Metālapstrādes uzņēmuma SIA "Valpro" apgrozījums šajā finanšu gadā, kas noslēgsies 1.oktobrī, varētu būt pieaudzis par 30% salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu sakarā ar būtisku izmaksu kāpumu un gala produkcijas cenu pieaugumu, sacīja "Valpro" valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings.

Viņš norādīja, ka atsevišķos uzņēmuma ražošanas virzienos bija kritums, bet būtisks pieaugums novērots metāla kannu ražošanā, jo Covid-19 laiks un tagad notiekošais karš Ukrainā arvien vairāk cilvēkiem liek veidot krājumus. Arī noliktavās priekšroku sāk dot nevis plastmasas, bet metāla kannām.

Finanšu gadā noteikti būs gūta arī peļņa, bet pagaidām nevar pateikt, cik liela tā būs, sacīja Flemings.

Uzņēmuma vadītājs skaidroja, ka, pēc lielā šoka pavasarī, kad metālu piegāžu sākotnējās ķēdes no "Severstaļ" pārtrūka, uzņēmums divos mēnešos spēja situāciju stabilizēt, atrodot jaunus piegādātājus no Eiropas. Tāpat piegādēs "Valpro" lūkojas arī uz Turciju un Indiju. Šobrīd arī uzņēmuma materiālu krājumi ir nodrošināti, lai ražotu ar pilnu jaudu.

Metāla kannu un ugunsdzēsības aparātu korpusu ražotāja SIA «Valpro» apgrozījums aizvadītajā finanšu gadā no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 30.septembrim pieaudzis par 19,5%, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 16,699 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļiem šajā periodā bija 1,291 miljons eiro, kas bija pieaugums par 29,4%.

«Sabiedrība pārskata gadā veiksmīgi spējusi vadīt riskus, nodrošinājusi pārdošanas apjomu pieaugumu, sabalansējusi izdevumu pieaugumu un peļņu,» sacīts SIA «Valpro» gada pārskatā. Uzņēmums norāda, ka tā aktivitāšu un pelnītspējas rādītāji ir stabili, kas ļauj tam realizēt plānoto attīstību.

Ieskicējot attīstības plānus, SIA «Valpro» kā prioritātes noteicis esošo vadošo pozīciju saglabāšanu metāla kannu, kannu aksesuāru, ugunsdzēsības aparātu korpusu un to aksesuāru ražošanā, kā arī tam ir plāni palielināt apgrozījumu citu metāla produktu ražošanā. Uzņēmums plāno turpināt ieviest pasākumus esošo ražotņu darbu optimizācijā un darba ražīguma kāpināšanā, kā arī palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus, piesaistot jaunus klientus un apgūstot jaunus tirgus.

Metālapstrādes uzņēmums "Valpro" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 30.septembrim, strādāja ar 26,588 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 32,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 2,1% un bija 1,705 miljoni eiro, liecina informācija Lursoft.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka pagājušajā finanšu gadā "Valpro" aktīvi strādāja pie uzņēmējdarbības ārējo un iekšējo risku pārvaldības. Krievijas iebrukums Ukrainā lika uzņēmumam pārskatīt izejmateriālu piegādes ķēdes. Būtiski palielinājās Eiropas piegādātāju izejmateriālu cenas, energoresursu cenas, piegāžu izmaksas.

Uzņēmums pagājušajā finanšu gadā īstenoja Kohēzijas fonda projekta par energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu realizāciju "Valpro" ražotnē otro kārtu.

Vienlaikus starp turpmākajām svarīgākajām prioritātēm kompānijas vadība min saglabāt pozīciju un būt vienam no vadošajiem uzņēmumiem metāla kannu, kannu aksesuāru, ugunsdzēsības aparātu korpusu un to aksesuāru ražošanā. Tāpat uzņēmums plāno palielināt apgrozījumu citu metāla produktu ražošanā, turpināt optimizēt darbu uzņēmuma ražotnēs un kāpināt darba ražīgumu.

Vai kāds uzņēmums Latvijā pašreizējos apstākļos var atļauties nedomāt par energoefektivitāti? Nē, atbilde ir – nevar!

Kad pirms 11 gadiem mēs sākām dažādu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanu, aplēses rādīja, ka ieguldījumi atmaksāsies 6-18 gadu laikā, atkarībā no tā vai ieguldījumi ir tehnoloģisko iekārtu nomaiņā vai ēku renovācijā.

Tagad ir pagājusi puse no šī laika, un varu droši teikt, ka lielākā daļa projektu ir jau atmaksājusies un arī otrās daļas atdeves termiņš pienāks daudz ātrāk. Visa veida enerģijas cenām arvien pieaugot, katra uzņēmuma pirmais uzdevums šodien ir izmantot visas iespējas, lai kļūtu energoefektīvāki. Kalt šīs ragavas jau vasarā, lai būtu gatavi ziemai.

Uzlabot var visu

VALPRO no 2011. gada ir realizēti 7 energoefektivitātes paaugstināšanas projekti par kopējo summu, kas pārsniedz 2,7 miljonus eiro. Mēs uzskatām, ka uzlabot var visu, un to arī esam darījuši – ir veikta visa veida iekšējo un ārējo tīklu rekonstrukcija, ēku renovācija, apakšstaciju rekonstrukcija, tehnoloģiju un iekārtu attīstība un enerģijas atgūšanas iekārtu uzstādīšana. Pēdējais veikums ir saules paneļu uzstādīšana, apgaismojuma nomaiņa, saspiestā gaisa sistēmas rekonstrukcija. Vairāki projekti ir procesā, viens no tiem – jauna saules paneļu parka izveide.

Uzņēmums "VALPRO" piedalījies NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūras izsludinātajā iepirkumā un ieguvis tiesības apgādāt NATO militāros spēkus ar militārajām prasībām atbilstošu produkciju - augstas kvalitātes, militārā izpildījuma metāla degvielas kannām.

Starp vairāku pretendentu no dažādām valstīm iesniegtajiem komercpiedāvājumiem SIA VALPRO iesniegtais piedāvājums atzīts par atbilstošu visās atlases kārtās, informē uzņēmumā. Rezultātā uzņēmums trīs līdz piecu gadu periodā apgādās NATO dalībvalstu un partnervalstu militāros spēkos ar militārās specifikācijas degvielas kannām.

SIA "VALPRO" ir viens no senākajiem un lielākajiem metāla apstrādes uzņēmumiem Latvijā, kas ražoto produkciju piedāvā vairāk nekā 33 pasaules valstīs. Uzņēmumā degvielas kannas tiek ražotas kopš 1959. gada, savukārt armijas vajadzībām tās tiek ražotas kopš 2000. gada. Šajā laikā saražots gandrīz miljons armijas kannu, kuras piegādātas dažādām NATO sabiedrotajām armijām.

Metāla izstrādājumu ražošanas uzņēmuma SIA "Valpro" apgrozījums laika periodā no 2018.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 30.septembrim sasniedzis 15,3 miljonus eiro, kas ir par 8,4% mazāk nekā iepriekšējā periodā, liecina uzņēmuma gada pārskats.

Tāpat sarukusi uzņēmuma peļņa - no 1,29 miljoniem eiro līdz 417,3 tūkstošiem eiro.

Uzņēmuma pamatdarbības veids ir metāla izstrādājumu (ugunsdzēsības aparātu, metāla kannu u.c.) projektēšana, ražošana un pārdošana.

Uzņēmuma vadība gan, neskatoties uz finanšu rādītāju pasliktināšanos, ir optimistiska, un norāda, ka sabiedrība pārskata periodā veiksmīgi turpināja jaunu klientu piesaisti un jaunu tirgu apgūšanu, produktu klāsta paplašināšanu, ar vides apstākļiem ēkās un energoresursu taupīgu izmantošanu saistītu procesu uzlabojumus, darbinieku apmācības, LEAN metožu un rīku ieviešanu ražošanas un loģistikas procesos.

Nākotnē uzņēmums plānojis saglabāt esošo pozīciju un būt vienam no vadošajiem uzņēmumiem metāla kannu, kannu aksesuāru, ugunsdzēsības aparātu korpusu un to aksesuāru ražošanā, palielināt apgrozījumu citu metāla produktu ražošanā, palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus ar jaunu klientu un tirgu apgūšanu, turpināt iekārtu un tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, ar mērķi palielināt produkcijas ražošanas caurlaidību un celt ražošanas efektivitāti, turpināt uzsāktās izmaiņas ražošanas un loģistikas plānošanas un uzskaites sistēmas pilnveidošanā.

"Sankciju normatīvi nav jāpārkāpj, taču, ja tie pieļauj izņēmumu, ja līgumi slēgti pirms sankciju stāšanās spēkā, bet piegādājamie materiāli ir specifiski un tie nepieciešami konkrētam klientam, tad būtu jāpieļauj izņēmumu piemērošana, vienlaikus nodrošinot, ka līgumu izpildes gadījumā pārskaitītā nauda sankcionētajam uzņēmumam tiek iesaldēta".

Tā uzskata metālapstrādes SIA VALPRO valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings. “Latvija diemžēl nebūt ne pirmo reizi nonākusi specifiskā situācijā. Šoreiz konkrēti ar metālu. Proti, Igaunijā, Polijā ir Eiropas kapitāla metālapstrādes centrs ar griešanas iekārtām un tērauda izejvielas krājumiem. Latvijā ļoti labi strādāja Krievijas kompānijas Serverstaļ Servisa centrs, kura darbības nosacījumi un metāla noliktava bija izdevīga vietējiem metālapstrādātājiem, taču Krievijas kapitālam noteikto sankciju dēļ pēc šīs valsts invāzijas Ukrainā metāla izejvielu saņemšana no šīs kompānijas noliktavām Rīgā vairs nav iespējama,” skaidro A.Flemings.

Viņš atzīst, ka arī VALPRO saskārās ar metāla izejvielu nepieejamību, kaut arī uzņēmumam nepieciešamais tērauds jau atradās Severstaļ noliktavā Rīgā. “Būtībā Severstaļ noliktavā iesaldēts ir uzņēmumam piederošais metāls,” uzsver A. Flemings. Viņš atgādina, ka sankciju normatīvi nav jāpārkāpj, taču, ja tie pieļauj izņēmumu, ja līgumi slēgti pirms sankciju stāšanās spēkā, bet piegādājamie materiāli ir specifiski un tie nepieciešami konkrētam klientam, tad būtu jāpieļauj izņēmumu piemērošana, vienlaikus nodrošinot, ka līgumu izpildes gadījumā pārskaitītā nauda sankcionētajam uzņēmumam tiek iesaldēta.

Metāla kannu un ugunsdzēsības aparātu korpusu ražotājs SIA «Valpro» pārjaunojis komercķīlu, samazinot nodrošinātā prasījuma maksimālo summu līdz 2,4 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Swedbank» ieķīlājis uzņēmumu kā lietu kopību, krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības. Komercķīla nodrošina divus aizdevuma līgumus un kredītlīnijas līgumu.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju pirmdien, 19.martā, dzēsta iepriekšējā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 5,684 miljoni eiro.

SIA «Valpro» dibināts 1992.gadā un ir viens no lielākajiem metāla apstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs ar specializāciju metāla kannu, ugunsdzēsības aparātu un to korpusu ražošanā, kā arī gāzes balonu inspicēšanā un atbilstības pārvērtēšanā.

SIA «Valpro» aizvadītāja finanšu gadā no 2016.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.septembrim strādājis ar 13,980 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 998 tūkstoši eiro.

«Varbūt citi reģioni apvainosies, tomēr es teiktu, ka mēs Vidzemē esam priekšā, un arī mūsu pieeja ir atšķirīga,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Vidzemes Augstskolas (ViA) rektors Gatis Krūmiņš.

«Latvijā pašvaldības un reģioni ir ļoti sadrumstaloti, tomēr mēs, ja kaut kas neiet uz priekšu, nevis apturam visu «mašīnu», bet skatāmies, kurā virzienā un ar ko kopā mēs tomēr varam ceļu turpināt. Tas varbūt skan dīvaini, bet mēs ViA esam definējuši, ka ir divu ātrumu Vidzeme,» viņš skaidro.

«Tas ir mūsu koncepts, un tad mēs skatāmies, ar kurām pašvaldībām kurās jomās varam sastrādāties. Lielās, stratēģiskās lietas vairāk interesē trīs – Valmieru, Cēsis un Smilteni, bet citiem ir mazākas un konkrētākas intereses. Piemēram, Valka vēlas attīstīt IT jomu, un mēs to virzām kopā. Ne viss pārklājas visur, tomēr kritiskā ekosistēmas masa veidojas – tas, kurš ir gatavs darboties, netiek bremzēts, un citi skatās un pievienojas, kad ir gatavi,» stāsta G. Krūmiņš.

Valmieras kā rūpnieciskas pilsētas viens no šī brīža «karstajiem» izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes biznesa centrs – ne velti Valmierai pieder šāds tituls, jo devītajā lielākajā Latvijas pilsētā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona, kā arī valsts mēroga uzņēmumi. AS Valmieras stikla šķiedra, AS Valmieras piens, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, SIA Valpro, SIA Daiļrade koks ir tikai daži no zināmākajiem. Par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu to šogad atzinusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vērtējot pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita, spēcīgāk attīstītās nozares Valmierā ir stikla šķiedras un tās produktu ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana, tirdzniecība, būvniecība, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Lai arī tirgus sadalījums liecina par vietējā tirgus lielāku īpatsvaru, tomēr kopējie dati pa nozarēm liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju ir veikuši tirgus diversifikāciju un piedāvā savus pakalpojumus un produktu citos tirgos. Tikai eksporta tirgū darbojas stikla šķiedras ražotāji un ieguves rūpniecības pārstāvis, salīdzinoši nozīmīgu daļu eksportē arī kokrūpniecības pārstāvji, vairumtirdzniecības un IT nozares pārstāvji.

Bez Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, valdībai ir jārisina arī tādas ielaistas problēmas kā iedzīvotāju emigrācija, kvalificēta darba spēka trūkums un arvien augošais birokrātijas slogs.

Tā, tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu Aigaru Rostovski, sprieduši Vidzemes biznesa vides pārstāvji

Diskutējot par valdības ceturtdien atbalstīto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, Vidzemes reģiona uzņēmēji pauda bažas, vai fonda izlietojums sekmēs vienmērīgu valsts attīstību, uzsverot to, ka būtisku pienesumu valsts budžetam sniedz arī uzņēmumi reģionos, taču fonda līdzekļus pamatā plānots izlietot Rīgā.

Savukārt, diskutējot par Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumiem, Vidzemes biznesa vides pārstāvji uzsvēra reģionālo iedzīvotāju problemātiku pielāgoties ilgajiem tirdzniecības ierobežojumiem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Biznesa efektivitātes asociācija pirmo reizi Latvijā pasniedza balvu «Biznesa efektivitātes čempions», godinot labākos uzņēmējus rūpniecības un pakalpojumu nozarēs. Kā efektīvākais uzņēmums pakalpojumu sniegšanas nozarē tika atzīts ķīmiskās industrijas koncerna viens no administratīvajiem centriem Solvay Business Services Latvia un par efektīvāko ražošanas uzņēmumu pasludināts mājsaimniecības preču ražotājs Brabantia Latvija. Uzņēmumu apbalvošana notika «Biznesa efektivitātes foruma» ietvaros.

«Biznesa efektivitātes čempions» ir balva, kas izveidota, lai motivētu Latvijas uzņēmējus kļūt efektīvākiem - veidot savus procesus vienkāršākus un saprotamākus, un veicinātu dalīšanos pieredzē un panākumos ar citiem.

Konkursa dalībnieki tika izvērtēti pēc kritērijiem: lielākais LEAN ekspertu skaits uzņēmumā, aktīvākā dalība Biznesa Efektivitātes asociācijas un tās biedru organizētajos pieredzes apmaiņas pasākumos, kā arī pamatojoties uz Efektivitātes indeksa aptaujas rezultātiem.

Atzinības efektivitātes celšanā pakalpojumu sniegšanas nozarē saņēma automašīnu pakalpojumu serviss Scania Latvia SIA, tekstilizstrādājumu un higiēnas aprīkojuma pakalpojumu sniedzējs Berendsen Tekstila Serviss AS. Ražošanas nozarē - metāla apstrādes uzņēmums Valpro SIA un elektronisko produktu un sistēmu izstrādes uzņēmums HansaMatrix Ventspils SIA.

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Latvijas Darba devēju konfederācija piektdien godināja labākos darba devējus reģionos un valstī, kā arī nosauca Gada tautsaimnieku.

Tā ir kvalitātes novērtējuma balva īpaši veiksmīgiem un sociāli atbildīgiem uzņēmumiem.

Gada tautsaimnieka balvu no Valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa saņēma ilggadējais SIA Latvijas Mobilais telefons valdes priekšsēdētājs Juris Binde.

Arī DB savu speciālbalvu – apmeklēt visus Dienas Biznesa uzņēmēju kluba pasākumus, laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde pasniedza Jurim Bindem.

Labākā darba devēja Latvijā balvu no Ministru prezidenta Māra Kučinska saņēma a/s Latvijas valsts meži.

Labākais darba devējs

Latvijā – a/s Latvijas valsts meži

Rīgā – a/s Elko Grupa

Latgalē – SIA Light Guide Optics International

Vidzemē – SIA Valpro

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.