NASDAQ OMX Riga valde pirmdien nolēmusi pievienot papildus nosacījumu AS Goldinvest Asset Management uzraudzības statusam, liecina paziņojums biržā.

Uzraudzības statuss, kas AS Goldinvest Asset Management tika piemērots šā gada 11.jūlijā, no 2.septembra tiek piemērots arī atbilstoši Baltijas alternatīvā tirgus First North noteikumiem, jo AS Goldinvest Asset Management līdz 2. septembrim nebija iesniegusi NASDAQ OMX Riga šā gada sešu mēnešu finanšu pārskatu.

Uzraudzības statusa piemērošana nepieciešama, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību.

Biržas noteikumi paredz uzraudzības statusa noteikšanu gadījumos, kad emitenti neievēro biržas noteikumos noteiktās regulāri sniedzamās informācijas iesniegšanas termiņus un kārtību.

NASDAQ OMX Riga valde pieņēmusi lēmumu izslēgt AS Goldinvest Asset Management 855 tūkstošus uzrādītāja akcijas no Baltijas alternatīvā tirgus First North, par pēdējo akciju tirdzniecības dienu nosakot 18. septembri.

Kā liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga, biržas valde lēmumu pieņēmusi saskaņā ar biržas Baltijas alternatīvā tirgus First North noteikumiem, un pamatojoties uz AS Goldinvest Asset Management rakstisku iesniegumu.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Goldinvest Asset Management ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemts lēmums izslēgt uzņēmuma akcijas no NASDAQ OMX Riga organizētā alternatīvā tirgus First North.

AS Goldinvest Asset Management 17.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, kuru tiesa arī pieņēmusi, piešķirot termiņu līdz 16.septembrim, lai izstrādātu tiesiskās aizsardzības plānu un saskaņotu to ar kreditoriem.

Maksātnespējas process pasludināts 1997.gadā dibinātajai AS Goldinvest Asset Management, liecina Lursoft dati.

Šā gada jūlijā uzņēmumam jau bijis ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas izbeigts septembra beigās, jo uzņēmums informējis tiesu, ka tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanas un saskaņošanas termiņš ir pagarināts par vienu mēnesi, savukārt tiesa uzskatījusi, ka tam nav pamatojuma.

AS Goldinvest Asset Management ir uzņēmums, kura pamatdarbība saistīta ar investīciju zelta un citu cēlmetālu pirkšanu un pārdošanu, kā arī aizdevumu izsniegšanu pret cēlmetāliem.

Aizvadītajā gadā AS Goldinvest Asset Management apgrozījis 5,216 miljonus latu, tādejādi saglabājot apgrozījumu aizpagājušā gada līmenī. Tiesa gan, uzņēmumam nav izdevies 2012.gadu pabeigt ar peļņu, kura būtu līdzvērtīga 2011.gada rādītājam. Pēc 105 tūkstošu latu lielās peļņas, kas gūta 2011.gadā, pērnais gads noslēgts ar 30,19 tūkstošu latu zaudējumiem.

AS Goldinvest Asset Management 17.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, kuru tiesa ar pieņēmusi, piešķirot termiņu līdz 16.septembrim, lai izstrādātu tiesiskās aizsardzības plānu un saskaņotu to ar kreditoriem.

Goldinvest padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš paziņojumā NASDAQ OMX Riga skaidro, ka Goldinvest ir spiesta uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu, lai risinātu likviditātes problēmas, kas radušās debitoru zemās maksātspējas dēļ un ar to saistītajām kreditoru prasībām.

Tāpat uz Goldinvest darbību negatīvu iespaidu ir atstājusi Valsts ieņēmumu dienesta piemērotā metodika nodokļu ieturēšanai dārgmetāla lūžņu iepirkšanas gadījumā, kurai uzņēmums nepiekrīt un piemēroto sodu ir pārsūdzējis, saka P. Avotiņš.

Db.lv jau rakstīja, ka augustā notiks AS Goldinvest Asset Management akcionāru sapulcē, kurā paredzēts lemt par uzņēmuma izslēgšanu no alternatīvā tirgus First North.

AS Goldinvest Asset Management ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemts lēmums izslēgt uzņēmuma akcijas no AS NASDAQ OMX Riga organizētā alternatīvā tirgus First North.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Goldinvest Asset Management 17.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, kuru tiesa arī pieņēmusi, piešķirot termiņu līdz 16.septembrim, lai izstrādātu tiesiskās aizsardzības plānu un saskaņotu to ar kreditoriem.

Goldinvest padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš paziņojumā skaidro, ka Goldinvest ir spiesta uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu, lai risinātu likviditātes problēmas, kas radušās debitoru zemās maksātspējas dēļ un ar to saistītajām kreditoru prasībām.

Tāpat uz Goldinvest darbību negatīvu iespaidu ir atstājusi Valsts ieņēmumu dienesta piemērotā metodika nodokļu ieturēšanai dārgmetāla lūžņu iepirkšanas gadījumā, kurai uzņēmums nepiekrīt un piemēroto sodu ir pārsūdzējis, saka P. Avotiņš.

Dārgmetālu tirgotāja AS Goldinvest Asset Management valdes locekļa amatu pēc paša vēlēšanās ir atstājis Jānis Lāma, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Viņa vietā uz trīs gadu termiņu ievēlēts Aleksandrs Lazarevs. A.Lazarevs 1990.gadā ir pabeidzis Latvijas Universitātes ekonomikas fakultāti. Kopš gada sākuma A.Lazarevs ir Goldinvest projektu vadītājs. Tāpat kopš 2012.gada viņš ir nekustamā īpašuma pārvaldnieks SIA Velmars, pārvaldot īpašumus Vecrīgā, iepriekš no 2006. -2010.gada bijis nekustamā īpašuma kompānijas SIA Optimālie īpašumi līdzīpašnieks un valdes loceklis.

Kopš 2011.gada A.Lazarevs darbojas arī kā ASV medicīnas preparātu ražotaja 4Life Ltd klientu konsultantu – pārdevēju vadītājs Latvijā.

Augustā notiks AS Goldinvest Asset Management akcionāru sapulcē, kurā paredzēts lemt par uzņēmuma izslēgšanu no alternatīvā tirgus First North, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Rezultātā NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi piemērot uzraudzības statusu AS Goldinvest Asset Management.

NASDAQ OMX Riga Baltijas Alternatīvā tirgus First North noteikumi nosaka, ka birža uzraudzības statusu piemēro, ja ir ierosināts jautājums par emitenta finanšu instrumentu izslēgšanu no alternatīvā tirgus vai par tirdzniecības pārtraukšanu ar emitenta finanšu instrumentiem, vai tuvāko sešu mēnešu laikā plānots veikt minētās darbības.

Uzraudzības statusa piemērošana nepieciešama, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību.

Goldinvest bija pirmais un ir vienīgais uzņēmums, kas pievienojies First North. Uzņēmums alternatīvajam tirgum pievienojās 2011. gada martā.

Līdz ar iestāšanos eirozonā Latvijai piederošā zelta ģeogrāfiskā izkliede kļūs vēl plašāka, jo 4,4% no Latvijas Bankas kopējām ārējām rezervēm nāksies atdot Eiropas Centrālajai bankai Frankfurtē – gan ārvalstu valūtu, gan cēlmetāla lietņus, kas šobrīd tiek uzglabāti Lielbritānijā, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Kā skaidrojuši finansisti, zelts uzskatāms par svarīgu psiholoģisku rezervi, tāpēc ziņa, ka eirozona ne vien simboliski atņems latu, bet arī praktiski pieķersies Latvijas zeltam, esot raisījusi zināmu nemieru.

Zelta investīciju kompānijas Goldinvest asset management vadītājs Pēteris Avotiņš Latvijas ekonomikas krīzes dziļākajā brīdī pus pa jokam, pus pa nopietnam teicis – mums nevajag eiro, mums vajag zelta latu. Valsts atteikšanos no savām cēlmetāla rezervēm viņš vērtējot kritiski: «Manā skatījumā īsta nauda ir zelts. Ja mēs atdodam īstu naudu, pretī saņemot Eiropas Centrālās bankas solījumus ne ar ko nesegtu eiro banknošu veidā, protams, tas vērtējams negatīvi!»

Zelta cena pirmdien saruka par 1%, turoties pie divu nedēļu zemākās atzīmes.

Patlaban zelts maksā 1435,76 dolārus par unci, kas ir par 11,94 dolāriem mazāk nekā piektdien tirdzniecības sesijas noslēgumā. Tiesa gan, tas ir augstāk nekā piektdien sasniegtais cenas zemākais līmenis – 1429,61 dolārs par unci. Kopumā zelta cena šajā gadā ir sarukusi par 14%, ko veicināja investoru riska apetītes palielināšanās, kā rezultātā nauda tiek ieguldīta augošajos akciju tirgos un ASV dolārā.

«Patlaban nav nekādu faktoru, kas liecinātu par zelta cenas pieaugumu,» Reuters sacījuši Phillip Futures investīciju analītiķi, piebilstot, ka zelta cenai būtu jāšķērso 1487 dolāru robeža, lai atkal sāktos pieaugums.

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto Latviju iedzīvotāju neuztraucas par savu uzkrājumu drošību pēc pievienošanās eiro zonai, liecina dārgmetālu tirdzniecības kompānijas AS Goldinvest Asset Management veiktā aptauja.

Tomēr 18% respondentu bažījas par saviem uzkrājumiem pēc lata nomaiņas pret eiro, bet 27% aptaujāto šis jautājums nav aktuāls.

Aptauja atklāj, ka 53% iedzīvotāju uzkrājumu saglabāšanas drošība nav tik svarīga, salīdzinot to ar naudas pavairošanas iespējām. Šie cilvēki ir pārliecināti, ka naudai ir jāstrādā un tai ir jāpieaug. 36% atzīst, ka, dzenoties pēc peļņas procentiem, ir risks zaudēt pārāk daudz, un tāpēc viņu primārā vēlme ir būt drošiem par saviem līdzekļiem.

Lai sāktu veidot uzkrājumus, gandrīz 70% aptaujāto uzskata, ka mēneša algai jābūt lielākai par 600 latu. Piektajai daļai aptaujāto pietiktu ar 400 Ls – 500 latu, taču tikai 8% atzīst, ka uzkrājumi būtu jāveido no jebkuriem ienākumiem.