Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

2017. gadā Latvijā bija 32,1 tūkstotis ilgstošo bezdarbnieku – personu, kuras ir bez darba vismaz 12 mēnešu, aktīvi meklē darbu un būtu gatavas to uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā, kas veido 37,7 % no bezdarbnieku kopskaita 15–74 gadu vecumā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Lielākā daļa jeb 97,5 % ilgstošo bezdarbnieku ir 20–64 gadu vecumā, no kuriem 59,1 % ir vīrieši. 14,6 % no visiem bezdarbniekiem šajā vecuma grupādarbu meklēja ilgāk nekā četrus gadus.

Lai gan kopš 2012. gada ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā samazinās, tomēr 2017. gadā tas 20–64 gadu vecuma grupā bija 38 % jeb 1,5 reizes augstāks nekā pirmskrīzes laikā2008. gadā (25,3 %). Pēdējos 10 gados augstākais rādītājs bija 2011. gadā – 55,9 % no visiem bezdarbniekiem darbu meklēja ilgāk par gadu.

2017. gadā visaugstākais bezdarba līmenis 20–64 gadu vecumābija Latgales reģionā, kur no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 14,2 % jeb 17,5 tūkstoši bija bezdarbnieki. No tiem 47,4 %bija ilgstošie bezdarbnieki. Savukārt visaugstākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija Vidzemē – vairāk nekā puse (51,1 %) no visiem bezdarbniekiem darbu nebija atraduši ilgāk par 12 mēnešiem. Kurzemē šis rādītājs bija 46,9 %, Zemgalē – 41,2 %, Pierīgā – 27 %, bet Rīgā – 26,6 %.

Modernās tehnoloģijas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa un arī muzejos tās ir kļuvušas par veidu, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. Taču Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) ir pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, saglabājot muzeju kā vietu, kur no tehnoloģijām var «aizbēgt».

Muzeja galvenais mērķis ir «saglabāt un nodot informāciju tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs esam ļoti atvērti gan skolēniem, gan arī studējošiem», stāsta muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Brīvdabas muzejs ir ģimenēm draudzīga vieta. To apmeklē gan lielas tūristu grupas, gan pašmāju iedzīvotāji, kas vēlas izzināt vēsturi un senču senās paražas. Muzejs īpaši esot iecienīts jaunu ģimeņu ar bērniem vidū, no kurām tieši krievvalodīgie izrāda lielāko interesi. «Viņi nāk iepazīt Latvijas kultūru un ieraudzīt Latvijas laukus, savukārt latvieši šādas mājas jau ir redzējuši savos laukos. Latviešu ģimenes Brīvdabas muzeju uztver ierastāk un vairāk te ciemojas skolas laikā,» stāsta K.Kūla. Speciāli bērniem muzejā ir īpaši noteikumi, kā, piemēram, bērni drīkst iebraukt teritorijā ar riteņiem.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Lai gan iedzīvotāju skaits samazinās, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis un šāda tendence saglabājusies arī 2014.gadā, liecina biedrības Culturelab veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs laikā no 2007.līdz 2014.gadam.

Salīdzinot ar 2013.gadu, kopējā muzeju apmeklētība ir pieaugusi par gandrīz 268 tūkstošiem apmeklējumu, 2014.gadā sasniedzot 2 921 616, liecina Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas apkopotie dati.

Valsts muzeju grupā, kurā apmeklētājiem tiek piedāvāta 41 ekspozīciju vieta, ir reģistrēti 1 578 518 apmeklējumi, par 93 895 apmeklējumiem pārsniedzot 2013.gada rezultātu. Populārākie valsts muzeji 2014.gadā ir bijuši Rundāles pils muzejs ar 258 301 apmeklējumu, Turaidas muzejrezervāts ar 250 492 apmeklējumiem un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ar 182 882 apmeklējumiem.

Interesi par muzeju piedāvājumu 2014.gadā sekmēja vērienīgie izstāžu projekti, kas 2014.gadā tika organizēti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros. Tomēr visjūtamākais apmeklētības pieaugums bijis Rundāles pilī un Turaidas muzejrezervātā, kuri pārliecinoši darbojas kā starptautiskā tūrisma galamērķis. Ārvalstu tūristi, kas organizētās grupās apmeklē Rundāles pils muzeju, 2014.gadā bija 30%, savukārt Turaidas muzejrezervātā 27% no kopējā apmeklējuma.

Investējot vairākus miljonus eiro jaunas, 5000 m2 plašas ražotnes izveidē, ielu tīrāmo mašīnu ražošanas uzņēmums SIA Bucher Municipal radīs pamatu izaugsmei nākotnē.

Jaunās ražotnes ēkas būvniecība ir sākusies. Tā nodrošinās loģistikas procesu optimizēšanu un efektīvāku ražošanas darbību, ļaujot realizēt nākotnē gaidāmos projektus, tostarp jaunu produktu ieviešanu.

Izmanto tirgus piebremzēšanos

“Pašlaik ir stratēģiski pareizs laiks spert nākamo soli uzņēmuma attīstībā saistībā ar stratēģiskiem projektiem un arī tādēļ, ka komunālo mašīnu pasūtījumu tirgū ir klusāks laiks nekā iepriekšējos gados,” to, kāpēc pašlaik tiek uzsākta vērienīga uzņēmuma paplašināšanās, skaidro SIA Bucher Municipal ražotnes vadītājs Mikus Brakanskis.

Viņš norāda, ka līdztekus jaunās ražošanas ēkas izveidei uzmanības degpunktā būs darba ražīguma un efektivitātes paaugstināšana, kas prasa pārkārtot uzņēmuma iekšējos procesus atbilstoši šodienas vajadzībām. “Komunālās mašīnas bija un būs nepieciešamas, tāpēc uzņēmums savlaicīgi gatavojas, lai spētu apmierināt šīs tehnikas potenciālo pircēju (dažādu valstu) pilsētu pieprasījumu perspektīvā,” skaidro M. Brakanskis. Viņš piebilst, ka uzņēmumam ir viena komunālo mašīnu montāžas līnija, uz kuras tiek montēti gan auto ar iekšdedzes dzinēju, gan arī elektroauto.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Vētras radīto postījumu dēļ otrdien plkst.15 elektroapgāde aizvien ir traucēta apmēram 7000 AS "Sadales tīkls" klientiem, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Plašākie elektroapgādes pārtraukumi ir Jelgavas pilsētā un novadā, Rīgā un Mārupes novadā.

Patlaban "Sadales tīkla" operatīvie darbinieki un darbuzņēmēji novērsuši vairāk nekā 400 vētras radītos elektrotīkla bojājumus. Joprojām turpina pieaugt bojājumu pieteikumu skaits no klientiem.

Uzņēmumā norāda, ka turpinās intensīvs darbs pie tehniski sarežģītāko un laikietilpīgāko bojājumu novēršanas - atsevišķās vietās elektrotīkls bojāts mežos un purvainās vietās, kur apgrūtināta piekļuve ar specializēto tehniku. Vietām piekļuvi bojājumu vietām apgrūtina kritušie koki un applūdušās teritorijas.

Vienlaikus applūdušās teritorijās var rasties nepieciešamība atslēgt elektrību drošības apsvērumu dēļ. "Sadales tīkls" turpina uzraudzīt situāciju un atkārtoti brīdina elektroenerģijas lietotājus par bīstamību, ko rada ūdens klātbūtne elektroiekārtām un elektroierīcēm.

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Latgales lietavu izskaloto vietējo un reģionālo ceļu sakārtošana varētu izmaksāt apmēram miljonu eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš sacīja, ka šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava posms, kā arī seši valsts vietējās nozīmes ceļi. Ceļu atjaunošanu varēs uzsākt tad, kad kritīsies ūdenslīmenis, kas vietām joprojām ir augsts.

Lange informēja, ka līdz šim plūdu skarto ceļu atjaunošana ir izmaksājusi 73 tūkstošus eiro. LVC aplēses liecina, ka kopumā Latgales lietavu skarto ceļu sakārtošana izmaksās apmēram miljonu eiro. Pagaidām vēl nav iespējams pateikt, vai LVC līdzekļus prasīs no valdības, jo, iespējams, tos varēs rast jau esošo ceļu uzturēšanas finansējuma ietvaros, sacīja LVC vadītājs.

Jau vēstīts, ka lietavu radīto postījumu dēļ šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava (P45) posms, kā arī vairāki valsts vietējās nozīmes ceļi.

Vienādi ģērbti bērni uz skolu dodas dažādās pasaules valstīs, īpaši populāra uniforma ir Lielbritānijā un Japānā

Daudzviet to valkāšana ir saistīta ar kultūru un tradīcijām, piemēram, dažās Indijas skolās valkā sari, bet musulmaņu reliģijas piekritējiem Tanzānijā obligāti ir jānēsā gaišs hidžabs. Japānas skolas formas tiek uzskatītas par stilīgākajām pasaulē – jo «vecākā» klasē meitenes mācās, jo īsākus svārkus drīkst vilkt. Formastērpi Latvijā bijuši gan pirmās brīvvalsts laikā, gan padomju gados. Tie, kuri par negludinātiem kaklautiem ir saņēmuši piezīmes dienasgrāmatās, pratīs novērtēt mūsdienu formu estētiku un to visnotaļ demokrātiskās izvēles iespējas. Šobrīd Latvijā formastērpi nav obligāta prasība; šo apģērbu klāsts paplašinās, tie kļūst praktiskāki un mūsdienīgāki. Pie mums jaunajā mācību gadā skolnieku – obligātā skolas apģērba valkātāju – skaits būtiski nepalielināsies, tādējādi pašmāju skolu formu ražotāji un tirgotāji šogad nozīmīgu biznesa pieaugumu neizjūt. To ietekmējusi skolu tīkla reforma, kuras rezultātā mācību iestāžu kļuvis mazāk. Lai arī izejmateriālu izmaksas ir kāpušas, skolu formām cenas netiks palielinātas, sola apģērbu izgatavotāji. DB aptaujātie uzņēmēji pauž, ka skolas formas Latvijas skolās ir gaumīgas, tās ieliek bērnus noteiktos «rāmjos», vairo disciplīnu un piederības sajūtu konkrētajai mācību iestādei. Iebildumu pret to izskatu nav tiem, kas darbojas dizaina laukā un modes mākslas pasaulē.

Valdība šodien nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales, aģentūra LETA uzzināja valdībā.

Kopumā ārkārtas stāvoklis izsludināts 27 novados un tas ilgs no šodienas līdz 2017.gada 30.novembrim. Ārkārtas stāvoklis lauksiamniecības sektorā izsludināts Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.

Valdība lēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) vadībā izveidot koordinācijas padomi lietavu un plūdu radīto seku likvidēšanai. Koordinācijas padomes sastāvā iekļauti arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), pašvaldību pusi pārstāvot Kārsavas novada, Krāslavas novada un Rēzeknes novada domju priekšsēdētājiem.

Skolas iela pēdējos gados kļuvusi dzīvelīgāka; durvis vēris ne viens vien ēdināšanas uzņēmums, mājvietu tur atraduši entuziasti, kas bagātina pilsētas kultūras dzīvi

Skolas iela kļuvusi par vienu no riteņbraucēju galvenajām maģistrālēm, jo visā tās garumā pirms pāris gadiem brauktuves malā izveidota velojosla. Tas nebūt nav viss šīs ielas pluss – tās biznesa potenciālu atklājuši vairāki ēdināšanas uzņēmumi, kas tieši pēdējos gados tur saradušies kā sēnes pēc lietus, turklāt iela līdz ar Kaņepes kultūras centra aktivitātēm ir piesaistījusi kultūras mīļotājus. Šo ielu labi zina tie, kuri nodarbojas ar jogu un piekopj veselīgu dzīvesveidu. DB aptaujātie uzņēmēji teic, ka iela pēdējos piecos gados jūtami atdzīvojusies, viss attīstoties uz labo pusi. Šajā vasarā Stabu un Skolas ielas stūrī uz pavisam īsu brīdi jaunu akcentu tai piešķir urbānais dārzs Fresh, kas līdz šim pamestu piemājas sētu pārvērtis kafejnīcā.

Jaunas vietas tūrisma kartē un labu mārketinga pasākumu saviem produktiem rada uzņēmumi, kas sākuši veidot savus muzejus.

Ir virkne ārvalstu uzņēmumu, kuru iekārtoto muzeju apmeklēšanu dažs labs ēdienu un dzērienu eksperts uzskata par goda lietu, piemēram, Coca-Cola muzejs, Jell-O želejas muzejs, McDonalds hamburgeru muzejs, kukurūzas pārslu Kellog muzejs vai pārtikas ražošanas gigantu Nestle un Kraft Foods muzeji. Cerot uz tūristu interesi, arī Latvijas pārtikas rūpnieki pēdējos gados aktīvi sarosījušies, pierakstot savu uzņēmumu vēsturi un veidojot ekspozīcijas, kas ļauj ielūkoties vēstures līkločos.

Pure Chocolate īpašnieku veidotais Šokolādes muzejs viesus sāka uzņemt šogad. Muzeja otrā kārta tiks atklāta augusta beigās, kad muzejs tiks pappildināts ar vēl septiņām ekspozīciju telpām Pūres muižas senatnīgajā ēkā. Muzejs veidots kā šokolādes kaste ar īpašu stāstu par trifelēm, kas šobrīd ir galvenais Pure Chocolate produkts.

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Pagājušajā gadā Latvijas Okupācijas muzejs strādājis ar 250 000 eiro lieliem zaudējumiem un, iespējams, pēc desmit gadiem tam var draudēt bankrots, ja netiks veikti vairāki uzlabojumi tā darbībā un vairāk piedomāts par racionālu līdzekļu piesaisti un to izmantošanu, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzina bijušais muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Viņš stāstīja, ka muzejs nav tāds, kāds bija pirms 25 gadiem, kad daži entuziasti sametās kopā. Muzejs tagad ir vidēja lieluma uzņēmums ar 60 darbiniekiem un vismaz miljons eiro apgrozījumu gadā. Tāpat tas ir atkarīgs no ziedojumiem un valsts atbalsta.

«Ir jauki nodoties «gara lidojumiem», taču esmu ļoti labi redzējis, kā uzņēmumi, kas mēģina paplašināties bez racionāla pamata, gluži vienkārši bankrotē. Kad parādu skaitļus, ka muzejam, iespējams, pēc gadiem desmit draud bankrots, tad nevienu tas neinteresē, jo ideja ir: darām, darām, gan jau nauda būs. Vai tā ir atbildība?» jautā Nāgels.

Vienlaikus viņš atzīst, ka muzejam šobrīd ir lielas līdzekļu rezerves, jo pēdējā laikā nākuši vairāki lieli testamentāri novēlējumi no Austrālijas, taču kārtējo ziedojumu apjoms pēdējos gados nav liels.

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.

Latviešu uzņēmuma Dd studio izveidotais Jaunavas torņa muzejs Azerbaidžānā ir nominēts balvai Eiropas Gada muzejs 2015.

Balvu Eiropas Gada muzejs 2015 piešķir Eiropas Muzeju forums, kas tiek organizēts Eiropas Padomes paspārnē. Katru gadu īpaša ekspertu žūrija izvērtē pieteikumus, no kuriem labākie tiek atlasīti otrajai kārtai. Šoreiz gada balvai žūrija nominējusi 42 jaunus muzejus no 21 valstīm. Nominēto muzeju vidū ir, piemēram, Nīderlandes nacionālais mākslas muzejs Rijksmuseum Amsterdamā, Eiropas un Vidusjūras civilizācijas muzejs Marseļā un leģendārajam kuģim veltītais Titānika muzejs Belfāstā.

Balvu pasniegšanas ceremonija notiks Eiropas Muzeju foruma ikgadējās sanāksmes laikā, kas šogad notiks Glāzgovā no 13. līdz 16. maijam.

Spēcīgo lietavu dēļ piektdien Latgalē satiksmei ir slēgti deviņi valsts vietējās nozīmes autoceļi, divi valsts reģionālie autoceļi, kā arī valsts galvenais autoceļš posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Slēgta satiksme ir valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei. LVC informē, ka satiksme novirzīta pa reģionālo autoceļu Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) un šoseju Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (A12). Izmantojot šo apbraucamo ceļu, autovadītājiem ir jārēķinās, ka starp Rēzekni un Ludzu notiek remontdarbi un satiksmi tur regulē astoņi luksofori. Naktī uz piektdienu uz autoceļa Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) bija iebrukusi caurteka un satiksme bija īslaicīgi slēgta, taču stundas laikā jau tika atjaunota.

LVC informē, ka šodien inženieri vērtēs, vai ir iespējams uzsākt šosejas Kārsava – Rēzekne posma atjaunošanu, vai arī būs nepieciešams vēl gaidīt, kamēr samazinās ūdens līmenis un ceļš apžūs.

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Pielāgojoties klimata pārmaiņu nestajiem draudiem Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecībām, apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) paplašinājusi īpašuma apdrošināšanas polises segumu, kas aptvers plašākus lietavu un applūšanas izraisītos postījumu riskus.

BTA īpašuma apdrošināšanas polise paredz kompensēt izdevumus ne vien par pašam mājoklim nodarīto bojājumu novēršanu, bet arī apdrošina iedzīvi un iemītnieku viedierīces.

Tomēr klimata pārmaiņas atnesušas izaicinājumus, kas vēl nesenā pagātnē Latvijā nebija aktuāli. Piemēram, jūlija beigās piedzīvotais ciklons «Kirstija» uzskatāmi parādīja, ka sabiedrība nav gatava šāda veida izaicinājumiem. Dabas stihijas seku likvidēšanai BTA 733 klientiem jau izmaksājis gandrīz 4 miljonus eiro, un patlaban tiek izskatīti vēl vairāk nekā 400 pieteikumi, kuru atlīdzības summa pietuvosies diviem miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 6 miljonus eiro.

Intensīvās līšanas nodarīto postījumu apmērs pamudināja BTA paplašināt applūšanas definīciju īpašuma apdrošināšanas polises nosacījumos. Turpmāk klienti varēs pieteikt atlīdzību arī tādos gadījumos, ja applūšanas cēlonis būs intensīvas vai ilgstošas lietavas, nevis tikai palu ūdeņi. Apdrošināšana segs zaudējumus, kad lietavu dēļ īpašumu būs sabojājis ūdens no pārplūdušām tilpnēm kā upes, ezeri vai piemājas baseins, vai arī plūdi izcēlušies, pagalmā sakrājoties pārāk lielam ūdens apjomam. Tas attiecas gan uz apdzīvotām vietām, kur kanalizācijas sistēma netiek galā ar ūdens novadīšanu, gan uz lauku viensētām, kur zeme nespēj uzsūkt pārmērīgo nokrišņu daudzumu. Apdrošināšanas kompānija jau informējusi par plūdu definīcijas paplašināšanu 27 000 BTA īpašuma apdrošināšanas polises īpašniekus.

Svētdienas, 28.jūlija, vakarā un pirmdien Latviju skāra rekordlielas lietavas un pamatīga vētra. Lielākie zaudējumi radīti, Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, kā arī Pierīgā un dažos novados Zemgalē, un apdrošināšanas sabiedrības BALTA vērtējumā atlīdzībās tiks izmaksāts vairāk par miljonu eiro.

Starp atlīdzību pieteikumiem ir gan lietavu, gan vēja radītie bojājumi. Liela daļa pieteikumu ir par plūdiem, kas radušies lietavu dēļ, proti, klienti ziņojuši par applūdušām pirmo stāvu telpām un pagrabiem. Savukārt vēja radītie bojājumi saistīti ar krītošiem kokiem vai zariem, nodarot skādi būvēm un automašīnām. Tāpat saņemti pieteikumi par vairākiem gadījumiem, kuros jumta konstrukcijas nav izturējušas spēcīgo vēju.

Ciklons ar spēcīgām lietusgāzēm un vētru Latvijai no dienvidu puses pietuvojās 28.jūlija vakarā, un lietavas turpinājās aptuveni diennakti.

"Vētras sekas Lietuvā bija redzamas agrāk nekā Latvijā. Zinām, ka māsas uzņēmumā Lietuvā saņemti jau ap 2000 pieteikumiem, savukārt Latvijā pagaidām esam saņēmuši jau vairāk nekā 900 pieteikumus par zaudējumiem 1,5 miljonu eiro apmērā," notikušo komentē BALTA Privātā īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Armands Lagons, norādot, ka tuvāko dienu laikā šie skaitļi noteikti pieaugs.

Ceļoties ūdenim upēs pēc nedēļas sākumā piedzīvotajām lietavām, būtiski postījumi infrastruktūrai Zemgalē nodarīti nav, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībās.

Jelgavā pēc lietus fiksēts izskalojums Jāņa Čakstes bulvārī, taču, ceļoties ūdens līmenim Lielupē, postījumi nodarīti nav, aģentūru LETA informēja Pašvaldības operatīvās informācijas centra vadītājs Gints Reinsons.

Ūdens apjoms upē samazinās, taču nav sasniedzis to līmeni, kas bija pims pirmdienas lietus. Pirmdien upes līmenis bija 49 centimetri virs jūras līmeņa, bet šodien - 76 centimetri.

«Protams, Jelgavas ūdens sūknētavām bija lielāka slodze, bet ārkārtas situāciju nav bijis,» par lietus ūdens novadīšanu piebilda Reinsons.

Situācija pilsētā novērota gan videonovērošanas kamerās, gan, apsekojot pilsētu klātienē, jo visas kritiskākās vietas ir apzinātas iepriekš un kartētas.