Latvijas Banka piemēro 260 000 eiro soda naudu "Reģionālajai investīciju bankai" un noslēgusi ar banku administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Administratīvais līgumus paredz, ka AS "Reģionālā investīciju banka" veiks tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu. Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 259 867 eiro apmērā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2022.gadā veica pārbaudi, kurā konstatēja atsevišķus iekšējās kontroles sistēmas darbības trūkumus un NILLTPF novēršanas normatīvo aktu pārkāpumus, kas saistīti ar nepietiekamu augsta riska klientu no augsta riska valstīm izpēti un to darījumu uzraudzību.

AS “Reģionālā investīciju banka” piešķīrusi finansējumu investīcijām 1,6 miljonu eiro apmērā stikloto konstrukciju ražotājam “KDW Werke Baltics”, informē Reģionālā investīciju banka.

SIA “KDW Werke Baltics” pamatprodukts ir koka/alumīnija logi, kas apvieno koka estētiskumu un alumīnija izturību. Uzņēmuma ražotie logi izmantoti, piemēram, dzīvojamajā mājā Muitas ielā, Rīgā. Sekojot pasaules tirgus attīstības tendencēm, tiek plānots ražot videi draudzīgu un energoefektīvu produktu - koka/alumīnija logus ar pasīvo māju prasībām atbilstošu siltumcaurlaidību.

“Strādājam dzīvojamo māju segmentā, piedāvājot augstas kvalitātes logus ar pievienoto vērtību. Latvija ir salīdzinoši neliels tirgus, tādēļ jau vairāk nekā pirms desmit gadiem sākām cīnīties par savu vietu Eiropā. Neatlaidīgajam un pacietīgajam darbam ir labi rezultāti, tādēļ tagad vēlamies dubultot ražošanas jaudu un paplašināt gan piedāvāto produktu klāstu, gan eksporta valstis,” stāsta SIA “KDW Werke Baltics” valdes priekšsēdētājs Kārlis Ķezis.

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) piešķīrusi 13 miljonu eiro kredītu Latvijā lielākā dzīvojamo ēku kompleksa “Ezerjugla” būvniecības pabeigšanai, informē Reģionālā investīciju banka.

Projekts “Ezerjugla” ir astoņu dzīvojamo ēku komplekss Juglas ezera krastā. Kompleksu, kas tiek būvēts vienā kārtā, plānots pabeigt jau 2022.gada nogalē. Dzīvojamā kompleksa projektu izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA “Zenico Projekts”. Projekta “Ezerjugla” kopējās izmaksas ir aptuveni 40 miljoni eiro.

“Ezerjuglas lielākā priekšrocība ir iespēja izbaudīt dabas mieru, vienlaikus nezaudējot neko no pilsētas ērtībām. Turklāt visi esam vienisprātis, ka Rīgai piestāv mazstāvu apbūve – četru stāvu mājas ir ideālas,” skaidro projekta attīstītāja AS “Murjāņu 70” projektu vadītājs Eduards Krūmiņš.

“Ticam, ka nākotne ir mājokļiem, kur liela uzmanība ir pievērsta ne tikai komfortam ēkā un dzīvoklī, bet arī apkārtējās vides labiekārtojumam un iespējai nodrošināt darba un atpūtas līdzsvaru. Šis ir liela mēroga projekts, un bankas līdzdalība tajā apliecina to, ka banka turpina stiprināt savas pozīcijas Latvijas biznesa kreditēšanas segmentā,” stāsta Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs.

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) un SIA RSkorpions ir parakstījušas līgumu par aizdevuma piešķiršanu 4,7 miljonu eiro apmērā Orange Cash&Carry veikala, noliktavas un biroja ēkas iegādei, kā arī uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

“Mūsu nozarē telpām, to specifikai un atrašanās vietai ir būtiska nozīme. Atrast analogas telpas ir grūti, jo īres tirgus ar specifiskiem objektiem ir ierobežots. Tāpēc mēs rūpīgi izsvērām un izvērtējām sadarbības iespējas un nekustamā īpašuma tirgus tendences. Kļūstot par objekta īpašnieku, tas mums palīdz samazināt ikmēneša izdevumus, kā arī nodrošina iespēju precīzi plānot budžetu un tā turpmāko attīstību. Esam sabalansējuši faktiskos īres izdevumus, nofiksējot tos ar ilgtermiņa kredīta maksājumu. Redzam šo kā iespēju laiku, lai investētu tālākajā uzņēmuma attīstībā,” komentē SIA RSkorpions valdes locekle Antra Kalniņa.

“Pandēmija daudzās nozarēs ir ienesusi neparedzētas korekcijas un neskaidrību par izaugsmes iespējām tuvākajā nākotnē. Uzņēmumi ir kļuvuši piesardzīgāki un daudz nopietnāk izvērtē savus attīstības plānus un finansējuma piesaistes iespējas. Arī banka finansējuma piešķiršanai nepieiet formāli, bet ar izpratni par individuālu risinājumu atrašanu dažādu nozaru uzņēmumiem. Pie tam šobrīd uzņēmumi, kas domā par attīstību un kaļ tālākos izaugsmes plānus, var izmantot izdevīgas aizņemšanās likmes, lai saņemtu salīdzinoši lētu finansējumu. Šoreiz mūsu atbalsts klientam sniedzis iespēju iegādāties ēku, kurā notiek Orange Cash&Carry galvenā darbība un attīstība. Tādejādi uzņēmums no ēkas īrnieka kļūs par tās īpašnieku,” saka AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) ir piešķīrusi 1,15 miljonu eiro finansējumu SIA Rietumu nafta un trim citiem grupas uzņēmumiem, palīdzot ne vien Rīgas un Pierīgas, bet arī Kurzemes reģiona biznesa attīstībai.

Sadarbība ar SIA Rietumu nafta grupas uzņēmumiem sākās ar aizdevumu SIA Finst 320 000 eiro apmērā – Kaļķu ielas kvartāla labiekārtošanai un paplašināšanai Kuldīgā.

RIB piešķīrusi finansējumu arī pārējiem grupas uzņēmumiem – SIA Liepnieki EKO, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, kā arī SIA Rietumu nafta un SIA Rietumu nafta LV, kuru darbības pamatā ir naftas produktu tirdzniecība. Finansējums piešķirts uzņēmumu attīstībai un citu aizdevumu refinansēšanai.

“Pateicoties RIB finansējumam, mums bija iespēja atdzīvināt kritiskā stāvoklī esošu ēku kompleksu, tā vietā radot jaunu pilsētvides kvartālu, kas kalpo kā galamērķis ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem,” komentē SIA Rietumu nafta grupas uzņēmumu pārstāvis Toms Egle.

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) un AS Baltic RE Group īpašam nolūkam izveidotie meitasuzņēmumi ir parakstījuši līgumu par vidēja termiņa aizdevuma piešķiršanu 6,5 miljonu eiro apmērā divu Rīgas īpašumu – Raiņa bulvārī 25 un Krāmu ielā 2 – renovācijas darbu daļējai refinansēšanai.

“Esam daudz strādājuši ar RIB, kopumā novērtējot mūsu pieredzi kā visnotaļ apmierinošu, lai izstrādātu finanšu risinājumu, kas ņem vērā vēl nepieredzētu nestabilitāti, kuru mūsdienās piedzīvo viss tirgus, tostarp nekustamā īpašuma nozare. Visi mūsu jaunie attīstības projekti būs vērsti uz materiālu un risinājumu izmantošanu vides un mūsu ēkās strādājošo cilvēku labsajūtai. Baltic RE Group finansiālais mērķis joprojām ir rast efektīvus un elastīgus risinājumus, ievērojot ārkārtīgu piesardzību, ko veiksmīgi atspoguļo fakts, ka, lai arī ir parakstīts aizdevuma līgums ar RIB, aizņēmuma lieluma un aktīvu vērtības attiecība uzņēmuma nekustamo īpašumu portfelī saglabājas zem 20%,” saka Džovanni dalla Dzonka, Baltic RE Group dibinātājs un izpilddirektors.

"Reģionālā investīciju banka" piešķīrusi 2,8 miljonu eiro aizdevumu ceļu būves, remonta, uzturēšanas, projektēšanas un asfaltbetona ražošanas uzņēmumam AS "Ceļu pārvalde", informē bankā.

Bankā norādīja, ka daļa aizdevuma izsniegta garantiju līnijas refinansēšanai un jaunu garantiju izsniegšanai uzņēmuma dalībai valsts un pašvaldību konkursos. Tāpat kredīta līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma apgrozāmiem līdzekļiem, kā arī nodrošinās līzinga limitu autoparka atjaunošanai.

"Šis kreditēšanas darījums ir daļa no bankas fokusētas stratēģijas finansēt veiksmīgus Latvijas uzņēmumus, kas strādā tirgos un nozarēs ar augošu nākotnes potenciālu," pauda "Reģionālās investīciju bankas" Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Savukārt "Ceļu pārvaldes" ģenerāldirektors Eldanizs Mamedovs norādīja, ka kompānija vienlaicīgi piedalās dažādos projektos un konkursos, kā arī ceļu būvei ir pastāvīgi nepieciešami apgrozāmie līdzekļi tehnikai, materiāliem un citām izmaksām. "Šis aizdevuma darījums mums atrisina abus šos izaicinājumus - mēs varam aktīvi startēt valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī vienlaicīgi īstenot arvien augošu ceļu būves un uzturēšanas projektu portfeli," viņš minēja.

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) ieviesusi zibmaksājumu iespēju, kas nodrošina tūlītējus maksājumus starp kredītiestādēm, kas ir pievienojušās Eiropas zibmaksājumu sistēmai, jeb SEPA Instant Credit Transfer.

RIB tostarp piedāvās zibmaksājumus ar Latvijā lielāko viena izejošā maksājuma limitu – 50 000 eiro. Zibmaksājumi ir pieejami visās RIB norēķinu platformās – gan internetbankā, gan mobilajā aplikācijā.

“RIB bankas konkurences priekšrocība Latvijas finanšu pakalpojumu tirgū ir padziļinātā izpratnē un konsultācijās balstītas klientu apkalpošanas apvienojums ar jaunākajiem digitālajiem risinājumiem. Pērn mēs ieviesām jaunu mūsu internetbankas mobilo aplikāciju ar unikālu virtuālā digipass kodu kalkulatora funkcionalitāti, bet tagad arī zibmaksājumus, kas mūsu klientiem dod pilnu spektru ērtāko savu finanšu pārvaldības iespēju,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) sniegs 620 tūkstošu eiro kredītu SIA ARX Estate jaunas daudzīvokļu mājas projekta īstenošanai Rīgā, Teikā.

Paredzams, ka jaunā ēka tiks nodota ekspluatācijā jau šī gada trešajā ceturksnī. ARX Estate projekts paredz, ka jaunajā namā būs 14 dzīvokļi, bet ēkas kopējā platība būs 1103 m2.

“Finansēšanai mēs izskatām pārdomātas attīstības ieceres ar pārliecinošu ekonomisku pamatojumu, kas cita starpā ietver gan izpratni par būvniecības procesu, gan mājokļu piedāvājuma atbilstību tirgus situācijai,” stāsta Armands Kokainis, RIB Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.

“Mūsuprāt, uzņēmēji rīkojas tālredzīgi, īstenojot projektus un paredzot jaunas pārdošanas jaudas šī gada beigām un nākamajam gadam. Pandēmijas beigas viesīs augstāku drošības sajūtu un paredzamību par ikdienas dzīvi, kas ļaus cilvēkiem pieņemt lielākus finanšu lēmumus, tostarp par nekustamā īpašuma iegādi,” papildina A. Kokainis.

Novērtējot vietējā kapitāla uzņēmumu attīstības un izaugsmes potenciālu, AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) izsniegusi 550 000 eiro kredītu AS “AJ Power Recycling” turpmākai uzņēmuma izaugsmei.

AS “AJ Power Recycling” ietilpst vienā no vadošajām Latvijas privātā kapitāla uzņēmumu grupām, kas darbojas enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas jomās. AS “AJ Power Recycling” darbojas tekstila, izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču un elektronikas apsaimniekošanas sistēmās, kā arī nodrošina atkritumu pārstrādi. Izsniegtais finansējums ļaus uzņēmumam veicināt dabas resursu nodokļa sistēmas turpmāku attīstību un uzturēšanu, kā arī jaunu tekstila savākšanas un pārstrādes risinājumu ieviešanu.

“Līdz ar izmaiņām nozarē, šogad esam veiksmīgi piesaistījuši ievērojamu klientu loku, turpmāk nodrošinot uzņēmumiem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa arī par tirgū izvietotajiem tekstilizstrādājumiem. Šī iniciatīva ļauj efektīvi pārvaldīt nevajadzīgos tekstilizstrādājumus un būtiski samazināt noglabāto atkritumu apjomu Latvijā. Pateicamies RIB par atbalstu šī projekta finansēšanā un kopīgo ieguldījumu aprites ekonomikā,” stāsta Solveiga Grīsle, AS “AJ Power Recycling” valdes locekle.

Ziemeļvalstu Investīciju banka (Nordic Investment Bank – NIB) un Latvijas Republika parakstījusi “Uzņemošās valsts līgumu”.

Šis līgums oficiāli nostiprinās NIB reģionālās pārstāvniecības statusu Latvijā un nodrošinās iespēju bankai nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

Līdz ar “Uzņemošās valsts līguma” noslēgšanu banka varēs stratēģiski palielināt investīciju klātbūtni Latvijā un Baltijas valstīs kopumā, veicinot finansējuma piesaisti tirgus segmentos ar ierobežotu finansējuma pieejamību. NIB galvenā mītne ir Helsinkos, un ar reģionālās pārstāvniecības izveidi Rīgā bankai būs iespēja nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

“Mēs esam pateicīgi Latvijas iestādēm par atvērtību un atbalstu,” parakstīšanas ceremonijā teica NIB prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. “NIB jaunās reģionālās pārstāvniecības izveide un darbinieku piesaiste Rīgā ļaus bankai labāk sadarboties ar Baltijas valstu tirgiem un veicināt pārrobežu investīcijas visā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā.”

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) ir piešķīrusi 300 000 eiro lielu kredītu SIA Latvian amusement agency investīcijām izklaides parka Avārijas brigāde (ABpark) paplašināšanā.

Finansējums izmantots jaunu un jaudīgāku atrakciju iegādei, iesākot jaunu posmu tā attīstībā, lai kļūtu par vienu no vadošajiem ārtelpu atpūtas centriem Ziemeļvalstīs.

"Ar katru gadu kļūstam atpazīstamāki – mūsu nākotnes idejām un plāniem notic arvien vairāk potenciālo sadarbības partneru. Reģionālā investīciju banka ir mūsu pirmais sadarbības partneris no banku vidus un bankas iesaistīšanās noteikti paātrinās ABpark attīstītību, tostarp izklaides parka apmeklētājiem jau šogad ir iespēja izbaudīt šīs sadarbības pirmos augļus jaunu atrakciju formā. Jau esam iegādājušies Svārsta atrakciju un ERGO ūdenspasaules atrakcijas. Esam paplašinājuši kopējo izklaides parka teritoriju no aptuveni 19 hektāriem līdz 28 hektāriem un jaunās parka daļas apgūšana ilgs aptuveni trīs gadus. Nākotnē plānojam piedāvāt arī izmitināšanas un SPA pakalpojumus," komentē ABpark līdzīpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) šī gada oktobrī piešķīrusi SIA “Smalat” finansējumu 2,6 miljonu eiro apmērā Cupra autosalona būvniecībai Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē.

Piešķirto finansējumu SIA “Smalat” izmantos Kārļa Ulmaņa gatvē esošās ēkas rekonstrukcijai, lai izveidotu mūsdienīgu Cupra autosalonu un vienu no lielākajiem un modernākajiem virsbūvju remontu centriem “Autobrava Virsbūvju remontu centrs”.

Ēku rekonstrukcijas projekts balstīts uz ilgtspējīgu un energoefektīvu risinājumu, un veidots kā pilsētvidē iekļaujošs objekts. Kopējā jaunā Cupra autosalona platība būs 4800 kvadrātmetri, tajā tiks izveidota gan plaša tirdzniecības zāle 1000 kvadrātmetru platībā, gan virsbūvju remontu centrs 1280 kvadrātmetru platībā, servisa un biroja telpas, kā arī pie ēkas tiks izbūvēta plaša autostāvvieta. Pārbūves būvprojekta autori ir arhitektu birojs M.A.DESIGN.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome piemērojusi soda naudu AS "Reģionālā investīciju banka" 473 076 eiro apmērā, informē FKTK.

Sods piemērots par FKTK pārbaudē konstatētu nepietiekamu līdzekļu izcelsmes noskaidrošanu liela apjoma skaidras naudas darījumos, ko veikuši augsta riska bankas klienti no paaugstināta riska jurisdikcijas. Tādējādi banka nenodrošināja atbilstošu risku pārvaldību un tika pakļauta nesamērīgam reputācijas riskam, informē FKTK.

FKTK 2019. gadā bankā veica klātienes pārbaudi, kuras laikā konstatēja, ka banka atsevišķos gadījumos nav izpildījusi normatīvajos aktos noteikto pienākumu pārliecināties par finanšu līdzekļu izcelsmi. Banka nebija ieguvusi dokumentus, kas apliecina klientu kontos skaidrā naudā iemaksāto finanšu līdzekļu izcelsmi.

Lai arī minētie pārkāpumi attiecināmi uz atsevišķiem gadījumiem un pēc darījumu izpildes banka ir veikusi būtiskus pasākumus iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai, ņemot vērā skaidras naudas darījuma apmēru un citus konstatētos risku paaugstinošos faktorus, FKTK uzskata par lietderīgu, nepieciešamu un samērīgu par konstatētajiem pārkāpumiem piemērot soda naudu.

Piesardzīgākas kreditēšanas politikas rezultātā 2018. gada laikā AS Reģionālā investīciju banka izsniegusi jaunus kredītus 17,25 miljonu eiro apmērā, liecina bankas gada pārskats.

Kopumā bankā dzēstas kredītsaistības 36,45 miljonu eiro apmērā, kā rezultātā kopējais kredītportfeļa apjoms samazinājās par 12,28%. Neskatoties uz to, efektīvās gada procentu likmes pieauguma rezultātā procentu ienākumi no izsniegtajiem kredītiem pārskata gadā samazinājās vien par 6,35% un sasniedza 6,5 miljonus eiro.

2018. gada 31. decembrī kredītportfeļa kopsumma sasniedza 110,49 miljonus eiro.

Bankas uzkrājumu apjoms pārskata gadā samazinājās par 18%. Pārskata periodā banka īstenoja 2 Investīciju depozīta programmas, kas noslēdzās janvārī un jūnijā.

Tāpat banka ir uzsākusi sadarbību ar vācu depozītu brokeri «Deposit Solutions», un sadarbības mērķis ir dažādot bankas finansēšanas avotus, nodrošināt stabilāku noguldītāju bāzi, kā arī koncentrēties uz darbu ar ES rezidentu tirgu. Piesaistītos līdzekļus banka plāno novirzīt kredītu projektu finansēšanai Latvijā.

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām saistītos 29 miljonus eiro, kurus Rīgas apgabaltiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi, liecina Ukrainas Ģenerālprokuratūras otrdien izplatītais paziņojums.

«Pateicoties Ukrainas Ģenerālprokuratūras un Latvijas atbildīgo iestāžu kopīgajiem pūliņiem, Latvijas tiesa (..) atzinusi, ka vairāk nekā 30 miljoniem ASV dolāru, kas saistīti ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām, ir krimināla izcelsme, un nolēmusi tos konfiscēt,» teikts paziņojumā.

Tajā arī minēts, ka šie līdzekļi tika arestēti 2015.gada sākumā saistībā ar Ukrainas Ģenerālprokuratūras lūgumu sniegt tiesisko palīdzību.

«Jautājums par noziedzīgas izcelsmes aktīvu atdošanu Ukrainai tiks risināts starpvaldību līmenī,» piebilsts paziņojumā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija oktobra sākumā atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu un atzina par noziedzīgi iegūtiem arestētus naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā. Šie naudas līdzekļi pašlaik atrodas nerezidenta kontos «Reģionālajā investīciju bankā». Tos nolemts ieskaitīt valsts budžetā.

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) ir piešķīrusi 2,2 miljonus eiro SIA Autofavorīts, SIA Favorīts investīciju grupa, SIA Favorit Rent un SIA Favorit West apgrozāmo līdzekļu papildu finansēšanai, ilgtermiņa investīcijām un jaunu automobiļu iegādei.

"Reģionālās investīciju bankas finansējums sniedzis atbalstu jauna biznesa virziena tapšanai sadarbībā ar HYMER un citiem pasaules līmeņa ražotājiem, sabiedrībai sniedzot iespēju izīrēt kemperus un dzīvojamās piekabes ērtākai ceļošanai. Mums bija prieks, ka Reģionālajai investīciju bankai ir tik atsaucīgs personāls, kas katram klientam pieiet tiešām individuāli, ieklausoties konkrētās vēlmēs un nākotnes plānos," saka SIA Autofavorīts valdes loceklis Andris Ermičs.

"Banka ir uzsākusi ilgtermiņa finanšu attiecības ar vienu no vadošajiem Latvijas auto industrijas uzņēmumiem. SIA Autofavorīts bankas ieskatā ir labs piemērs tam, kā uzņēmēji ilgtermiņā, ejot cauri dažādiem uzņēmuma dzīves cikliem, spējuši pielāgot un attīstīt biznesu. Pirms 27 gadiem, sākot savas uzņēmuma gaitas kā mazs serviss, izauga līdz lielākajam servisa centru tīklam Latvijā, papildus pievienojot arī motociklu, dažādu marku vieglo automobiļu un rezerves daļu tirdzniecību, kā arī pilna servisa nomas pakalpojumus. Bankas ilgtermiņa un līzinga finansējums nodrošinās tālāku grupas attīstību. Aizvien biežāk ikdienā sastopamies ar tiem uzņēmumiem, kas pandēmijas apstākļos saskata nišas iespējas un izšķiras par papildu finansējuma piesaisti biznesa tālākai attīstībai. Banka saredz to, ka šī tendence turpināsies," komentē RIB Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Līdz ar finanšu tirgus augšupeju un augstajām procentu likmēm Baltijas valstīs lielāku investoru interesi piesaista obligāciju tirgus. Vai vērtspapīri joprojām piedāvā labas investīciju iespējas, vai drīzāk ir redzamas Baltijas tirgus pārkaršanas pazīmes?

Reģionālā vērtspapīru tirgus pievilcību pēdējo gadu laikā sekmējuši vairāki faktori. Pirmkārt, augošās ienesīguma likmes, kas gan ir globāls trends, nevis reģionāla īpatnība. Otrkārt, jaunu emitentu ienākšana tirgū, proti, labi zināmi vietējie uzņēmumi, kas piesaistīja gan jaunu kapitālu, gan investorus. Būtiski, ka jaunie emitenti pārstāv dažādas nozares, tostarp ražošanu, kas rada lielāku interesi no institucionāliem investoriem. Ir cilvēki, kam pašreizējais tirgus aktivitātes pieaugums liek uzdot jautājumu par iespējamu burbuļa veidošanos. Taču pašreizējo tirgus dinamiku nevajadzētu uztvert kā kaut ko neparastu, jo vērtspapīru tirdzniecības apjoms ar obligācijām Baltijas biržā joprojām veido salīdzinoši nelielu daļu – tikai 20 % no kopējā apjoma. Šī tendence ir vērtējama pozitīvi, jo ieguldītājiem ir iespēja pirkt un pārdot atsevišķas obligācijas ne tikai emisijas brīdī, bet arī visā to dzīves laikā.

Latvijas bankas līdz nākamā gada beigām kredītlīgumos īstermiņa bāzes procentu likmes LIBOR aizstās ar citām bāzes likmēm, informē Finanšu nozares asociācijā (FNA).

"Līdz 2021. gada beigām Latvijas banku līgumos, kuros kā bāzes procentu likme ir izmantots īstermiņa procentu likmju indekss LIBOR (Londonas starpbanku tirgus likme), veiks izmaiņas un aizstās to ar alternatīviem indeksiem (etalonlikmēm), piemēram EURIBOR," norāda FNA.

Kredītlīgumā banka aizdod un klients aizņemas naudu. Par aizņēmuma izmantošanu tiek noteikta procentu likme, jo arī banka šo naudu par noteiktu maksu aizņemas no noguldītājiem, finanšu tirgos vai arī starpbanku aizdevumu veidā. Tādēļ kredītlīgumos tiek norādīta bāzes likme, kas atspoguļo bankai aizdotās naudas cenu, un bankas pievienotā procentu likme, kas atspoguļo gan bankas risku, gan izdevumus. Bāzes procentu likmes vēsturiski ir piesaistītas etalonlikmēm, kuru nosaukumā tiek lietota vārdkopa IBOR (Interbank Offered Rate), skaidro asociācijā.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Latvijas audio tehnoloģiju inovators, profesionālas skaņas digitālās kalibrēšanas uzņēmums Sonarworks noslēdzis papildus finansējuma raundu, investīciju fonda Almaz Capital (ASV) vadībā piesaistot 6 miljonus dolāru.

Raunda noslēgšanā piedalījās arī līdzšinējie investori Karma Ventures un Proks Capital, kā arī jaunie investori Trind Ventures, Smart Growth VC, LLC., Wiser Financial Advisors OÜ, un biznesa eņģeļi Cesar Lamschtein un Victor Yun. Papildus finansējums ļaus Sonarworks paplašināt SoundID mašīnmācīšanās tehnoloģiju integrāciju patērētāju elektroierīcēs visā pasaulē.

2020. gada sākumā Sonarworks prezentēja savu jaunāko tehnoloģijas sasniegumu - SoundID - tā tika izziņota lielākajā tehnoloģiju izstādē pasaulē CES 2020, kas katru gadu norisinās Lasvegasā, ASV.

SoundID ļauj izveidot katram lietotājam personalizētu skaņas profilu, balstoties uz klausītāja dzirdi un individuālajām skaņas vēlmēm. Šī tehnoloģija strauji guva starptautisku industrijas interesi un atzinību. Nepilna gada laikā tirgū jau parādījās pirmie produkti ar SoundID integrāciju. Sonarworks uzsāka sadarbību ar ikonisko amerikāņu zīmolu Gateway, integrējot skaņas tehnoloģiju jaunākajos uzņēmuma planšetdatoros. Tāpat SoundID tehnoloģija jau atrodama austiņu ražotāja Monoprice premium zīmola Monolith bezvadu austiņās, kā arī pirmajās bluetooth bezvadu Drop Panda audiofīlu kategorijas austiņās.