja kā ļoti labu,» pauda Irbe, piebilstot, ka LDz valde pilda Ministru kabineta (MK) uzdoto un strādā atbilstoši noslēgtajam daudzgadu līgumam un indikatīvajam plānam, kas ir apstiprināts MK.
Viņš arī norādīja, ka izteikumi par kaut kādām aizdomām, neuzliekot galdā faktus un neizvērtējot to patiesumu, ir vēršanās konkrēti pret cilvēkiem - «cilvēki tiek aplieti ar dubļiem un viņiem tiek uzlikta tāda ēna, ar kuru pēc tam visa turpmākā dzīve ir sabojāta».
Irbe arī uzsvēra, ka Linkaita rīcības dēļ vistiešākajā veidā tiek apdraudēta dzelzceļa elektrifikācija. «Es domāju, ka Eiropas Komisijas (EK), kurai trīs mēnešu laikā jāsniedz atzinums par to, vai elektrifikācijas projektam piešķirt finansējumu vai nē, atzinums būs noraidošs, jo viņiem pietiek ar vienu korupcijas aizdomu ēnu, lai nepiešķirtu naudu,» pauda organizācijas izpilddirektors, piebilstot, ka tas attiecīgi apdraud visu Latvijas dzelzceļa konkurētspēju, īpaši ar Lietuvu, kas elektrifikāciju veic pati par saviem finanšu līdzekļiem.
Tāpat apdraudēti esot vēl vairāki lieli projekti, kas jārealizē attiecībā uz Daugavpils un Rīgas dzelzceļa mezgliem. Tie ir apdraudēti jo, visticamāk, tiks samazināta uzņēmuma kredītspēja, kas apgrūtinās finansējuma iegūšanu un ir svarīgi dzelzceļa konkurētspējas nodrošināšanai.
«Man šķiet, ka šādiem soļiem LDz nākamgad var kļūt no pelnoša uzņēmuma par dotējamu. Ja situāciju steidzami neatrisinās vai neizlabos,» pauda Irbe, piebilstot, ka nevaino ministru un neapgalvo, vai viņa rīcība ir pareiza vai nepareiza. «Ja ir fakts par aizdomām, tad ministram ir jāvēršas pie padomes, kura vērtē un var pieņemt kādu lēmumu. Pašreiz nozare ir ļoti satraukta par to, kas vispār mūs sagaida nākotnē, jo šis jautājums attiecas uz visu nozari kopumā,» uzsvēra Irbe.
Jau ziņots, ka otrdien, 7.maijā, Linkaits izteica neuzticību Bērziņam un valdes locekļiem Aivaram Strakšam un Ainim Stūrmanim, un rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata.
Ministrs informēja, ka galvenie pārmetumi saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas draud ar smagām sekām gan LDz, gan Latvijas valstij. Ministra rīcībā nonākusi informācija arī par iespējami koruptīviem darījumiem, attiecīgo informāciju nododot izmeklēšanai KNAB. Tāpat konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liek domāt, ka valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.
Linkaits pauda, ka pašreiz negrib izpaust konkrētāku informāciju par iespējamo korupciju, bet apstiprināja, ka tas ir saistīts ar pašreiz un nesenā pagātnē notikušiem darījumiem. Savukārt par mārketinga un reklāmas līgumiem esot aizdomas, ka ne visi ir noslēgti attiecīgajam mērķim, jo liels reklāmu īpatsvars esot koncentrēts uz divām pilsētām - Ventspili un Dobeli. Linkaits arī uzsvēra, ka nav iemesla domāt, ka šajās pilsētās būtu lielāka LDz reklāmu mērķauditorija.
Savukārt Bērziņš paziņoja, ka LDz valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks, uzņēmumā viss ir kārtībā un pārmetumi ir nepamatoti.
Jautāts par iespējamām koruptīvām darbībām uzņēmumā, Bērziņš norādīja, ka par to viņam nekas nav zināms. «To izmeklē KNAB un LDz pieprasījumu par krimināllietām nav,» viņš sacīja, uzsverot, ka jebkuram ir tiesības ziņot par aizdomām par korupciju, turklāt uzņēmumā pirms gada ir izveidota pretkrāpnieciskā nodaļa tieši šādu jautājumu risināšanai.
Bērziņš uzsvēra, ka pats uzņēmums ir iniciējis arī divus auditus - vienu uzņēmuma iekšienē, kas jau ir noslēdzies un parādīja, ka visa darbība atbilst normatīviem, un otrs - ārējais audits, kas pašreiz notiek.
«Latvijas dzelzceļš» ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna «Latvijas dzelzceļš» valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - «LatRailNet», kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, «LDZ Cargo», kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums «LDZ infrastruktūra», ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums «LDZ ritošā sastāva serviss», apsardzes uzņēmums «LDZ apsardze», kā arī loģistikas uzņēmums «LDZ loģistika».
