Minētie zemes gabali jau iepriekš bija rezervēti SIA Rapsoil vēja elektrostacijas būvniecībai, bet, tā kā detālplānojuma izstrāde ir laikietilpīgs process un gada laikā nebija iespējams to līdz galam izstrādāt, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde nolēma slēgt atkārtotu rezervēšanas līgumu. Rezervētā teritorija atrodas Karostā un tā ir purvaina, līdz šim neizmantota. proujektēšana ieilgusi tāpēc, ka Rapsoil projekta virzīšanas gaitā mainījis iecerēto vēja ģeneratoru tehniskos parametrus un nepieciešamas korekcijas ietekmes uz vidi novērtējumā, Db.lv skaidroja LSEZ pārvaldē.
Db.lv jau rakstīja, ka SIA Rapsoil 14 vēja ģeneratoru parku Liepājā plāno sākt būvēt 2013.gadā. Rapsoil vēja parkam atvēlēti aptuveni 80 hektāri Liepājas ziemeļu daļā, jūras piekrastē, kur tuvumā apdzīvotu mājokļu nav. Vēja parkā kopā paredzēts uzstādīt E-101 tipa 14 vēja rotorus, ko ražojusi firma Enercon. Katrs no tiem ir aptuveni 150 m augstumā, ieskaitot spārnus, un ar 2,3 MW jaudu. Detālplānojums paredz 225 m aizsargjoslu, kā arī divas parka daļas, kas realizējamas atsevišķi. Pirmajā kārtā 2 - 3 gadu laikā plānots uzstādīt 10 ģeneratorus, savukārt atlikušajiem četriem ģeneratoriem tiks dota atļauja tikai pēc divus gadus ilga monitoringa, kura laikā šo teritoriju novēros ornitologi.
Biometāns sāks ieņemt savu vietu energoresursu bilancē
Latvijā ražotais biometāns perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu energoresursu avotu, tādējādi samazinot dabasgāzes importu un paaugstinot energodrošību
.png)
Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par biometāna nozīmi un tā nākotnes iespējām. Pēdējo gadu laikā biometāna ražošanā Latvijā ir novērota strauja izaugsme, jo tajā sākušas darbu nozīmīgas stacijas, turklāt tiek prognozēts valstī ražotā biometāna apjoma pieaugums, ko nodrošinās jaunu ražotņu nodošana ekspluatācijā. Tiek lēsts, ka tuvāko gadu laikā Latvija varētu ik gadu saražot biometānu 1,5 līdz 2 TWh, kas ir daudz un vienlaikus, tas paaugstinātu dabasgāzes apgādes drošību, un vienlaikus nauda, ko pašlaik maksājam par dabasgāzes importu uz ārzemēm, paliks Latvijas tautsaimniecībā. Nenoliedzami, ka biometāna ražošanu un arī patēriņu, piemēram, transportā, Latvijā veicina ģeopolitiskie notikumi Hormuza jūras šaurumā, kuru rezultātā naftas un dabasgāzes cenas ir pieaugušas, un nav zināma to izmaiņu dinamika perspektīvā. Vienlaikus gan jaunu biometāna ražotņu izveidei, gan arī transportlīdzekļu (jo īpaši kravu pārvadājumos) nomaiņai (no fosilās dīzeļdegvielas uz biometānu) būs vajadzīgas valsts atbalsta programmas.
