Kurzemes Tūrisma asociācija pasniegusi labākajiem Kurzemes tūrisma uzņēmējiem savu augstāko gada tūrisma apbalvojumu – balvu Lielais Jēkabs.

Lielā Jēkaba balvu Dižā ekspozīcija Kurzemē 2011 šogad saņēma Karostas cietums. Balvu saņemt uz Talsiem, kur šogad notika balvas pasniegšanas ceremonija, bija devušies arī paši ekspozīciju autori Juris Raķis un Alvis Eņģelis. Karostas cietumam šī bija jau otrā Lielā Jēkaba balva. Pirmoreiz šo apbalvojumu cietums saņēma 2004. gadā par veiksmīgāko vissezonas tūrisma piedāvājumu Kurzemē.

Balva Tūrisma dižā mājas lapa Kurzemē 2011 arī šogad tika liepājniekiem. To saņēma Šēferu ģimenes uzņēmums Sofijas laivas, kura pamatnodarbošanās ir kanoe laivu noma Kurzemē.

Jau devīto gadu Kurzemes Tūrisma asociācija pasniegs labākajiem Kurzemes tūrisma uzņēmējiem savu augstāko gada tūrisma apbalvojumu – balvu Lielais Jēkabs.

Pasākums norisināsies Kuldīgas kultūras centrā 30.novembrī.

Pirmajā daļā notiks akcijas Apceļo Kurzemi! dalībnieku anketu izloze un uzvarētāju apbalvošana ar sponsoru piešķirtām balvām. Galveno balvu - divu stundu izbraucienu pa Rīgas jūras līci kompānijai līdz 30 personām - dāvina Jahta Palsa. Plašu balvu klāstu veiksmīgākajiem akcijas dalībniekiem sarūpējuši Kurzemes reģiona tūrisma uzņēmēji.

Pasākuma otrajā daļā notiks laureātu apbalvošana, muzikāli priekšnesumi, kā arī citi pārsteigumi. Par nopelniem tūrisma attīstībā apbalvojumi šogad tiks piešķirti astoņās nominācijās:

1.Dižā dizaina viesnīca Kurzemē 2012;

Aprīlī plānots nodot Kurzemes tūrisma speciālistiem apspriešanai Kurzemes tūrisma attīstības plānu 2011 – 2015.gadam.

Kurzemes tūrisma attīstības plāns būs Kurzemes Tūrisma asociācijas (KTA) stratēģisks dokuments, lai efektīvi līdzdarbotos tūrisma politikas veidošanā valstī, pārstāvot Kurzemes reģionu Tūrisma attīstības valsts aģentūrā, Ekonomikas ministrijā, kā arī Kurzemes reģiona pašvaldībās. Pamatojoties uz izstrādāto attīstības plānu, visās minētajās institūcijās būs vieglāk argumentēt ieteikumus un lēmumus, informē KTA.

Plāna izstrādē iesaistīti nozares speciālisti, kā arī pašvaldības un TAVA eksperti. Piesaistīti arī ārvalstu speciālisti.

Attīstības plānā iekļausies gan KTA rīcības plāns, gan arī rokasgrāmata tūrisma pakalpojumu attīstībai, ko varēs izmantot ne tikai KTA biedri, bet arī citi tūrisma pakalpojumu sniedzēji Kurzemē. Rokasgrāmatā ietverta metodoloģija tūrisma pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, praktiski piemēri dzīvotspējīga tūrisma pakalpojuma radīšanai, tūrisma pakalpojumu pārdošanas metodes, ārvalstu (Nīderlandes) labās prakses piemēri, kā arī informācijas tehnoloģiju izmantošanas piemēri tūrismā.

Kurzemes Tūrisma asociācija šogad Lielā Jēkaba balvu tūrisma nozarē piešķirs vairākās nominācijās: Ražots Kurzemē, Tūrisma dižā mājas lapa Kurzemē, Dižā Kurzemes dabas taka, Dižā Kurzemes ekspozīcija, Dižais Kurzemes kempings, Dižais Kurzemes krodziņš, Dižais Kurzemes pasākums.

Savus nominantus ikgadējai Kurzemes tūrisma balvai jau nosaucis Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs. Nominācijā Ražots Kurzemē izvirzīts Liepājas Amatnieku nams, kur top tradicionālās mākslas darbi, un zemnieku saimniecība Baroni, kur viesi var apskatīt kazu ganāmpulku un nogaršot no kazas piena gatavotus dažādu veidu sierus.

Par labāko un atraktīvāko mājas lapu cīnīsies Karostas informatīvā mājaslapa, kas sniedz informāciju par visu bijušo militāro teritoriju un tās vērtīgākajām apskates vietām, un Sofijas laivas, kas piedāvā informāciju par laivošanu un ar to saistītajām aktivitātēm ne tikai latviešu, bet arī ārvalstu mērķauditorijai.

«Ražots Kurzemē» varētu nostiprināties kā mazo un vidējo ražotāju kopīgs tirgus ierocis, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

Pirmo reizi zīmols Ražots Kurzemē būs redzams izstādē Balttour, taču mārketinga plāns paredz zīmolu popularizēt visu gadu un interese par to ir negaidīti liela, laikrakstam stāsta Lejaskurzemes Tūrisma informācijas biroja (LTIB) vadītāja Monta Krafte.

Zīmols izveidots un reģistrēts, lai palīdzētu amatniekiem un mazajiem ražotājiem popularizēt savus ražojumus izstādēs, gadatirgos un izcelt Kurzemi kā vēsturisku Latvijas novadu. Ar šo zīmolu Balttour izstādē Kurzemes stendā būs jau Latvijā populāri ražojumi - Užavas alus, Vītolbergu siers, bitenieka Jāņa Vainovska medus, Saldus gotiņas, kā arī mazāk zināmi.

Visvairāk tūristu Liepājā pērn bijuši no Lietuvas - 25,3%, otrajā vietā ir Vācija ar 22%, trešajā - Krievija ar 13,8% no kopējā pilsētas viesu skaita.

Salīdzinoši daudz tūristu bijis arī no Polijas, Spānijas, Francijas, Somijas un Igaunijas, liecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotie dati.

34 Liepājas naktsmītnes izmantojuši vairāk nekā 66 tūkstoši pilsētas viesu, kas ir lielākais nakšņojošo tūristu skaits pēdējo četru gadu laikā. Salīdzinoši - pirms krīzes, 2007. un 2008.gadā nakšņojošo tūristu skaits pārsniedza 70 tūkstošus. Vairāk nekā puse nakšņojošo tūristu bijuši vietējie - Latvijas iedzīvotāji. Gan vietējie, gan ārzemnieki vidēji pavadījuši Liepājā aptuveni pusotru diennakti.

2011. gadā tūrisma gadatirgū Balttour’2011 būs īpaši labvēlīgi nosacījumi Latvijas reģionu popularizēšanai.

Par to Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācija ALTA, kas rīko izstādi, vienojusies ar Kurzemes tūrisma asociāciju (KTA). Nākošgad izstāde notiks no 11. līdz 13. februārim Rīgas centrā, - Olimpiskajā Skonto hallē un izstādes koncepcija būtiski mainīšoties, informē KTA. Dalībniekiem Balttour rīkotāji piedāvās jaunas tehniskās iespējas (skatuve, multimediji, u.c.), turklāt tūrisma gadatirgus notiks kā tūrisma nozares svētki un iespēju demonstrējums.

Kurzemi par ceļojuma galamērķi izvēlas arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, no kuriem 38% Kurzemi apmeklē 2-3 reizes gadā, liecina pētījums iepriekšējā izstādē Balttour. Visvairāk ceļotāji apmeklē Kurzemes piekrastes pilsētas,- Ventspili, Liepāju, bet senatnes un dabas mīļotāji vairāk apmeklē Kuldīgu, Talsus, Saldu un Tukumu.

Kurzemes tūrisma asociācija(KTA) iespiedusi rokasgrāmatu tūrisma pakalpojumu attīstībai.

Rokasgrāmata Tūrisms Kurzemē. Labās prakses piemēri. Rokasgrāmata tūrisma pakalpojumu attīstībai paredzēta KTA biedriem, tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Kurzemē, kā arī Latvijas studentiem un tūrisma biznesa uzsācējiem. Grāmatas autori ir A.Gustovskis, M.Rozīte, J.Smaļinskis, J.Gailītis, S.Reimane, D.Grunsberga un holandiešu tūrisma profesionālis Bernards Lute, kurš jau deviņus gadus pavadījis Kurzemē un grāmatā ievietojis savu profesionālo skatījumu un vērtējumu par tūrisma attīstību Latvijā un Kurzemē. Tāpat grāmatā iekļautas Latvijas un citvalstu tūrisma profesionāļu atziņas, interviju materiāli un citi vēsturiski dati par tūrismu Kurzemē.

Kurzemes Tūrisma asociācija aicina ikvienu uzņēmēju, interesentu vai Kurzemes produktu cienītāju pieteikties semināram Vietējais produkts – ražots Kurzemē.

Semināru 24. jūlijā Kurzemes tūrisma asociācija rīko sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu, un tas notiks viesu nama Struņķukrogs (Padures pagasts, Kuldīgas novads) pasākumu teltī.

Seminārā galvenais akcents tiek likts uz stāstiem par Kurzemes īpašajiem produktiem, uzņēmējiem, cilvēkiem. Stāsti tika veidoti, apkopoti, sagatavoti vairāku mēnešu garumā, un semināra ietvaros notiks to prezentācija.

Semināra pirmajā daļā aktuālākās tendences un padomus tūrisma mārketingā izstāstīs Vidzemes augstskolas pasniedzējs Andris Klepers, bet māksliniece Juta Zvirbule iepazīstinās klātesošos ar vairākiem būtiskiem nosacījumiem tūrisma pakalpojumu reklāmas dizainā. Būs iespēja dzirdēt veiksmīgo produktu stāstus par Liepājas menciņiem un Mielastu zvejnieku sētā.

A/S Tukuma Piens jauna jogurta ražošanā investējis kopumā 10 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāvis Armands Artihovičš.

Pašlaik vietējam tirgum paredzētais jogurts Skyr tiek ražots, izmantojot tradicionālā Islandes jogurta receptūru – to gatavo no vājpiena, tādēļ tam ir zems tauku saturs, taču tajā ir trīs reizes vairāk olbaltumvielas, nekā citos jogurtos.

Tukuma Piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā, kas sadarbojas ar 225 piegādātājiem, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē, un ražo vairāk nekā 180 dažādus piena produktus, tostarp Baltais Exports zīmola svaigos piena produktus, Baltais EKO zīmola ekoloģiskos produktus: jogurtus, biezpienu, krējumu, kefīru u.c. Uzņēmumā strādā aptuveni 250 darbinieku.

Jaunajā tūrisma sezonā Liepājā iecerēts akcentēt etnisko tūrismu un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tūrisma nozare cer uz gardēžiem.

Liepājas Jūrmalas parkā līdz tūrisma sezonas sākumam būs uzstādītas divas taktilās kartes. Zilā karoga pludmalē būs izveidota peldvieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem: ratiņkrēsliem piemērota laipa ļaus nokļūt pludmalē, bet īpašā krēslā invalīdi varēs izbaudīt peldi jūrā. Šī peldvieta būs aprīkota ar audio bojām.

Jaunums ekskursiju piedāvājumā būs Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja izveidotais pilsētas apskates maršruts neredzīgajiem un vājredzīgajiem īpaši apmācītu gidu pavadībā. Tas iekļauj nozīmīgākos Liepājas centra apskates objektus un sniedz iespēju izjust Liepāju ar dzirdi, tausti un ožu. Papildu drošību pilsētā sniedz ar skaņas signāliem aprīkotie luksofori pie gājēju pārejām un citi vides pieejamības elementi.

Šajā nedēļā saviem lasītājiem piedāvājam aplūkot tirdzniecības veikalu tīkla top! zīmola tip top biezpiena ražošanas procesu uzņēmumā Tukuma piens.

Vietējais pārtikas veikalu tīkls top! 2012. gada vidū sāka darbu pie savas privātās preču zīmes izstrādes - tip top produktiem, kuru mērķis ir nodrošināt pircējiem kvalitatīvu ikdienas produktu piedāvājumu par konkurētspējīgu cenu, stāsta veikalu tīkla top! mārketinga vadītāja Ilona Bukša.

Ilgus gadus kā alternatīva privātās preču zīmes produktiem top! tīklā bija projekts Bumbiņcenas – ikdienas produkti par lētāko cenu, ko veidoja ražotāju zīmolu produkti. 2012. gadā, uzsākot privātās preču zīmes projektu, pieprasītākos, Bumbiņcenu produktus uzņēmums pārcēla uz tip top projektu. Sākām ar piena produktiem, saldējumu, maizi. Privātās preču zīmes grozu veidojam palēnām, rūpīgi izvērtējot katra produkta ieviešanas nepieciešamību. Arī pēc produkta ieviešanas sekojam līdzi produkta kvalitātei, pārdošanas datiem un veicam uzlabojumus, ja tādi ir nepieciešami. Veicam pircēju aptaujas, lai novērtētu, vai esam pareizi izvēlējušies produktus, vai pircējus apmierina kvalitāte un cena, kā arī, lai uzzinātu pircēju vēlmes par to, kādi vēl produkti ir jāiekļauj šajā preču grupā.

Latvijas Saeima šogad ir uzsākusi vērienīgu alkoholisko dzērienu aprites likumdošanas reformu. Pašlaik likumdošanas jaunrades darbs ir atlikts līdz septembrim. Diemžēl politiskajā diskursā izpalika izvērtējums par Latvijas specializāciju stipro alkoholisko dzērienu eksportā, kas rada nozīmīgu daļu no Latvijā radītās bagātības.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2022. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no degvīna eksporta uz vienu iedzīvotāju. Savukārt, atbilstoši Pasaules Veselības organizācija (World Health Organization) apkopotajai informācijai, pēc stiprā alkohola patēriņa apjoma uz vienu par 15 gadiem vecāku iedzīvotāju Latvija arī ir pirmajā vietā pasaulē.

Alkoholisko dzērienu ražošanai ar lielāku etilspirta koncentrāciju ir sena vēsture. Tradicionālā veidā ražots alus bija ar relatīvi zemu alkohola koncentrāciju, parasti 3,5-4% etilspirta no dzēriena tilpuma, vīns – 6-11 % etilspirta no dzēriena tilpuma. Antīkajā senatnē bija zināms, kā var iegūt dzērienu ar stiprāku narkotisko iedarbību. Ja kalnu apstākļos vīnu vairākkārt sasaldēja, ik pa laikam nodalot ledu no šķidruma un sasaldējot to atkal, tad varēja iegūt dzērienu ar visai augstu etilspirta koncentrāciju. Savukārt, ja vīnam ļāva vārīties bet tā tvaikus kondensēja uz aukstas virsmas un savāca, tad varēja iegūt dzērienu ar ļoti augstu etilspirta koncentrāciju. Destilācijas process ir aprakstīts gan antīkajos, gan Bizantijas, gan arābu autoru darbos. Tomēr pirmās praktiskās tehnoloģijas koncentrētākā etilspirta dzēriena ražošanai destilācijas veidā tika attīstītas un pilnveidotas Itālijā ap 13. gadsimtu. Sākumā destilātu ieguva no vīna, bet 15. gadsimtā to sāka ražot arī no pārraudzētas labības ogļhidrātiem. Pēc šis tehnoloģijas apklāšanas degvīna ražošana izplatījās visā Eiropā.

Vēlēšanu komisijas šobrīd saskaitījušas balsis 799 no 1013 iecirkņiem. Pagaidām līderos ir Vienotība, Saskaņas centrs un Zaļo un zemnieku savienība, seko apvienība Par labu Latviju, kā arī Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Par Vienotību nobalsojuši 31,06% vēlētāju, par Saskaņas centru - 23,51%, bet par ZZS - 21,82%. Par apvienību "Par labu Latviju" nobalsojuši 7,90% balstiesīgo, bet par Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - 7,57%, raksta diena.lv.

Pārējie politiskie spēki nav ne tuvu piecu procentu robežai. Nākamais tuvākais sekotājs šobrīd ir PCTVL ar 1,35%.

Rīgā pagaidām lielāko atbalstu saņēmis Saskaņas centrs (32,25%) un Vienotība (32,06%), kam seko ZZS (11,43%), VL-TB/LNNK (8,60%) un PLL (8,57%).

Vidzemē pārliecinoši līderi ir Vienotība (40,88%) un ZZS (25,74%), seko Saskaņas centrs (10,22%), VL-TB/LNNK (9,32%) un PLL (6,68%).

Kurzemes tūrisma asociācija pirmo reizi organizē kopīgu stendu reģiona mājražotājiem izstādē Rīga Food 2013.

Kurzemes reģiona stendā pulcējas sīkražotāji, no kuriem daudzi jau apmeklētājiem ir zināmi, piemēram, Garšu fabrika ar ekoloģiskām garšvielām bez sāls, z/s Smilškalni ar Kuldīgas pusē ražotiem mājas vīniem, z/s Garīkas ar šitaki sēņu produkciju, Mārtiņš Barkāns ar Sabiles pusē ražotajiem un glīti noformētajiem mājas vīniem, Suitu maize piedāvā nogaršot suitu sklandraušus. Tāpat stendā ir SIA Satori Alfa ar smiltsērkšķu produkciju un Talsu pusē vāktām zāļu tējām. Kurzemes stendā ir arī dravnieka Jāņa Vainovska medus, Vītolberga sieri, kas tapuši Ventspils novadā. Talsu ciparnīca piedāvā iegādāties keramikas traukus.

Pēc aptuveni 90% balsu apkopošanas līderpozīcijās 10.Saeimas vēlēšanās atrodas Vienotība, kas ieguvusi 30,7% balsu, bet otrajā pozīcijā ir Saskaņas centrs, par ko balsi atdevuši 24,8% vēlēšanu dalībnieku.

Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati par rezultātiem 902 no 113 vēlēšanu iecirkņiem, Zaļo un zemnieku savienība guvusi 20,5% atbalstu, Par labu Latviju – 7,8%, bet Visu Latvijai! – TB/LNNK – 7,5%. Pārējie politiskie spēki nepārvar iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru.

Neapkopoti vēl ir rezultāti 38 vēlēšanu iecirkņos Rīgā, kur pagaidām lielāks atbalsts vērojams Saskaņas centram, tādējādi šī apvienība vēl var pietuvoties Vienotībai. Vēl nav slēgti arī vairāki vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs.

Kā ziņots, vēlēšanās piedalījušies 62,6% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, tomēr šie dati nedaudz pieaugs, kad tiem tiks pieskaitītas ieslodzījuma vietās un ārvalstīs nodotās balsis. Tāpat vēl nav apkopoti tie balsojumi, ko iedzīvotāji izdarīja mājās.

2013. gadā Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroju (LRTIB) apmeklējuši 19 783 tūristi, kas ir lielākais apmeklētāju skaits visā Tūrisma informācijas biroja pastāvēšanas vēsturē. Vērtējot pret 2012 gadu, biroja apmeklētāju skaits pieaudzis par 22%.

Visvairāk tūristu biroju apmeklējuši jūnijā, jūlijā un augustā, kad Liepājā notiek daudz pasākumu, ir piemērots laiks atpūtai pludmalē, un ir atvaļinājumu laiks lielai daļai strādājošo gan Latvijā, gan Eiropā.

Visvairāk birojā pēc informācijas iegriezušies tūristi no Lietuvas (24,81%), Vācijas (17,98 %), Krievijas (20,12%). 2013. gadā palielinājies arī Somijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un ASV tūristu skaits tūrisma informācijas birojā.

Šogad populārākajos un apmeklētākajos pasākumos Liepājā līdera vietu ieņem Starptautiskais rallijs „Kurzeme” (ap 35 000 apmeklētāju) un un mūzikas festivāls „Summer Sound” (ap 25 000 apmeklētāju. Ar atzinību tiek novērtēta arī izstāde „Ražots Liepājā”, kas pulcēja kopumā ap 30 tūkst. dalībnieku un apmeklētāju.

Jaunākie dati par vēlēšanu rezultātiem, kas apkopoti par 988 no 1013 iecirkņiem valstī apliecina, ka uzvarējusi ir Vienotība. Tai seko Saskaņas centrs (SC), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), apvienība Par labu Latviju (PLL), kā arī Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK).

Jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka par Vienotību nobalsojuši 30.56% vēlētāju, par SC - 25.79%, bet par ZZS - 19.49%. Par PLL nobalsojuši 7.57% balsstiesīgo, bet par VL-TB/LNNK - 7.51%.

Pārējie politiskie spēki nav ne tuvu piecu procentu robežai. Nākamais tuvākais sekotājs šobrīd ir PCTVL ar 1.42%.

Rīgā pagaidām lielāko atbalstu saņēmis Saskaņas centrs (39.63%) un Vienotība (27.81%), kam seko ZZS (10.58%), PLL (7.78%) un VL-TB/LNNK (7.12%).

Vidzemē pārliecinoši līderi ir Vienotība (40.63%) un ZZS (21.72%), seko Saskaņas centrs (14.3%), VL-TB/LNNK (9.72%) un PLL (6.16%).

Latgalē stabilu uzvaru svinēja Saskaņas centrs (45.59%). Seko ZZS (16.03%), Vienotība (14.79%), PLL (11,83%) un VL-TB/LNNK (3,04%).

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Igaunijas paviljons pasaules izstādē Expo 2015 Milānā izpelnījies pasaules uzmanību - ASV televīzijas kompānija CNN to iekļāvusi 24 iespaidīgāko Expo 2015 pavliljonu sarakstā, ziņo news.err.ee.

Igaunijas paviljonu veidojusi arhitektūras kompānija Kadarik, Tüür. Arhitektid (KTA), vēloties uzsvērt, ka, lai gan Igaunija atrodas Ziemeļeiropā, tā patiesībā ir silta valsts – demokrātiska un atvērta vieta. No koka veidotais paviljons ir atvērts no trīs pusēm un tā apmeklētāji katrs var izvēlēties savu ceļu, pa kuru aplūkot izstādi.

Izvēloties šādu pacviljona dizainu, Igaunija vēlas uzsvērt, ka ir valsts, kas atrodas nemitīgā pārmaiņu un attīstības procesā.

Igaunijas paviljonā pārstāvēti tādi uzņēmumi, kā Skype, Estonia Pianos, A Le Coq alus darītava, Click&Grow, Derelict, Renard bikes, Stigo Bike and Raybike, u.c.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas centrs izvirzījis kandidātus ikgadējai Kurzemes tūrisma balvai. Tās piešķirs vairākās nominācijās - Dižā lauku sēta, Tūrisma dižā mājas lapa, Dižais piedāvājums ģimenei, Dižais amatu meistars, Dižā kolekcija, Dižais Kurzemes ēdiens, Dižais Kurzemes pasākums.

Liepājas puse šajās kategorijās nominējusi gan pieredzes un tradīcijām bagātus tūrisma uzņēmumus, gan arī nozares debitantus: Nominācijā Dižā lauku sēta izvirzīti Nīcas novada Sīpoli un kempings Pūķarags Papē, par labāko un atraktīvāko mājas lapu cīnīsies www.beachparty.lv un www.virzas-keramika.lv, savukārt no Liepājas puses kā Dižais piedāvājums ģimenei izvirzīta Izziņas un aktīvās atpūtas taka PPP Dunalkas pagastā un Atpūta Ziemeļos Bārtas pagastā, kas 2009.gadā startēja kā jaunais tūrisma piedāvājums.

Nominācijā Dižais amatu meistars izvirzīts Amatnieku nams Liepājā un Zivju pikniks (meistars Dzintars Zamarītis) Pāvilostā; Dižā kolekcija - Pūķu Jāņa seno mūzikas instrumentu kolekcija Rucavā un ekspozīcija Jūrmalnieku senatne Nīcas novada Jūrmalciemā; nominācijā Dižais Kurzemes ēdiens sacentīsies restorāns Vecais Kapteinis Liepājā un Etnogrāfiskā māja Zvanītāji Rucavā, bet nominācijai Dižais Kurzemes pasākums tiek piedāvāti svētki ģimenei Lielmutis Fricis un Lielmute Marta un Fontaine Festival Liepājā.

Pēc Kurzemes Tūrisma asociācijas pasūtījuma SIA E-lapa izstrādājusi elektronisko gidu visai Kurzemei. Brīvdienu maršrutu var plānot, izmantojot www.egids.lv.

Maršruta plānotājs tapis projekta Kurzemes tūrisma asociācijas darbības pilnveidošana ietvaros, kas sākts 2010.gada augustā, piesaistot Sabiedrības integrācijas fonda finansējumu. Informācijas sistēma e-gids ir sistēma, kurā jebkurš lietotājs pēc ievadītiem ceļojuma sākuma un beigu apmeklējuma objektiem var saņemt maršruta piedāvājumu ar detalizētu aprakstu par katru objektu, kā arī tajā pavadāmo laiku. Sistēmā klientam tiek piedāvāta iespēja maršrutu novērtēt un, vadoties pēc vērtējumiem un ieteikumiem, tūrisma spciālisti varēs pilnveidot maršrutus.

Šobrīd sistēmā atrodami Kurzemes tūrisma apskates un servisa objekti, kas ir KTA biedri, kā arī pašvaldību izvēlētie objekti. Ik brīdi sistēmā tiek veikti uzlabojumi un papildināta datu bāze. E-gids ir vienīgais tāda veida maršrutu plānotājs, kas pieejams Latvijas interneta vidē, apgalvo asociācija. Projekta kopējais finansējums ir 15,9 tūkstoši latu, no tā publiskais finansējums ir 93%. Projekta ietvaros izstrādāts e-gids, Kurzemes tūrisma attīstības plāns, organizēta tūrisma konference un nodrošināta projekta publicitāte.