Līdz ar pirmā kravas kuģa apkalpošanu pie savas piestātnes, Rīgas ostas stividorkompānijām (jūras kravu termināļiem) pievienojies jauns uzņēmums - SIA Ekogiria, kura pamatdarbība ir lejamkravu, galvenokārt, biodegvielas uzglabāšana un pārkraušana.

Pirmais Ekogiria apkalpotais kuģis Rīgas ostā ir tankeris “Johann Essberger”, kas no Rīgas uz Roterdamu aizveda 4200 tonnu biodegvielas. Plānots, ka turpmāk šāda apjoma krava no Ekogiria termināļa tiks nosūtīta reizi mēnesī.

Lejamkravu tirdzniecības un loģistikas uzņēmums SIA Ekogiria Latvijā savu darbību veic kopš 2023. gada. Agrāk kravu uzkraušanai uz kuģiem tika izmantoti citu ostas termināļu pakalpojumi, bet pēc termināļa iegādes Rīgas ostā uzņēmuma rīcībā ir pašiem savs lejamkravu rezervuāru parks ar kopējo apjomu 8400 m3, kā arī kuģu piestātne jūras kravu pārkraušanai un dzelzceļa pievedceļš ar lejamkravu produktu noliešanas estakādi. Pašreiz Ekogiria Rīgas termināļa galvenais darbības virziens ir biodegvielas pārkraušana, bet plānots attīstīt arī citu lejamkravu – augu izcelsmes eļļu, izlietotas cepamās eļļas un dīzeļdegvielas pārkraušanas pakalpojumus. Biodegviela terminālī nonāk no Baltijas reģiona un Eiropas valstu biodegvielas ražotājiem. Šeit tā tiek uzkrāta, konsolidēta un tālāk eksportēta uz Rietumeiropas ostām, galvenokārt uz tā dēvēto ARA reģionu (Amsterdama – Roterdama – Antverpene).

2024.gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos - labības, koksnes šķeldas un konteineru kravām, informē Satiksmes ministrija.

Ostās kopumā janvāra mēnesī ir pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2023.gada janvārī. Ar pozitīvu kravu apjoma pieaugumu gada pirmais mēnesis aizritējis Liepājas, Skultes un Mērsraga ostā.

Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati, gada pirmajā mēnesī samazinājies lejamkravu apjoms par 0,6 miljoniem tonnu, beramkravas par 0,02 miljoniem tonnu, bet ģenerālkravu apjoms sarucis par 6 tūkstošiem tonnu. Kritumu lejamkravām ietekmējis naftas produktu apgrozījums, pārkrauto beramkravu samazinājumu noteicis ogļu kravu apjoma kritums, savukārt ģenerālkravu - ro-ro un kokmateriālu pārkrauto kravu apjoma samazinājums.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem 2023. gada astoņos mēnešos Latvijas lielajās ostās, salīdzinot ar pērnā gada šādu periodu, par 16,8% samazinājies kopējais kravu apjoms, taču vienlaikus vērojams pieaugums vairākos kravu segmentos, tostarp palielinās labības, konteineru un celtniecības kravu apgrozījums.

Joprojām pozitīva tendence saglabājas mazo ostu kravu apjoma pieaugumā, kas palielinājies par 12%.

Ņemot vērā kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu salīdzinot ar pērno gadu, ostas aktīvi meklē risinājumu, veidojot jaunus loģistikas koridorus un attīstot alternatīvas piegāžu ķēdes, tādējādi veicinot pieaugumu atsevišķos kravu segmentos un ilgtermiņā kāpinot kopējo kravu apjomu. Līdztekus tam tiek meklētas un piesaistītas jaunas investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās.

Neskatoties uz kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu, pieaug labības kravu apjoms gan Latvijas ostās, gan dzelzceļa pārvadājumos. Par 6,4% pieaudzis labības kravu apjoms ostās, savukārt dzelzceļa pārvadājumos šajā kravu segmentā apgrozījuma palielinājums bijis par 28%.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības uzsākšanu ar SIA UPB Nams, lai lidostā Rīga būvētu kravu angāru Baltic Cargo Hub.

Šis modernais angārs kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Latvijā un vadošo centru Baltijā, nostiprinot lidostas kā vadošā gaisa kravu pārvadājumu mezgla pozīcijas. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Kaspars Briškens: “Baltic Cargo Hub ir nozīmīgs attīstības punkts Latvijas aviācijas nozarei, kas nostiprina mūsu pozīcijas reģionālajā aviācijas kravu pārvadājumu un loģistikas kartē. Šis modernais centrs ne tikai apliecina mūsu apņemšanos uzlabot Latvijas loģistikas iespējas, bet arī stiprina mūsu stratēģisko redzējumu, lai izmantotu aviāciju ekonomiskās izaugsmes un starptautiskās tirdzniecības veicināšanai. Ar šādām iniciatīvām mēs ne tikai paplašinām savu infrastruktūru, bet arī veidojam tiltus, kas savieno Latvijas uzņēmumus ar pasauli, veicina inovācijas un uzlabo mūsu valsts konkurētspēju.”

Starptautiskie kravu pārvadājumi ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām ir vienkāršāki, ātrāki un izdevīgāki. Digitālās loģistikas platformas kā Cargologs apvieno kravu nosūtītājus un transporta uzņēmumus vienā platformā, tādējādi nodrošinot parocīgu un ātru piegādes procesu gan pārvadātājiem, gan nosūtītājiem.

Automatizācija, kravu izsekošana un maršutu optimizācija ir tikai dažas no priekšrocībām, ko priekš loģistikas pakalpojumiem sniedz digitālās tehnoloģijas. Turpini lasīt rakstu un uzzini vairāk par to, kā digitālās tehnoloģijas palīdzēs Tavam uzņēmumam efektīvāk organizēt kravas piegādes!

Kas ir digitālās loģistikas platforma?

Aptuveni 25 procenti no visiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā pārvietojas tukši, savukārt puse brauc tikai ar daļēju piepildījumu – tas ne tikai ietekmē ekonomiskos rādītājus, bet arī rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šāda situācija ir radusies, jo Eiropā ir sadrumstalots kravas pārvadātāju tīkls – Cargologs digitālās loģistikas platforma atrisina šo problēmu, apvienojot vairākus kravas pārvadātājus vienuviet.

Ventspils osta jau tagad var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem, informē Ventspils Brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Nīderlandes kompānijas "Witteveen+Bos" pētījumā par Ventspils ostas pielāgošanu atkrastes vēja parku apkalpošanai secināts, ka visa potenciāla jēgpilnai izmantošanai Ventspils ostā nepieciešams uzbūvēt no izmaksu un izmantošanas viedokļa efektīvu termināli Ziemeļu mola rajonā.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs norāda, ka enerģētiskās neatkarības un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai Baltijas jūras reģionā attīstās atjaunojamās enerģijas projekti, kas ir ne tikai pavērsiens enerģētikā, bet arī maina veidu, kā ostas var dot savu pienesumu kopējā ekonomikas noturēšanas un attīstīšanas procesā.

"Ja vairāk nekā gadsimtu Ventspils osta galvenokārt kalpoja par fosilās enerģijas nodrošināšanas tranzīta punktu, tad tagad tā paralēli esošajiem darbības virzieniem var transformēties par enerģijas ostu daudz plašākā tvērumā - te mēs runājam par atjaunojamo enerģiju, ūdeņraža ekonomiku, arī Latvijas produktu eksportu," skaidro Udodovs.

Rīgas ostā noslēgušies vairāki nozīmīgi būvniecības posmi ostas infrastruktūras uzlabošanai, kas stiprinās sabiedroto militāro mobilitāti un vienlaikus paaugstinās ostas komerciālo konkurētspēju, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Būvdarbu laikā pagarināta kuģu piestātne, kas ļaus uzņemt un ātrāk apstrādāt ne tikai lielākus konteinerkuģus un ro-ro kuģus, bet arī militāros kuģus, kas transportē militārās kravas.

Tāpat pabeigti būvdarbi un nodota ekspluatācijā pārbūvētā dzelzceļa pārbrauktuve Uriekstes ielā pie ostas kontrolposteņa uz Kundziņsalu, kas uzlabos komerciālo un militāro kravu plūsmas ātrumu.

Brīvostā norāda, ka projektu "Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšana" realizē trīspusējā līguma ietvaros starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal".

Jūnija sākumā ekspluatācijā pieņēma jauno pagarināto piestātni "KS-34", noslēdzot projekta sadaļu "Kuģu piestātņu līnijas pagarināšana", ko īstenoja "Baltic Container Terminal". Piestātne tika pagarināta, izbūvējot papildu posmu, un pagarinot to par 57,3 metriem, tādējādi patlaban "Baltic Container Terminal" piestātņu līnija apvieno trīs piestātnes un ir 506,3 metrus gara.

Latvijas Vēja enerģijas asociācija turpina apvienot arvien vairāk vietējo un ārvalstu uzņēmumu. Asociācijai pievienojušies divi jauni un nozīmīgi biedri – AS “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvostas pārvalde.

“Esam gandarīti, ka asociācijā arvien vairāk iesaistās būtisku saistīto nozaru pārstāvji. “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvosta ir uzsākuši aktīvu darbu vēja enerģijas nozarē katrs savā jomā, tādēļ ir likumsakarīgi, ka zināšanas un pieredzi apvienojam, lai kopīgi virzītos uz vēja enerģijas potenciāla apgūšanu Latvijā,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“AS “Latvijas valsts meži” novērtē iespēju iesaistīties Vēja enerģijas asociācijā, lai savstarpēji apmainītos ar informāciju, pieredzi un uzzinātu novitātes vēja enerģijas ražošanā. Mums ir svarīgi būt informētiem par aktualitātēm vēja enerģijas jomā, jo, atbilstoši valdības uzdevumam, “Latvijas valsts mežiem” ir un būs sava loma nozares attīstībā Latvijā," norāda "Latvijas valsts mežu" valdes loceklis Valdis Kalns.

Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Ministrijā skaidro, ka apgrozījuma kritums ir saistīts ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus vairākos kravu segmentos ir vērojams apmēru pieaugums, tāpat ostas turpina meklēt un rod jaunus risinājumus biznesa attīstībai.

Visvairāk Latvijas ostās 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 21,062 miljoni tonnu, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2022.gadā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 7,125 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14% vairāk nekā 2022.gadā, ogles pārkrautas 3,706 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 56%, koksnes šķelda pārkrauta 1,932 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 0,7% vairāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 623 700 tonnu, kas ir kritums par 20% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Zviedrijas prāmju kompānija "Stena Line" iegādājusies prāmju un ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu termināļa darbību Ventspils ostā, tādējādi turpinot paplašināšanos Baltijas jūrā, informēja uzņēmumā.

Prāmju un ro-ro kravu termināļa darbības Ventspils ostā iegādei vēl nepieciešams konkurences uzrauga apstiprinājums.

Detalizēta informācija par darījumu netiek publiskota.

Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa skaidroja, ka 8.maijā Ventspils brīvostas pārvalde noslēdza ilgtermiņa nomas līgumu par universālā termināļa teritorijas un infrastruktūras nomu ar AS "Ventspils Stevedoring Company". Vienlaicīgi tika pārtraukts nomas līgums ar SIA "Noord Natie Ventspils Terminals".

Šajā terminālī jau ilgstoši tiek apkalpoti "Stena Line" prāmji, un kuģošanas kompānijas paziņojums par termināļa tiesību (proti AS "Ventspils Stevedoring Company") iegādi ir kompānijas balsojums par sadarbības turpināšanu augstākajā līmenī.

Rīgas brīvostā šogad plāno pārkraut aptuveni 20 miljonus tonnu kravu, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Viņš prognozēja, ka šogad lielāko kravu apjomu veidos kokmateriāli. Savukārt pēc tam konteinerkravas un lauksaimniecības kravas.

"Kas attiecas uz kokmateriālu kravām, tad pārsvarā tās ir vietējās, un līdz ar to svārstību risks ir mazāks. Arī lauksaimniecības kravas ir vietējās, un ir diezgan droši, ka tās būs arī turpmāk," papildināja Šteins.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs norādīja, ka konteinerkravas nāk tranzītā, tostarp no Vidusāzijas, kur var parādīties dažāda veida ierobežojumi, taču pagaidām tādu nav, un no Vidusāzijas kravas var ievest diezgan brīvi.

"Arī kravām no Ķīnas šis ir koridors, pa kuru kravas ar dzelzceļu līdz ostai var atvest 12-13 dienu laikā un tālāk jau tās sūtīt pa visu Eiropu, kas ir daudz ātrāk, nekā veikt visu ceļu ar kuģi. Taču visām šīm kravām ir augsts risks, jo pa vidu ir Krievija, un mēs nezinām, vai kādā brīdī tā nevar paziņot, ka kaut kas neapmierina, un ieviest ierobežojumus," piebilda Šteins.

Latvijas ostās šogad septiņos mēnešos pārkrāva 20,575 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,2% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk 2024.gada septiņos mēnešos Latvijas ostās pārkrautas beramkravas - 9,995 miljoni tonnu, kas ir par 15,4% mazāk nekā pērn septiņos mēnešos.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,896 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 16,2% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 1,566 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 38,8% vairāk, ogles pārkrautas 612 500 tonnu apmērā, kas ir par 72,3% mazāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 277 100 tonnu, kas ir par 19,1% mazāk nekā pērn septiņos mēnešos.

Ģenerālkravas 2024.gada septiņos mēnešos Latvijas ostās pārkrautas 7,992 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,1% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Nacionālas nozīmes Valmieras Industriālajā parkā 12.nove,brī norisinājās mediju diena, kuras laikā Valmieras novada pašvaldības pārstāvji, projekta sadarbības partneri un būvdarbu veicēji medijus informēja par projekta vēsturi, līdz šim paveikto, kā arī svinīgi topošajā loģistikas laukumā iemūrēja laika kapsulu.

Vēstījumu nākamajām paaudzēm parakstīja Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, Pēteris Lejnieks, SIA “A.C.B.” valdes priekšsēdētājs, Māris Millers, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Vidzemes reģiona nodaļas vadītājs.

“Vairāk nekā desmit gadu mērķtiecīgais darbs Valmieras Industriālajā parkā sāk iegūt rūpnieciskas teritorijas aprises – tiek izbūvēta nepieciešamā inženierkomunikāciju infrastruktūra, betonēts loģistikas laukums kravu pārkraušanai, veidots dzelzceļa uzbērums, stāvlaukumu pamatne. Esam liecinieki sākumam, lai Valmieras Industriālais parks kļūtu par nozīmīgu kravu pārvadājumu loģistikas centru, kā arī esam gatavi piesaistīt jaudīgus investorus, kuru uzņēmumu saražotā produkcija būtu globāli konkurētspējīga. Piekļuve dzelzceļam, inženiertīkliem, lielas jaudas elektroenerģijai, satiksmes infrastruktūra ir priekšrocības, ko varam nodrošināt ar Atveseļošanas fonda atbalstu. Tāpat, lai uzņēmēji te justos droši, tiek piedāvāts apbūves tiesību termiņš līdz 70 gadiem atbilstoši veikto investīciju apjomam,” par Valmieras Industriālo parku klātesošos informēja Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Vācijas Latvijas ostu dienu ietvaros Liepāja un Lībeka 11.jūlijā parakstīja četrpusēju sadarbības memorandu, kas nosaka divus galvenos mērķus – CO2 izmešu samazināšanu un infrastruktūras attīstību, nodrošinot nepieciešamo ostas termināļu efektīvu funkcionalitāti un modernu, ilgtspējīgu darbību, lai atbalstītu kravu plūsmas un pasažieru pārvadājumu objektīvu pieaugumu.

Tas ietver lielāku kuģu izvietošanu, tādējādi samazinot CO2 emisijas uz vienu kravas vienību.

Memorandu parakstīja Liepājas un Lībekas pašvaldību vadītāji un Lībekas ostas un Liepājas SEZ pārvaldnieki.

“Sadarbības memorands ar Lībekas pilsētu un ostu ir vēl viens Liepājas solis ceļā uz aizvien zaļāku, videi draudzīgāku pilsētu, kas iet roku rokā ar Eiropā uzņemto zaļās ekonomikas kursu. Jūras savienojums starp Liepāju un Lībeku jau vēsturiski ir bijis būtisks ūdens ceļš, ko tagad esam apņēmušies attīstīt arī kā videi draudzīgu kuģošanas koridoru, lai nodrošinātu piegādes ķēdes visā Eiropā,” norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Kā būtiska memoranda komponente ir vienošanās par sadarbību, lai turpinātu Liepājas ostas 46. piestātnes rekonstrukciju, lai nodrošinātu drošu pietauvošanos un prāmju satiksmi ar lielākiem kuģiem. Piestātnes rekonstrukcija palielinās Liepājas-Travemundes maršruta konkurētspēju un atbalstīs nākotnes maršrutu attīstību.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 128,436 miljoni eiro, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, taču koncerna zaudējumi pieauga sešas reizes un bija 2,656 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā bija 80,296 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 76,824 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,472 miljoni eiro.

2023.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 7,746 miljonus tonnu kravu, kas ir par 36,7% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,221 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 19,5%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2022.gada pirmo pusgadu kopumā ir samazinājies par 16,9%, tostarp kravu pārvadājumos bija kritums par 37,9%, kamēr pasažieru pārvadājumos bija pieaugums par 0,9%.

Pagājušajā nedēļā tika apstiprināta Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (Recovery and Resilience Facility) finansējuma piešķiršana Latvijas ostu un loģistikas koridoru digitalizācijas projektam “Ostu pārvaldības digitālā transformācija, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi”.

Projekta vadību ir uzņēmusies Rīgas brīvostas pārvalde, un tajā piedalīsies Ventspils ostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Satiksmes ministrija, VSIA “Latvijas Jūras administrācija”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, SIA “LDz Cargo”, VID Muitas pārvalde un Valsts robežsardze. Projekta ieviešanas finansējums ir 3,24 miljoni eiro, bet tā uzturēšanu un attīstību nākotnē nodrošinās pašas ostas.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš: “Ostas procesu digitalizācija un automatizācija ir mūsdienīgas ostas ikdienas darba sastāvdaļa, kas, nodrošinot arvien efektīvāku ostas darbību, paaugstina tās konkurētspēju. Rīgas ostā aktīvi attīstām un investējam viedo tehnoloģiju un IT projektos, kā arī sadarbojamies ar Latvijas inovāciju uzņēmumiem un uzturam aktīvu pieredzes apmaiņu ar Eiropas ostu inovāciju līderiem - Roterdamas, Triestes, Stokholmas un Plimutas ostām. Tas ļauj mums atrasties viedo tehnoloģiju ieviešanas kopienā un uzņemties līderību arī šajā Latvijas transporta un loģistikas nozarei svarīgajā digitalizācijas projektā”.

Efektīva loģistikas pārvaldība ir būtisks faktors veiksmīgas uzņēmumu darbības nodrošināšanā un attīstībā. Viens no loģistikas risinājumiem, kas kļūst arvien populārāks gan starptautiskos, gan vietējos kravu pārvadājumos, ir saliktās kravas.

Saliktās kravas, zināmas arī kā LTL (Less Than Truckload) pārvadājumi, piedāvā vairākas priekšrocības gan mazajiem, gan lielajiem uzņēmumiem. Kas ir saliktās kravas un kādos gadījumos LTL ir efektīvāks risinājums nekā pilnu kravu (FTL) pārvadājumi?

Kas ir saliktās kravas?

Saliktās kravas jeb LTL (Less Than Truckload) pārvadājumi ir loģistikas risinājums, kur viena kravas automašīna tiek komplektēta no dažādiem nosūtītājiem un tā tiek izmantota vairāku sūtījumu pārvadāšanai.

Kad izvēlēties saliktās kravas?

Šis risinājums ir īpaši piemērots uzņēmumiem, kuriem nepieciešams pārvadāt relatīvi nelielu preču daudzumu, kas nesasniedz pilnas kravas apjomu. Salikto kravu pārvadājumi nodrošina izmaksu efektivitāti, jo katrs nosūtītājs maksā tikai par tam piederošās kravas aizņemto vietu transportlīdzeklī, nevis par visu kravas automašīnas izmantošanu.

Jūlija sākumā noslēdzies Rīgas ostas ceturtā lielākā kravu termināla - SIA KS Terminal iegādes darījums, kura rezultātā par uzņēmuma 100% daļu īpašnieku ir kļuvis koksnes plātņu ražotāja Kronospan grupas uzņēmums SIA Kronospan Riga.

Ar jauniegūto kontroli, starptautiskais koksnes produktu ražotājs un izplatītājs Kronospan, stiprinās grupas darbības Ziemeļeiropas reģionā, vienlaikus paverot jaunas stratēģiskās iespējas ostas termināļa tālākai izaugsmei.

Savukārt jau jūlija beigās pie KS Terminal piestātnes pienāca Kronospan grupai piederošais 199 metru garais un 30 metru platais ģenerālkravu kuģis “Spanaco Adventure”, lai “Kronospan Riga” ražotnē tapušās koka plātnes nogādātu ASV. Kuģis ar 40 000 m3 Latvijā ražotām skaidu plātnēm devās ceļā uz Baltimoras un Hjūstonas ostām.

Plānots, ka “Spanaco Adventure” turpmāk veiks regulārus kravu pārvadājumus no Rīgas ostas uz ASV, nogādājot “Kronospan Riga” produktus Amerikas tirgū.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo" atvērusi filiāli Igaunijā, informē LDz pārstāvji.

"LDz Cargo" filiāle Igaunijas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta 19.jūnijā.

LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks norāda, ka LDz koncernu pirmo reizi pastāvēšanas laikā var dēvēt par starptautisku uzņēmumu, tāpēc šis ir nozīmīgs un pat zināmā mērā vēsturisks notikums.

Viņš pauž, ka "LDz Cargo" ar filiāles atvēršanu Igaunijā turpina īstenot koncerna stratēģisko kursu - mērķa tirgu diversifikāciju, palielinot dzelzceļa kravu apmērus un attiecīgi arī koncerna ieņēmumus.

"Jau pirmajos darbības mēnešos Igaunijā mēs redzam ieguldītā darba rezultātus - tiek piesaistīti jauni klienti, pārvadātas arvien dažādākas kravu grupas, un minētie fakti apliecina, ka Igaunijā LDz koncernam ir potenciāls iegūt noteiktu tirgus daļu," norāda Pļavnieks.

Tranzīta kravu apjoms, kas nāca no austrumiem vai arī tika nosūtīts uz austrumiem, sarūk; Latvijas ostas pamatā apkalpos Latvijas un Baltijas reģiona kravas.

Tādu atzinumu pauž Latvijas Loģistikas asociācijas prezidents Normunds Krūmiņš. Viņš uzsver, ka tā, kā bija, tā vairs nebūs. Iemesls ir jaunā ģeopolitiskā realitāte – jauna dzelzs priekškara nolaišanās uz Latvijas austrumu robežas, kura iemesls ir Krievijas invāzija Ukrainā un tam sekojošo starptautisko sankciju ieviešana pret Krievijas un Baltkrievijas precēm, tām slēdzot Eiropas Savienības (un ne tikai) tirgu, kā arī liedzot daudzu Eiropā (un ne tikai) ražoto preču ievešanu uz šīm valstīm. Pēc dažu nozares uzņēmēju domām, tranzīta sapnis Latvijā ir teju pilnībā izbeidzies, un tas savu ietekmi atstās ne tikai uz ostām un tajās strādājošajiem, bet arī transportu, jo īpaši dzelzceļu, kas bija galvenais tranzīta kravu pārvadātājs.

Topošajam Salaspils Intermodālajam loģistikas centram (SILC), kuram Rail Baltica projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, izsniegtas visas būvatļaujas un Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā saskaņots būvprojekts minimālajā sastāvā.

”Lai Rail Baltica projekta infrastruktūra izpildītu TEN-T pamattīkla funkcionālās prasības, papildus starptautiskajai un reģionālajai pasažieru satiksmei plānota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, nodrošinot ērtu kravu pārkraušanu starp dažādiem transporta veidiem. Tādējādi Rail Baltica ekonomiskais koridors veidotu tūlītējus ieņēmumus un sniegtu ieguldījumu tautsaimniecībā. Tāpat svarīgs aspekts, ka pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi liek nodrošināt Latvijas un Baltijas savienojamību ar Rietumeiropu, drošu un ātru kravu plūsmu ziemeļu-dienvidu virzienā,” skaidro Rail Baltica ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic kopā ar UPB Nams, arhitektu biroju Ozola un Bula un RIX Rīgas lidostu atzīmēja nākamo soli kravu angāra Baltic Cargo Hub būvniecībā, iemūrējot laika kapsulu.

Baltic Cargo Hub kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Baltijā, nostiprinot RIX Rīgas lidostu kā vadošo gaisa kravu pārvadājumu mezglu. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

airBaltic izpilddirektors un prezidents Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gadā airBaltic piegādāja vairāk nekā 9 400 tonnas kravu un pasta sūtījumu, saglabājot lielākā aviācijas kravu un pasta sūtījumu pārvadātāja statusu RIX Rīgas lidostā. Tomēr, ņemot vērā gaidāmo mūsu pašreizējā kravas angāra nojaukšanu, lai atbrīvotu vietu Rail Baltica dzelzceļam, jaunā Baltic Cargo Hub būvniecība iezīmē nozīmīgu notikumu attīstību. Šis modernais centrs gadā apstrādās līdz 45 000 tonnu kravu un tā kopējā platība būs 6 895 m², padarot to par lielāko Latvijā un vadošo Baltijā. Neraugoties uz izaicinājumiem, ko radījusi Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskā spriedze, šis projekts nosaka jaunus standartus aviācijas kravu apkalpošanā, veicinot ekonomikas izaugsmi. Baltic Cargo Hub ir mūsu apņemšanās veicināt inovācijas un attīstību, nodrošinot airBaltic un reģionam veiksmīgu nākotni.”

No decembra sākuma starp diviem Rīgas brīvostā strādājošajiem termināļiem – Rīgas universālo termināli (RUT) un Baltic Container Terminal (BCT) ir uzsācis kursēt regulārs konteineru vilciens jeb “shuttle train”, nodrošinot ātrāku un drošāku konteineru nogādi uz terminālos apkalpotajiem kuģiem.

Tādējādi tiek ne vien uzlabota kravu aprite ostas teritorijā, bet arī no autotransporta atslogota termināļu infrastruktūra, ostas autoceļi un, kas būtiski ostai piegulošu apkaimju un citiem Rīgas iedzīvotājiem - arī pilsētas ielas.

Pārvadājumu nodrošina lielākais privātais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijā “Baltijas Ekspresis” sadarbībā ar ostas uzņēmumiem Jaunzeltiņi, RUT un BCT.

Līdz šim konteineri starp Rīgas ostas termināļiem tika pārvietoti tikai ar autotransportu, būtiski noslogojot Rīgas pilsētas ielas, ostas autoceļus un terminālu infrastruktūru. Jaunais “shuttle train” projekts ir svarīgs notikums Rīgas ostai, jo pirmo reizi ir izveidots alternatīvs risinājums autotransporta pārvadājumam, kas savieno divus lielākos un noslogotākos terminālus Rīgas ostā. Regulārs vilciena pārvadājums ir drošs veids, kā ostas klientiem - kravu nosūtītājiem, konteineru īpašniekiem un kuģošanas līnijām ātri, ērti un vienmēr laikā nogādāt savus sūtījumus uz kuģiem Rīgas ostas terminālos.