Šā gada jūlijā Vācijas uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies straujāk nekā gaidīts, norādot, ka šajā gadā Eiropas lielākā ekonomika piedzīvos straujāku izaugsmi, raksta MarketWatch.

Ifo indekss, kas raksturo prognozes attiecībā uz nākamajiem sešiem mēnešiem, pieauga no 102,1 punktam jūnijā līdz 102,4 punktiem jūlijā. Savukārt esošās situācijas vērtējums uzlabojās no 113,1 punkta līdz 113,9 punktiem.

Ifo biznesa noskaņojuma indeksa vērtība palielinājās no 107,5 punktiem jūnijā līdz 108 punktiem jūlijā. Ekspertu prognozēja, ka indekss sasniegs 107,5 punktus.

Ifo veidotāji norāda, ka uzņēmēju noskaņojums uzlabojās, jo mazinājās draudi par Grieķijas iziešanu no eirozonas.

Tāpat Vācijas kompānijas bija optimistiskākas par nākotnes biznesa perspektīvām, ņemot vērā vājāku eiro kursu, un par to lielākoties priecājās ražošanas uzņēmumi, kas bija orientēti uz eksportu.

Vācijas institūta "Ifo" biznesa pārliecības indekss šā gada septembrī palielinājies līdz 93,4 punktiem salīdzinājumā ar 92,5 punktiem augustā, tādējādi kāpums reģistrēts piekto mēnesi pēc kārtas, liecina institūta jaunākie dati.

Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss pieaugs līdz 93,8 punktiem. Indekss pieaudzis, neskatoties uz Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita kāpumu Vācijā.

Indekss, kas novērtē pašreizējo biznesa situāciju, septembrī pieaudzis no 87,9 punktiem līdz 89,2 punktiem. Savukārt indekss attiecībā uz biznesa nākotnes perspektīvām palielinājies no 97,2 punktiem līdz 97,7 punktiem. "Ifo" biznesa pārliecības indekss tiek veidots, aptaujājot aptuveni 9000 Vācijas uzņēmēju.

Vācijas institūta "Ifo" biznesa pārliecības indekss šā gada jūlijā palielinājies līdz 90,5 punktiem salīdzinājumā ar 86,3 punktiem jūnijā, tādējādi kāpums reģistrēts trešo mēnesi pēc kārtas, liecina institūta jaunākie dati.

Turklāt indekss pieaudzis straujāk par analītiķu prognozēto kāpumu līdz 89,3 punktiem. Indeksa pieaugums galvenokārt tiek skaidrots ar pakāpenisku koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētu pasākumu atvieglošanu Eiropas valstīs.

Indekss, kas novērtē pašreizējo biznesa situāciju, jūlijā pieaudzis no 81,3 punktiem līdz 84,5 punktiem. Savukārt indekss attiecībā uz biznesa nākotnes perspektīvām palielinājies no 91,4 punktiem līdz 97 punktiem.

"Ifo" biznesa pārliecības indekss tiek veidots, aptaujājot aptuveni 9000 Vācijas uzņēmēju.

ASV akciju cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rezultātus un priecājoties par elektromobiļu ražotājfirmas "Tesla" tirgus vērtības palielināšanos, pārsniedzot 1 triljonu ASV dolāru.

Arī Eiropas akciju tirgos pārsvarā bija kāpums, tirgu dalībniekiem gaidot Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par procentlikmēm un Lielbritānijas valsts budžetu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem.

Indekss "Standard & Poor's 500" pēdējās trīs nedēļas ir palielinājies, jo negaidīti laba uzņēmumu peļņa ir vairojusi investoru ticību ekonomikas atveseļošanai. Šonedēļ ir gaidāma "Apple", "Amazon" un citu uzņēmumu peļņas rezultātu publicēšana.

Lai gan ziņojumi par peļņu ir apstiprinājuši bažas par augstākām izmaksām, uzņēmumu administratori ir uzmundrinoši izteikušies par spēcīgu patēriņa pieprasījumu, kas ļauj daudziem uzņēmumiem palielināt cenas.

Septembrī Vācijas biznesa vides noskaņojums saruka jau piekto mēnesi pēc kārtas, un to nespēja uzlabot pat Eiropas Centrālās bankas plāni veicināt eirozonas ekonomikas atgūšanos, raksta Bloomberg.

Ifo institūta biznesa vides indekss, kas balstīts uz 7000 uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultātiem, septembrī saruka līdz 104,7 punktiem, salīdzinot ar 106,3 punktiem augustā.

Saskaņā ar Bloomberg veiktās aptaujas rezultātiem ekonomisti paredzēja kritumu līdz 105,8 punktiem.

Šā gada otrajā ceturksnī Eiropas lielākā ekonomika piedzīvoja kritumu, savukārt eirozonas ekonomikas izaugsme apstājās, jo starptautiskā politiskā spriedze un augstais bezdarba līmenis pasliktināja noskaņojumu.

«Ifo indekss kopš pavasara ir ievērojami nokrities,» saka Raiffeisen Schweiz eksperts Aleksanders Kohs. Viņš piebilst, ka galvenie iemesli ir Ukrainas konflikts un zemāka izaugsme eirozonas kaimiņvalstīs. Tomēr eksperts uzskata, ka dinamikai rudenī vajadzētu stabilizēties un izaugsmes perspektīvām gada beigās uzlaboties.

Pasaules biržu indeksi un naftas cenas ceturtdien kritās, ko noteica Eiropas Parlamenta vēlēšanas, nelabvēlīgi ekonomikas dati, ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, un Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas lēmums atlikt parlamenta balsojumu par breksita likumprojektu.

Volstrītā akciju cenas kritās pēc Ķīnas amatpersonu pārmetumiem Vašingtonai, kas liecināja, ka abas puses nav pietuvojušās tirdzniecības kara atrisināšanai.

«IHS Markit» pārskatā tika konstatēts, ka ASV rūpniecības izaugsme maijā ir sarukusi līdz deviņu gadu zemākajam līmenim.

«Investori vienreiz ne tikai reaģē uz tvītiem un apkārtējo troksni no tirdzniecības sarunām,» sacīja «Meeschaert Financial Services» fondu menedžeris Gregorijs Volohins, runājot par vājo rūpniecības izaugsmi.

«Šie jaunie rādītāji ir pirmā pazīme, ka mēs varbūt tuvojamies pagrieziena punktam Amerikas izaugsmē.»

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 1%.

Decembrī pirmo reizi piecu mēnešu laikā sarucis Vācijas bezdarba līmenis, uzlabojoties uzņēmēju noskaņojumam, raksta Bloomberg.

Bezdarbnieku skaits saruka par 15 tūkstošiem līdz 2,96 miljoniem. Novembrī bezdarbnieku skaits pieauga par 9000.

Kopējais bezdarba līmenis saglabājās nemainīgs – 6,9%.

Vācijas Centrālā banka Bundesbank paredz, ka iekšzemes kopprodukts nākamo mēnešu laikā piedzīvos spēcīgu izaugsmi pēc pērnā gada pēdējā ceturkšņa vājā kāpuma.

Decembrī Ifo uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 20 mēnešu augstākajam līmenim, uzņēmumiem gūstot ienākumus no eirozonas pakāpeniskās atveseļošanās un iekšējā pieprasījuma spēcināšanās.

Pērn Vācijā tika radīti vairāk nekā 230 tūkstoši jaunu darba vietu, daļēji arī pateicoties ārvalstu strādniekiem.

Augustā Vācijas biznesa noskaņojums turpināja pasliktināties, liecinot par eirozonas ekonomikas atveseļošanās bremzēšanos, raksta Bloomberg.

Ifo institūta veidotais biznesa vides indekss, kas veidots, balstoties uz 7000 eirozonas uzņēmēju aptauju, saruka līdz 106,3 punktiem, salīdzinot ar 108 punktiem jūlijā. Bloomberg aptaujātie eksperti paredzēja kritumu līdz 107 punktiem.

Ifo indekss, kas raksturo pašreizējo ekonomikas noskaņojumu, augustā saruka līdz 111,1 punktam, salīdzinot ar 112,9 punktiem, bet biznesa gaidu indekss samazinājās no 103,4 punktiem līdz 101,7 punktiem.

Vācija kopš pērnā gada bijusi eirozonas ekonomikas atveseļošanās dzinējs un pašreizējā bremzēšanās varētu būt kritiska, jo izaugsme sāk palēnināties un politiskā spriedze ar Krieviju apdraud tirdzniecības plūsmas.

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija kāpums cerībā uz Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu tālāku mīkstināšanu, lai gan dažās valstīs, tostarp Brazīlijā, krasi pieauga jaunu Covid-19 gadījumu skaits.

Investorus arī mudināja būt piesardzīgiem saspīlējuma pastiprināšanās ASV-Ķīnas attiecībās, sevišķi saistībā ar Ķīnas plāniem ieviest nacionālās drošības likumu Honkongā.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien apturēja ieceļošanu no Brazīlijas, kas kļuvusi par vienu no jaunā koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm.

Japāna atcēla ārkārtējo situāciju Tokijā, savukārt Spānija un Itālija gatavojas atkal atvērt savas robežas tūrismam. Grieķija, Vācija un Čehija plāno atļaut bāriem un restorāniem atsākt darbību, savukārt daļā Anglijas no jūnija atkal tiks atvērtas pamatskolas.

"Globālie investori turpina kartēt globālās ekonomikas atkalatvēršanu atbilstoši vispārējam riska naratīvam," sacīja "AxiCorp." analītiķis Stīvens Iness.

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas un Āzijas biržās pēc jaunām bažām par Ķīnas nekustamo īpašumu tirgu.

Akciju cenu kāpums Volstrītā bija neliels, jo bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu un augstām procentlikmēm ierobežoja šo kāpumu pēc četras dienas ilga krituma.

Vašingtona gatavojas iespējamai federālās valdības darba apturēšanai, jo labējie republikāņi Pārstāvju palātā bloķē svarīgu tēriņu likumu pieņemšanu.

"Briefing.com" norādīja uz investoru noskaņojumu, "ka tirgum ir gaidāms atsitiens" pēc visu trīs galveno Volstrītas indeksu samazināšanās iepriekšējās četrās tirdzniecības dienās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,1% līdz 34 006,88 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 4337,44 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,5% līdz 13 271,32 punktiem.

Otrdien Eiropas akciju indeksi pieauga, investoriem gaidot Vācijas uzņēmēju noskaņojuma rādītāja - Ifo indeksa datus, kā arī ASV mājokļu tirgus pārskatu.

Eiropas akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 pieauga par 0,24%. Pirmdien indekss piedzīvoja savu lielāko kritumu dienas laikā šajā mēnesī.

Lielbritānijas FTSE 100 tirdzniecības sesijas sākumā pakāpās par 0,44%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,3%, savukārt Francijas CAC 40 pieauga par 0,3%.

Vācijas uzņēmēju noskaņojums visdrīzāk septembrī ir piedzīvojis pieaugumu jau piekto mēnesi pēc kārtas, vairākiem signāliem liecinot par ekonomikas atveseļošanos eirozonā, prognozē aģentūru aptaujātie ekonomisti.

Tā, Bloomberg aptaujātie eksperti paredz, ka Ifo biznesa noskaņojuma indekss audzis līdz 108 punktiem, salīdzinot ar 107,5 punktiem augustā, tādējādi sasniedzot augstāko līmeni kopš pērnā gada aprīļa.

Pirmdien eiro vērtība pret lielākajām valūtām pakāpās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka publicēja banku stresa testu rezultātus, mazinot tirgus dalībnieku bažas, ka atsevišķu reģionu bankas ir pārāk vājas, raksta Bloomberg.

Eiro vērtība pret dolāru pieauga par 0,2% līdz 1,2692 dolāriem par eiro.

Eiro vērtība palielinājās pat, neskatoties uz sliktajiem Vācijas Ifo biznesa vides indeksa rezultātiem. Db.lv jau rakstīja, ka oktobrī Vācijas uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies jau sesto mēnesi pēc kārtas, ar bažām skatoties uz iespējamo recesiju Eiropas lielākajā ekonomikā

Ifo indekss, kas apkopo 7000 uzņēmēju domas, oktobrī sarucis līdz 103,2 punktiem, salīdzinot ar 104,7 punktiem septembrī.

Vācijas biznesa noskaņojums negaidīti pieaudzis līdz 2,5 gadu augstākajam līmenim, valdot pazīmēm, ka Eiropas lielākās ekonomikas izaugsmes temps uzņem apgriezienus, raksta Bloomberg.

Ifo institūta biznesa noskaņojuma indekss, kas balsīts uz 7000 vadītāju aptauju, februārī pieaudzis līdz 111,3 punktiem, salīdzinot ar 110,6 punktiem janvārī. Šis ir ceturtais mēnesis pēc kārtas, kad indekss pieaug, un augstākais līmenis kopš 2011.gada jūlija.

Pašreizējās situācijas vērtējums februārī pieauga līdz 114,4 punktiem no 112,4 punktiem iepriekš. Savukārt nākotnes vērtējuma indekss saruka no 108,9 punktiem līdz 108,3 punktiem.

«Vācijas ekonomika šoziem ir kļuvusi spēcīgāka,» norāda Berenberg Bank vecākais ekonomists Kristians Šulcs. «Vācija var paļauties uz vietējo pieprasījumu kā galveno izaugsmes dzinēju pašreizējā ciklā. Privātās investīcijas atgūstas pēc ilga krituma perioda, kad eiro krīze pasliktināja noskaņojumu,» saka eksperts.

Vācijas uzņēmēju noskaņojuma indekss maijā pirmo reizi trīs mēnešu laikā palielinājies, signalizējot, ka Eiropas lielākā ekonomika atkal uzņem tempu.

Biznesa vides indekss, kura veidošanā izmantota 7000 uzņēmumu vadītāju aptauja, maijā palielinājies līdz 105,7 punktiem, salīdzinot ar 104,4 punktiem aprīlī, kas ir pirmais pieaugums kopš februāra. Bloomberg veiktajā ekonomistu aptaujā tika prognozēts, ka noskaņojums nemainīsies.

Pirmajā ceturksnī Vācijas ekonomika palielinājās vien par 0,1% pēc pērnā gada nogalē piedzīvotā 0,7% krituma. Tāpat Vācijas Banka Bundesbank prognozē, ka ekonomika šajā ceturksnī augs straujāk.

Ifo indekss, kas raksturo vadītāju nākotnes gaidas, saglabājās nemainīgs – 101,6 punkti, savukārt pašreizējo situāciju raksturojošais indekss palielinājās no 107,3 punktiem līdz 110 punktiem.

Martā piekto mēnesi pēc kārtas palielinājās Vācijas uzņēmēju noskaņojums, sasniedzot augstāko līmeni kopš pērnā gada jūlija, liecina jaunākie Ifo indeksa dati.

Biznesa vides indekss martā sasniedza 107,9 punktu līmeni. Februārī indeksa vērtība bija 106,8 punkti.

Pašreizējās situācijas novērtējuma indekss pieauga no 111,3 punktiem līdz 112 punktiem, un tas bija atbilstoši ekspertu iepriekš izteiktajām prognozēm. Savukārt nākotnes prognožu indekss bija labāks nekā gaidīts – pieaugot no 102,5 punktiem līdz 103,9 punktiem.

Indekss liecina, ka Vācijas biznesa vides noskaņojums atkal uzlabojas, pēc pērn piedzīvotā ekonomikas izaugsmes krituma un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, kas uzņēmēju noskaņojumu iepriekš pasliktināja.

Martā pasliktinājies Vācijas biznesa vides noskaņojums, jo uzņēmumi uztraucas par iespējamiem riskiem tirdzniecībai saistībā ar Eiropas Savienības piemērotajām sankcijām Krievijai, raksta Bloomberg.

Ifo indekss, kas raksturo biznesa vidi un balstās uz 7000 uzņēmumu vadītāju aptauju, martā saruka līdz 110,7 punktiem. Februārī tas sasniedza 111,3 punktus, kas ir augstākais līmenis kopš 2011. gada jūlija.

Vācijas ražošanas un pakalpojumu indekss sarucis līdz zemākajam līmenim kopš decembra.

Sabukārt pašreizējās situācijas indekss martā pieaudzis līdz 115,2 punktiem, salīdzinot ar 114,4 punktiem iepriekšējā mēnesī. Savukārt gaidu indekss samazinājies līdz 106,4 punktiem, kas ir zemākais līmenis kopš oktobra.

Neskatoties uz to, ka Vācijas Centrālā banka norāda, ka Vācijas ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī kļuvusi spēcīgāka, nākotnes perspektīvas apdraud pieaugošā spriedze ar Krieviju un ekonomikas izaugsmes bremzēšanās Ķīnā.

Augustā Vācijas bezdarbnieku skaits negaidīti palielinājies, raksta Bloomberg.

Bezdarba līmenis pieaudzis pirmo reizi pēdējo trīs mēnešu laikā, un bezdarbnieku skaits augustā audzis par 7000 līdz 2,95 miljoniem. Bloomberg aptaujātie eksperti prognozēja kritumu par 5000. Kopumā bezdarba līmenis gan palicis nemainīgs 6,8% apmērā.

Prognozējams, ka Vācijas ekonomikas izaugsmes tempi pēc iepriekšējā ceturksnī piedzīvotā 0,7% kāpuma, atkal samazināsies. Vācijas lielākā eksporta tirgus ekonomika gan atveseļojas, tomēr daļa lielo kompāniju aizvien samazina darbinieku skaitu, jo ir valstis, kuru ekonomikas atveseļošanās aizvien kavējas.

Jāpiebilst, ka eirozonas bezdarba līmenis aizvien turas rekordaugsts – jūlijā tas bija 12,1%.

Pērnā gada ceturtajā ceturksnī Vācijas eksporta apjomi piedzīvojuši straujāko kāpumu pēdējo trīs gadu laikā, raksta Bloomberg.

Ārvalstu tirdzniecības apjomi gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 2,6%, bet investīcijas aprīkojumā un būvniecībā palielinājās par 1,4%.

Pagājušajā gada pēdējā ceturksnī Vācijas IKP palielinājās par 0,4%, apstiprinājis Vācijas statistikas birojs.

Labie Vācijas dati patlaban ir pretstats vārgajam ekonomikas atveseļošanās tempam pārējā eirozonā.

«Vācijas ekonomika patiesībā ir labā formā,» saka Action Economics eksperte Nataša Gevaltiga. «Tās ir labas ziņas arī kopumā visai eirozonai,» viņa piebilst.

Papildus šiem labajiem datiem šonedēļ tika publicēts arī Ifo indekss, kas uzrādīja, ka Vācijas biznesa noskaņojums februārī pieaudzis līdz 2,5 gadu augstākajam līmenim.

Jūnijā Vācijas bezdarba līmenis negaidīti samazinājies, liecinot par Eiropas lielākās ekonomikas atveseļošanos, kaut arī eirozona patlaban kavējas ar atgūšanos, raksta Bloomberg.

Bezdarbnieku skaits saruka par 12 tūkstošiem līdz 2,94 miljoniem pēc pieauguma maijā par 17 tūkstošiem. Ekonomisti jūnijā prognozēja bezdarbnieku skaita pieaugumu par 8000.

Tādējādi bezdarba līmenis jūnijā sasniedzis 6,8%.

«Lēciens maijā bija kaut kas neparasts, līdz ar to bija jābūt korekcijai,» saka Commerzbank ekonomiste Ulrika Rondorfa, piebilstot, ka kopumā situācija darba tirgū ir laba, ņemot vērā ievērojamo ekonomikas bremzēšanos ziemā.

Pēdējos mēnešos uzlabojušies arī Vācijas noskaņojuma rādītāji. Ifo institūta biznesa noskaņojuma indekss jūnijā pieauga jau otro mēnesi pēc kārtas, savukārt ZEW mērītais investoru un analītiķu gaidu indekss, kas atspoguļo tuvāko sešu mēnešu prognozēs, arī audzis.

Aprīlī Vācijas biznesa vides noskaņojums sasniedza 10 mēnešu augstāko līmeni, kas liecina, ka Eiropas lielākās ekonomikas stāvoklis uzlabojas, pateicoties rekordlielajiem tirgus stimulēšanas pasākumiem un pievilcīgajam valūtas kursam, raksta Bloomberg.

Ifo institūta biznesa vides indekss pieauga jau sesto mēnesi pēc kārtas – no 107,9 punktiem līdz 108,6 punktiem. Pašreizējās situācijas raksturojums aprīlī sasniedza 113,9 punktus, salīdzinot ar 112,1 punktu martā, savukārt gaidu indekss saruka no 103,9 punktiem līdz 103,5 punktiem.

«Esmu optimistisks par Vācijas ekonomikas attīstību – tai patlaban ir zaļā gaisma – eiro ir zems un enerģētikas cenas ir samazinājušās,» saka ANB Amro Bank vecākā ekonomiste Alīne Šuilinga. Viņa gan piebilst, ka patlaban lielākais neskaidrības avots Eiropā ir Grieķijas situācija, kas var radīt pārtraukumu izaugsmē, ja attīstība nenotiek kā prognozēts.

Septembrī Vācijas investoru noskaņojums turpināja pieaugt, liecinot par tirgus dalībnieku vidū valdošo optimismu un prognozēm, ka Eiropas lielākā ekonomika turpinās augt.

ZEW indekss, kas apkopo investoru un analītiķu gaidas un prognozē ekonomikas attīstību nākamo sešu mēnešu laikā, septembrī pieaudzis līdz 49,6 punktiem, salīdzinot ar 42 punktiem augustā, raksta Bloomberg.

Vācijas ekonomika uzlabojas, jo aug pieprasījums pēc tās precēm un pakalpojumiem eirozonā, kuras ekonomika otrajā ceturksnī pārtrauca ilgāko recesiju vēsturē. Tāpat noskaņojumu uzlabo spēcīgāka izaugsme ASV un Ķīnā.

Otrajā ceturksnī Vācijas ekonomika pieauga par 0,7%, bet eirozonas ekonomika – par 0,3%.

Augustā Vācijas uzņēmēju noskaņojums pieauga līdz 16 mēnešu augstākajam līmenim, liecina Ifo institūta indekss.

Vācijas biznesa noskaņojums novembrī pieaudzis līdz vairāk nekā 1,5 gadu augstākajam līmenim, signalizējot, ka atveseļošanās Eiropas lielākajā ekonomikā turpinās, pat neskatoties uz to, ka izaugsme trešajā ceturksnī palēninājusies, raksta Bloomberg.

Ifo institūta indekss, kas tiek veidots, aptaujājot 7000 uzņēmumu vadītāju, novembrī pieaudzis līdz 109,3 punktiem, salīdzinot ar 107,4 punktiem oktobrī. Tas ir augstākais līmenis kopš pērnā gada aprīļa.

Pašreizējās situācijas vērtējums pieauga līdz 112,2 punktiem novembrī, salīdzinot ar 111,3 punktiem oktobrī, bet nākotnes gaidu indekss pieauga no 103,7 punktiem līdz 106,3 punktiem.

Vācijas uzņēmumu optimisms pieaug, un tie veic investīcijas darbībā. Valstī bezdarba līmenis sasniedzis gandrīz 20 gadu zemāko līmeni.

Investoru noskaņojums novembrī sasniedza augstāko līmeni četru gadu laikā, un Vācijas Centrālā banka Bundesbank šajā nedēļā paziņoja, ka ekonomika ir nostājusies uz pakāpeniskas izaugsmes takas.

Vācijas biznesa noskaņojums pasliktinājies, tādējādi akcentējot bažas, ka Eiropas lielākā ekonomika zaudē izaugsmes tempu.

Ifo indeksa dati liecina, ka jūlijā indekss sarucis līdz 108 punktiem, kas ir trešais mēnesis pēc kārtas, kad noskaņojums pasliktinās. Eksperti gaidīja nelielu samazinājumu līdz 109,4 punktiem. Jūnijā indekss bija 109,7 punkti.

Vācijas bizness pēdējo mēnešu laikā izjūt spiedienu, ko daļēji veicina bažas, ka vietējās kompānijas iedragās sankcijas Krievijai, jo tām ir sadarbība ar šo valsti.

Rezultātā eiro kurss pret dolāru pazeminājās un sasniedza 1,3442 dolārus par eiro.

Oktobrī Vācijas uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies jau sesto mēnesi pēc kārtas, ar bažām skatoties uz iespējamo recesiju Eiropas lielākajā ekonomikā, raksta Bloomberg.

Ifo indekss, kas apkopo 7000 uzņēmēju domas, oktobrī sarucis līdz 103,2 punktiem, salīdzinot ar 104,7 punktiem septembrī.

Vācijas ekonomika, kas pērn palīdzēja eirozonai izrāpties no ilgākās recesijas vēsturē, šā gada otrajā ceturksnī saruka, un Vācijas Centrālā banka Bundesbank paredz vien pavisam nelielu izaugsmi gada otrajā pusē.

Commerzbank ekonomists Jorgs Krēmers saka, ka pēdējie ražošanas sektora dati rada raizes, un trešais ceturksnis visdrīzāk bijis sliktāks nekā gaidīts, līdz ar to ekonomika varētu labākaja gadījumā stagnēt.

Vācijas uz eksportu orientētā ekonomika cieš no Eiropas Savienības un ASV sankcijām pret Krieviju un nestabilitātes Tuvajos Austrumos.

Septembrī Vācijas uzņēmēju noskaņojums uzlabojies, valdot signāliem, ka eirozonas ekonomika, kas ir valsts lielākais tirdzniecības partneris, atveseļojas.

Ifo biznesa vides indekss, kas balstīts uz 7000 uzņēmumu vadītāju aptauju, pakāpies līdz 107,7 punktiem, salīdzinot ar 107,5 punktiem augustā. Tas gan ir mazāk nekā Bloomberg aptaujāto ekspertu prognozētie 108 punkti.

Vācijas ekonomiku pozitīvi ietekmē zemais bezdarba līmenis 6,8% apmērā, kā arī eirozonas ekonomikas recesijas beigas. Tāpat Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas sabiedrotie Kristīgi sociālā savienība (CSU) svētdien notikušajās Bundestāga vēlēšanās guvuši uzvaru.

Vācijas Centrālā banka gan norāda, ka, lai arī ekonomikā ir izaugsme, tās temps nav viennozīmīgs. Vācijas rūpnīcu pasūtījumi, ražošanas apjomi un eksports jūlijā saruka, tāpat arī provizoriskais ražošanas apjomu rādītājs septembrī negaidīti ir krities.