Igaunijas cietumniekiem drīzumā varētu sniegt iespēju iepirkties tiešsaistē, jo Reģistru un informācijas sistēmu centrs (RIK) apsver iespēju atvērt interneta veikalus cietumniekiem, lai samazinātu birokrātiju.

RIK plāno izsludināt valsts iepirkuma konkursu, lai izstrādātu risinājumu, kas ļautu cietumniekiem droši iepirkties tiešsaistes veikalā, sekot līdzi sava konta bilancei un veikt pasūtījumus.

Tiešsaistes veikala cietumniekiem mērķis ir apvienot iepirkšanās vidi visos trīs cietumos Tallinā, Tartu un Viru.

Tāpat platformā būtu iespējams pasūtīt produktus, kas neietilpst cietuma ikdienas produktu klāstā.

Dažādiem tirdzniecībā pieejamiem produktiem platformā tiktu noteikti ierobežojumi, kā arī cietuma administrācijai būtu iespēja uzraudzīt pasūtījumu izpildes gaitu un nepieciešamības gadījumā iejaukties.

Pirms konkursa par interneta veikala izveidi izsludināšanas RIK tiksies ar cietumu pārstāvjiem, lai noskaidrotu viņu interesi par šādu ieceri.

Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, valdībai būs jāatrod gandrīz 200 tūkstoši latu, lai cietumniekiem samaksātu atvaļinājuma naudu, raksta Latvijas Avīze.

Izvērtējot notiesātā Mārtiņa Ērča konstitucionālo sūdzību, Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu, kur viens no punktiem ir, ka cietumniekiem ir jāapmaksā ikgadējais atvaļinājums. Sūdzības iesniedzējam esot liegts izmantot tās tiesības, kas saskaņā ar Darba likumu ir nodrošinātas personām, kurām nav atņemta brīvība. Līdz ar to darbs ieslodzītajam esot kā papildu sods.

Saeima un Tieslietu ministrija tiesu informējusi, ka notiesātie tiekot uzturēti un nodrošināti no valsts budžeta līdzekļiem, tāpēc neesot nepieciešams atvaļinājuma laikā viņiem sniegt šo materiālo palīdzību. Bet Satversmes tiesu neapmierina, ka Saeima un Tieslietu ministrija nenorāda, «kāds leģitīms mērķis ir minēto pamattiesību ierobežošanai».

Latvijas Bankas padome ceturtdien pieņēma grozījumus 2010. gada 9. septembra Dalības kārtībā Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā (spēkā ar šā gada 5. maiju), informē centrālā banika.

Grozījumi paredz ieviest Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā (EKS sistēmā) vēl vienu – nakts – klīringa ciklu, tā turpinot attīstīt Latvijas starpbanku maksājumu sistēmu un padarot klientiem norēķinus ātrākus un ērtākus.

2014. gada 8. decembrī Latvijas Banka kļuva par EBA Clearing uzturētās STEP2 starpbanku maksājumu sistēmas tiešo dalībnieci, samazinot maksājumu apmaiņas laiku starp EKS sistēmu un STEP2 sistēmu un tādējādi dodot iespēju EKS sistēmas dalībniekiem uzlabot klientu maksājumu apkalpošanas procedūras. EBA Clearing uzturētā STEP2 sistēma ir vienīgā neliela apjoma maksājumu sistēma, kas nodrošina visu Eiropas Savienības kredītiestāžu sasniedzamību Vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA).

Ja piepildīsies ideja, kuru novembrī izteica premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) - jauna cietuma projektu nevis taisīt pašiem no nulles, bet gan pirkt no igauņiem -, ļoti iespējams, ka izdosies gan nodrošināt cietumniekiem cilvēka cienīgus sadzīves apstākļus, tādējādi pārtraucot nemitīgo Latvijas zaudējumu straumi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, gan ieslodzītos pienācīgi pāraudzināt, lai, iznākuši uz brīvām kājām, viņi pie vecā aroda uzreiz neķertos, raksta laikraksts Diena.

Pie šāda secinājuma laikraksts nācis, apmeklējot 2008. gadā atvērto Viru cietumu Igaunijā.

Tuvojoties Igaunijas ziemeļu pilsētai Jehvi, gaidījis pārsteigums - ēku komplekss no tālienes nav izskatījies pēc ieslodzījuma vietas. Gaumīgās ēkas par cietumu kļūstot vien tuvumā, ieraugot mūrus un restotos logus.

Izejot no administratīvās mājas uz ēku, kur atrodas skola, slimnīca un citas telpas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve Diāna Kemmusa sacījusi: «Šī ir vienīgā vieta, kur darbiniekiem jāatrodas ārā.» Visas ēkas milzīgajā kompleksā ir savienotas ar gaiteņiem jeb galerijām. Šī ir viena no būtiskākajām iezīmēm, ar ko izceļas jaunuzceltais cietums, vēsta laikraksts.

Lai arī pēdējo piecu gadu laikā situācija Kalifornijas cietumos ir normalizējusies, tie vēl aizvien ir pārblīvēti un šogad darbojas ar 175% kapacitāti.

Cietumnieku skaits Kalifornijas cietumā sasniedza rekordu 2006. gadā, kad tajos tika izmitināti 173 tūkstoši notiesāto. 2010. gada beigās ieslodzīto skaits jau bija samazinājies līdz 163 tūkstošiem, ar tiesas rīkojumu pārvietojot cilvēkus uz citiem valsts cietumiem, liecina Public Policy institute of California (PPIC) apkopotie dati.

Dati liecina, ka no katriem simts tūkstošiem Kalifornijas pieaugušo iedzīvotāju aptuveni 595 atrodas ieslodzījumā. Vislielākais ieslodzīto īpatsvars uz 100 tūkst. iedzīvotāju bija 1998. gadā, sasniedzot 673 cilvēkus.

Kalifornijas cietumos, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājies gados jaunu ieslodzīto īpatsvars. Deviņdesmito gadu sākumā 20% no ieslodzītajiem bija jaunāki par 25 gadiem, bet 2011. gadā no visiem cietumniekiem šajā vecuma grupā bija vien 13%.

Ir pierādīts, ka katra papildus valsts brīvdiena samazina ekonomikas apjomu un tās IKP. Cik brīvdienu ir Latvijā? Šķiet, ka parasti oficiālā atbilde ir 10 + Lieldienas = 12, nepieskaitot svētdienas. Ja paskatāmies, kā ir citur Eiropā, tad Igaunijā arī ir 12 brīvdienas, Zviedrijā ir 11, Francijā ir 10, un Vācijā ir ap 9 (dažām Vācijas federālajām zemēm ir vairāk). Tātad izskatās, ka Latvijā ir vairāk brīvdienu kā citām, attīstītākām un veiksmīgākām Eiropas valstīm.

Vēl sliktāk it tas, ka šogad Saeima, neskatoties uz uzņēmēju viedokļiem, ka oficiāli noteikto svētku dienu skaitu, iespējams, vajadzētu pat samazināt, tomēr otrajā lasījumā skatot likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» grozījumus, Saeimas vairākums atbalstīja frakcijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» priekšlikumu par svētku dienām noteikt arī 6. un 7. janvāri.Tiesa, pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki par oficiālām brīvdienām kļūs tikai tādā gadījumā, ja Saeimas vairākums 6. un 7. janvāra atzīšanu par svētku dienām atbalstīs arī, skatot likumu galīgajā lasījumā. Ja šis priekšlikums tiks apstiprināts, mēs vēl vairāk kaitēsim Latvijas ekonomikai un IKP samazināsim vismaz vēl par 1%.

Latu likmes Rigibor arī novembrī turpina samazināties, liecina Latvijas Bankas dati.

Īstermiņa likmes jau kādu laiku saglabājas esošajos līmeņos, bet ilgāku termiņu likmes lēnām slīd uz leju. Tā Rigibor uz nakti un vienu dienu bija 0,16%, vienu nedēļu - 0,21%, vienu mēnesi - 0,33%, bet trīs mēnešu likme bija 0,53%. Sešu mēnešu likme sasniedza 1,06%, bet gada likme - 1,48%, liecina Latvijas Bankas dati.

Zemākas latu procentu likmes nozīmē lētākus latu resursus aizņēmējiem un mazākas parāda apkalpošanas izmaksas tiem, kuriem kredīts ir latos, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Db.lv jau rakstīja, ka septembrī centrālās bankas pārstāvji lēma par likmju samazinājumu. Likmes pazeminātas, ņemot vērā, ka riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti un inflācija turpina samazināties, kā arī prognozējamo Eiropas parādu krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Latvijas Bankas padome nolēmusi pazemināt procentu likmes aizdevumu iespējām uz nakti; šis lēmums tirgu būtiski neietekmēs.

Kā informēja LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs, aizdevumu iespējas uz nakti, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme samazināta no 7.5% uz 5.0%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas, – no 15% uz 10%, un aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas, – no 30% uz 15%.

Jaunās aizdevumu iespējas procentu likmes bankām tiks piemērotas no 2012. gada 24. marta.

Citas Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un bankām noteiktā obligātā rezervju norma nav mainīta.

Latvijas finanšu tirgus spriedze, kas bija vērojama krīzes gados, kopumā ir pārvarēta, un starpbanku tirgus darbība kļuvusi efektīvāka – par to liecināja 2011. gada decembra notikumi. Situācijas normalizēšanās ļauj mazināt centrālās bankas aizdevumu iespējas procentu likmes, kas tika paaugstinātas 2008. gada decembrī, sākoties finanšu krīzei, uzsver LB prezidents.

Latvijas Bankas padome ceturtdien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un obligāto rezervju normu.

Inflācijas rādītāji Latvijā ir noturīgi zemi, un tautsaimniecības attīstības temps nerada riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā, tādēļ centrālās bankas padome uzskata, ka pašreizējie monetārās politikas nosacījumi ir atbilstoši ekonomiskajai situācijai. Taču pēdējos mēnešos ir pieaudzis risks, ka tautsaimniecības izaugsme šogad varētu būt lēnāka, nekā iepriekš prognozēts. Šāda iespēja jāņem vērā, plānojot ekonomisko politiku tuvākajai nākotnei, skaidro LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

LB refinansēšanas likme ir 2,5%, banku noguldījumu iespējas uz nakti LB procentu likme – 0,05%.

Aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme ir 3%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas – 6% un aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas - 9%

Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un obligāto rezervju normu.

Kā informēja centrālās bankas pārstāvji, šī gada laikā Latvijas centrālās bankas procentu likmes ir secīgi pazeminātas, ņemot vērā zemos inflācijas riskus un motivējot bankas brīvos latu resursus novirzīt tautsaimniecības attīstībai. Pašlaik inflācijas riski joprojām ir ierobežoti, un Latvijas Banka vidējā termiņa riskus cenu stabilitātei nesaskata, taču ekonomikas izaugsme bijusi noturīgāka, nekā iepriekš prognozēts. Turklāt vērojama arī pakāpeniska ekonomikas pārsvēršanās no ārējā uz iekšējo pieprasījumu. Latvijas Bankas padome uzskata, ka pašreizējie monetārās politikas nosacījumi ir atbilstoši ekonomiskajai situācijai.

Ņemot vērā, ka inflācijas rādītāji Latvijā saglabājas zemi un tautsaimniecības attīstības temps nerada riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā, Latvijas Bankas (LB) padome pirmdien nolēma samazināt LB noteiktās procentu likmes.

Latvijas Bankas refinansēšanas likme samazināta no 1,5% uz 0,25%.

Aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme pazemināta no 2% uz 0,75%. Likme, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas, samazināta no 3,5% uz 1,5%, savukārt procentu likme aizdevumam, to iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas, samazināta no 5% uz 2,5%.

Noguldījumu iespējas LB procentu likmes un banku rezervju norma netiek mainītas.

Izmaiņas refinansēšanas un aizdevumu likmēs stājas spēkā ar šī gada 24. novembri.

Latvijas Bankas (LB) padome šodien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un obligāto rezervju normu.

Lai gan 2013. gadā sagaidāms mērens iekšējā pieprasījuma un patēriņa kāpums ienākumu pieauguma dēļ, nopietni riski cenu stabilitātei vidējā termiņā nepastāv un gada vidējā inflācija ir sagaidāma zema – Latvijas Bankas pamatprognoze ir 2%, norāda centrālās bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs. Ekonomiskās izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir sagaidāma nedaudz lēnāka – bāzes scenārijs 2013. gadam ir 3,6% – galvenokārt ārējo risku un ar tiem saistītās investīciju atlikšanas dēļ.

Tādēļ LB padome uzskata, ka pašreizējie monetārās politikas nosacījumi ir atbilstoši ekonomiskajai situācijai.

Šonedēļ latu likmes Rigibor nedaudz sarukušas, tomēr samazinājums ir neliels, ņemot vērā, ka tās jau tāpat ir ļoti zemas.

Tā Rigibor uz nakti un vienu dienu bija 0,19%, vienu nedēļu - 0,21%, vienu mēnesi - 0,34%, bet trīs mēnešu likme bija samazinājusies līdz 0,54%. Sešu mēnešu likme sasniedza 1,15%, bet gada likme - 1,65%, liecina Latvijas Bankas dati.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis paredz, ka LB lēmumu ietekmē samazināsies Rigibor likmes, īpaši tas attiecināms uz īstermiņa latu likmēm. Zemākas latu procentu likmes nozīmē lētākus latu resursus aizņēmējiem un mazākas parāda apkalpošanas izmaksas tiem, kuriem kredīts ir latos, skaidro eksperts.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā centrālās bankas pārstāvji lēma par likmju samazinājumu.

Latvijas Bankas (LB) padome šodien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un obligāto

rezervju normu.

Tā kā inflācijas rādītāji Latvijā ir noturīgi zemi un tautsaimniecības attīstības temps nerada riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā, centrālās bankas padome uzskata, ka pašreizējie monetārās politikas nosacījumi ir atbilstoši ekonomiskajai situācijai, preses konferencē sacīja LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

LB refinansēšanas likme ir 2,5%, banku noguldījumu iespējas uz nakti LB procentu likme – 0,05%.

Aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme ir 3%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas – 6% un aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas - 9%.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic palielinās lidojumu skaitu maršrutā Rīga – Brisele. Sākot no nākamā gada 25. marta, darbadienās airBaltic šajā maršrutā piedāvās divus reisus, informē aviokompānija.

«Esam gandarīti par iespēju lidojumu palielināt lidojumu skaitu uz Briseli nākamajā sezonā, darbadienās piedāvājot divus reisus. Lidojumi tiks veikti ar Boeing lidmašīnām,» sacīja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Pašlaik airBaltic piedāvā astoņus lidojumus nedēļā. 2012. gada vasaras sezonā lidojumu skaits palielināsies līdz 12 lidojumiem nedēļā – darbadienās tiek veikti rīta un vakara reisi, brīvdienās – viens reiss dienā.

Kopumā airBaltic tiešos lidojumus no Rīgas nodrošina uz vairāk nekā 60 galamērķiem.

Latvijas Bankas padome šodien nolēma pazemināt procentu likmes, informē centrālās bankas pārstāvji.

Likmes pazeminātas, ņemot vērā, ka riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti un inflācija turpina samazināties, kā arī prognozējamo Eiropas parādu krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

LB refinansēšanas likme pazemināta no 3% uz 2,5%, banku noguldījumu iespējas uz nakti LB procentu likme - no 0,1% uz 0,05%.

Tāpat pazeminātas aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes: aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme no 4% uz 3%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas, – no 7% uz 6% un aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas, – no 10% uz 9%.

Latvijas Bankas padome pirmdien nolēma samazināt noteiktās procentu likmes, informē centrālās bankas pārstāvji.

Ņemot vērā, ka inflācijas rādītāji Latvijā saglabājas zemāki par iepriekš prognozētajiem un tautsaimniecības attīstības temps nerada riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā, savukārt kreditēšanas attīstības tendences ir vājākas, nekā iepriekš plānots, Latvijas Bankas refinansēšanas likme samazināta no 2% uz 1,5%.

Tāpat pazemināta aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes: aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme pazemināta no 2,5% uz 2%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas, – no 4,75% uz 3,5% un aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas, – no 7% uz 5%.

Latu procentu likmes turpina doties aizvien zemākos līmeņos, un nešķiet, ka tuvākajā laikā šī tendence varētu mainīties.

Otrdien RIGIBOR uz nakti ir 0,42%, uz vienu dienu tā ir 0,43%, uz vienu nedēļu – 0,46%, uz mēnesi – 0,77%, uz trim mēnešiem – 1,22%, uz sešiem mēnešiem – 1,74%, bet uz gadu – 2,39%.

Pēc īslaicīga latu likmju uzplaiksnījuma pērnā gada nogalē saistībā ar Krājbankas notikumiem un arī baumām par banku sektora stabilitāti šobrīd latu likmes atkal ir sākušas samazināties, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Trīs mēnešu RIGIBOR likme kopš gada sākuma samazinājusies par aptuveni 0,7 procentpunktiem līdz 1.22% marta vidū.

Latu likmes turpina doties zemākos līmeņos, jo banku sektorā vērojams latu resursu pārpalikums, skaidro eksperts. Pozitīva ietekme brīvo resursu pieaugumam un latu likmju samazinājumam bija Latvijas Bankas janvārī pieņemtajam lēmumam par vienu procentpunktu samazināt obligāto rezervju prasību komercbankām, kā rezultātā komercbanku rīcībā esošais brīvo latu resursu apjoms atkal sasniedzis 600 miljonu latu līmeni.

Latvijas Bankas padome nolēmusi pazemināt visas noteiktās procentu likmes, preses konferencē informēja centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimševičs.

Bankām noteiktā obligātā rezervju norma gan nav mainīta.

Likmes pazeminātas, ņemot vērā, ka riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti un inflācija turpina samazināties, kā arī prognozējamo Eiropas parādu krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

LB refinansēšanas likme pazemināta no 3,5% uz 3%, banku noguldījumu iespējas uz nakti LB procentu likme - no 0,25% uz 0,1%, banku noguldījumu iespējas uz septiņām dienām LB procentu likmi no 0,375% uz 0,125%.

Aizdevumu iespējas uz nakti, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme samazināta no 5% uz 4%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas – no 10% uz 7%, savukārt aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas, – no 15% uz 10%.

Ņemot vērā, ka inflācijas rādītāji Latvijā ir noturīgi zemi un tautsaimniecības attīstības temps nerada riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā, Latvijas Bankas (LB) padome šodien nolēma pazemināt procentu likmes, tuvinot tās Eiropas Centrālās Bankas (ECB) noteiktajām atbilstošajām likmēm.

Kā informēja centrālā banka, Latvijas Bankas refinansēšanas likme pazemināta no 2,5% uz 2%.

Aizdevumu likme, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme samazināta no 3% uz 2,5%, likme, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas – no 6% uz 4,75%, bet likme, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas – no 9% uz 7%.

Banku noguldījumu iespēju likmes un rezervju norma netiek mainīta.

Latvijas Bankas (LB) lēmums par likmju samazināšanu lielākoties ir cenšanās pielīdzināt latu likmes Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju līmenim, norāda eksperti.

«LB likmju samazināšana drīzāk ir jāuztver, pirmkārt, kā centienus jau tagad tuvāk pielīdzināt Latvijas monetārās politikas instrumentu likmes ECB likmēm un, otrkārt, kā līdzvērtīgu signālu tam, ko dod ECB, lai stimulētu finansēšanu, jo izaugsme nav spīdoša,» norāda Swedbank Aktīvu un pasīvu daļas vadītājs Mārtiņš Strautiņš.

Eksperts gan iesaka - ja bankas klientam, ņemot latu kredītu, kopējā likme sanāk šobrīd mazāka nekā eiro kredītam, tad ir vērts izmantot šo iespēju un aizņemties latos, bet jārēķinās, ka nākamajā likmes maiņas dienā pēc 2014.gada 1.janvāra likme tāpat pāries uz eiro likmi un būs jāmaksā tikpat, cik ņemot eiro kredītu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Turpinoties problēmām e-veselības sistēmas darbā, veselības resors ir sācis pirmos sagatavošanas darbus jaunas digitālās veselības platformas izveidei, kam plānoti aptuveni seši miljoni eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".

Decembrī e-veselības pieejamība bija traucēta septiņas dienās, bet vēl piecas darbadienas tā faktiski nav strādājusi. Janvārī traucējumi bijuši sešās darbadienās, bet februārī - trīs dienas, bet par četrām dienām novērtēts, ka sistēma nestrādā. Turklāt sagaidāms, ka problēmas, visticamāk, kļūs vēl asākas, kad sistēmā sāks vadīt datus par Covid-19 masveida vakcināciju.

E-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam 

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT...

Vakcinēšanas faktu var ievadīt tikai e-veselībā. Ja tā nestrādā, datus jāievada "Excel" failos, pēc tam tos Nacionālais veselības dienests (NVD) ielādē e-veselībā. Vakcinēšanas ierakstiem iepriekš jau bija radīts speciāls produkts, kas gan būtībā nav izmantots.

"Šobrīd diemžēl šobrīd ir tā, ka to vakcinācijas faktu var savadīt tikai un vienīgi e-veselības sistēmā. Viens ir tas, ka likumdošanā nebija nekādi paredzēta šī obligātā vakcinācijas faktu elektroniska reģistrēšana. Tamdēļ modulis, kas bija izstrādāts, manuprāt, jau kopā ar visu darbnespējas lapām, īsti netika izmantots. Izmantoja tikai daži dakteri, bet tieši uz Covid-19 laiku tas tika uzfrišināts, atjaunots, jo nebija citas iespējas, kā šo vakcinācijas faktu ievadīt elektroniski," raidījumam skaidrojis NVD direktora vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edgars Goba.

No jauna pasūtītie risinājumi masveida vakcinēšanas procesa nodrošināšanai, tostarp rindu veidošanai, tiks radīti tā, lai tie neietekmētu e-veselības darbu un otrādi. "Šis risinājums tiks integrēts ar e-veselību. Tas tiks integrēts tādā veidā, lai vienas vai otras sistēmas darbību neietekmētu savstarpēji, tā saucamais asinhronais risinājums, kad viena sistēma var strādāt arī bez otras sistēmas patstāvīgas pieejamības," raidījumam sacījis "ZZ dats" direktors Edžus Žeiris.

Gadu mijā ar "ZZ dats" noslēgts arī līgums uz trim gadiem par NVD informācijas sistēmu, tostarp e-veselības, uzturēšanu. Līgums ietver arī konsultēšanu un problēmu novēršanu. "Tas, ko šobrīd prasītos, to sistēmu varbūt sadalīt vairākos mazākos, teiksim, tādos integrētos apgabalos, lai to var vieglāk uzturēt, un tajos gadījumos, ja kaut kas apstājas, neapstājās viss," vērtējis E.Žeiris.

Uzņēmums e-veselības platformu atjaunos, lai, pēc E.Gobas vārdiem, vismaz pāris gadus ar to varētu "dzīvot mierīgi".

NVD tomēr vilcinoties ar iesākto plānu veselības norēķinu informācijas sistēmā izveidot vēl 15 jaunas funkcijas. No Eiropas fondu iezīmētajiem 5 miljoniem eiro pagaidām iztērēti vien 40 000 eiro, jo neesot skaidrs, vai to vispār var izdarīt šobrīd strādājošajā sistēmā un vai to var izdarīt solīto trīs gadu laikā.

De facto ziņoja, ka jau tagad esot skaidrs, ka e-veselības mūžs esošajā veidā vairs nav atlicis pārāk garš. Pērn pārtraukts cits fondu finansēts projekts e-veselības tālākai pilnveidošanai. Tā vietā no valsts budžeta piešķirti 2 miljoni eiro, lai radītu ko pilnīgi jaunu. Drīzumā valdība varētu lemt par vēl 5 miljonu eiro novirzīšanu jaunas digitālās veselības platformas izveidei.

Aizvadītā gada beigās izsludināts iepirkums par to, kā nākotnē būtu jāizskatās vienotajai veselības informācijas sistēmai. "Es esmu iepazinies ar šī iepirkuma gaitu, un mani secinājumi, jāsaka, nav nomierinoši. Es konstatēju, ka tā pieeja ir bijusi līdzšinējā (..) Iepirkums nav pabeigts, lēmums nav pieņemts, un es uzskatu, ka, pirms kādus lēmumus tālāk pieņem un saprot, kā virzīt šo konkrēto iepirkumu, pasūtītājam ir jādefinē sava vīzija par to, ko mēs gribam iegūt. Jo šobrīd man liekas, ka šī situācija, šis iepirkums, kas šobrīd ir procesā, ir atkal no sērijas, aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko," komentēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Veselības ministrija jauna e-veselības kodola izveidei pieteikusies uz 5 miljoniem eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ko valdība nākamnedēļ plāno sadalīt augstas gatavības projektiem ekonomikas sildīšanai.

Lai gan filmas internetā kļūst arvien pieejamākas, joprojām ir visai stabila daļa cilvēku, kuri dodas uz kino, un Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur apmeklētāju skaits ir audzis

Eiropas kino izplatītāju tīkla Europa Cinemas šā gada konferencē Kannās diskutēja par kino apmeklējuma tendencēm kinoteātros Eiropā. Lielajās valstīs Francijā, Lielbritānijā un Vācijā kino apmeklējums turpina kristies, jo cilvēkiem ir izveidojies pieradums filmas skatīties mājas formātos. «Taču ir nepārprotama tendence, ka savus nacionālos kino hitus cilvēki vēlas skatīties kinoteātros uz lielā ekrāna. Piemēram, Itālijā šogad kinoteātru apmeklējums ir pieaudzis par 7%, jo uz ekrāniem iznāca Paolo Sorentīno filma Dižais skaistums (Eiropas labākā filma 2013. gadā), ko cilvēki gribēja skatīties nevis mājās, bet kinoteātros. Eiropā ir 10 valstu, kurās apmeklējums kinoteātros joprojām aug un starp tām ir arī Latvija, kur tas pieaudzis par 4%,» stāsta Daira Āboliņa, kinokritiķe un kinoteātra Splendid Palace kuratore.