Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās šobrīd notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums. Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus.

Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas atklāja zemgaļu laika senlietas pat no 13./14. gadsimta, informē AS "RERE Grupa".

Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–85) uzrakstu un Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259-1264) feniņu.

Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA "ARCHEO" arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos.

Pēc 18 mēnešiem noslēdzies viens no nozīmīgākajiem posmiem Ventspils Livonijas ordeņa pils vēsturē.

2011. un 2012.gadā restaurētas pils nozīmīgākās telpas, tostarp kapela, kapitula zāle, ordeņa brāļu guļamtelpa un ēdamtelpa, kā arī izveidota ekspozīcija Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām, restaurētas visu pils kompleksa ēku fasādes, rekonstruēta mūra sēta un veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā projekta Livonijas ordeņa pils kompleksa Ventspilī rekonstrukcija, renovācija un ekspozīcijas izveide ietvaros Ventspils muzejs ieguvis ne tikai sakārtotu infrastruktūru, bet arī nozīmīgus ar pils vēsturi saistītus faktus.

Pils otrā stāva dienvidu daļā izpētes gaitā atsegts plašs augu - ziedu gleznojuma fragments, kas darināts vairākās krāsās – tātad polihroms. Tas apstiprina priekšstatus par šo telpu – lai arī neliela, tā bijusi viena no labākajām un siltākajām pils otrajā stāvā, jo vērsta pret dienvidiem, zem tās – virtuve, bet blakus – masteļskurstenis.

Latvijas Banka trešdien, 17. jūnijā, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Rīgas pilij 500. Monēta ir veltījums Rīgas pilij, kuras siluets Daugavas labajā krastā ir raksturīga galvaspilsētas panorāmas zīme, kas gadsimtiem bijusi varas spēka vai vājuma lieciniece, skaidro centrālā banka.

Monētas mākslinieki ir Ivars Drulle (aversa grafiskā dizaina un monētas plastiskā veidojuma autors) un Ilze Lībiete (reversa grafiskā dizaina autore). Monēta kalta Šveices kaltuvē Faude & Huguenin SA, tās aversā redzami Rīgas pils Konventa vārtu portāla akmens ciļņu – Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga – attēli, bet reversā – stilizēts Rīgas pils atveids skatā no augšas.

Par tagadējās Rīgas pils ēkas uzbūvēšanas gadu pieņemts uzskatīt 1515. gadu, ar ko beidzas teksti zem Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga (1494–1535) akmens tēliem virs pils vārtiem un arī rakstiskas liecības par būvdarbu izdevumiem. Pili rīdziniekiem nācās uzcelt pašu nojauktās Livonijas ordeņa mestra rezidences vietā, izpildot kapitulācijas līguma noteikumus pēc sakāves 1491. gadā pie Bukultiem un atzīstot Livonijas ordeņa mestra un Rīgas arhibīskapa virskundzību.

Ventspils pašvaldība pretendēs uz Eiropas reģionālās attīstības fonda atbalstu vairāk nekā miljona latu apjomā Livonijas ordeņa pils kompleksa Ventspilī rekonstrukcijai, renovācijai un ekspozīcijas izveidei.

Par to pieņemts lēmums Ventspils domes sēdē. Viens no galvenajiem projekta uzdevumiem ir Livonijas ordeņa pils 2.stāva restaurācija un ekspozīcijas izveide tajā. Lai arī iepriekš veiktie restaurācijas darbi veikti tā, lai radītu plašas ekspozīciju un pasākumu norises telpas pirmajā, trešajā stāvā un tornī, kā arī cietuma ēkā, pils iespējas šajā ziņā ne tuvu nav izsmeltas, norāda projekta izstrādātāji. Restaurācijas otrajā kārtā pēc arhitekta P.Blūma (SIA Konvents) izstrādātā projekta plānots veikt vēsturiskās ordeņa pils nozīmīgāko telpu – kapelas, kapitula zāles, ordeņa brāļu guļamtelpas, ēdamtelpas restaurāciju.

Noslēgušies Livonijas ordeņa Siguldas pils vēsturiskā mūra atjaunošanas darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Pirmie ārkārtas remontdarbi tika uzsākti jau 2023.gadā pavasarī, kad pēc straujās klimata maiņas ziemā tika konstatētas plaisas un nestabili akmeņi Livonijas ordeņa pils dienvidu torņa ārējā mūrī. Lai novērstu risku pilsdrupu apmeklētājiem, tika izbūvēts koka drošības tunelis. Eksperti, apsekojot mūri, konstatēja nestabilu un kustīgu akmeņu mūra posmus, lāstekas torņa logu ailās, kā arī to, ka plašās mūra zonās mūrjava kļuvusi stipri irdena un zaudējusi saistvielu.

Tāpēc pašvaldība pieņēma lēmumu veikt visa dienvidu torņa mūra ārkārtas restaurāciju, un steidzamības kārtā tika izstrādāts torņa mūru ārkārtas atjaunošanas darbu plāns, lai novērstu lietus ūdeņu iekļūšanu torņa mūra konstrukcijās, stabilizētu un nostiprinātu mūra čaulu, kā arī aizpildītu mūra izskalojumus ar kaļķa bāzes injekciju javu.

Livonijas ordeņa pils kompleksā noslēgušies vērienīgi būvniecības un restaurācijas darbi, un Ventspils dome izdevusi rīkojumu par objektu nodošanu ekspluatācijā.

Atbilstoši arhitekta Pētera Blūma izstrādātajiem projektiem, kurš pils atjaunotni uzskata par mūža spilgtāko darbu, būvniecības firma Pilsbūve veikusi 2.stāva nozīmīgāko telpu – kapelas, kapitula zāles, ordeņa brāļu guļamtelpas, ēdamtelpas - atjaunošanu, pabeigta mūra sētas rekonstrukcija un renovācija, kā arī pils un tās kompleksā ietilpstošo ēku fasāžu restaurācija, informē pils apsaimniekotājs - Ventspils muzejs.

Pils kapelu, kas ir senākā saglabājusies baznīcas celtne Kurzemē, papildinājis Latvijas mēroga retums – trīs senie iesvētīšanas krusti, kas, visticamāk, attiecināmi uz 14.-15.gadsimtu. Izpētes gaitā atklāts plašs ziedu gleznojums, kas datējams ar 17.gs., līdz šim nezināmi 19.gs. sienu krāsojumu fragmenti un durvju portāla apgleznojumi, pirms vairākiem simtiem gadu ieskrāpēti cilvēku attēli – savdabīgi senie grafiti un divas gandrīz tik pat vecas mumificējušās žurciņas.

Konkursā par Livonijas ordeņa pils kompleksa rekonstrukciju, restaurāciju un ekspozīcijas izveidi Ventspilī uzvarējusi SIA Pilsbūve, kas darbus apņēmusies veikt par 722,2 tūkstošiem latu (bez PVN).

SIA Pilsbūve izvēlēta no trim pretendentiem, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Līguma ietvaros SIA Pilsbūve būs jāveic telpu renovācija un rekonstrukcija, ugunsdrošības un apsardzes, elektromontāžas darbi, jāizbūvē elektrotīkli un stacionārā ugunsdzēsības sistēma, jāierīko apkures, ventilācijas, kondicionēšanas, videonovērošanas sistēmas, jāveic Livonijasordeņa pils fasādes atjaunošana (restaurācija), teritorijas labiekārtošana pēc pils fasādes atjaunošanas (restaurācijas), jāatjauno cietuma administrācijas ēka, Livonijas ordeņa pils mūra sēta, bijušā sieviešu cietuma ēkas fasāde un jumts.

2015. gada 18. decembrī ekspluatācijā tika nodota Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūve. Pasūtītāja VAS Valsts nekustamie īpašumi uzdevumā trīs gadu garumā pils atjaunošanas darbus veica pilnsabiedrība SBRE, kuras sastāvā ietilpst divi būvniecības uzņēmumi – SIA RE&RE un SIA Skonto Būve.

Rīgas pils komplekss veidojies secīgu vēsturisku pārveidojumu rezultātā, no Livonijas ordeņa mītnes pārtopot par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci.

Prezidenta kancelejas telpās, kas atrodas pils Austrumu piebūves daļā, atjaunots valsts pirmās personas darba kabinets un sēžu zāles, Preses dienesta darba vietas, kā arī reprezentācijas telpas. Katra no tām atjaunota vēsturiskajā izskatā, tām piemērojot mūsdienu funkcionalitāti un kvalitāti.

Ar rekonstruēto Rīgas pili svinīgā pasākumā, kas norisinājās 22. decembrī, iepazinās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Projekta autors, pilnsabiedrības Pils projekts projektētājs, arhitekts Artūrs Lapiņš norāda, ka darbs pie izpētes un projektēšanas sācies jau vairāk nekā pirms 10 gadiem un turpinājies visu rekonstrukcijas laiku.

Bauskas pils restaurācijas process ir pagarināts par vēl vienu gadu, termiņus liek pārskatīt grūtības iepirkumos.

Šobrīd noteiktais pils restaurācijas beigu termiņš ir 2014. gada 20. augusts. Sākotnējo plānu pabeigt darbus jau šā gada vasarā nav izdevies realizēt. Pils atjaunošanas process ir veidojies no daudziem specifisku būvniecības un restaurācijas darbu iepirkumiem, no kuriem vairāki beidzās bez rezultāta un tika sludināti atkārtoti.

Bauskas pils restaurācijas projekta izmaksas saskaņā ar Bauskas novada domes informāciju ir gandrīz 1,4 miljoni latu, 84,95% no šī summas finansē ERAF, pašvaldības finansējums ir 12,8%, valsts budžeta dotācija – 2,25%. Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis lēš, ka projektu būs izdevies pabeigt bez īpašām atkāpēm no budžeta.

Bijušais baņķieris, uzņēmējs Oļegs Fiļs ar dzīvesbiedri Kristīni Jelinsku turpina atjaunot lielāko un senāko līdz mūsdienām saglabājušos Nurmuižas pils kompleksu, meklējot katrai ēkai mūsdienu vajadzībām atbilstošāko funkciju. Jaunākais īstenotais projekts pils kompleksā ir Smēdes SPA, bet projektēšanas stadijā atrodas Lielais Nurmuižas SPA.

Talsu novada Laucienes pagastā esošais 16.gadsimta pils komplekss aizņem aptuveni 80 hektāru, kur saskaņā ar vēsturisko izziņu izvietotas 33 dažādas ēkas un būves – pati Nurmuižas pils jeb kungu māja, krogs, kūtis un staļļi, ratnīca, kalpu māja, vārtu tornis, dārznieka māja, oranžērija, smēde un daudzas citas.

Līdz šim pils kompleksā ieguldīti vairāk nekā 7 miljoni eiro. Iepriekš Dienas Bizness pils kompleksā viesojās, kad pils jaunie saimnieki gatavojās atvērt Nurmuižas restorānu.

Baņķiera mūža projekts 

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža...

Tas kā pirmais publiski pieejamais objekts muižas kompleksa vēsturiskajā kroga ēkā ir atvērts kopš 2020.gada maija. Kroga ēkā sovhoza laikā bija garāžas un traktoru remontdarbnīcas, un renovācijas gaitā tika norakts aptuveni pusotru metru dziļš tehnoloģiskais uzslāņojums.

Šo trīs gadu laikā izdarīts daudz – kādreizējā govju kūts 700 kvadrātmetru platībā pēc renovācijas kļuvusi par svinību un koncertu vietu, uz vēsturiskajiem pamatiem atjaunota pils oranžērija un vīnogu dārzs, savukārt restaurētajā kalpu mājā (vēlāk – doktorātā) ir labiekārtota viesnīca ar 22 numuriem.

Atdzimšanu piedzīvojis arī Nurmuižas gleznainais parks. Teritorijas labiekārtošana veikta arheoloģiskā uzraudzībā, jo pils kompleksa veidošanās saistāma ar Livonijas ordeņa laiku. Parka plānošanā tika pieaicināta Ilze Māra Janelis – vienīgā Latvijas muižu dārzu un parku vēstures pētniece un ainavu arhitekte. Dokumentos parks jeb baroka dārzs pirmo reizi fiksēts 19.gadsimta sākumā vienā no apjomīgākajiem Latvijas un Igaunijas viduslaiku piļu skatu un plānu krājumiem – tā sauktajā Pauluči albumā. Katra ēka organiski papildina cita citu, un ir izdevies saglabāt vēsturisko mantojumu, vienlaicīgi attīstoties muižas pakalpojumu klāstam, piedāvājot apmeklētājiem ekskursijas, restorāna un viesnīcas pakalpojumus. Taču darbi paralēli turpinās visā kompleksā.

“Tas bija apzināts lēmums - pāriet no kompleksa restaurācijas darbiem uz ēku atvēršanu sabiedrībai. Pateicoties veiksmīgai kompleksa konservācijai un renovācijai, cilvēki, kas brauc garām, pēkšņi sākuši pamanīt, ka šeit ir izveidojusies tāda kā pašiem sava pilsēta. Cilvēki aizvien vairāk un vairāk ir sākuši interesēties, kas šeit notiek. Faktiski restorāna atvēršana bija atbilde uz cilvēku jautājumiem,” stāsta O. Fiļs.

Nurmuižas pils komplekss kļuvis par vietu, kur baudīt kultūras mantojumu. Kā stāsta muižas saimnieks, tikai pēdējos trijos gados, pamazām skatienam atklājoties Nurmuižas kompleksa vēsturiskajam mērogam, sāk aktualizēties viens no grūtākajiem jautājumiem – kāda būs visu šo ēku turpmākā funkcija, jo mūsdienās ēku vēsturiskais pielietojums vairs nav aktuāls.

Visu rakstu lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Februārī vērienīgi rekonstrukcijas darbi uzsākti Siguldas pils kompleksā, kurā ietilpst vairākas vēsturiskās ēkas, tostarp Livonijas ordeņa Siguldas pils un Siguldas Jaunā pils ar muižas ēkām un dārzu. Siguldas pils kompleksa rekonstrukcijas laikā tiks pārbūvēta muižas koka māja, pils kompleksa dzīvojamā māja un saimniecības ēka, kurās kapitālais remonts nav veikts vairākus gadu desmitus.

Tuvāko gadu laikā, piesaistot līdzekļus ERAF no Emisijas kvotu izsoļu finanšu instrumenta, pārbūve skars arī Siguldas Jauno pili, kurai šobrīd norisinās pārbūves un restaurācijas būvniecības ieceres publiskā apspriešana. Kopējās Siguldas pils kompleksa rekonstrukcijas izmaksas varētu sasniegt vairākus miljonus eiro un, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, to plānots pabeigt 2018.gadā, lai vēsturiskais komplekss nākotnē varētu pārtapt par radošo kvartālu un vietu, kur veiksmīgi attīstīties uzņēmējdarbībai, radot vairāk nekā 90 jaunas darba vietas.

Pils kompleksa muižas koka mājai (saukta arī par Vasaras pili), kas uzskatāma arī par vecāko koka ēku Siguldā, nav veikti kapitāli remontdarbi un pārbūves vismaz kopš 1993.gada, kad kompleksā ietilpstošās ēkas tika iekļautas pašvaldības bilancē. Šobrīd 19.gadsimtā klasicisma stilā celtās ēkas ārējās un iekšējās konstrukcijas atrodas avārijas stāvoklī un ēka ir pilnībā neizmantojama. Ēkā esošo kultūrvēsturisko vērtību situācija arvien vairāk pasliktinās mitruma un nestabilās gaisa temperatūras dēļ. Ēku pēc pārbūves paredzēts izmantot gan radošām darbnīcām, gan kā konferenču un semināru centru, akcentējot kņazu Kropotkinu dzimtas stāstu un viņu paveikto Siguldas attīstībā.

Siguldas pils kompleksā top vide radošam biznesam; tiek cerēts uz Eiropas miljoniem un lielāku tūristu interesi, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan Sigulda uzskatāma par vienu no pazīstamākajiem un tradicionālākajiem tūrisma galamērķiem gan Latvijas viesiem, gan pašmāju ceļotājiem, tomēr arī tai nav sveši pūliņi noturēt tūristu interesi, liekot tiem uzkavēties ilgāk, atstāt vairāk naudas. Pašvaldība izdomājusi, kā nošaut divus bukus ar vienu šāvienu – revitalizējot Siguldas pils kompleksu, tajā paredzēts izveidot vidi radošās uzņēmējdarbības attīstībai. Proti, tiktu izveidots radošo aktivitāšu centrs un reprezentācijas un uzņēmējdarbības telpas, kurās varētu tikt rīkoti izglītojoši, privāti un korporatīvi pasākumi, izriet no Siguldas pils kompleksa attīstības stratēģijas. «Projekta mērķi ir lielā mērā saistīti ar tūrisma potenciāla palielināšanu, radot jaunus produktus, paildzinot tūristu uzturēšanās laiku Siguldas novadā kopumā, kā arī palielinot viņu tēriņus,» DB apstiprina Siguldas Attīstības aģentūras direktore Laura Konstante. Jau šobrīd Livonijas ordeņa Siguldas pils ir ļoti iecienīts tūrisma objekts, ko katru gadu apmeklē vairāk nekā 200 tūkst. cilvēku. Pašlaik teritorijā vidējais uzturēšanās laiks ir 30–50 minūtes, taču, «revitalizējot Siguldas pils kompleksu ar jauniem uzņēmēju preču un pakalpojumu piedāvājumiem pilsētas apmeklētājiem, iespējams pagarināt uzturēšanās laiku gan kompleksā, gan Siguldā kopumā», viņa turpina.

Plānojot 2018.gada vasaras sezonu uzsākt trīs atjaunotajās Siguldas pils kompleksa ēkās, nolemts, ka pašvaldībai piederošās telpas būs iespējams nomāt uzņēmējdarbībai, informē Siguldas novada pašvaldībā.

Īstenojot Siguldas pils kompleksa attīstības stratēģiju, šā gada februārī tika uzsākta vēsturisko ēku pārbūve, lai, noslēdzoties būvniecības darbiem, iegūtu nomas platības vairāk nekā 1370 kvadrātmetru platībā. Telpu nomas tiesību izsole trīs atjaunotajās ēkās plānota 2018.gada pavasarī, kopumā nodrošinot vismaz 56 jaunas darbavietas. Pēc veiktā teritorijas labiekārtojuma apmeklētājiem tiks atvērts arī pils dārzs, kur nomas platības pēc pārtraukuma būvniecības laikā atgūs suvenīru tirgotāji jau iepriekš uzstādītajos kioskos. 2018.gada pavasarī plānots rīkot nomas tiesību izsoli uz vienu kiosku, kas būs pieejams mazumtirdzniecības pakalpojumu nodrošināšanai ar bezalkoholisko dzērienu un pārtikas piedāvājumu.

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Noslēdzies Alūksnes novada pašvaldības izsludinātais iepirkums par Alūksnes pilsdrupu konservāciju un restaurāciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā tika saņemts viens piedāvājums no uzņēmuma SIA Aqua Latvia. Kopējā līgumcena ir 29,9 tūkstoši eiro.

Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka informē, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas ietvaros ir atbalstījusi Alūksnes novada pašvaldības iesniegto projektu, kas paredz Livonijas ordeņa Marienburgas pils drupu vienas mūra daļas konservāciju un restaurāciju, un piešķīrusi tam 10 tūkstošu eiro finansējumu.

Kopējās projekta izmaksas ir 36,2 tūkstoši eiro. Lai plānotos darbus varētu veikt, 25. septembra sēdē Alūksnes novada dome projekta īstenošanai piešķīra pašvaldības budžeta finansējumu 26,2 tūkstoši eiro.

Ventspilī tuvojas noslēgumam Livonijas ordeņa pils kompleksa rekonstrukcijas un renovācijas noslēdzošās kārtas būvdarbi.

Decembrī noslēgsies otrā stāva nozīmīgāko telpu – kapelas, kapitula zāles, ordeņa brāļu guļamtelpas, ēdamtelpas atjaunošana, DB informēja Ventspils muzeja direktore Margarita Marcinkeviča.

Jau pabeigta mūra sētas rekonstrukcija un renovācija, atbilstoši arhitekta Pētera Blūma izstrādātajiem projektiem notikusi pils un tās kompleksā ietilpstošo ēku fasāžu restaurācija. Tostarp atjaunota bijušā sieviešu cietuma administrācijas ēka, cietuma ēkas fasāde un jumts, kas papildina jau agrāk rekonstruēto pils kompleksa daļu. Arhitekts šo projektu nosaucis par sava mūža skaistāko darbu.

Siguldas pils kvartālā un Livonijas ordeņa Siguldas pilī jeb pilsdrupās no 4. februāra līdz 13. martam būs skatāms lielo laternu gaismas festivāls “Brīnumzemē”.

Sigulda būs pirmā un vienīgā vieta Latvijā, kur būs iespēja redzēt ar rokām darinātās lielformāta zīda skulptūras.

Izgaismots gaismu festivāls būs aplūkojams nedēļas nogalēs no plkst. 18 līdz 22 un plašajā teritorijā būs skatāmi vairāk nekā 300 dažādu krāsu un izmēru gaismas objekti, kas aizgūti no Luisa Kerola pasakas “Alise Brīnumzemē” – trusis, Češīras kaķis, milzīgas, kvēlojošas sēnes, maģisks ziedu mežs un daudzas citas pasaku radības un būtnes.

Skulptūru izgatavošanā izmantoti tūkstošiem metru zīda auduma un miljoniem spuldžu. Noskaņu radīs īpaši šim festivālam komponētā mūzika, kuras autors ir elektroniskās mūzikas komponists un izpildītājs Leons Somovs.

Lai senās Marienburgas viduslaiku pilsdrupas Alūksnes Pilssalā saglabātu nākamajām paaudzēm, to teritorijā sākta arheoloģiskā izpēte. To saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem veic SIA ARCHEO par kopējo summu 12880 eiro, informējusi Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka, ziņo Alūksniešiem.lv.

E.Aploka stāstījusi, ka izpēti vadīs arheologs Uldis Kalējs, kurš līdzīgu darbu Marienburgas pilsdrupu teritorijā ir veicis arī iepriekš. Arheoloģiskās izpētes darbos Alūksnes novada pašvaldība nodarbinās arī desmit Alūksnes skolēnus. Nodarbinātības Valsts aģentūra, izsludinot skolēnu nodarbinātības projektu, līdzfinansējumam atvēlējusi 2355 eiro.

«Arheoloģisko izpēti plānots veikt 10x15 metrus lielā izrakumu laukumā galvenās pils vietā līdz kādreizējam tās pagalma līmenim. Izpētes laikā visi darbi un atklājumi tiek aprakstīti un fiksēti fotoattēlos vai zīmējumos. Senlietas un citus nozīmīgus atradumus darbu veicēji nodos Alūksnes muzejam. Izpētes izskaņā SIA ARCHEO pašvaldībai iesniegs pārskatu par paveikto un konstatēto, kā arī atzinumu par turpmākajām darbībām, nostiprinot, iekonservējot un nosedzot atsegtās arheoloģiskās izrakumu vietas,» skaidrojusi E.Aploka.

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas pils kapelas mūru restaurācijas un pārbūves darbi, kuros investēti 2,5 miljoni eiro, tuvojas noslēgumam, un 3.decembrī tur nosvinēti spāru svētki.

Šobrīd ir izbūvēts jumta pārsegums - betona klājums un izvietotas spāres tehniskajai telpai. Jumta segums, maksimāli saglabājot vēsturisko mūru apjomus un nenosedzot tās autentiskās detaļas, dos iespēju ikvienam apmeklētājam apskatīt Dobeli no augšas. Ir veikti mūru daļas saglabāšanai galvenokārt konservējoša rakstura darbi un uzsākti darbi pie iekšējās apdares un komunikācijas izbūves.

Restaurācija dos iespēju iepazīt pils vēsturi, pilsētas pirmsākumus, informatīvi un izglītojoši iepazīt kapelas ēku, tās būvvēsturi, likteņus un artefaktus. No jumta terases varēs apskatīt Dobeli no skatpunktiem, kādos atradās kādreizējie pils aizstāvji.

Projekta mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu Zemgalē, atjaunojot valsts nozīmes kultūras pieminekļus Jelgavā, Dobelē, Bauskā, veidojot tajos jaunus, savstarpēji papildinošus tūrisma pakalpojumus, tādējādi nodrošinot to sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā atbilstoši Jelgavas pilsētas, Bauskas un Dobeles novadu attīstības programmām.

Ventspilī ceturtdien ilgstošo lietavu dēļ applūdušas atsevišķas izglītības iestādes un muzejs, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Ventspils pašvaldība ceturtdien priekšpusdienā informēja, ka, lietum pierimstot, situācija pilsētas ielās pamazām normalizējas. Līdz ar to nav nepieciešamības lemt par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu.

Ventspils 1.pamatskolā pastāstīja, ka pie skolas ūdens līmenis ir vairāku desmitu centimetru augsts. Applūduši skolas pagrabstāvi, kur izvietota garderobe un citas telpas. Pie skolas ieejas izveidojušās dziļas peļķes – ūdens sniedzoties automašīnu riteņiem līdz pusei.

Savukārt Ventspils 6.vidusskolā stāvokli raksturoja kā drausmīgu. Arī tur applūdušas pagrabstāva telpas – garderobes un noliktavas.

Piesaistot finansējumu, Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde Ventspils muzejs īstenojis projektu, lai veicinātu kultūras, dabas un radošā tūrisma attīstību Ziemeļkurzemē, radot tematiski saskaņotus un papildinošus tūrisma produktus un pakalpojumus.

Projekts guvis atzinību arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Noslēgta vienošanās par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēta projekta «Rīteiropas vērtības» īstenošanu. Projekta ietvaros paredzēts stiprināt un ar jaunu saturu piepildīt reģionam būtiskus un tūristu iemīļotus kultūras pieminekļus sešās Latgales pašvaldībās, liecina Kultūras ministrijas mājaslapā pieejamā informācija.

Kopējās projekta izmaksas sastāda 6 454 280 eiro un tā laikā paredzēts atjaunot un attīstīt sešus valsts nozīmes kultūras pieminekļus, kuri atrodas populārākajā Latgales tūrisma maršruta lokā. Tādējādi, saglabājot autentiskumu un veidojot jaunus pakalpojumus katrā atsevišķajā objektā, projekta īstenotāji paredzējuši stiprināt Latgales kā tūrisma galamērķa pievilcību.

Daugavpils cietoksnī paredzēts atjaunot Inženierarsenālu – vienu no šobrīd vēl tukšajām cietokšņa ēkām – un izveidot tajā Daugavpils tehnikas un industriālā dizaina muzeju.

Aglonas bazilikas tornī paredzēts izveidot apskates vietu, paverot apmeklētājiem skatu uz Ciriša ezera ainavu. Savukārt bazilikas telpās tiks mainītas nekvalitatīvās logu konstrukcijas, kas pašlaik nenodrošina atbilstošu iekšējo klimatu un bojā bazilikas sienu krāsojumus.

Ceļotāji Ventspilī atzinīgi novērtē par ventiem piešķirtās atlaides vairāk nekā 60 tūrisma objektos.

Virtuālās vēstniecības visitventspils.com mājas lapa kopš darbības uzsākšanas 2011.gada decembrī apmeklēta gandrīz 180 tūkst. reižu, bet par reģistrētiem lietotājiem kļuvuši gandrīz 11 tūkstoši cilvēku visā pasaulē, informē Ventspils Tūrisma informācijas birojs. Aktīvākie ir Latvijas, Lietuvas un Krievijas ceļotāji. 208 ceļotāji seko Ventspils aktualitātēm populārajā sociālās komunikācijas vietnē Facebook, bet vairāk nekā 2000 – Twitter.

Populārākās ventu izmantošanas vietas ir Mazbānītis, Livonijas ordeņa pils, Piedzīvojumu parks un Ūdens piedzīvojumu parks. Dažādos Ventspils tūrisma objektos ar ventiem norēķinājušies vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, izmantojot atlaides par gandrīz 705 tūkst. ventu jeb vairāk nekā 7000 latiem.

Ventspils ostā 11.septembrī pirmo reizi ienāks Noslēpumainā kruīza kuģis ar 650 pasažietriem.

Kuģi sagaidīs Ventspils Tūrisma informācijas centrs, lai iepazīstinātu pasažierus ar pilsētas tūrisma piedāvājumu.

Kruīzu organizē Riga Cruiseship Agency, kas saviem klientiem piedāvā iespēju vienu dienu apmeklēt iepriekš nezināmu ostas pilsētu, kuras vārds tiek turēts noslēpumā līdz pēdējam brīdim. Visbiežāk šādi tiek apmeklētas nelielas ostas, kurās pasažierus svinīgi sagaida un organizē tiem izklaides un tūrisma programmu. Ventspilī pasažierus sagaidīs ar pūtēju orķestra mūziku, bet Tūrisma informācijas centrs piestātnē izvietotajā teltī piedāvās ceļotājiem informāciju par pilsētas izklaides, atpūtas un tūrisma objektiem. Kruīza pasažieri dosies ekskursijā pa Ventspili, kurā ietilpst Livonijas ordeņa pils, Amatu mājas, kā arī citu populāru tūrisma objektu apmeklējums. Pilsētas domes pārstāvji un kuģa kapteinis apmainīsies ar piemiņas plāksnēm.