Pērnā gada nogalē jutāmies mierīgāki, šobrīd ir uztraukums par ES finansējumu ceļiem un nozares attīstību
Intervijā DB atzīst lielākās ceļu būves kompānijas Latvijā SIA CBF Binders līdzīpašnieks un valdes loceklis Normunds Luste.
2014. gadā Binders pēc apgrozījuma bija lielākā ceļu būves kompānija Latvijā. Ne tik daudz tādēļ, ka būtu izdevies strauji audzēt apgrozījumu, bet tāpēc, ka citiem ceļu būvniekiem tas samazinājās straujāk. Kāds kompānijai ir šis gads?
Pēdējos trīs, četrus gadus mēs nevaram runāt par strauju apgrozījuma kritumu vai strauju apgrozījuma kāpumu, jo naudas nozarē ir tik, cik ir, un tik liela tirgus daļa, cik iekarota, tik arī ir. Man nav precīzas informācijas par pārējiem nozares uzņēmumiem, bet Binders šogad jūtas daudz komfortablāk nekā citi. Mums ir izdevies ne tikai noturēt iepriekšējā gada apgrozījumu, bet pat nedaudz pieaudzēt. Es saprotu, ka rodas jautājums, kā iespējams visu laiku runāt par to, ka nozarei nav naudas, bet noturēties līmenī un pat audzēt apgrozījumu un peļņas daļu, ko veltīt attīstībai. Tas skaidrojams ar to, ka savā laikā Binders veiksmīgi mainīja stratēģiju. 2003. gadā tika likvidēts autoceļu fonds, mēs sapratām, ka nauda tiks novirzīta citiem mērķiem. Mēs laikus aptvērām, ka nevaram nodrošināt apgrozījumu tikai ar ceļu būvi, un sākām specializēties arī citās darbības jomās. Pirmais, ko izmēģinājām, bija ūdensvadi un kanalizācija. Sākām apgūt arī dzelzceļa būvi – sadarbībā ar citiem partneriem uzbūvējām Skrīveru–Krustpils dzelzceļu. Savā laikā bijām pirmie ceļu būvnieki, kas sāka būvēt lidlaukus. Veiksmīgi startējot NATO iepirkumā par Lielvārdes lidlauku, ieguvām pieredzi, kas pēc tam ļāva pretendēt gan uz Liepājas lidostu, gan darbiem Rīgas lidostā.
Kā apgrozījums dalās starp ceļu būvniecību un citām nozarēm?
Iepriekšējos gados saruka Latvijas Valsts ceļu kā pasūtītāja loma mūsu apgrozījumā, šogad ieguvām vairākus lielus objektus, tādēļ situācija mainījās. Īpašs objekts izvērtās Rīgas–Siguldas šoseja, kas bija jānodod tikai nākamā gada augustā, bet perfektas darba organizētības rezultātā izdevās to pabeigt šogad, palikuši tikai sīki darbi, kas saistīti ar ceļa zīmju, ceļu marķējuma izveidi. Mums bija arī darbiem ļoti izdevīgi laika apstākļi. Apgrozījumu veido arī dzelzceļš, lidosta, pašvaldību objekti – startējam visos iespējamajos pašvaldību iepirkumos, kas saistīti ar ūdensvadu un kanalizācijas izbūvi, protams, arī ar ceļu būvi, tramvaju līniju izbūvi. Daudzi būs pamanījuši darbus Kr. Barona ielā. Tur visu laiku atklājas neparedzētas lietas, kas saistītas, piemēram, ar Lattelecom kabeļiem utt., kuri tehniskajā dokumentācijā nebija atzīmēti.
Jaunais bruģis, kas tiek klāts Kr. Barona ielā, būs ērts autobraucējiem, piemēram, slapjā laikā tas neslīdēs?
Kāpēc gan? Jebkuram autovadītājam, pirms izvēlēties braukšanas ātrumu, ir jāpadomā, vai viņš grib aizbraukt līdz galam. Tas pats attiecas uz visiem pārējiem ceļiem, ko esam būvējuši, tajā skaitā, Kokneses–Tīnūžu ceļu, kur notiek tik daudz avāriju. Mēs uzbūvējam jaunu ceļu, bet cilvēki pārvērtē savas spējas un domā, ka var darīt visu, kas ienāk prātā, jo jebkurā brīdī pratīs noreaģēt.Tur arī ir rezultāts.
Esat ievērojuši, ka pēdējo gadu laikā Latvijas galvenos ceļus var labi izbraukt? Man vairs nav kauns, kad no Igaunijas iebraucam Latvijā. Tur gan ir palicis viens posms pie pašas robežas, bet tas, cik man zināms, saistīts ar nesakārtotiem īpašumu jautājumiem. Satiksmes ministrija pēdējos trīs, četrus gadus stipri piestrādājusi, lai kaimiņvalstu iedzīvotāji vai tranzīts labi justos uz mūsu ceļiem.
Visu interviju Vairs nav jākaunas lasiet 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness.