Jaunākais izdevums

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz ieviest likumisku reālnastu jeb principu "parāds seko dzīvoklim".

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka jaunais regulējums vairāk aizsargās dzīvokļu īpašnieku kopības, dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret dzīvokļu īpašnieku rīcību, tiem neveicot samaksu par saņemto pakalpojumu un nepildot lojalitātes pienākumu pret dzīvokļu īpašnieku kopību attiecībā uz uzkrājumu veidošanu dzīvojamai mājai.

Tāpat tiks paplašināts tiesību un pienākumu apjoms tām personām, kuras uzskatāmas par potenciālajiem dzīvokļa īpašuma ieguvējiem un uz kuriem gulstas reālnasta dzīvokļa īpašuma iegādes rezultātā.

Normatīvie akti nosaka dzīvokļu īpašnieku pienākumu veikt norēķinus, tostarp, par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, pārvaldīšanas izdevumiem, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajiem maksājumiem uzkrājumu fondā.

EM akcentē, ka praksē veidojas situācijas, kurās parāds par sniegto pakalpojumu atsevišķajam dzīvokļa īpašumam var negatīvi ietekmēt pakalpojuma saņemšanu visiem dzīvokļu īpašniekiem jeb visai daudzdzīvokļu mājai.

Tāpat nereti dzīvokļi, kuriem ir parāds, tiek pārdoti un parādu atgūšana kļūst vēl vairāk apgrūtināta, jo, atsavinot šo dzīvokļa īpašumu, iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka uzkrātie parādi nepāriet jaunajam dzīvokļa īpašniekam.

Sagatavotie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā paredz, ka jaunais dzīvokļa īpašuma ieguvējs atbild par reālnastas parādiem, kas radušies ne agrāk kā gadu pirms dzīvokļa īpašuma iegūšanas. Tādējādi tiks aizsargātas dzīvokļu īpašnieku kopības, kā arī dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses attiecībā pret dzīvokļu īpašniekiem, kuri nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem.

Lai realizētu reālnastas institūta jeb principa "parāds seko dzīvoklim" ieviešanu, papildus sagatavoti arī grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, paplašinot to personu loku, kuras ir tiesīgas prasīt izziņu par parāda apmēru, kas gulstas uz konkrēto dzīvokļa īpašumu, paredzot šādas tiesības potenciālajam dzīvokļa pircējam.

Vienlaikus papildinātas tiesību normas, kas nosaka, par kādiem maksājumiem persona ir tiesīga prasīt izziņu, iekļaujot tai skaitā dzīvokļa īpašnieku maksājumus uzkrājumu fondā, kā arī skaidri definēti pārvaldīšanas izdevumi, uz kuriem attiecināma reālnasta.

Prognozējams, ka grozījumi abos likumos nodrošinās dzīvojamo māju nepārtrauktu ekspluatāciju un kvalitātes saglabāšanu, kā arī sniegto pakalpojumu nepārtrauktību, vienlaikus palielinot iespēju atgūt finanšu līdzekļus par sniegtajiem pakalpojumiem vai neveiktajām iemaksām dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā.

Grozījumi abos likumos vēl jāapstiprina Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atceļ finansējuma ierobežojumus energoefektivitātes projektiem uzņēmējdarbībā

LETA,03.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma atcelt finansējuma ierobežojumus energoefektivitātes projektiem uzņēmējdarbībā.

Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka tādējādi tiks nodrošināts, ka finansējums ir pieejams, vadoties no pieprasījuma. Tiks paredzēts viens kopīgs finansējums visām atbalstāmām aktivitātēm - energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojam energoresursu tehnoloģiju izmantošanas, bezemisiju transporta iegāde - attiecīgi neizdalot katrai aktivitātei atsevišķu finansējumu.

"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") pieejamais finansējums atbalsta sniegšanai kombinētā finanšu instrumenta veidā komersantu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanai un bezemisiju transporta iegādei ir 75,75 miljoni eiro, tostarp energoefektivitātes paaugstināšanai - līdz 25,75 miljoniem eiro, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai - līdz 45 miljoniem eiro, bet bezemisiju transporta iegādei - līdz pieciem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Vairāk nekā tikai zoo veikals: kā Dino Zoo palīdz mājdzīvnieku turētāju un audzētāju sabiedrībai

Reklāmraksts,07.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Jau vairāk kā 20 gadus uzņēmums Dino Zoo nodrošina plašu un daudzveidīgu zoo preču un veterināro pakalpojumu klāstu dažādu sugu mājdzīvnieku saimniekiem visā Latvijā. Plaši un moderni zoo veikali un veterinārās aptiekas pieejamas gan lielākās, gan mazākās Latvijas pilsētās, tāpat mājdzīvnieku saimniekiem ātri un ērti ir iespējams sagādāt visu mīlulim nepieciešamo dinozoo.lv interneta veikalā.

Taču uzņēmums piedāvā ne tikai plašu, profesionālu zoo preču klāstu un dažādus veterināros pakalpojumus, bet rūpējas arī par līdzcilvēku izglītošanu par dažādām, ar mājdzīvnieku aprūpi saistītām tēmām dinozoopasaule.lv portālā. Tāpat uzņēmums rīko arī izglītojošas ekskursijas bērniem, organizē atbalsta pasākumus mājdzīvnieku audzētājiem, kā arī veicina mājdzīvnieku labturību, rīkojot ziedojumu kampaņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nākamā gada prioritātes darbam ar FICIL būs produktivitātes celšana un investīciju veicināšana

LETA,27.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada prioritātes darbam kopā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL) būs cilvēkkapitāla attīstība, produktivitātes celšana un investīciju veicināšana, piektdien pēc Latvijas valdības un FICIL augsta līmeņa sanāksmes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka puses strādā pie tā, lai Latvijā būtu jaunas ārvalstu investīcijas, tomēr tik pat svarīgi ir jau Latvijā esošie investori.

Ministru prezidente uzsvēra, ka jau pašreiz ir vairāki ārvalstu investoriem svarīgi jautājumi, kas virzās uz priekšu, tostarp arī nekustamā īpašuma birokrātijas mazināšana.

Tāpat Siliņa akcentēja, ka janvārī sāktās iniciatīvas valsts pārvaldes reorganizēšanā un birokrātiskā sloga mazināšanā ir tas, ko sagaida arī ārvalstu investori.

Vienlaikus plānots turpināt darbu pie valsts kapitālsabiedrību konkurētspējas un labas korporatīvās pārvaldības. Siliņa norādīja, ka plānots valsts kapitālsabiedrības, tostarp arī pašvaldību kapitālsabiedrības padarīt caurspīdīgākas, lai tām varētu piesaistīt papildu finansējumu un tās kļūtu efektīvākas un eksportspējīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu veido vairāk kā 600 jaunuzņēmumi, no kuriem vairāk kā puse darbojas informācijas un sakaru pakalpojumu nozarē, un vairāk kā 20% ražošanā un profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos.

Jaunuzņēmumu straujākai izaugsmei, saskaņā ar Jaunuzņēmumu atbalsta likumu, no valsts puses tiek piedāvāts atbalsts fiksēta maksājuma veikšanai un augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei.

"Finansējuma pieejamība Startup uzņēmumiem netiks aizkavēta - "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir gatava paātrinātā kārtībā izskatīt Startup uzņēmumu pieteikumus, tādejādi nodrošinot faktisko atbalsta saņemšanu prioritāri. Atbilstoši LIAA rīcība esošajai informācijai, izmaiņas šobrīd ietekmē atbalsta sniegšanu 8 uzņēmumiem, kuri ir vērsušies LIAA. Ekonomikas ministrijas virzītie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos jau ir iekļauti MK sēdē 13.augustā. Izmaiņas MK noteikumos ļaus pieņemt un vērtēt priekšlikumus, kā arī piešķirt finansējumu. Paralēli tiek virzīta uz priekšu arī likuma grozījumu veikšana steidzamības kārtībā," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Problēmas ar pārpildītajām autostāvvietām Rīgas centrā nerada elektroauto, bet gan to masveidā likvidēšana

Raitis Logins, SIA “Grant Thornton Baltic” partneris,01.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” norāda, ka problēmas ar pārpildītajām maksas autostāvvietām Rīgas centrā nerada elektroauto, bet gan Rīgas domes pēdējo piecu gadu politika tās masveidā likvidēt.

Turklāt centra nepieejamība ar automašīnām ir sekmējusi situāciju, ka Rīgas centrs no “vieta biznesam” viedokļa izmirst, par ko norāda gan viesmīlības uzņēmumi un restorāni, gan arī tukšie tirdzniecības vietu skatlogi.

“Izrādās, ka pašvaldības politika piespiest cilvēkus pārsēsties no privāta transporta uz velosipēdiem un sabiedrisko transportu ir nesekmīga, bet sekas, ko maksā pati pašvaldība, nesamērīgi augstas. Ja turpināsies līdzšinējā politika, nesalāgojot visas intereses, tad būs jādomā atbalsta programmas, kā mākslīgi aizpildīt Rīgas centru ar uzņēmumiem, cilvēkiem, jo ar zaļajām zonām, riteņbraucēju joslām, kokiem podos stāvvietu vietās piepildīt to nevarēs. Citviet pasaulē galvaspilsētas centrs ir dārgākais un pieprasītākais biznesa rajons, bet Rīga pēdējā laikā izteikti zaudē savu pievilcību šajā vietā. Tā rezultātā sāk veidoties jauni aktīvā biznesa centri Rīgā un Pierīgā, galvenokārt, kur var ērti piebraukt un novietot transportlīdzekļus,” norāda Raitis Logins, finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī elektroauto skaits nemitīgi palielinās, 2024. gadā vērojama elektroauto skaita pieauguma samazināšanās, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati.

2022. gada beigās un 2023. gadā elektroauto veidoja teju 9% no kopējā jauno vieglo automobiļu skaita, taču 2024. gada pirmajos divos ceturkšņos šis apjoms samazinājies līdz 7%. CSDD šo tendenci skaidro ar vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kā rezultātā arī kopumā jaunas automašīnas cilvēki iegādājas retāk. Tajā pašā laikā Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka šobrīd tirgū arvien vairāk ienāk lietoti elektroauto.

Pērk lietotus

Otrreizējais tirgus kļūst makam atbilstošāks, un to apliecina arī statistikas dati, norāda Raimonds Kašs, KEM Finanšu instrumentu departamenta direktors. “Jūnija sākumā jauni elektromobiļi iegādāti 78% gadījumu, bet šobrīd, pakāpeniski pieaugot lietotu elektroauto skaitam, šis apjoms samazinājies līdz 73%. 2024. gada 2. ceturkšņa dati liecina, ka Latvijā ir reģistrēti 7798 elektroauto. Līdz ar valsts atbalstu, interese videi draudzīgo auto iegādei ir straujāka, salīdzinot ar 2015.-2021. gada datiem, kur pieaugums ir mērenāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") ceturtdien paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā.

"FinCEN" izdeva paziņojumu par plānotajām sankcijām 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018.gadā "ABLV Bank" zaudēja bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju.

Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku. "ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, lēmumu skaidro ASV vēstniecībā.

Vēstniecības pārstāvji norāda, ka šis "FinCEN" paziņojums "ir iespējams tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā". Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku, pauž ASV puse.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ārkārtas sēdē trešdien atbalstīja Likuma par 2025.gada valsts budžetu projektu.

Likumprojekts paredz, ka valsts budžeta ieņēmumi nākamgad sasniegs 17,7 miljardus eiro, kas ir par 900 miljoniem eiro jeb 5,2% vairāk nekā šogad.

Savukārt valsts budžeta izdevumu pieaugums plānots par 600 miljoniem eiro jeb 3,5% līdz 18,2 miljoniem eiro.

Lietuvas budžets arī nākamgad būs ar deficītu 

Lietuvai arī nākamgad būs valsts budžets ar deficītu, jo valstij būs jāaizņemas...

Nominālais budžeta deficīts saglabāsies 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līmenī. Tas atbilst šā gada papildbudžetā paredzētajam deficīta līmenim un Māstrihtas kritērijos noteiktajam. Būtiska drošības un sociālās aizsardzības izdevumu dēļ, valsts parāds pieaugs par 930 miljoniem eiro līdz 24,3% no IKP.

Kopā ar budžetu tika apstiprināta arī valsts budžeta stratēģija 2025.-2028.gadam.

Igaunijas valdības preses dienestā informēja, ka turpmākajos četros gados Igaunijas militārajai aizsardzībai novirzīs 5,6 miljardus eiro, kam 1,6 miljardi eiro tika pievienoti kā daļa no valsts budžeta stratēģijas, kas paredzēta tālās darbības ieroču sistēmu munīcijas iegādei laikposmā līdz 2031.gadam.

Tādējādi aizsardzības izdevumi turpmākajos gados būs ievērojami lielāki par 3% no IKP, katru gadu sasniedzot vismaz 3,3% no IKP un 2027. gadā sasniedzot 3,6% no IKP. Pamatojoties uz pašreizējiem datiem, Igaunija aizsardzības izdevumu daļas ziņā ieņems otro vietu NATO aiz Polijas un apsteigs ASV.

Stiprinot savas neatkarīgās aizsardzības spējas, Igaunija turpinās atbalstīt Ukrainu ar summu, kas atbilst 0,25% no IKP jeb ir vairāk nekā 100 miljoniem eiro gadā. Valsts to sasniegs, cik vien iespējams, izmantojot Igaunijas aizsardzības rūpniecības ražojumus, tādējādi iezīmējot līdz šim lielāko valsts rūpniecības izaugsmes plānu.

Pēc valdības domām, militārā aizsardzība ir veiksmīga, ja to atbalsta sabiedrība un ja iedzīvotāji un varas iestādes ir gatavi krīzēm. Šim nolūkam turpmākajos četros gados investīcijām plaša mēroga valsts aizsardzībā tiks piešķirti papildu 219 miljoni eiro, no kuriem 165 miljoni eiro paredzēti iekšējās drošības stiprināšanai. Finansētie projekti ietvers Igaunijas-Krievijas robežas izbūvi, hibrīdapdraudējumu novēršanu un civilās aizsardzības stiprināšanu.

Lai finansētu aizsardzības izdevumu pieaugumu, Igaunija līdz 2028.gada beigām piemēros fiksētu plaša mēroga drošības nodokli. Četru gadu laikā valdība ar drošības nodokli iekasēs līdz 2,6 miljardiem eiro, no kuriem 594 miljoni eiro plānoti ienākumi no uzņēmumu peļņas nodokļa.

Kā ekonomikas veicināšanas pasākums nākamā gada budžetā ir paredzēti 1,9 miljardi eiro investīcijām un ieguldījumu subsīdijām. Investīciju līmeņa ziņā Igaunija ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā.

Ekonomikas stimulēšanai turpmākajos gados tiks novirzīti papildu 402,6 miljoni eiro ieņēmumu no oglekļa dioksīda kvotu pārdošanas. Divas trešdaļas no šīs summas tiks piešķirtas "Rail Baltica" būvniecībai. Ieguldījumiem energoefektivitātes paaugstināšanā daudzdzīvokļu ēkās tiks izmaksāti 50 miljoni eiro, un 25 miljoni eiro tiks piešķirti zaļo tehnoloģiju atbalstam jūrniecības nozarē.

Valdība ieguldīs 50 miljonus eiro visaptverošos risinājumos videi draudzīgāka ūdeņraža ražošanai un izmantošanai. Vēl 74 miljoni eiro tiks izlietoti elektrotīkla stiprināšanai un jaunu pieslēguma jaudu izveidei. Lai veicinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu un nodrošinātu energoapgādes drošību, ar privāta finansējuma palīdzību tiek izstrādāti valsts iezīmēti teritorijas plānojumi Rīgas jūras līča vēja ģeneratoru parka pieslēgumam un ceturtajam Igaunijas un Latvijas elektrības starpsavienojumam,.

Valdība 2025.-2028.gadā atbalstīs plaša mēroga ieguldījumus augsto tehnoloģiju ražošanā 160 miljonu eiro apmērā, kas stiprinās Igaunijas eksportu un radīs labi apmaksātas darbavietas ārpus tā sauktajiem zelta apļiem.

Līdz 2025.gada beigām valdība palielinās valsts ieguldījumu fondā "Smartcap" izveidotā aizsardzības fonda apjomu līdz 100 miljoniem eiro. Fonds iegulda līdzekļus uzņēmumos, kas izstrādā militārus produktus un tehnoloģijas, un ieguldījumu fondos, kas atbalsta augstas pievienotās vērtības un dziļo tehnoloģiju uzņēmējdarbību Igaunijā.

Nākamajā gadā valsts piešķirs 262,6 miljonus eiro darbības atbalstam augstākajai izglītībai, kas ļaus apmācīt lielāku skaitu studentu, arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomās.

Valsts izdevumu samazinājums nākamajos četros gados sasniegs vienu miljardu eiro, bet, ņemot vērā iepriekš pieņemtos lēmumus, - 1,4 miljardus eiro. Valsts sektora izdevumi nākamajos trīs gados tiks samazināti par 10%.

No valdības lēmumiem izrietošo valsts procentu izdevumu samazinājums nākamajos četros gados būs aptuveni 200 miljoni eiro.

Pārskatot budžetu, valdība optimizēja sociālos pakalpojumus un nolēma reformēt pirms vairāk nekā 20 gadiem izveidoto bezdarbnieku pabalstu sistēmu. Jaunā bezdarbnieku pabalstu sistēma stāsies spēkā 2026. gada 1.janvārī, un paredzams, ka līdz 2028.gadam tā valsts budžetā ietaupīs vairāk nekā 45 miljonus eiro.

Lēmumi labklājības jomā ietver slimības pabalsta un vecāku pabalsta ierobežošanu līdz divkāršam vidējās mēnešalgas apmēram, sākot no 2026.gada. Turklāt no 2025.gada sociālās apdrošināšanas iemaksas vairs netiks veiktas par vecākiem, kas nestrādā. No 2025.gada aprūpes namos dzīvojošiem pensionāriem vairs nemaksās pabalstu, kas ir paredzēts pensionāriem, kuri dzīvo vieni.

Valsts arī samazinās birokrātiju un administratīvās izmaksas pētniecībā un attīstībā, un ministrijas vairs nesaņems papildu līdzekļus papildu pētniecības projektiem. Kā norāda valdība, samazinājumi tieši neietekmēs pētnieku, izcilības centru un uzņēmumu, kas nodarbojas ar pētniecību, darbu jeb inovācijas aktivitātes, kas veicina Igaunijas konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien, 20.augustā pieņēma zināšanai Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par "VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" piešķirtā valsts atbalsta (Covid-19 izraisītās krīzes rezultātā radīto zaudējumu segšanai, ekonomiskās krīzes pārvarēšanai un stabilizēšanai nozarē) instrumenta līdzdalības izbeigšanu uz 2023.gada 31.decembri", kas nozīmē, ka lidosta ir veiksmīgi izpildījusi nosacījumus un noslēgusi dalību atbalsta instrumentā.

Par valsts atbalsta instrumenta pabeigšanas brīdi uzskatāms 2023.gada 31.decembris.

Valsts atbalsts lidostai ar Eiropas Komisijas atļauju tika piešķirts 2020.gadā Covid-19 izraisītās krīzes rezultātā radušos zaudējumu segšanai, ekonomiskās krīzes pārvarēšanai un situācijas stabilizēšanai.

Atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam, kas apstiprināja valsts atbalsta piešķiršanu lidostai, valsts atbalsts uzskatāms par izbeigtu, ja neatkarīgā novērtējumā tiek secināts, ka divus gadus pēc valsts atbalsta instrumenta saņemšanas Rīgas lidostas akciju (pašu kapitāla) tirgus vērtība ir pieaugusi, salīdzinot ar tās vērtību valsts atbalsta saņemšanas brīdī. Uzņēmuma tirgus vērtību noteica neatkarīgi auditori, un tā uz 2023.gada 31.decembri bija augstāka par tirgus vērtību pirms atbalsta saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas pašvaldības uzņēmumi startēs kapitāla tirgū jau tuvākajos gados

Jānis Goldbergs,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kas notiks, ja, gaidot kreditēšanu, bankas apliek ar nodokļiem?

Jānis Goldbergs,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien atbalstījušas papildu tarifus elektromobiļu importam no Ķīnas, lai gan pret to iebilda bloka lielākā ekonomika Vācija, atklājuši avoti ES diplomātiskajās aprindās.

Par papildu tarifiem līdz 35,3% nobalsoja desmit ES valstu, tostarp Francijas un Itālijas, vēstnieki, piecas valstis, kuru vidū ir Vācija un Ungārija, balsoja pret un 12 valstis atturējās.

Jūnijā Eiropas Komisija ieviesa papildu pagaidu ievedmuitas nodevas Ķīnas elektromobiļu importam, jo izmeklēšanā secināts, ka Pekinas palīdzība autobūves nozarei rada negodīgu konkurenci.

Ķīna jaunos tarifus, kas noteikti līdz 35,3% ievedmuitai, kritizējusi kā protekcionisma pasākumu, kas var izraisīt tirdzniecības karu. Sākotnēji jūnijā EK ierosināja papildu ievedmuitas nodevas līdz pat 38%.

Pašreizējā ievedmuita ir 10%.

Brisele papildu nodevas pamato ar mērķi aizsargāt Eiropas autoražotājus, jo nozare nodrošina 14 miljonus darbavietu, taču neiegūst no valsts subsīdijām, kādas Ķīna maksā saviem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgotāju asociācija (LTA) informē, ka 2025.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kā rezultātā no veikalu plauktiem pazudīs Latvijā populāra alternatīva smēķētājiem – nikotīna spilventiņi.

Asociācijas pārstāvis Matiass Baltes (Matthias Baltes, British American Tobacco vadītājs Baltijā): “Ar atbildīgajām institūcijām vairāk nekā gadu diskutējām par šiem jautājumiem, cenšoties pārliecināt par to, ka šāda pieeja būs neefektīva un radīs virkni defektu Latvijas ekonomikā, jo faktiski nepastāv likumā noteiktajiem ierobežojumiem atbilstošu produktu. Un tā arī būs realitāte jau no 2025.gada 1.janvāra – legāli Latvijā iegādāties nikotīna spilventiņus nebūs iespējams. Un ir skaidrs, ka patērētāji meklēs alternatīvas iegādes iespējas vai atgriezīsies pie tradicionālo tabakas produktu lietošanas.”

LTA informē, ka apstiprinātā likuma redakcija principā aizliegusi nikotīna spilventiņu apriti Latvijā, jo likumā iekļautajām normām (proti, 4 mg/gr nikotīna limita ierobežojums nikotīna spilventiņiem) atbilstoši produkti netiek ražoti nekur pasaulē. Tādējādi apstiprinātais regulējums dos iespēju attīstīties kontrabandai, nelegālai un nekontrolētai tabakas produktu apritei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) vēlas piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro, otrdien preses konferencē sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Viņš norādīja, lai "airBaltic" realizētu visus biznesa plānā izvirzītos uzdevumus un mērķus, IPO procesā kompānija vēlas sasniegt mērķa summu aptuveni 300 miljonu eiro apmērā, papildus nepiesaistot valsts atbalstu.

Tāpat Vasks atzīmēja, ka summa, par kādu tiks samazināts "airBaltic" pamatkapitāls, proti, 571,293 miljoni eiro, izskatās liela, bet kapitāla apmērs nemaina uzņēmuma vērtību.

Arī aviokompānijas finanšu direktors Vitolds Jakovļevs skaidroja, ka pamatkapitāla samazināšana ir matemātisks process, kurā četru kategoriju akcijas ar atšķirīgām nominālvērtībām tiek pielīdzinātas zemākajai nominālvērtībai, proti, desmit centiem. Viņš uzsvēra, ka, izvēloties šādu risinājumu, akcionāriem procentuālā līdzdalība kompānijas kapitālā nemainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nemācoties no savām kļūdām, riskējam atkal zaudēt miljardus

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs,05.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strādājot pie nākamā valsts budžeta veidošanas, izskanējušas idejas par to, kā iespējams reformēt pensiju sistēmu, lai palielinātu esošo pensionāru ienākumus un samazinātu izmaksas darba devējiem. Vai īstermiņa problēmu risināšanā esam gatavi ziedot darbspējīgo iedzīvotāju cerības uz pārtikušām vecumdienām?

Jau kādu laiku tiek runāts par priekšlikumiem veikt izmaiņas pensiju sistēmā, proti, samazināt darba ņēmēja veiktās iemaksas pensiju 2. līmenī. Mērķis – mazināt kopējo darba devēja nodokļu slogu. Pašreizējā sistēma paredz, ka no sociālās apdrošināšanas iemaksām 20 % tiek novirzīti pensijas uzkrājumam (14 % nonāk 1. līmenī, 6 % – 2. līmenī). Šobrīd tiek diskutēts par iespēju samazināt 2. līmeņa iemaksas līdz 4 %, novirzot 1 % esošo pensionāru pensijas palielināšanai, bet ar atlikušo 1 % samazināt darba devēju nodokļu izmaksas.

Vai nemācīsimies no pagātnes kļūdām, un kur palikuši 4 miljardi eiro?

Veidojot Latvijas pensiju sistēmu neilgi pirms 2000. gada, sākotnējā ideja bija sadalīt 10 % 1. līmeņa uzkrājumam un finansēt esošos pensionārus, bet atlikušos 10 % novirzīt 2. līmenī, kur pensijas uzkrājumu pārvaldnieki tos investē finanšu tirgos. 2001. gadā, kad tika pieņemta pašreizējā trīs līmeņu pensiju sistēma, procentu sadalījums tika veikts pēc proporcijas 18 % pret 2 % un bija aktīvs līdz 2007. gadam, kad 2. līmeņa iemaksas divu gadu laikā tika paceltas līdz 4 % un 8 %. Pienākot 2008. gada pasaules finanšu krīzei, valsts atkal lēma par 2. līmeņa iemaksu samazināšanu līdz 2 %. Tikai 2013. gadā tika pieņemts lēmums kāpināt likmi uz 4 %, 2015. gadā – 5 %, bet kopš 2016. gadā joprojām spēkā ir 6 % iemaksu likme. Līdz ar to kopš 2001. gada izmaiņas pensiju iemaksu apjomos bijušas ļoti regulāras, bet iepriekš modelētie 10 % tā arī nav sasniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Veiksmīgie uzņēmēji kļūdās – kultūras maiņa ceļā uz digitālo transformāciju

Aldis Ērglis, Emergn Latvia vadītājs,16.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam laikā, kad šķiet – digitālo transformāciju vēlas ikviens uzņēmums. Tomēr Latvijā, lai gan uzņēmējiem ir motivācija, finansējums un dažkārt arī reālas ieceres un mēģinājumi ieviest izmaiņas savā uzņēmumā, līdz pozitīvam rezultātam nonāk vien retais. Kādēļ tā?

Svarīgākais, kas šajā jautājumā jāsaprot – digitālā transformācija nav galamērķis. Ir ierasts domāt — kaut ko izdarīsim, mainīsim un uzņēmumā, tā teikt, iestāsies vai notiks digitālā transformācija, no tā radīsies inovatīvi IT risinājumi un tiks pieņemti tikai datos balstīti lēmumi. Šāds domāšanas veids un skatījums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pārmaiņas neizdodas. Digitālā transformācija ir process, kas notiek tad, kad uzņēmuma vide tam ir pielāgota. Lai pie tā nonāktu, uzņēmumiem vērts virzīt fokusu uz divām jomām, kas spēj pozitīvi ietekmēt ceļu uz pārmaiņām.

IT un biznesa sadarbība, kas uzlabo vērtību

Lai veidotu labu un vērtību nesošu saikni starp uzņēmuma darbību un IT risinājumiem, vispirms vērts izvērtēt pretrunīgāko terminu, kas biznesā pastāv – biznesa vērtība. Šī frāze uzņēmumos tiek izmantota ļoti bieži – katrs uzņēmums ar savu darbību rada kādu vērtību saviem klientiem. Bet vai visi uzņēmumi var skaidri atbildēt, kas ir šī viņu radītā vērtība? Tā patiesībā var būt teju jebkas, piemēram, produktivitāte, inovācija, peļņa, brīvais laiks. Lai veiksmīgi ieviestu pārmaiņas, uzņēmumam ir jāzina, kas ir viņu radītā vērtība un vai plānotās izmaiņas nesīs jaunus biznesa labumus – tikai tad ir vērts uzsākt pārmaiņu plānošanu un eksperimentēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Par nedēļu pārceļ "virspeļņas nodokļa" likumprojekta apspriešanu ar FNA

LETA,05.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Finanšu nozares asociācijas (FNA) aicinājumu Finanšu ministrija (FM) pārcēlusi "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu ar nozari par vienu nedēļu jeb uz 12.septembri, pavēstīja FM pārstāvji.

FM šobrīd norit darbs pie iespējamā banku solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos.

Plānots, ka solidaritātes iemaksu modelis, kas līdz šim medijos izskanējis kā banku virspeļņas nodoklis, attiektos uz periodu no 2025.gada līdz 2027.gadam.

Jau ziņots, ka FNA aicināja FM pārcelt "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu par vienu nedēļu, lai izvērtētu tiesību akta projekta ietekmi uz visu finanšu nozari.

FNA pārstāvji norāda, ka likumprojekta un tiesību akta projekta anotāciju par ilgi apspriesto virspeļņas nodokli bankām asociācija saņēma trešdien, 4.septembrī, taču tuvākā apspriešana ir paredzēta piektdien, 6.septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

ES līmenī uztur "pelēko sarakstu" ar sankciju apiešanā iespējami izmantotiem gaisa kuģiem

LETA,19.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neformāli Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek uzturēts atsevišķs "pelēkais saraksts" ar gaisa kuģiem, par kuriem ir aizdomas, ka ar tiem tiek mēģināts apiet noteiktās sankcijas, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Sankciju koordinācijas padomē lemto.

Šajā saraksta iekļauti gaisa kuģi no dažādām reģistrācijas valstīm, taču atrašanās šajā "pelēkajā sarakstā" neliedz tiem veikt lidojumus. Atsevišķu padomes locekļu ieskatā būtu nepieciešams ierosināt dalībvalstīm noteikt tiesības atteikt lidojumu "pelēkajā sarakstā" esošam gaisa kuģim, ja konstatējama sankciju apiešana.

Padomes sēdē pērn decembrī vairāki padomes locekļi vērsa uzmanību arī uz citām problēmām, kad nav iespējams izpildīt noteiktās sankcijas vai ir pamats aizdomām par sankciju apiešanu, bet nav iespējas rīkoties. Tika norādīts uz problēmām saistībā ar "Telegram" platformu, ar kuras starpniecību tiek pārkāpti ES un Latvijas noteiktie ierobežojumi, jo platformā izplatīto audiovizuālo saturu nav iespējams uzraudzīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums "Tet" prezentējis datu centra projektu, ko nākamgad plānots būvēt Salaspils novadā, informē uzņēmums.

Projekta būvniecībā tiks izmantoti mūsdienīgākie energoefektivitātes risinājumi, savukārt datu centra tehnoloģiskās sistēmas ietvers inovatīvus kiberdrošības risinājumus un ļaus darbināt jaudīgas mākslīgā intelekta iekārtas. Jaunā datu centra izveidē tiks investēti 30 miljoni eiro.

"Šis datu centrs būs nozīmīgs solis ceļā uz jaunu pakalpojumu attīstību un Latvijas digitālās eksportspējas veicināšanu. Ciešā sadarbībā ar Salaspils pašvaldību un privātā sektora uzņēmumiem spēsim piedāvāt jaunākās paaudzes tehnoloģiju risinājumus. Jaunais datu centrs būs izcils profesionāļu komandas, inženieru un ekspertu darba rezultāts, kas palīdzēs stiprināt gan uzņēmuma, gan Latvijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū," stāsta "Tet" galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja māja nav sakārtota, arī sarkanais paklājs nelīdzēs

Gatis Romanovskis, tehnoloģiju uzņēmuma SIA Hansab izpilddirektors,21.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaulē, kur tehnoloģijas attīstās zibenīgā ātrumā, uzņēmumi, lai nezaudētu konkurētspēju, cenšas neatpalikt ar dažādu jaunu risinājumu ieviešanu.

Tas ir saprotami. Tomēr straujajā attīstības tempā tikpat svarīgi ir atcerēties, ka jauna tehnoloģija nav panaceja - tas ir tikai rīks uzņēmēja rokās, kura izmantošanai jābūt rūpīgi pārdomātai un pielāgotai uzņēmuma specifiskajām vajadzībām. Diemžēl praksē redzu, ka uzņēmumi tehnoloģijas bieži ievieš bez skaidras stratēģijas un ir pārsteigti, kāpēc tās nenes gaidīto rezultātu.

Jāsakārto mājsaimniecība

No sadzīves zinām - ja māja nav sakārtota un putekļi noslaucīti, pat sarkanā paklāja izritināšana nepalīdzēs tai kļūt vizuāli pievilcīgai. Tieši tāpat ir ar tehnoloģijām. Kamēr uzņēmuma iekšējie procesi nav sakārtoti, tikmēr inovatīvu risinājumu ieviešanai nebūs nozīmes. Lai jaunā tehnoloģija spētu sniegt taustāmus rezultātus, uzņēmumā ir jābūt skaidrai un efektīvai procesu pārvaldībai, jo, ieviešot tehnoloģiju ar nesakārtotām iekšējās procedūrām, pastāv risks, ka jauninājumi radīs vēl lielāku haosu. Gartner pētījumi rāda - ja bizness nav pietiekami sagatavojies pārmaiņām, uzņēmuma resursu plānošanas jeb ERP projektu 55 % līdz 75 % gadījumu ir lemti neveiksmei.

Komentāri

Pievienot komentāru