Akustisko sistēmu ražotājs VEF Radiotehnika RRR šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 279 094 eiro apgrozījumu, kas ir par 28,8% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un guva peļņu 1,417 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai Nasdaq Riga.

Tostarp lielāko daļu ieņēmumu VEF Radiotehnika RRR 2017.gada pirmajā ceturksnī guvusi no komunālajiem pakalpojumiem - 252 115 eiro, kā arī no gatavās produkcijas realizācijas eksportam - 11 466 eiro un no gatavās produkcijas realizācijas vietējā tirgū - 9023 eiro.

Savukārt VEF Radiotehnika RRR peļņas pieaugumu šogad pirmajā ceturksnī pamatā noteica pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi, kas veidoja 1,328 miljonus eiro. Šos ieņēmumus veidoja kreditoru parādu norakstīšana atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa plānam.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā arī atzīmēts, ka 2016.gada nogalē VEF Radiotehnika RRR ir atsākusi ražošanu un saražojusi pirmos pasūtījumus, kas nosūtīti pasūtītājiem ārvalstīs, tajā skaitā Austrijā, Vācijā, Igaunijā, Itālijā, Lietuvā, Krievijā.

AS «VEF Radiotehnika RRR» valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Eduards Maļejevs, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Sabiedrības valdes priekšsēdētāja amatu turpmāk ieņems Ēriks Ertmanis.

Sabiedrības valdes locekļa amatu, sākot ar 2018.gada 27.aprīli, ieņem Olga Romaņko.

O.Romaņko pēdējo gadu darba pieredze - viņa bijusi AS VEF Radiotehnika RRR padomes priekšsēdētāja vietniece; AS VEF Radiotehnika RRR galvenā grāmatvede.

O.Romaņko īpašumā nav AS «VEF Radiotehnika RRR» balsstiesīgās akcijas.

Apskati arī, kā top AS VEF Radiotehnika RRR produkcija:

Kā top?: VEF Radiotehnika RRR skaņas iekārtas

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa ir apstiprinājusi AS VEF Radiotehnika RRR Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu 2016.gada 11.janvāra redakcijā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Izmaiņas Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā:

Mainoties ekonomiskai situācijai Krievijā, saskaņā ar noslēgto protokolu par investīciju piesaisti (2015. gada 11. jūnija TAP plāna izpildes 13. mēnesī), investoram mainījās plāni un viņš atteicās investēt AS VEF Radiotehnika RRR akustisko sistēmu ražotnē, norāda uzņēmums.

Ņemot vērā iepriekšminēto bija nepieciešams mainīt uzņēmuma attīstības stratēģiju un meklēt alternatīvus finansēšanas avotus, kas arī izdevās, saglabājot uzņēmuma intereses - atjaunot ražošanas procesu, bet pārdodot nekustamo īpašumu un saglabājot ražošanas telpas ar nomas tiesībām. Komercsabiedrība plāno atsavināt ar atpakaļnomas tiesībām zemes gabala domājamo daļu un uz tā esošās apbūves Rīgā, Kurzemes prospektā 3D.

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas skaņu iekārtu ražošanas uzņēmumā AS VEF Radiotehnika RRR.

Akciju sabiedrības «VEF Radiotehnika RRR» pirmsākumi meklējami 1927.gadā, kad tika nodibināta akciju sabiedrība «Foto – radio centrāle A.Leibovic», kas par savu mērķi izvirzīja radiouztvērēju ražošanu. Savu tagadējo nosaukumu akciju sabiedrība ieguva 1941.gadā, un laika posmā no 1945. līdz 1990. gadam uzņēmums bija lielākais audiotehnikas ražotājs bijušās PSRS teritorijā.

Kopš 2014.gada nogales līdz 2016.gadam uzņēmumam bija tiesiskās aizsardzības process, jo citas iespējas, lai uzņēmumu likumīgi reorganizētu un sakārtotu, nebija, stāsta kompānijas valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

2017.gada janvārī uzņēmums noslēdza tiesiskās aizsardzības procesu, un tagad uzņem tempu, lai attīstītu darbību, atgūtu labo slavu un sadarbības partnerus, jo, pēc Ē. Ertmaņa teiktā, šajos smagajos pāris gados, kamēr uzņēmums norēķinājās ar visiem kreditoriem, attīstība bija visnotaļ ierobežota - principā neiespējama. «Tiesa gan, šajā laikā, pateicoties īpašniekam, izdevās saglabāt pamata darbiniekus, kuri ir mūsu kompānijas mugurkauls, lai VEF Radiotehnika varētu turpināt ražot akustiskās sistēmas, kuras aizvien ir pieprasītas gan Baltijas valstīs, gan bijušajās NVS valstīs, gan Krievijā,» viņš piebilst. Administratīvās ēkas nojaukšana, kas patlaban notiek, nenozīmē AS VEF Radiotehnika RRR darbības pārtraukšanu, uzņēmums turpina strādāt ražošanas uzņēmumam atbilstošās telpās, uzsver Ē. Ertmanis.

Pēc Latvijas čempionvienības basketbolā «VEF Rīga» direktores Lailas Spaliņas lēmuma atstāt šo amatu kluba valde par jauno direktoru apstiprinājusi profesionālās basketbola skolas «VEF Rīga» direktoru, bijušo valstvienības spēlētāju Gati Jahoviču.

«Pēc 11 gadiem «VEF Rīga» esmu nolēmusi atgriezties politikā,» pavēstījusi Laila Spaliņa, kura vienlaikus saglabās vietu kluba valdē un turpinās pārstāvēt «VEF Rīga» arī Latvijas Basketbola savienības padomē. G.Jahovičs direktora pienākumus sāks pildīt ar 1.aprīli.

Jaunais «VEF Rīga» direktors Gatis Jahovičs bija pirmais Latvijas valstsvienības spēlētājs, kurš savulaik pievienojās «VEF Rīga» sastāvam. Savā klubu karjerā divus metrus garais uzbrucējs lielākoties pārstāvējis vadošos Rīgas klubus - «VEF Rīga», «ASK Rīga», «Skonto». Trīs gadus Jahovičs pavadīja ārzemēs, spēlējot vienā no pazīstamākajiem Polijas klubiem Vloclavekas «Anwil». Karjeras noslēdzošajā sezonā Gatis spēlēja arī «Barons/LDz» un «Liepāja/Triobet». Visilgāko laiku Jahovičs aizvadīja tieši «VEF Rīga», šajā laikā trīs reizes kļūstot par Latvijas čempionu.

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Kurzemes rajona tiesa ir izbeigusi Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeigusi tiesvedību kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa lietā, aģentūrai LETA pastāstīja Kurzemes rajona tiesas pārstāve Velga Lūka.

«Kolumbija LTD» Kurzemes rajona tiesā 16.jūlijā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādes termiņa pagarināšanu uz vienu mēnesi. Tiesnese Inta Pūce pieteikumu izskatīja un otrdien, 17.jūlijā izlēma noraidīt «Kolumbija LTD» pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu izstrādes un saskaņošanas termiņa pagarināšanu.

Tiesnese izbeidza «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeidza arī tiesvedību «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesa lietā.

Jau ziņots, ka šā gada 14.maijā «Kolumbija Ltd.» iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču «Kolumbija Ltd.» šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus tolaik novērsa.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu uzlikt AS VEF Radiotehnika RRR soda naudu 3550 eiro apmērā par Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumiem, informē FKTK.

Sods piemērots, jo uzņēmums savlaicīgi nav publicējis revidēto 2013. gada pārskatu Oficiālajā obligātās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā un nesniedzot FKTK pieprasīto informāciju noteiktajos termiņos.

AS VEF Radiotehnika RRR akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū – biržas NASDAQ OMX Riga Baltijas Otrajā sarakstā, tādējādi tai jāievēro prasības informācijas atklāšanā un revidētā gada pārskata publicēšanā. AS VEF Radiotehnika RRR revidēto 2013. gada pārskatu nav iesniegusi līdz šā gada 30. aprīlim, proti, četru mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, tādējādi neievērojot likumā noteikto gada pārskata iesniegšanas termiņu, kā arī nenodrošinot FKTK ar nepieciešamo informāciju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēma lēmumu uzlikt soda naudu AS VEF Radiotehnika RRR par Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) prasību pārkāpumu – uzņēmums likuma noteiktajā termiņā nebija publicējis revidēto 2014. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta atzinumu, informē FKTK.

Tā kā AS VEF Radiotehnika RRR akcijas ir iekļautas AS NASDAQ OMX Riga Otrajā sarakstā, uzņēmumam ir jāievēro FITL noteiktais termiņš revidētā gada pārskata publicēšanai.

Par 2012. gada revidētā pārskata neiesniegšanu laikus FKTK uzņēmumam izteica brīdinājumu, bet par 2013. gada revidētā pārskata publicēšanas termiņa kavējumu AS "VEF Radiotehnika RRR" tika uzlikta soda nauda 3550 eiro apmērā.

Ņemot vērā, ka arī revidētā 2014. gada pārskata publicēšanas termiņš tika kavēts, kas ir AS VEF Radiotehnika RRR atkārtots FITL 56. panta pārkāpums, kā arī faktu, ka emitents publiski nebija sniedzis informāciju par kavējuma iemesliem, tādejādi neinformējot ieguldītājus par radušos situāciju, FKTK padome lēma, ka šoreiz ir samērīgi uzlikt soda naudu 5000 eiro apmērā.

AS VEF Radiotehnika RRR neto apgrozījums 2016. gadā sasniedza 979,6 tūkstošus eiro, un gada laikā ir palielinājies par 21,79%, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Tāpat kā 2015. gada 31. decembrī, sabiedrības īstermiņa saistības ievērojami pārsniedz tās apgrozāmos līdzekļus.

2015. gada 5. janvārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa spriedumā pasludināja AS VEF Radiotehnika RRR tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, apstiprināja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, noteica TAP īstenošanas termiņu līdz 2017. gada 5. janvārim un par administratoru TAP iecēla sertificētu administratoru Vigo Krastiņu.

Lai norēķinātos ar sabiedrības kreditoriem, TAP plāns paredzēja sabiedrības neprofila aktīvu - nekustamo īpašumu - realizēšanu, kā arī ražošanas atjaunošanu. 2016 gadā sabiedrība pārdēva visu daļu sabiedrības atlikušajiem pārdošanas ieguldījumā īpašumiem un saskaņā ar TAP plānu, pilnīgi norēķinājās ar AS SEB Banku un daļēji ar nenodrošinātajiem kreditoriem.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa pieņēmusi lēmumu izbeigt AS VEF Radiotehnika RRR tiesiskās aizsardzības procesu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Tāpat nolemts izbeigt tiesiskās aizsardzības procesā noteiktos rīcības ierobežojumus un piemēroto metožu izmantošanu, izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

AS VEF Radiotehnika RRR TAP laikā ir pilnībā norēķinājusies ar nodrošinātajiem kreditoriem AS SEB banka un VID un sedza arī paredzētos maksājumus nenodrošinātajiem kreditoriem.

Iebildumi vai pretenzijas par kreditoru prasījumu segšanai paredzēto maksājumu veikšanu netika saņemti, skaidrots paziņojumā.

Ņemot vērā šo paziņojumu, Nasdaq Riga valde 2. februārī nolēma nekavējoties atsaukt AS VEF Radiotehnika RRR uzraudzības statusu, jo ir beiguši pastāvēt apstākļi, pamatojoties uz kuriem no 2014. gada 19. septembra sabiedrībai tika piemērots uzraudzības statuss.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa nolēmusi iecelt par administratoru AS VEF Radiotehnika RRR, tiesiskās aizsardzības procesā sertificētu administratoru Vigo Krastiņu, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

AS VEF Radiotehnika RRR tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums tika izskatīts rakstveida procesā 2015.gada 5.janvārī.

5.janvārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa ir apstiprinājusi AS VEF Radiotehnika RRR iesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Uzņēmums tiesiskās aizsardzības plānā skaidro, ka 2005. gadā komercsabiedrība veica ražošanas iekārtu modernizāciju. Ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu un SEB Bankas kredītu izdevās iegādāties jaunas, modernas ražošanas iekārtas.

Iekārtas ir paredzētas akustisko sistēmu un iespiedplašu ražošanai.

Bankas piešķirto kredītu bija paredzēts atdot līdz 2015. gadam, bet 2008.-2009. gadā, iestājoties ekonomiskai krīzei valstī un pasaulē, banka lika atdot izsniegto kredītlīniju un kredītu viena gada laikā. Šie notikumi kopā ar pieprasījuma pēc komercsabiedrības ražoto preču kritumu izpaudās krasā apgrozījuma līdzekļu kritumā un daļēji paralizēja uzņēmuma darbību.

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Nasdaq Riga valde nolēmusi mainīt AS VEF Radiotehnika RRR piemērotā uzraudzības statusa iemeslu, liecina paziņojums biržā.

Birža informē, ka ir beiguši pastāvēt apstākļi pamatojoties uz kuriem biržas valde šā gada 22. jūlijā piemēroja sabiedrībai uzraudzības statusu atbilstoši biržas noteikumiem par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos, ņemot vērā to, ka AS VEF Radiotehnika RRR 19. jūlijā iesniedza revidētu gada pārskatu par 2013. gadu un pārskatam pievienotais neatkarīgu revidentu ziņojums saturēja informāciju par vairākiem apstākļiem, kuru dēļ revidents nav varējis iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus revidenta atzinuma sniegšanai, tādēļ neatkarīgu revidentu ziņojums saturēja informāciju par pamatojumu atteikumam sniegt atzinumu.

Kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» nenokārtotās parādsaistības pret valsti kopš 2017.gada janvāra ir divkāršojušās, tādēļ uzņēmuma nodrošinātais kreditors - Valsts ieņēmumu dienests (VID) - nesaskaņoja «Dzintara» sagatavotos tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

2017.gada janvārī, kad tiesa pasludināja «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesu, uzņēmuma nodokļu parāds bija 3,46 miljoni eiro, bet patlaban parādsaistības ir pieaugušas līdz 6,82 miljoniem eiro, informēja Vaivars.

«Lielāko daļu no šī parāda veido neveiktās sociālās iemaksas, un tas nozīmē, ka ir apdraudētas uzņēmuma darbinieku sociālās garantijas,» uzsvēra Vaivars.

Viņš piebilda, ka no uzņēmuma vadības puses ir bijuši vairāki solījumi parādus nokārtot, taču situācija nav atrisinājusies.

Otra «Dzintara» nodrošinātā kreditora «Attīstības finanšu institūcijas «Altum»» (Altum) pārstāvis Kristians Pudans sacīja, ka, izvērtējot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānus savu kā nodrošinātā kreditora kritēriju ietvarā, «Altum» tos saskaņoja. Prasījumu summas gan pakļaujas līguma konfidencialitātei, norādīja Pudans.

Nasdaq Riga valde nolēmusi mainīt AS VEF Radiotehnika RRR piemērotā uzraudzības statusa iemeslu, liecina paziņojums biržā.

Birža informē, ka ir beiguši pastāvēt apstākļi pamatojoties uz kuriem biržas valde 2015. gada 5. maijā piemēroja uzraudzības statusu atbilstoši biržas noteikumiem, jo AS VEF Radiotehnika RRR ir iesniegusi tās revidētu gada pārskatu par 2014. gadu.

Vienlaicīgi Birža informē, ka sākot ar 7. augustu uzraudzības statuss AS VEF Radiotehnika RRR tiek piemērots tikai atbilstoši biržas noteikumu par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos apakšpunktam, kas nosaka, ka birža piemēro uzraudzības statusu, ja emitentam ir ilgstošas maksātspējas problēmas.

Uzraudzības statusa piemērošana nepieciešama, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību.

Būvniecības uzņēmums SIA Arčers sācis divu vēsturisko VEF ražošanas korpusu rekonstrukciju un pārbūvi Rīgā, Brīvības ielā 214i. Jaunu elpu un ražošanas funkciju atgūst tie korpusi, kuros Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tika būvētas aviokonstruktora Kārļa Irbīša radītās lidmašīnas, informē uzņēmumā.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka bijušo VEF ražošanas korpusu rekonstrukcijas pasūtītājs ir Mikrotīkla īpašniekiem piederošais uzņēmums un nozarē šo apkaimi jau sākuši dēvēt par vietējo Silīcija ieleju.

Arčers šobrīd veic 19. un 20. gadsimta mijā būvēto rūpnīcas korpusu rekonstrukciju, kur savulaik strādājusi elektromehāniskā rūpnīca Unions, pēc tam – Vācijas uzņēmums AEG, bet vēlāk arī akciju sabiedrība Vispārējā elektrības kompānija, līdz to 1928. gadā pārņēma Valsts elektrotehniskā fabrika jeb VEF. Tomēr kopš 1989. gada 18. jūnija, kad daļu VEF teritorijas pārņēma plašs ugunsgrēks, nekāda darbība šajā VEF daļā netika veikta.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumam Kolumbija Ltd. ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Informācija Firmas.lv liecina, ka 14.maijā Kolumbija Ltd. iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču Kolumbija Ltd. šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus novērsusi.

Kolumbija Ltd. tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo pieteicējas spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits turpina samazināties uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, taču ekonomikas izaugsme Latvijā no maksātnespējas infekcijas nav pasargājusi arī daudzus uzņēmumus

To rāda SIA Lursoft pētījums. Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti kopumā 994 maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi, kas ir par 53 procesiem mazāk nekā 2018.gadā analogā laikā.

Lursoft pētnieki secinājuši, ka pēdējos divos gados atkal nedaudz pieaudzis juridiskām personām ierosināto procesu īpatsvars. Ja 2017.gadā no visām pirmajā pusgadā ierosinātajām lietām 27,5% bija juridisko personu procesi, tad 2018.gada attiecīgajā periodā tie bija jau 32,5%, bet šogad – 34,66%. Viens no uzņēmumiem, kuriem ierosināta maksātnespēja, ir 2001.gadā dibinātais SIA Super Bebris. Jau 2010.gadā uzņēmuma tā brīža vadība nāca klajā ar paziņojumu par plāniem ražošanu pārcelt uz ASV, ražotni Latvijā slēdzot. Pagājušajā gadā uzņēmumam tika ierosināts arī tiesiskās aizsardzības process, bet šā gada maijā pasludināta maksātnespēja. Pirms tam, martā, VID Nodokļu parādu piedziņas nodaļa uzņēmumam piemēroja nodrošinājumu, liedzot reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt. Šā gada jūlija sākumā uzņēmumam bija izveidojies jau 30 890 eiro liels nodokļu parāds, norādīts Lursoft informācijā.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolēmusi izbeigt zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmuma «Zilā lagūna» tiesiskās aizsardzības procesu, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejas vadītāja Kristīne Vītola.

Vītola paskaidroja, ka «Zilā lagūna» Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā, kas konkrētajā gadījumā bija šā gada 4.jūlijs, nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa to nav saņēmusi līdz pat nolēmuma sastādīšanai - 2018.gada 5.jūlijam ieskaitot. Tiesas ieskatā ir pamats atzīt, ka «Zilā lagūna» tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav saskaņojusi ar kreditoriem likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, tādēļ ir likumisks pamats izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, atbilstoši Maksātnespējas likumam.

Kā ziņots, «Zilā lagūna» Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai noteiktajā termiņā nebija iesniedzis tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, un tuvākajās dienās tiesa plānoja lemt par tiesiskās aizsardzības procesa tālāku virzību.

Neapmierinātību ar uz valsts rēķina mēbeles pārvadāt kārā Dzintara Rasnača vadītās Tieslietu ministrijas darbu paudis arī viņa partijas biedrs - Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, specializētā juridiskā izdevumā Jurista vārds kā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors analizējot un kritizējot grozījumus Maksātnespējas likumā.

Bērziņš norādījis, ka ministrijas sagatavotajā likuma anotācijā nav iespējams atrast precīzi definētu šo grozījumu mērķi, lai gan tie paredz būtiskas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā, kas stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

Bērziņš, kurš ir arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, izvērstā analītiskā publikācijā skaidro iespējamos riskus un problēmas, kas var rasties saistībā ar šiem grozījumiem, un secina, ka grozījumi tiesiskās aizsardzības procesā visdrīzāk pilnībā nesasniegs savu mērķi: tiesiskās aizsardzības process balstīsies uz kreditoru vairākuma un parādnieka vienošanos, kuras noslēgšanu valsts nevar tieši ietekmēt; mērķa sasniegšanu neveicinās arī tas, ka procesu uzraugošajai personai tiks izmaksāta no to kreditoru līdzekļiem, kuri atbalstījuši šī procesa pasākumu plānu.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien izbeidza kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesu un ierosināja maksātnespējas lietu, informēja tiesā.

«Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 12.novembrī, skaidroja tiesā. Savukārt uzņēmuma maksātnespējas administrators Mareks Diks iepriekš norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu. «Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike iepriekš sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike. Viņa piebilda, ka «Dzintars» ražošanu var veikt daudz mazākās telpās vai arī uzbūvēt jaunu, kompaktu ražotni. Tāpat Maike sacīja, ka maksātnespējas process var noslēgties ar sanāciju. «Jebkurā gadījumā «Dzintars» nepazūd, jo zīmols, preču zīmes un visi patenti kā nemateriālais īpašums pieder [kompānijas patiesajam labuma guvējam] Iļjam Gerčikovam,» sacīja Maike.