Minimālā mēneša darba alga valstī no 2014.gada 1.janvāra būs 225 lati (320 euro), paredz valdībā apstiprinātās izmaiņas Ministru kabineta Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi. Vienlaikus atbilstoši jaunajai minimālajai mēneša darba algai un 2014.gada darba laika kalendāram precizēti minimālās stundas tarifa likmju apmēri, kas nepieciešami minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai, informē Labklājības ministrija.

Proti, pašreiz noteiktā minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā palielināsies no Ls 1,203 līdz Ls 1,359 (1,933 euro). Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā paaugstināsies no Ls 1,375 līdz Ls 1,554 (2,209 euro), jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā vai 8 stundas dienā) aprēķina, bruto minimālo mēneša darba algu dalot ar vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Savukārt vidējo darba stundu skaitu mēnesī aprēķina pēc īpašas formulas, 2014.gada darba laika kalendāra kopējo darba stundu skaitu gadā dalot ar 12 mēnešiem. Atbilstoši 2014.gada darba laika kalendāram nākamgad ir 1987 darba stundas, kas dalot ar 12 mēnešiem ir 165,58 stundas mēnesī.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

No mantas un naudas atbrīvotiem maksātnespējīgiem subjektiem kreditori nevar un nevarēs atgūt parādus, atgūt vairāk naudas neļaus arī nedz valsts amatpersonas mantijas uzlikšana administratoriem, nedz viņu eksaminēšana, nedz viņu pasludināšana par blēžiem, nedz viņu skaita samazināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņaprāt, nepareizs situācijas novērtējums ved vēl lielākā purvā, jo ne jau administratori ir tie, kuri maksātnespējīgos uzņēmumus ir padarījuši tukšus, taču daļa politiķu savu neizpratni un neizdarību grib novelt uz citu – administratoru – pleciem, tos vainojot visās nebūšanās.

Kā vērtējat notiekošo maksātnespējas jomā?

Skaļi lozungi un paziņojumi par «vainīgo atrašanu», bez nekāda taustāma rezultāta. Masu psihoze, kuru pastiprināja kāds savulaik Deloitte veikts pētījums par maksātnespējas nozari, ar kura palīdzību sabiedrībai zināmā mērā tendenciozi tika nodota vēsts, ka administratori valstij nodarījuši zaudējums 655 miljonu eiro apmērā. Un šādas situācijas izveidē bez tiesas par vainīgajiem tika pasludināti maksātnespējas administratori. Tajā pašā laikā netika manītas kādas ierosinātas skaļas krimināllietas par tik vērienīgu izzagšanu, ko būtu veicis kāds administrators, jo tā dēvētā Trasta komercbankas lieta jau bija krietni vēlāk. Vairākus gadus Latvijā notiek liela rosība saistībā ar maksātnespējas sfēru. Tiek mainītas normatīvo aktu prasības, tiek izvirzītas citādākas prasības maksātnespējas administratoriem, bet rezultātu no šiem pasākumiem ir ļoti maz. Gluži kā tautas sakāmvārdā: liela brēka, maza vilna. Skumji, bet visi maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par «peramajiem zēniem» un vienīgajiem vainīgajiem par to, ka Latvijā neieplūst investīcijas tik, cik gribētos, ka maksātnespējas procesā tiek atgūtas «kapeikas» un kaut ko spēj atgūt nodrošinātie kreditori, bet tukšā paliek nenodrošinātie. Administratoriem valsts uzlika valsts amatpersonas mantiju ar domu, ka nu tik būs uzlabojumi. Diemžēl tādējādi nozari pameta arī daudzi pieredzējuši maksātnespējas procesa administratori, kuri vienlaikus bija arī advokāti. Pasniegts tas tika tā, ka viņi ir blēži, kuri nevēlas iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas. Deklarācijas tika ieviestas, lai publiski parādītu, cik nopelna administratori, kaut arī to šodien var redzēt jebkurš, ieejot Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā, kur ir redzams, cik katrā maksātnespējas procesā saņem katrs administrators. Kāpēc valstij ir vajadzīgas divas paralēlas sistēmas, kur katra no tām prasa zināmus resursus to uzturēšanā? Maksātnespējas kontroles dienestam «iedeva» lielākas pilnvaras administratoru kontrolēšanā. Lai šī iestāde varētu vairāk kontrolēt, tai palielināja finansējumu, kura gada apmērs jau pārsniedz visu administratoru gada laikā saņemto algu summu kopā. Šī iestāde regulāri ziņo par konstatētajiem administratoru pārkāpumiem, bet tiek noklusēts, vai šiem tā saucamajiem daudzajiem pārkāpumiem vispār ir ekonomiska rakstura ietekme uz administrētajiem procesiem. Bieži vien tās ir formāla rakstura kļūdas, bet statistika veidojas. Diemžēl, bet neviena no šīm reformām nesasniedza izvirzīto mērķi – kreditori neatgūst no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem vairāk. Kreditori vēlas atgūt vairāk, bet ne jau administratori ir tie vainīgie, kuru dēļ tiek atgūts tik, cik tiek atgūts. Administratorus var ietērpt valsts amatpersonu mantijā, var tiem likt aizpildīt ienākumu deklarācijas kā valsts amatpersonām, var tiem likt reizi divos gados kārtot eksāmenu, taču tik un tā kreditori vairāk naudas nesaņems.

Maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, netiks piemērots valsts amatpersonas statuss, savukārt pārējie maksātnespējas administratori no 1. janvāra strādās valsts amatpersonas statusā

Tādu ainu redz vairāki DB aptaujātie tieslietu jomas speciālisti, vērtējot Satversmes tiesas (ST) spriedumu. Izskanēja arī viedoklis, ka šajā jomā sāksies nevajadzīgs juceklis, kurā ieguvēji nebūs ne kreditori, ne sabiedrība, ne administratori, ne arī politiķi.

«Tā tas būs,» tā uz jautājumu, vai no 2016. gada 1. janvāra būs divas administratoru grupas, kur vienai – administratoriem, kas ir arī zvērināti advokāti – netiek piemērots valsts amatpersonas statuss, bet otrai tas tiek piemērots, atbild zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns, viens no sūdzības ST iesniedzējiem. Viņš uzskata, ka nevar būt situācija, kad valsts amatpersonas statuss attiecībā uz maksātnespējas administratoriem – zvērinātiem advokātiem darbotos kaut kādā ierobežotā apmērā. Pēc K. Novicāna sacītā, situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka tikai 2016. gada janvārī ST skatīs sūdzību, ko par šo pašu jautājumu ir iesnieguši maksātnespējas administratori, kuri nav zvērināti advokāti, bet grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu stāsies spēkā jau 1. janvārī. Jāņem vērā, ka līdz 1. janvārim arī tiem administratoriem, kuri nevēlas kļūt par valsts amatpersonām, ir jāiesniedz attiecīgs paziņojums. «Situācija nav vienkārša, un no tās būs jāmeklē izeja,» lakonisks ir K. Novicāns.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Uzņēmējiem, sastopoties ar maksātspējas problēmām, nevajadzētu ieņemt strausa pozīciju un izlikties, ka viss ir kārtībā, maldinot savus partnerus, bet gan atzīties savās problēmas, lai pēc iespējas ātrāk varētu rast tām risinājumus, šodien Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas preses konferencē uzsvēra asociācijas vadītāja Agnese Kveska.

Viņa uzsvēra, ka, jo ātrāk uzņēmums atzīs savas problēmas, jo ātrāk tas varēs sākt darbu pie darbības izvērtēšanas un turpmākā biznesa plāna izstrādes. Savukārt, nogaidot un izliekoties problēmas neredzam, situācija tiešām var nonākt līdz bankrotam, kad jau palīdzēt nevarēs arī profesionāļu palīdzība.

Viņasprāt, laicīga problēmu identifikācija, naudas plūsmas pārskatīšana, organizatoriskās struktūras maiņa un profesionāla rīcība var palīdzēt uzņēmumam atgriezties apritē un nevis nonākt bankrotējušo sarakstā.

Turklāt maksātnespējas administratori aicina arī kreditorus būt pretimnākošos pret godīgajiem uzņēmumiem, rodot abām pusēm abpusēji pieņemamu risinājumu.

Maksātnespējas administratora kvalifikācijas eksāmenu, kas norisinājās jūnijā, kārtoja 62 administratori, informē Maksātnespējas administrācija.

Eksāmenu sekmīgi nokārtoja 53 administratori, kuri ar Maksātnespējas administrācijas direktora rīkojumu iecelti administratora amatā, savukārt deviņiem administratoriem izbeigta sertifikāta darbība.

Kvalifikācijas eksāmena pirmajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma seši administratori, savukārt vienu pirmās daļas darbu eksaminācijas komisija nevērtēja, jo tas tika identificēts. Atbilstoši normatīvajam regulējumam eksaminācijas komisija nevērtē darbu, kurš identificēts, izdarot par to ierakstu darba vērtēšanas lapā. Līdz ar to kopā pirmajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma septiņi administratori.

Otrajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma seši administratori. Četri administratori saņēma negatīvu vērtējumu gan pirmajā daļā, gan otrajā daļā.

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Izpildot Ministru kabineta (MK) 10.decembra sēdē nolemto, tieslietu ministrs Jānis Bordāns nosūtījais Saeimai priekšlikumus likumprojektam «Grozījumi Maksātnespējas likumā», informē Tieslietu ministrija.

Priekšlikumos ietvertas Jāņa Bordāna iepriekš pieteiktās un MK apstiprinātās iniciatīvas maksātnespējas sistēmas pilnveidei, tostarp administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām, kas stātos spēkā līdz ar likuma spēkā stāšanos, tas ir, bez pārejas perioda, jo to ieviešanai nav nepieciešami papildu resursi.

Savukārt pārējās izmaiņas, kuru ieviešana prasa laika un finanšu resursus, stātos spēkā ar 2015.gada 1.janvāri. Tas attiecas uz grozījumiem, kas saistīti ar administratora iecelšanu amatā, amata apliecības izdošanu, kā arī administratora atbrīvošanu no amata.

«Šobrīd - ar priekšlikumu iesniegšanu Saeimā - maksātnespējas administratoru darbības uzraudzības sistēmas reformas nebūt nav galā. Turpmāk svarīgi būtu sekot, kad un kādā redakcijā Saeima apstiprinās Maksātnespējas likuma grozījumus. Savukārt pēc izmaiņu stāšanās spēkā nopietni būs jāstrādā pie Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanas, lai tā ar 2015.gada 1.janvāri varētu pilnvērtīgi veikt jaunos pienākumus. Pretējā gadījumā situācija ietver ļoti augstu risku, ka uzsāktās reformas praksē de facto vēl visa šī gada laikā iespējams apturēt vai pārvirzīt citā virzienā,» skaidro Jānis Bordāns.

Darba strīdu, tiesu varu pārstāvju disciplinārlietas, kā arī īrnieku un izīrētāju strīdus varētu izskatīt divās instancēs

Intervijā DB tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs iezīmē aktualitātes tiesu reformā, to atslogošanā, kritizē maksātnespējas administratoru pārāk lielo skaitu, kā arī izsakās par sarunu procedūru ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD). Latvija teju kā saņēmusi pozitīvu OECD Pretkukuļošanas darba grupas atzinumu par gatavību pievienoties organizācijai. «Pretkukuļošanas sadaļa iestāšanās sarunās ir smagākā sadaļa. Galvenie virzieni šajā jautājumā ir sodu politikas maiņa pārrobežu kukuļošanas jautājumos, paredzēti ļoti bargi sodi fiziskām personām, vesela virkne pasākumu finanšu jomā, piemēram, komercbanku darbībā. Pamatā uzsvars tiek likts uz riska novēršanu,» saka ministrs.

Valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav noteikti ar tās īstenošanu sasniedzamie mērķi un rezultāti, tāpēc arī nav radīta efektīva sistēma maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Maksātnespējas jautājumi skar arī publisko sektoru, jo arī valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus – nepilnu divu gadu laikā (no 01.01.2013. līdz 30.09.2014.) valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 milj. eiro, no tiem 402 milj. eiro veido VID norakstītie nodokļi, bet uz 01.10.2014. pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos veidoja vismaz 603 milj. eiro.

VK uzskata, ka Maksātnespējas likuma mērķis netiek sasniegts, jo kā prioritāte nav noteikta tādu darbību veikšana, lai maksātspēja tiktu atjaunota, bet, ja tas nav iespējams, tad parādsaistību segšanai tiktu atgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu.

Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās par diviem uzņēmumiem sniegtu nepamatotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalstu 500 000 eiro apmērā.

Valsts kontrole ceturtdien publiskojusi revīziju "Vai Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga atjaunojamās enerģijas politika?", kurā analizēti atjaunojamās enerģijas sadārdzinājuma un neefektivitātes iemesli. Revīzijas laikā Valsts kontrole konstatējusi nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas "izkūpināšanas gaisā", kā arī nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka no 2011. līdz 2019.gadam obligātā iepirkuma sistēma, kuras ietvaros sniegts atbalsts arī atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi miljardu eiro. Vienlaikus sabiedrībā izskan aizdomas par krāpšanos atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijas stacijās, tāpat ir sākti kriminālprocesi par pārkāpumiem obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanā.

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Policijā par maksātnespējas problēmām galvenokārt sūdzas administratori, kreditori sūdzības iesniedz reti, jo tām neesot pietiekamas atdeves; būs jāmeklē risinājumi

Tāds ir Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdes darba rezultāts.

Pēc Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieces Ilzes Sokolovskas sacītā pērn kopumā saņemti 32,4 tūkst. iesniegumu, no kuriem 428 ir saistība ar maksātnespēju, savukārt no tiem par 41 ir sākts kriminālprocess, bet pārējos gadījumos pieņemts atteikums kriminālprocesa ierosināšanai. Tikai deviņos atteikuma gadījumos pēc ģenerālprokuratūras iesaistīšanās ierosināts kriminālprocess. Visvairāk policijā vēršas administratori, sūdzoties, ka parādnieka pārstāvji nepilda administratora noteiktās prasības. Administratori vēršoties arī policijā uz pieņēmumu pamata, neveicot grāmatvedības revīziju vai auditu, lai dokumentāli konstatētu uzņēmuma aktīvu piesavināšanos. Policija novērojusi, ka administratori piesavinās naudu, piemēram, pārdodot izsolēs nekustamo īpašumu, bet iegūto naudu nepārskaita kreditoriem.

Maksātnespējas administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām neatrisinās problēmas maksātnespējas procesos, bet radīs tikai jaunas

Tā vakar Saeimā galīgajā lasījumā veiktos grozījumus Maksātnespējas likumā vērtē sertificēti maksātnespējas administratori.

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (LSMPAA) savā paziņojumā norāda, ka ir nepatīkami pārsteigta, un pauž nožēlu par deputātu nespēju iedziļināties maksātnespējas procesa un pastāvošo problēmu būtībā, tādēļ pieļauj iespēju vērsties pie Valsts prezidenta un lūgt neizsludināt šodien parlamentā apstiprinātos grozījumus Maksātnespējas likumā.

Neprognozējamas sekas

«Ja kāds cer, ka, maksātnespējas administratorus – krīzes menedžerus – pielīdzinot valsts amatpersonām, atrisinās visas sasāpējušās problēmas, tad tie ir maldi, jo tas radīs jaunus sarežģījumus,» situāciju skaidro maksātnespējas administrators, LSMPAA valdes loceklis Andris Daugaviņš. Viņaprāt, šīs izmaiņas var radīt haosu visā maksātnespējas sistēmā. Proti, aptuveni trešdaļa maksātnespējas administratoru vienlaikus ir zvērināti advokāti, kuriem tagad var nākties izvēlēties, ko darīt tālāk. «Administrators kā valsts amatpersona, sākot darbu strādājošā uzņēmumā, nevarēs neko darīt bez Publisko iepirkumu likumā noteiktajām procedūrām. Piemēram, veikala administrators nevarēs pirkt konkrētu preci no pastāvīgā piegādātāja. Šāda situācija var būt ļoti aktuāla arī ražošanas uzņēmumu administrēšanā,» stāsta A. Daugaviņš. Viņš norāda, ka administratoram kā valsts amatpersonai būs duāla loma gadījumos, kad administrējamā uzņēmuma kreditors būs Valsts ieņēmumu dienests. «Administrators kā valsts amatpersona nereti būs interešu konfliktā – bankā, kura ir nodrošinātais kreditors, vienlaikus ir administatora konts vai pat noguldījums, kredīts utt.,» problēmjautājumus turpina rādīt A. Daugaviņš. Viņš piebilst, ka valsts amatpersonas rīkojas ar valsts mantu, savukārt administratori – ar privātsubjektu īpašumu, turklāt administratori pilda tiesas lēmumus, bet valsts amatpersonas izdod lēmumus, kas ir saistoši visiem, savukārt administrators – tikai maksātnespējīgajam subjektam.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

#Valsts kontrole norāda uz steigu, kādā ik gadu tiek lemts par ieņēmumus palielinošiem pasākumiem vismaz 130 – 250 miljonu eiro apmērā.

Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti.

Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. To, veicot pārbaudi par valsts budžeta plānošanas procesa efektivitāti, secinājusi Valsts kontrole, sniedzot ieteikumus Finanšu ministrijai un priekšlikumus Ministru kabinetam budžeta procesa uzlabošanai.

Valsts kontrole, veicot apjomīgu revīziju Budžeta vadības sistēmas efektivitāte: 1. daļa – budžeta plānošanas cikla efektivitātes izvērtējums, vērtēja budžeta plānošanas un pieņemšanas atbilstību astoņiem OECD budžeta labas pārvaldības pamatprincipiem, tai skaitā fiskālās disciplinētības, attīstības plānošanas, atklātības, demokrātisku diskusiju, rezultātu vērtēšanas principiem. Tas ir pirmais šāda veida izvērtējums par valsts budžeta plānošanu.

Līdz šim brīdim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 67 valsts amatpersonu deklarācijas, ko iesnieguši maksātnespējas administratori, DB uzzināja VID. Tas nozīmē, ka no 165 maksātnespējas administratoriem, kuri nav advokāti, deklarācijas iesniegusi mazāk nekā puse.

«Šobrīd tiek izvērtēts jautājums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu likumā noteiktajā termiņā,» DB norādīja VID pārstāve Evita Teice-Mamaja. Viņa arī piebilda, ka maksātnespējas administratori, kuri nav advokāti, tāpat kā pārējās valsts amatpersonas, iesniedz un aizpilda vienotas formas valsts amatpersonas deklarāciju stājoties amatā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kā ir aizpildāmas un iesniedzamas valsts amatpersonu deklarācijas.

DB jau rakstīja, ka Saeima nolēma, ka maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, valsts amatpersonas deklarācija, stājoties amatā, būs jāiesniedz no šī gada 1. septembra.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina Saeimas deputātus neatbalstīt šī gada 8.decembra sēdē izskatīšanai paredzētos grozījumus Maksātnespējas likumā, jo valsts amatpersonas statusa noteikšanai ir būtiska loma maksātnespējas jomas sakārtošanai valstī kopumā, informē biroja pārstāve Laura Dūša.

KNAB ieskatā valsts amatpersonas statusa piešķiršana maksātnespējas administratoriem būtiski uzlabotu maksātnespējas procesa tiesiskumu, jo šīm amatpersonām būtu jāievēro visi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā (IKNL) valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi. Tādējādi nodrošinot maksātnespējas administratoru kā valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot šo amatpersonu, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz maksātnespējas administratoru darbību, veicinātu maksātnespējas administratoru darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas administratoru darbībai.

Vairāk nekā simts maksātnespējas administratoru apstrīdējuši viņu iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tieslietu ministrija (TM) šā gada janvāra beigās un februāra sākumā saņēmusi 108 maksātnespējas procesa administratoru, kuri neapvieno administratora pienākumu pildīšanu ar advokāta profesionālo darbību, apstrīdēšanas iesniegumus. Administratori apstrīd Maksātnespējas administrācijas direktora Ervīna Ābeles lēmumu par viņu iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā, DB uzzināja ministrijā. Proti, E. Ābele, kā noteikts likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», iesniedza Valsts ieņēmumu dienestam (VID) valsts amatpersonu sarakstu, kurā iekļāva administratorus, kas nav advokāti. Līdz 1. februārim deklarācijas VID bija iesnieguši 43 maksātnespējas administratori, kuri nav advokāti. Savukārt uz 24. februāri deklarācijas ir iesnieguši 80 maksātnespējas administratori, kuri nav advokāti.

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu «Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu», kurā viens no priekšlikumiem ir administratorus amata darbībā pielīdzināt valsts amatpersonām.

Kā informēja ministrijā, ziņojumā ietverta tieslietu ministra Jāņa Bordāna pieteiktā iniciatīva maksātnespējas sistēmas pilnveidei būtība turpmākai iestrādei normatīvajos aktos, tostarp Maksātnespējas likumā un Ministru kabineta noteikumos.

Pašreizējais maksātnespējas procesa administratora profesijas regulējums administratoram paredz plašas pilnvaras juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesā, tostarp pilnvaras pārņemt parādnieka mantu un rīkoties ar to, pieņemt lēmumus, kas ietekmē kreditoru intereses, kā arī kļūt par maksātnespējīga komersanta faktiski vienīgo likumīgo vadītāju ar visplašākajām tiesībām lēmumu pieņemšanā un darījumu noslēgšanā.

Šī gada desmit mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija Latvijas apgabaltiesām, kā arī rajonu un pilsētu tiesām ieteikusi 1 352 maksātnespējas procesa administratora kandidātus, kas ir par 96 administratoriem vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, Db.lv informēja Valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija Sabiedrisko attiecību speciālists Raimonds Andžāns.

2008.gada oktobrī tiesām ieteikti 203 maksātnespējas procesa administratori un tas ir par 31 administratoru vairāk nekā 2007. gada oktobrī. Statistiskie dati rāda, ka 2008.gada oktobrī visvairāk administratoru – 127 – ieteikti Rīgas tiesu apgabala darbības teritorijā, 48 – Kurzemes tiesu apgabala darbības teritorijā, 14 – Latgales tiesu apgabala darbības teritorijā, 11 – Zemgales tiesu apgabala darbības teritorijā un 3 – Vidzemes tiesu apgabala darbības teritorijā.

No statistikas datiem izriet, ka 2008.gada oktobrī visvairāk maksātnespējas pieteikumu – 111 – Latvijas rajonu un pilsētu tiesās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Kreditori oktobrī pieteikumus iesnieguši 54 gadījumos, bet paši parādnieki pieteikumus iesnieguši 37 gadījumos.

Maksātnespējīgo uzņēmumu valdes locekļiem var nākties maksāt kreditoriem no sava maka par viņu vadītā uzņēmuma nesamaksātajiem parādiem, lēmumu pieņems tiesa.

Tādu iespēju pieļauj ne tikai vairāki DB aptaujātie uzņēmēji, bet arī ZAB Glimstedt un partneri veiktā Maksātnespējas likuma grozījumu (spēkā stāšanās īsi pirms gadumijas no 1. janvāra tika atlikta līdz 1.martam) analīze. Izmaiņas paredz, ka maksātnespējīga uzņēmuma valdes locekļiem būs jāatbild par kreditoru prasījumiem, ja administratoram netiks nodoti grāmatvedības dokumenti vai tie būs tādi, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Pašlaik šādas normas nav. Tādējādi vairs nevajadzētu būt situācijām, kad grāmatvedības dokumentus izdevīgāk ir nobēdzināt vai iznīcināt nekā nodot administratoram. Administratori esot pieredzējuši situācijas, kad uzņēmuma dokumentus «aizpūtis» vējš, kas liedzot pārbaudīt prasījumu pamatotību un pierādīt tiesā, ka tie ir fiktīvi. Uzņēmēji piesardzīgi raugās uz jauninājumu un pieļauj, ka šī norma sāpīgi sitīs ne tikai blēžus, bet arī tos, kuri uzņēmušies augstāku risku, bet tas nav attaisnojies.

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

Gadu no gada Līgo svētkos notiekošo negadījumu raksturs nemainās - nelaimes gadījumu skaits šajā laikā palielinās par 23%, pieaug arī pieteikumi par zādzībām, bet vienlaikus samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaits.

2010. gadā par negadījumiem svētkos auto apdrošināšanā (KASKO un OCTA) vidēji dienā tika iesniegti 24 pieteikumi, kas ir divreiz mazāk nekā saņemti atlīdzību pieteikumi par auto negadījumiem ikdienā, liecina apdrošinātāja BTA apkopotie dati. Tam iemesli varētu būt divi: sociālo kampaņu iespaids, kuras aicina autovadītāju nesēsties pie stūres dzērumā un būt īpaši uzmanīgiem uz ceļa, kā arī tas, ka cilvēki izbrauc no pilsētām uz laukiem, kur arī pavada praktiski visas brīvdienas, un, tikai svētkiem beidzoties, sēžas pie auto stūres, lai atgrieztos pilsētās.

BTA atklāj, ka mēneša griezumā, atskaitot četras svētku dienas, kompānijā 2010. gadā ik dienu saņēma vidēji 5,7 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par nelaimes gadījumiem. Svētku dienās to skaits pieauga līdz 7, uzrādot 23% pieaugumu. Trīs lielākās BTA izmaksātās atlīdzības bija saistītas ar kājas un potītes lūzumu, kā arī smadzeņu satricinājumu. Kopumā par svētku dienās pieteiktajām atlīdzībām BTA klientiem 2010. gadā izmaksāja 4150 Ls.