Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Decembrī AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijai (HES) aprit 50 gadu, kopš tā sākusi ražot pirmās elektroenerģijas kilovatstundas Latvijai, informē AS Latvenergo.

1965. gada decembrī ekspluatācijā pakāpeniski tika nodoti pieci hidroagregāti, un tas ir stacijas vēsturiskais dzimšanas brīdis. Pļaviņu HES ir neatsverama nozīme Latvijas energosistēmā, un tā joprojām ir viena no lielākajām HES Eiropas Savienībā.

Pļaviņu HES turbīnas pirmo reizi tika iedarbinātas 1965. gada decembrī, un savos 50 darbības gados tā kopumā saražojusi 76 TWh (teravatstundas) elektroenerģijas. Ar šo enerģijas apjomu pie vidējā gada patēriņa valstī – 7,35 TWh – tā varētu nodrošināt Latvijas pieprasījumu 10 gadus.

Savukārt šā elektroenerģijas daudzuma saražošanai stacija 50 gados ir izlietojusi 930 km³ lielu ūdens apjomu, kas līdzinās aptuveni diviem Baltijas jūras Rīgas jūras līča tilpumiem vai 2274 Rāznas ezeriem.

AS Latvenergo Rīgas HES ūdenskrātuvē uzturēs pazeminātu ūdenslīmeni, lai veiktu Daugavas hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju atjaunošanas remontu mainīgajā ūdens līmeņa zonā Rīgas HES un Ķeguma HES. Tādējādi noslēgsies 13,6 km garās nogāzes stiprināšanas darbi, nodrošinot Rīgas HES dambja izmantošanu un ekspluatāciju turpmākos 30 gadus, informēja uzņēmumā.

Šajā periodā vienlaicīgi ir plānots veikt: Rīgas HES labā krasta dambja augšas bjefa nogāžu betona virsmas stiprinājumu atjaunošanas remontdarbus un Ķeguma HES ūdens pārgāznes aizsprosta atjaunošanas remontu. Galvenie atjaunošanas darbi mainīgajā ūdens līmeņa zonā ir bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveide.

Darbu veikšanai AS Latvenergo no 3.augusta līdz 18.septembrim pazeminās ūdens līmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16,10 - 16,30 metriem absolūtās atzīmes (m.abs.), kas ir par 0,90 - 0,70 m.abs. zemāk par minimālo ūdens līmeni (17,00 m.abs.) HES normālas ekspluatācijas laikā.

Šodien, 13. martā, atsākas būvdarbi posmā no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06.-23,84. km) un posmā no tilta pār Lielupi (36,49.-38,57. km) līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru pie Statoil benzīntanka, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šonedēļ vēl tiks veikti sagatavošanās darbi – uzstādītas brīdinājuma zīmes un noteikti ātruma ierobežojumi. Plānots, ka būvdarbi tiks izvērsti no nākamās pirmdienas, 20. marta, un tad uz Lielupes tilta tiks ierīkots viens ar luksoforu regulējams posms.

Remontdarbus šajos posmos veic AS A.C.B. ar apakšuzņēmējiem SIA Tilts un AS LNK Industries, un būvdarbu izmaksas ir 11 miljoni eiro (ar PVN).

Kā jau ziņots iepriekš, vēl pagājušajā piektdienā atsākās ceļa remontdarbi arī uz Ventspils šosejas posmā no Ozolpils līdz rotācijas aplim krustojumā ar ceļu Tukums–Kuldīga (P121) (57,76. – 68,60. km).

Sākas remontdarbi uz vairākiem ceļiem Kurzemes piekrastē, bet Aglonas apkārtnē svētku laikā tiks slēgta tranzītsatiksme, informē Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Darbi notiek reģionālā autoceļa Ventspils–Grobiņa (P111) posmā no Sārnates līdz Ošvalkiem (21,7.-27,3. km), uz ceļa Valdgale–Roja (P126) posmā no 27. līdz 31. km, uz ceļa Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka (P131) no 71. līdz 73. km. Tāpat notiek Līgupes tilta periodiskā uzturēšana uz Rucavas–Papes ceļa un Ālandes tilta uzturēšanas darbi uz autoceļa Grobiņa–Bārta–Rucava (P113). Šajos posmos jau ir vai tuvākajā laikā tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ievērojami satiksmes ierobežojumi saglabājas uz Liepājas šosejas (A9), kur darbi notiek kopumā uz vairāk kā 70 kilometriem ceļa:

Turpinoties Rīgas HES rekonstrukcijai, 9. augustā, no Rīgas ostas uz ražotni nogādāja jaunu hidroagregāta Nr.2 turbīnu. Kravu ar 150 tonnu smago turbīnu, piegādāja no General Electric rūpnīcas caur Hamburgas ostu, informē AS Latvenergo Komunikācijas projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Kravas transportēšana pa Rīgas ielām notika naktī, kad uz autoceļiem ir viszemākā transporta intensitāte.

9.augusta rītā jaunā turbīna, kas sastāv no turbīnas rumbas un piecām turbīnas lāpstām, sekmīgi saņemta AS Latvenergo Rīgas HES. Vērienīgā rekonstrukcijas projekta ietvaros tā aizvietos līdzšinējo hidroagregāta Nr. 2 turbīnu.

«Latvijā atjaunīgo energoresursu izmantošanas īpatsvars ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā un hidroelektrostaciju saražotās elektroenerģijas daudzums ir ievērojams – 30-40% no patēriņa. Tādējādi ir gandarījums, ka Rīgas HES sekmīgā rekonstrukcija ne tikai paaugstinās hidroelektrostaciju hidroagregātu drošību, bet palielinās elektroenerģijas efektīvu izstrādi, saražojot par 2–4 % vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim,» komentē AS Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Iestājoties rudenīgiem laika apstākļiem, valsts autoceļu tīklā vairs nebūs atļauts paaugstinātais braukšanas ātrums 100 km/h, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šīs nedēļas laikā ceļa zīmes, kuras ļāva braukt ar 100 km/h, tiks demontētas.

Sākušies būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Rīgas HES–Jaunjelgava (P85) posmā no krustojuma ar autoceļu Bauska–Linde (P88) līdz Enkurniekiem jeb krustojumam ar valsts vietējo autoceļu Enkurnieki–Birzgale (V979) (40,20.-48,80. km). Remontdarbu posms atrodas Ķeguma novada Birzgales pagasta teritorijā.

Būvdarbu rezultātā tiks nomainīta autoceļa sega, tiks nojaukts un no jauna uzbūvēts tilts pār Dīriķupīti un nomainītas caurtekas ar kopējo garumu 650 m, no tām piecas lielizmēra 120 m kopgarumā.

Šobrīd jau ir uzsākta vecā seguma frēzēšana un satiksme tiek regulēta ar luksoforu vienā līdz trim posmiem. Būvdarbus veic AS A.C.B., to līgumcena ir 9,42 miljoni eiro (ar PVN). Projektu līdzfinansē ERAF. Būvdarbi objektā turpināsies līdz pat nākamā gada augustam, kopumā tiem jānotiek 240 kalendārās dienās. Ziemā, sakarā ar nepiemērotiem laika apstākļiem būvnieki ņems tehnisko pārtraukumu.

200 milj. eiro vērtos Daugavas hidroelektrostaciju rekonstrukcijas projektus plānots pabeigt līdz 2022. gadam, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daugavas hidroelektrostaciju (HES) rekonstrukcijas programmas ietvaros paredzēts pārbūvēt visus Rīgas HES un Ķeguma HES-2 hidroagregātus, kā arī divus hidroagregātus Pļaviņu HES. Valsts a/s Latvenergo pauž, ka Latvija vēl vismaz tuvākos 40 gadus gūs saimniecisku labumu, jo tiks palielināta elektroenerģijas izstrādes efektivitāte. Visu staciju novecojušo hidroagregātu rekonstrukciju paredzēts noslēgt 2022. gadā, apjomīgo darbu laikā atjaunojot novecojušās iekārtas, paaugstinot darbības drošumu un HES efektivitāti, saražojot vismaz par 2–4% vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim.

Intervijā DB Latvenergo ražošanas projektu direktore Inga Āboliņa stāsta, ka Daugavas HES rekonstrukcija, pirmkārt, ir drošības jautājums. «HES turbīnas ir kalpojušas vairāk nekā 40 gadus un to tehniskais mūžs tuvojas robežai,» viņa pauž. Hidroturbīnas pastāvīgi strādā ievērojamu mehānisko slodžu un stresa iespaidā. Ūdens caurplūde caur vienu hidroturbīnu, piemēram, Rīgas HES ir 450 kubikmetri sekundē, kas rada ievērojamu spēku uz hidroagregāta konstrukcijām. Ilgstošas ekspluatācijas laikā tas nolietojas un var apdraudēt drošību, viņa norāda. Rekonstrukcijas programmas galvenais mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu un ilgstošu hidroelektrostaciju darbību. Tāpat programmas mērķis ir hidroagregātu lietderības paaugstināšana, nodrošinot hidroelektrostaciju efektīvu un konkurētspējīgu darbību kopējā enerģētiskajā sistēmā un brīvajā elektroenerģijas tirgū.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinātajos ceļu būvdarbu iepirkumos šogad nav novērojams cenu samazinājums, cenas ir palikušas pērnā gada līmenī un ir par 27% zemākas, nekā bija 2019.gadā, norādīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš pauda, ka šogad, tāpat kā pērn, būvdarbu sezona valsts ceļu tīklā ir pakārtota finansējuma avotiem un to nosacījumiem. Proti, lielākā daļa remontdarbu tiek finansēti no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tāpēc darbi jāuzsāk un jāpabeidz šī gada laikā.

"Tas nozīmē, ka lielākoties veicam seguma atjaunošanu uz reģionālajiem autoceļiem, jo šos darbus ir iespējams realizēt vienas būvdarbu sezonas ietvaros. Tāpat Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) finansējuma ietvaros notiek darbi uz vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, grants segumu nomainot uz dubultās apstrādes virsmām jeb melno segumu," stāstīja Lazdovskis.

Patlaban valsts ceļu tīklā būvdarbi notiek 133 objektos, savukārt 60 objektos darbi jau ir pabeigti. Kopumā šajā būvdarbu sezonā darbi tika plānoti 210 objektos, no tiem 86 - valsts pamatbudžeta finansējuma ietvaros, 124 - par finansējumu no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tai skaitā ATR kontekstā.

Valsts autoceļu tīklā turpinās aktīva remontdarbu sezona, tāpēc aicinām autovadītājus rēķināties ar ieviestajiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina VAS Latvijas valsts ceļi.

Arī šajā nedēļā turpināsies asfalta ieklāšanas darbi Tallinas šosejas (A1) sākumā, kuru laikā satiksme caur Baltezeru, jo īpaši pēcpusdienas un vakara stundās, var būt stipri apgrūtināta, tāpēc autovadītājiem ir jārēķinās ar papildus laiku ceļā. Asfaltēšanas darbus plānots uzsākt pēc plkst. 9, satiksmi organizējot ar satiksmes regulētājiem.

Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem un apbrauktu šo remontposmu, iesakām izmantot autoceļu Rīga–Carnikava–Ādaži (P1).

Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, asfaltēšanas darbi šajā nedēļā tiks pabeigti un reversa satiksmes organizācija ar regulētājiem vairs netiks pielietota.

Valsts autoceļu tīklā vairākos būvobjektos ir atsākti remontdarbi un turpinās bedru masveida remonts, tāpēc VAS Latvijas Valsts ceļi aicina autovadītājus rēķināties ar satiksmes ierobežojumiem un garāku ceļā pavadīto laiku.

Šodien sākas būvdarbi Valmieras šosejas (A3) posmā no Rubenes, ieskaitot Valmieras apvedceļu, līdz tiltam pār Mellupi Strenču virzienā. Jau šodien satiksmi tur sāks regulēt viens luksoforu posms, to skaits šīs nedēļas laikā var pieaugt līdz trim.

Būvdarbi turpinās uz Liepājas šosejas (A9) pār Lielupes tiltu, satiksme tur tiek regulēta ar luksoforiem, bet divos citos posmos - ar luksoforiem vai satiksmes regulētājiem. Darbi atsākti arī Tallinas šosejas (A1) posmā no Salacgrīvas līdz Ainažiem.

Klaipēdas šosejas (A11) posmā no Nīcas līdz Rucavai autovadītājiem jārēķinās ar trim luksoforu posmiem, kā arī papildu pusstundu ceļā. Šo ceļa posmu iespējams apbraukt pa autoceļu Rucava-Bārta-Dubeņi-Grobiņa (P113).

Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un pilnsabiedrība E.R.B. Rail JV PS noslēguši līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Starptautiskā konkursā uzvarēja uzņēmumu apvienība, ko veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā.

Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks. Pašlaik tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, ir dienvidu posms Lietuvas virzienā, kur arī sāksies pirmie būvdarbi.

Lietuvā, Jonavas rajonā, Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles izbūve virzās uz priekšu. Tikko noslēgušies darbi posmā Žeimiai‒Šėta, pabeidzot vietējo pievedceļu un drenāžas sistēmu izbūvi. Darbus īstenojis viens no Latvijas ceļu būves uzņēmumiem AS A.C.B., kura piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko publiskā iepirkuma procedūrā.

Būvdarbi objektā tika uzsākti 2023. gada aprīlī un to līgumcena, projektam noslēdzoties, sasniedza 7,7 miljonus eiro (bez PVN).

Līguma ietvaros AS A.C.B. Jonavas rajonā īstenojis 13 vietējo pievedceļu izbūvi 13,7 km garumā un meliorācijas sistēmu rekonstrukciju, tostarp, drenāžas tīklu un caurteku izbūvi. Savukārt vietās, kur nav bijis iespējams izbūvēt atsevišķus ceļus dzelzceļa infrastruktūras elementu uzturēšanai, izveidotas pievedceļu nobrauktuves.

“Lepojamies, ka esam pirmais Latvijas uzņēmums, kas sekmīgi pabeidzis vienu no Rail Baltica būvniecības projekta posmiem Baltijas valstīs. Aktīvākajos periodos būvniecībā vienlaikus iesaistījām vairāk nekā 100 strādnieku un 60 tehnikas vienību. Darbu laikā pārvietojām aptuveni 100 000 m³ grunts un 85 000 m³ apjomā izbūvējām uzbērumus. Savukārt, veicot apjomīgos teritoriju meliorācijas darbus teju 5 miljonu m² platībā, iebūvējām drenāžas caurules 27 km garumā. Esam gandarīti par paveikto un lepni, ka mums ir bijusi iespēja izmantot savas specifiskās zināšanas sarežģītu infrastruktūras objektu izbūvē, sniedzot ieguldījumu šī Baltijai pēdējo gadu vērienīgākā un nozīmīgākā projekta realizācijā,” skaidro AS A.C.B. valdes locekle Anna Priščepa.

No 15. augusta līdz 15. septembrim, atsaucoties Ogres pašvaldības lūgumam, AS «Latvenergo» nodrošinās pazeminātu ūdenslīmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē. Šajā laikā pašvaldība organizēs Ogres upes straumvirzes dambja izbūvi.

Šajā periodā plānota ūdens līmeņa pazemināšana ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16.25 līdz 16.75 metriem LAS-2000,5 (Latvijas normālo augstumu sistēmā), kas būs 1.4 līdz 1.9 metriem zemāk par ūdenskrātuves normālo uzstādinājuma līmeni.

Minēto darbu izpildei ir saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi, ievērojot Rīgas HES ūdens resursu lietošanas atļaujā noteiktos nosacījumus.

Ūdenslīmeņa pazemināšanas periodā Ogres pašvaldība organizēs jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūvi pie Ogres upes ietekas Daugavā. Aizsargmola būvniecība mazinās hidraulisko pretestību Ogres upes lejastecē, gultnes piesērējumu, ledus sastrēgumus, krastu nobrukumu veidošanos un ūdens līmeņa celšanās iespējas. Hidrobūve aizsargās Ogres upes gultni no piesērēšanas un sekmēs noteces un ledus netraucētu ievadīšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē palu laikā.

Pēc Ogres pašvaldības lūguma, no 15. augusta līdz 15. septembrim, AS «Latvenergo» nodrošinās pazeminātu ūdenslīmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē. Šajā laikā pašvaldība organizēs Ogres upes straumvirzes dambja izbūvi, informē AS «Latvenergo».

Šajā periodā plānota ūdens līmeņa pazemināšana ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16.25 līdz 16.75 metriem LAS-2000,5 (Latvijas normālo augstumu sistēmā), kas būs 1.4 līdz 1.9 metriem zemāk par ūdenskrātuves normālo uzstādinājuma līmeni.

Uzņēmums informē, ka minēto darbu izpildei ir saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi, ievērojot Rīgas HES ūdens resursu lietošanas atļaujā noteiktos nosacījumus.

Ūdenslīmeņa pazemināšanas periodā Ogres pašvaldība organizēs jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūvi pie Ogres upes ietekas Daugavā. Aizsargmola būvniecība mazinās hidraulisko pretestību Ogres upes lejastecē, gultnes piesērējumu, ledus sastrēgumus, krastu nobrukumu veidošanos un ūdens līmeņa celšanās iespējas. Hidrobūve aizsargās Ogres upes gultni no piesērēšanas un sekmēs noteces un ledus netraucētu ievadīšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē palu laikā.

AS Latvenergo Rīgas hidroelektrostacijā (HES) veiksmīgi norit hidroagregātu rekonstrukcijas projekts, informē uzņēmums.

31. maija pēcpusdienā notika hidroagregāta Nr. 1 lielākās detaļas – ģeneratora rotora (350 tonnas) – izcelšana un novietošana montāžas laukumā tā atjaunošanas procesam.

«Rotora izcelšana no hidroagregāta šahtas ir nozīmīgs rekonstrukcijas brīdis. Šī procesa īstenošana prasīja ļoti nopietnus konstrukciju mehāniskos aprēķinus, ņemot vērā gan rotora smagumu, gan celtņu celtspēju un daudzus citus parametrus hidrotehniskajā būvē. Tālāk notiks ģeneratora rotora polu atjaunošana un statora montāža, lai uzlabotu tā tehniskos parametrus elektroenerģijas izstrādei nākotnē. Paralēli rekonstrukcijas procesam hidroelektrostacijā Šveicē un Ķīnā notiek arī jaunās hidroturbīnas un tās palīgiekārtu izgatavošanas process,» skaidro AS Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 19.februārī, izsludināja grozījumu projektu Daugavas un Rīgas HES darbu finansēšanas kārtībā, lai nodrošinātu kvalitatīvu Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbu, informē Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Viņa skaidro, ka stājusies spēkā virkne normatīvo dokumentu, kas juridiskām personām nosaka pienākumu palielināt būvju ekspluatācijas izdevumus, tai skaitā palielināt minimālo mēneša darba algu nodarbinātajiem, darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības pasākumus.

Salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad tika aprēķināts nepieciešamais finansējums Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu segšanai, ir pieaugušas darbu veikšanas izmaksas. Tādēļ Ministru kabineta noteikumos Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība nepieciešams noteikt, ka Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu segšanai a/s Latvenergo katru gadu valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi pārskaita 783 535 eiro, maksājumu 195 883,75 eiro apmērā izdarot reizi ceturksnī – līdz 1.februārim, 1.maijam, 1.augustam un 1.novembrim. Būvju uzturēšanas pašreizējās izmaksas ir 668 749,76 eiro gadā.

Valsts ceļu tīklā turpinās būvdarbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Visvairāk būvdarbu posmu uz valsts autoceļiem joprojām ir uz Ventspils šosejas (A10). Tur darbi turpinās četros posmos no Jūrmalas šosejas līdz Tukuma rotācijas aplim. Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem, ieteicamie apbraucamie ceļi ir caur Jūrmalu vai pa Liepājas šoseju (A9).

Kurzemē remontdarbi notiek arī uz reģionālā autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga (P120), sākot no Talsiem, ir pieci luksoforu posmi, un paredzamais būvdarbu posma šķērsošanas laiks ir viena stunda.

Darbi turpinās uz Liepājas šosejas (A9) uz tilta pār Kauguru kanālu; satiksme novirzīta pa pagaidu tiltu, to regulē luksofors; atsevišķos gadījumos satiksme var būt palēnināta.

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos posmos jau notiek smilts drenējošās kārtas un šķembu pamata kārtas izbūves darbi, tiek būvēti vairāki satiksmes pārvadi. Šonedēļ sākušies arī pārvada pār Rīgas apvedceļu (A5) būvdarbi.

Patlaban notiek intensīvi būvdarbi Ķekavas ielā, uz kuru jūnija beigās plānots pārslēgt satiksmes plūsmu no Bauskas šosejas (A7) posma no Krustkalniem līdz Katlakalnam (8.- 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi.

Apvedceļa trasē tiek veikta drenāžas, caurteku un drenāžas kolektoru izbūve, dīķa rakšana trases sākumposmā pie Dūņu ielas. Ķekavas apvedceļa robežās turpinās arī ūdens un gāzes vadu pārbūve, kā arī vājstrāvu tīklu, sadales un augstsprieguma tīkla pārbūve.

Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ ieviesti satiksmes ierobežojumi 

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz...

Tiek būvēti četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5).Būvdarbu zonā uz Rīgas apvedceļa (A5) ir ieviesti satiksmes ierobežojumi un mainīta satiksmes organizācija. Šīs izmaiņas būs spēkā ilgstoši.

Satiksmi tur organizē pa lokālu apbraucamo ceļu, posmā noteikts augstuma ierobežojums 4,5 m, platuma ierobežojums 3,5 m, maksimālais braukšanas ātrums no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ķekava–Plakanciems (V6) ir 50 km/h stundā, uz apbraucamā ceļa – 30 km/h.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

15. septembrī plkst. 06.00 Rīgas HES ūdenskrātuvē pakāpeniski sāks atjaunot ūdenslīmeni, informē AS Latvenergo.

Noslēdzoties Ogres pašvaldības organizētajiem jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūves darbiem pie Ogres upes ietekas Daugavā, 15. septembrī no plkst. 06.00 sāksies Rīgas HES ūdenskrātuves līmeņa pakāpeniska atjaunošana.

Paredzams, ka noteiktais pieļaujamais ūdens līmenis HES normālas ekspluatācijas nodrošināšanai tiks sasniegts 15. septembrī plkst. 24.00.

Kā ziņots iepriekš, atsaucoties Ogres pašvaldības lūgumam, AS «Latvenergo» paredzēto darbu nodrošināšanai no 15. augusta līdz 15. septembrim Rīgas HES ūdenskrātuvē uzturēja pazeminātu ūdenslīmeni. AS «Latvenergo» Rīgas HES strādā atbilstoši Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes izsniegtās Ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumiem.

Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas hidroelektrostacijas (HES) ir Latvijā svarīgākās energobūves, kuru pilnīgā rekonstrukcijā AS Latvenergo šobrīd iegulda 200 miljonus eiro, informē AS Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Vērienīgā rekonstrukcijas plāna sastāvdaļa ir arī drošs un efektīvs darbs palu laikā. Nomainot visus hidroagregātus, Latvija vēl vismaz tuvākos 40 gadus gūs saimniecisku labumu, pieaugot to jaudai un elektroenerģijas izstrādes efektivitātei. Visu staciju hidroagregātu nomaiņu paredzēts noslēgt 2022.gadā, apjomīgo darbu laikā atjaunojot novecojušās iekārtas, paaugstinot darbības drošumu un HES efektivitāti, saražojot vismaz par 2-4% vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim.

Piektdien, 6.martā, Ķeguma HES tikās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Latvenergo, Daugavai pieguļošo pašvaldību, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, lai informētu par operatīvo situāciju Latvijas ūdenstilpnēs un iepazīstinātu ar šī gada prognozēm. Drošs un efektīvs darbs Latvijai svarīgākajās energobūvēs palu laikā ir arī viena no šobrīd notiekošās pilnīgās Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijas sastāvdaļām. Tās rezultātā HES saražotās elektroenerģijas apjoms pieaugs par 2-4%.

Valsts autoceļu tīklā atsākusies būvdarbu sezona - uz galvenajiem autoceļiem būvdarbi notiek trijos posmos, savukārt tiltu būvdarbi notiek uz viena reģionālā un četriem valsts vietējiem autoceļiem, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Valsts ceļu tīklā šogad būvdarbus plānots veikt 640 kilometros ceļu, visvairāk darbu notiks uz reģionālajiem autoceļiem, savukārt no tehnoloģijas viedokļa visplašāk tiks piemērota seguma atjaunošana. Plānots, ka šogad darbi noritēs uz 111 kilometriem valsts galveno autoceļu, 379 kilometriem valsts reģionālo un 149 kilometriem vietējo autoceļu.

LVC norāda, ka pareiza un ilgtspējīga autoceļu uzturēšana nozīmē savlaicīgu seguma atjaunošanu - 6 līdz 12 gadus pēc tās uzklāšanas atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes. Plaisas virskārtā ir mazas un tās var konstatēt tikai speciālisti.

Pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt apvienoto dzelzceļa un autotransporta tiltu, kura izmaksas varētu būt apmēram 200 miljonus eiro, liecina valdībā zināšanai pieņemtais Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums "Par apvienoto tiltu pār Daugavu".

Atbilstoši dzelzceļa projektam "Rail Baltica" šajā vietā pār Daugavu plānots "Rail Baltica" pamattrases šķērsojums. SM uzsver, ka apvienotā tilta pār Daugavu būvniecība nodrošinās valsts Rīgas apvedceļa posma A4 Baltezers-Saulkalne pārbūvi un Rīgas apvedceļa posma A5 Salaspils-Babīte pilnvērtīgu savienojumu, kā arī sniegs pozitīvu pienesumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" multimodalitātei un dos ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei kopumā.

Ziņojumā skaidrots, ka tāpat izskatīta iespēja būvēt arī divus atsevišķus tiltus - vienu dzelzceļam un vienu autotransportam -, tomēr, ja tiktu būvēti divi atsevišķi tilti, to aptuvenās kopējās izmaksas būtu 240 miljonus eiro, no kurām aptuvenās dzelzceļa tilta izmaksas veidotu 110 miljonus eiro, bet autoceļa tilta izmaksas - 130 miljonus eiro. Veicot apvienotā tilta būvniecību, izmaksas veidotu aptuveni 199 milj. eiro, no kurām aptuvenās autoceļu daļas izmaksas sastādītu 89 milj. eiro. Apvienotā tilta būvniecības līdzfinansēšanai plānots piesaistīt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu.