Tā liecina apdrošinātāju teiktais par atsāktās sadarbības pieredzi ar valsts un pašvaldībām. Saskaņā ar likumu lielākai daļai valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku no budžeta līdzekļiem var iegādāties polises līdz 150 latu apjomā, kas līdz ar to nedod milzīgas polises seguma iespējas. Ja segumu jeb izvēlēto pakalpojumu klāstu vēlme paplašināt, tad darbiniekiem par polisi jāpiemaksā pašam. Tomēr vēlme iztukšot polises vajag to vai nevajag saglabājusies līdzīgi tai, kāda ta bija tā sauktajos treknajos gados, nodarot apdrošinātājiem zaudējumus.
Šis sektors izvirza augstas prasības, polišu segumā vēlas iekļaut daudz pakalpojumu, lai gan polisei atvēlētā summa 150 Ls var segt tikai ļoti ierobežotu medicīnas pakalpojumu klāstu, DB izteicās BTA valdes loceklis Jānis Lucaus.
Raksti par tēmu
Baltijas Apdrošināšanas nama valdes loceklis Uģis Ieviņš DB atzina, ka valsts un pašvaldības iestādes veselības apdrošināšanā joprojām ir paaugstināta riska klientu grupa. «Tas nozīmē, ka apdrošinātāji, visticamāk, centīsies ierobežot šādu klientu skaita pieaugumu attiecībā pret kopējo klientu skaitu,» tā viņš.
Pēc Ergo datiem, gada nogalē, kas bieži sakrīt ar polišu darbības beigu termiņu, veselības apdrošināšanas polises izmanto līdz pat 40% - 50% biežāk, attiecīgi pieaugot arī izmantoto medicīnas pakalpojumu skaitam, atzina Ergo Veselības apdrošināšanas departamenta direktors Baltijā Gints Konrads. Visbiežāk apdrošinātās personas izmanto ambulatoros pakalpojumus, un arī šogad visbiežāk apmeklētākie speciālisti Latvijā ir ģimenes ārsts, ginekologs, terapeits un ķirurgs. Tiesa, šīs tendences attiecas arī uz privātiem uzņēmumiem.
Ergo pārstāvis arī lēsa, ka šogad daudziem apdrošinātājiem veselības apdrošināšanas segments rada zaudējumus, tāpēc gaidāms cenu kāpums, bet ne vairāk kā 10% apmērā.
