Lai arī jaunākie eirozonas inflācijas dati liecina par tās bremzēšanos, pakalpojumu cenu kāpums pagaidām neļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pārliecinoši lemt par procentlikmju samazinājumu.

ECB joprojām nevēlas konkretizēt tālākos soļus

Atbilstoši gaidām, ECB marta sēdē eirozonā ir atstājusi procentu likmes nemainīgas. Kopš pērnā gada septembra ECB depozīta likme saglabājas 4.0 % un refinansēšanas likme – 4.5 % līmenī. ECB apstiprināja, ka arī turpmāk visus lēmumus pieņems, balstoties uz jaunākajiem ekonomikas datiem. Sēdes laikā ECB pazemināja gan inflācijas, gan ekonomikas izaugsmes prognozes, uzsverot, ka daudz skaidrāks priekšstats par inflācijas dinamiku varētu būt aiznākamajā sēdē jūnijā. Tirgus dalībnieki patlaban uzskata, ka tieši jūnijā ECB varētu spert pirmo soli likmju mazināšanas virzienā, gada otrajā pusē pazeminot likmes vēl trīs reizes. Tādējādi, balstoties uz nākotnes darījumu jeb fjūčeru cenām, depozīta likme, kurai cieši seko līdzi arī Euribor, gada beigās varētu pazemināties līdz 3 %, nākamajos gados – nostabilizēties 2.25 - 2.50 % robežās.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, jo investoru noskaņojumu uzlaboja laba ASV uzņēmumu peļņa un atvieglojums par jaunās britu valdības atteikšanos no strīdīga finanšu plāna.

Analītiķi norādīja uz negaidīti labu "Goldman Sachs" un "Johnson & Johnson" peļņu kā pozitīvu dzinuli akciju cenām, kā arī uz investoru noskaņojuma maiņu.

Otrdien publicēti dati arī liecina, ka ASV rūpniecības produkcijas apmērs septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0,4% jeb vairāk, nekā bija prognozējuši analītiķi. Analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,1%.

OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams tomēr brīdināja, ka investoru optimisms var nebūt ilgstošs.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,9% pēc ziņām, ka Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss oktobrī paaugstinājies līdz mīnus 59,2 punktiem, kas ir par 2,7 punktiem labāk nekā septembrī. Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss saruks līdz mīnus 65,7 punktiem.

Otrdien Eiropas akciju tirgus indeksi samazinājās, tādējādi daļēji dzēšot iepriekšējās dienās gūtos plusus, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Tirgus dalībnieku garastāvokli pasliktināja otrdien publicētie ZEW ekonomikas indeksa dati, kas uzrādīja investoru noskaņojuma pasliktināšanos jau septīto mēnesi pēc kārtas. Jaunākie dati papildina jau iepriekš paustās bažas par Vācijas ekonomikas izaugmes bremzēšanos.

Eiropas tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 saruka par 0,39%. Vācijas DAX 30 vērtība samazinājās par 0,6%, Portugāles PSI – par 1,13%, Francijas CAC 40 saruka par 0,7%, bet Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,32%.

Db.lv jau rakstīja, ka jūlijā Vācijas ZEW Ekonomikas noskaņojuma indekss turpina samazināties, liecina jaunākie ZEW pētījumu centra dati.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Pērnā gada ceturtajā ceturksnī Vācijas eksporta apjomi piedzīvojuši straujāko kāpumu pēdējo trīs gadu laikā, raksta Bloomberg.

Ārvalstu tirdzniecības apjomi gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 2,6%, bet investīcijas aprīkojumā un būvniecībā palielinājās par 1,4%.

Pagājušajā gada pēdējā ceturksnī Vācijas IKP palielinājās par 0,4%, apstiprinājis Vācijas statistikas birojs.

Labie Vācijas dati patlaban ir pretstats vārgajam ekonomikas atveseļošanās tempam pārējā eirozonā.

«Vācijas ekonomika patiesībā ir labā formā,» saka Action Economics eksperte Nataša Gevaltiga. «Tās ir labas ziņas arī kopumā visai eirozonai,» viņa piebilst.

Papildus šiem labajiem datiem šonedēļ tika publicēts arī Ifo indekss, kas uzrādīja, ka Vācijas biznesa noskaņojums februārī pieaudzis līdz 2,5 gadu augstākajam līmenim.

Vācijas biznesa noskaņojums negaidīti pieaudzis līdz 2,5 gadu augstākajam līmenim, valdot pazīmēm, ka Eiropas lielākās ekonomikas izaugsmes temps uzņem apgriezienus, raksta Bloomberg.

Ifo institūta biznesa noskaņojuma indekss, kas balsīts uz 7000 vadītāju aptauju, februārī pieaudzis līdz 111,3 punktiem, salīdzinot ar 110,6 punktiem janvārī. Šis ir ceturtais mēnesis pēc kārtas, kad indekss pieaug, un augstākais līmenis kopš 2011.gada jūlija.

Pašreizējās situācijas vērtējums februārī pieauga līdz 114,4 punktiem no 112,4 punktiem iepriekš. Savukārt nākotnes vērtējuma indekss saruka no 108,9 punktiem līdz 108,3 punktiem.

«Vācijas ekonomika šoziem ir kļuvusi spēcīgāka,» norāda Berenberg Bank vecākais ekonomists Kristians Šulcs. «Vācija var paļauties uz vietējo pieprasījumu kā galveno izaugsmes dzinēju pašreizējā ciklā. Privātās investīcijas atgūstas pēc ilga krituma perioda, kad eiro krīze pasliktināja noskaņojumu,» saka eksperts.

Jūnijā Vācijas bezdarba līmenis negaidīti samazinājies, liecinot par Eiropas lielākās ekonomikas atveseļošanos, kaut arī eirozona patlaban kavējas ar atgūšanos, raksta Bloomberg.

Bezdarbnieku skaits saruka par 12 tūkstošiem līdz 2,94 miljoniem pēc pieauguma maijā par 17 tūkstošiem. Ekonomisti jūnijā prognozēja bezdarbnieku skaita pieaugumu par 8000.

Tādējādi bezdarba līmenis jūnijā sasniedzis 6,8%.

«Lēciens maijā bija kaut kas neparasts, līdz ar to bija jābūt korekcijai,» saka Commerzbank ekonomiste Ulrika Rondorfa, piebilstot, ka kopumā situācija darba tirgū ir laba, ņemot vērā ievērojamo ekonomikas bremzēšanos ziemā.

Pēdējos mēnešos uzlabojušies arī Vācijas noskaņojuma rādītāji. Ifo institūta biznesa noskaņojuma indekss jūnijā pieauga jau otro mēnesi pēc kārtas, savukārt ZEW mērītais investoru un analītiķu gaidu indekss, kas atspoguļo tuvāko sešu mēnešu prognozēs, arī audzis.

Otrdienas tirdzniecības sesiju Eiropas biržas sāka ar pieaugumu, taču pēc tam nokritās, liecina biržu dati.

Eiropas akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 indekss, sākot tirdzniecības sesiju, pakāpās par 0,1%, bet tad atkal piedzīvoja kritumu par tikpat lielu procentu.

Lielbritānijas biržas indekss FTSE 100 un Vācijas DAX 30 dienu sāka ar 0,2% pieaugumu, bet Francijas CAC 40 – ar 0,1%. Tomēr ilgi indeksi neuzturējās pozitīvā teritorijā un Vācijas indekss saruka par 0,14%, Francijas indekss - par 0,3%. FTSE 100 gan saglabāja augšupejošu tendenci, sasniedzot 0,22% pieaugumu.

Akciju tirgi piedzīvo kāpumu, jo investori ar optimismu gaida Vācijas noskaņojuma indeksu, kurš jūlijā varētu būt uzlabojies. Jāpiebilst, ka pirmdien akciju cenas pieauga līdz gandrīz sešu nedēļu augstākajam līmenim pēc tam, kad tika publicēti ASV dati par mazumtirdzniecības apjomu pieaugumu, kā arī Ķīnas ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī sakrita ar prognozēm.

Vācijas ekonomikas noskaņojuma rādītājs ZEW indekss jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, sarucis par 2,2 punktiem, tādējādi nepiepildot analītiķu prognozes par noskaņojuma uzlabošanos, liecina ZEW Ekonomikas centra paziņojums.

Jūlijā indekss bija 36,3 punkti, salīdzinot ar 38,5 punktiem iepriekšējā mēnesī. Bloomberg aptaujātie eksperti prognozēja, ka indekss pieaugs līdz 40 punktiem.

Jūlijā gan par 2 punktiem uzlabojies pašreizējās ekonomikas vērtējums, sasniedzot 10,6 punktu atzīmi.

Savukārt skats uz eirozonas ekonomikas nākotni jūlijā arī ir nedaudz uzlabojies, un indekss pieaudzis par 2,2 punktiem līdz 32,8 punktu atzīmei. Arī pašreizējās eirozonas ekonomikas situācijas vērtējums ir uzlabojies par 4,8 punktiem līdz mīnus 74,7 punktiem.

Otrdien Eiropas akciju indeksi pieauga, investoriem gaidot Vācijas uzņēmēju noskaņojuma rādītāja - Ifo indeksa datus, kā arī ASV mājokļu tirgus pārskatu.

Eiropas akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 pieauga par 0,24%. Pirmdien indekss piedzīvoja savu lielāko kritumu dienas laikā šajā mēnesī.

Lielbritānijas FTSE 100 tirdzniecības sesijas sākumā pakāpās par 0,44%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,3%, savukārt Francijas CAC 40 pieauga par 0,3%.

Vācijas uzņēmēju noskaņojums visdrīzāk septembrī ir piedzīvojis pieaugumu jau piekto mēnesi pēc kārtas, vairākiem signāliem liecinot par ekonomikas atveseļošanos eirozonā, prognozē aģentūru aptaujātie ekonomisti.

Tā, Bloomberg aptaujātie eksperti paredz, ka Ifo biznesa noskaņojuma indekss audzis līdz 108 punktiem, salīdzinot ar 107,5 punktiem augustā, tādējādi sasniedzot augstāko līmeni kopš pērnā gada aprīļa.

Jaunākie notikumi ASV darba tirgū un inflācijas frontē likuši investoriem visā pasaulē pārskatīt savas likmju prognozes gan ASV, gan eirozonā. Kā notikumi ASV var ietekmēt kredītlikmes Eiropas Savienībā, un kādas ir jaunākās tirgus prognozes par pirmo gaidāmo likmju samazinājumu eirozonā?

Investoru prognozes par procentlikmju samazinājumu februāra sākumā sašūpojis ASV darba tirgus. Proti, redzot, ka ASV pēdējo divu mēnešu laikā radītas vairāk nekā 300 tūkstoši darba vietas un algu pieauguma temps paātrinās, tirgus dalībnieki “izcenojuši” no savām prognozēm nedaudz vairāk nekā vienu likmju pazemināšanu ASV 2024. gadā. Šonedēļ likmju prognozes ASV paspieda uz augšu arī inflācijas cipari, kas bija spēcīgāki nekā gaidīts. Jaunākās prognozes paredz, ka šogad FRS varētu samazināt likmes par vidēji 1 procenta punktu. Turklāt investori vairs nav tik droši, ka pirmā pazemināšana notiks jau šā gada maijā.

Notikumi ASV ietekmē arī likmju prognozes eirozonā. Arī šeit prognozētā likmju trajektorija pēdējās nedēļas laikā pavirzījusies uz augšu. Jaunākās prognozes liecina, ka pirmā likmju samazināšana ar lielāku varbūtību varētu notikt jūnijā, nevis, kā iepriekš gaidīts, aprīlī.

Februārī ZEW Vācijas investoru noskaņojuma indekss sarucis, liecinot, ka vārgā atveseļošanās kaimiņvalstīs rada risku arī Eiropas lielākajai ekonomikai, raksta Bloomberg.

ZEW indekss, kas raksturo investoru un analītiķu prognozes nākamajiem sešiem mēnešiem, saruka no 61,7 punktiem janvārī līdz 55,7 punktiem februārī. Decembrī indekss sasniedza septiņu gadu augstāko atzīmi – 62 punktus.

Kaut arī Vācijas ekonomikas izaugsme pērnā gada pēdējā ceturksnī bija 0,4% un pārsniedza analītiķu prognozes, investori aizvien ir piesardzīgi par pārējās eirozonas ekonomiku, kas ir lielākais valsts tirdzniecības partneris. Reģionā bezdarba līmenis nav tālu no rekordaugstās atzīmes, mazinās banku aizdevumi un zemā inflācija ir likusi Eiropas Centrālajai bankai paziņot, ka tā var mīkstināt politiku jau nākamajā mēnesī, lai atbalstītu lēno atveseļošanos.

Trešdien Eiropas akciju tirgos turpināja samazināties indeksu vērtība, tirgus dalībniekiem satraucoties par eirozonas ekonomikas veselību pēc tam, kad jaunākie Vācijas biznesa noskaņojuma dati uzrādīja pasliktināšanos jau piekto mēnesi pēc kārtas.

Tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 indekss samazinājās par 0,1%. Otrdien indekss saruka par 1,4%, kas ir lielākais kritums kopš jūlija sākuma, reaģējot uz eirozonas ražošanas aktivitātes izaugsmes pasliktināšanos un veselības aprūpes sektora uzņēmumu akcijas samazinājās.

Mittelbrandenburgische Sparkasse eksperts Maikls Kaplers saka, ka daudzi cilvēki saprot, ka makroekonomikas dati Eiropā nav tik labi kā gaidīts. Viņš uzsver, ka izaugsmes gaidas var mainīties strauji un, ņemot vērā, ka investoru vidū sarūk riska apetīte, šis tirgum varētu būt sāpīgs periods. Kaut arī Vācijas noskaņojuma dati ir sliktāki nekā gaidīts, līmenis aizvien ir augsts, un ECB mērķis ir novērst pasliktināšanos.

Jūlijā Vācijas ZEW Ekonomikas noskaņojuma indekss turpina samazināties, liecina jaunākie ZEW pētījumu centra dati.

Indekss mēneša laikā sarucis par 2,7 punktiem līdz 27,1 punktam. Ilgtermiņa vidējais rādītājs ir 24,7 punkti. Tādējādi indekss sarūk jau septīto reizi pēc kārtas.

«Vācija pēdējā laikā ir piedzīvojusi ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos – mazumtirdzniecības apjomi un ražošanas produkcijas apjomi ir sarukuši,» norāda ZEW prezidents – profesirs Klemenss Fuests.

Vācijas pašreizējās ekonomiskās situācijas vērtējums saruka par 5,9 punktiem līdz 61,8 punktiem. Indeksa vērtējums par eirozonu zaudēja 10,3 punktus, sasniedzot 48,1 punktu, bet pašreizējās situācijas raksturojuma indekss saruka par 3,8 punktiem līdz 31,5 punktiem.

Decembrī pirmo reizi piecu mēnešu laikā sarucis Vācijas bezdarba līmenis, uzlabojoties uzņēmēju noskaņojumam, raksta Bloomberg.

Bezdarbnieku skaits saruka par 15 tūkstošiem līdz 2,96 miljoniem. Novembrī bezdarbnieku skaits pieauga par 9000.

Kopējais bezdarba līmenis saglabājās nemainīgs – 6,9%.

Vācijas Centrālā banka Bundesbank paredz, ka iekšzemes kopprodukts nākamo mēnešu laikā piedzīvos spēcīgu izaugsmi pēc pērnā gada pēdējā ceturkšņa vājā kāpuma.

Decembrī Ifo uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 20 mēnešu augstākajam līmenim, uzņēmumiem gūstot ienākumus no eirozonas pakāpeniskās atveseļošanās un iekšējā pieprasījuma spēcināšanās.

Pērn Vācijā tika radīti vairāk nekā 230 tūkstoši jaunu darba vietu, daļēji arī pateicoties ārvalstu strādniekiem.

Otrdien eiro vērtība turpināja sarukt, reaģējot uz jaunākajiem Vācijas investoru noskaņojuma datiem, liecina Bloomberg dati.

Eiro kurss pret dolāru samazinājās par 0,3% līdz 1,33404 dolāriem par eiro. Tādējādi tā ir tuvu deviņu mēnešu zemākajai atzīmei – 1,3333 dolāriem, ko kurss sasniedza pagājušajā nedēļā.

Kā norāda CIBC World Markets eksperts Džeremijs Strečs, ja eiro vērtība šķērso 1,3330-35 dolāru atbalsta teritoriju, tā tuvāko dienu laikā var sasniegt 1,3295 dolāru atzīmi.

Db.lv jau rakstīja, ka augustā Vācijas investoru noskaņojums sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2012. gada, jo Ukrainas krīze un lēnā eirozonas atgūšanās ir pasliktinājusi Eiropas lielākās ekonomikas perspektīvas.

Eiropas ZEW ekonomikas izpētes centrs otrdien paziņoja, ka indekss, kas raksturo investoru un analītiķu gaidas un prognozē ekonomikas attīstību nākamo sešu mēnešu laikā, augustā sarucis līdz 8,6 punktiem, salīdzinot ar 27,1 punktu jūlijā. Indekss kopš septiņu gadu augstākā līmeņa sasniegšanas decembrī ir sarucis katru mēnesi. Pašreizējās situācijas indekss augustā samazinājās līdz 44,3 punktiem, salīdzinot ar 61,8 punktiem iepriekšējā mēnesī.

Jūlijā eirozonā pēdējo divu gadu laikā palielinājies ražošanas apjoms, tādējādi liecinot par pazīmēm, ka Eiropas monetārās savienības valstis uzsākušas recesijas pārvarēšanu.

Saskaņā ar finanšu pakalpojumu un analītikas kompānijas Markit provizoriskajām aplēsēm, Vācijas ražošanas indekss jūlijā sasniegs 50,3 punktus, tādējādi nonākot augstākajā līmenī pēdējo piecu gadu laikā. Iepriecinoši rezultāti paredzami arī Francijā (49,8 punkti – augstākais līmenis pēdējos divos gados). Markit savus datus apkopo, analizējot uzņēmumu iepirkumus (rūpniecības noskaņojuma indekss). Kopumā eirozonā indekss jūlijā sasniedzis 50,4 punktus.

Prognozes liecina, ka eirozonas ekonomika, kas kopš 2011. gada oktobra atrodas recesijā, jau šā gada trešajā ceturksnī varētu atjaunot izaugsmi, ko veicinātu situācijas uzlabošanās Vācijas ekonomikā, skaidro Wall Street Journal.

Kā jau prognozēts, eirozonas uzņēmēju un patērētāju noskaņojums augustā pakāpies, sasniedzot divu gadu augstāko līmeni, liecina jaunākie dati.

Noskaņojuma indekss pieaug jau ceturto mēnesi pēc kārtas un augustā sasniedzis 95,2 punktus, salīdzinot ar 92,5 punktus iepriekšējā mēnesī. Tādējādi indekss audzis vairāk, nekā līdz 93,8 punktiem, ko iepriekš prognozēja Bloomberg aptaujātie eksperti.

Indekss auga ražošanas, pakalpojumu, mazumtirdzniecības un patērētāju segmentos.

Db.lv jau rakstīja, ka augustā eirozonas inflācija sasniegusi 1,3%, liecina provizoriskie Eurostat aprēķini.

Tādējādi, salīdzinot ar jūliju, kad inflācija bija 1,6% līmenī, tā samazinājusies.

Šā gada otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika spēja tikt ārā no recesijas, iekšzemes kopproduktam salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaugot par 0,3%. Tikmēr gada skatījumā eirozonasekonomika otrajā ceturksnī sarukusi par 0,7%.

Aprīlī Vācijas biznesa vides noskaņojums sasniedza 10 mēnešu augstāko līmeni, kas liecina, ka Eiropas lielākās ekonomikas stāvoklis uzlabojas, pateicoties rekordlielajiem tirgus stimulēšanas pasākumiem un pievilcīgajam valūtas kursam, raksta Bloomberg.

Ifo institūta biznesa vides indekss pieauga jau sesto mēnesi pēc kārtas – no 107,9 punktiem līdz 108,6 punktiem. Pašreizējās situācijas raksturojums aprīlī sasniedza 113,9 punktus, salīdzinot ar 112,1 punktu martā, savukārt gaidu indekss saruka no 103,9 punktiem līdz 103,5 punktiem.

«Esmu optimistisks par Vācijas ekonomikas attīstību – tai patlaban ir zaļā gaisma – eiro ir zems un enerģētikas cenas ir samazinājušās,» saka ANB Amro Bank vecākā ekonomiste Alīne Šuilinga. Viņa gan piebilst, ka patlaban lielākais neskaidrības avots Eiropā ir Grieķijas situācija, kas var radīt pārtraukumu izaugsmē, ja attīstība nenotiek kā prognozēts.

Vācijas investoru noskaņojums negaidīti pieaudzis līdz augstākajam līmenim pēdējo trīs gadu laikā, signalizējot, ka Eiropas lielākā ekonomika atgriežas uz izaugsmes ceļa, raksta Bloomberg.

ZEW indekss, kurš atspoguļo investoru un analītiķu gaidas un tiek veikts, lai prognozētu ekonomikas attīstību sešus mēnešus uz priekšu, martā ir audzis līdz 48,5 punktiem, salīdzinot ar 48,2 punktiem februārī, kas ir augstākais rādītājs kopš 2010. gada aprīļa. Savukārt ZEW indekss, kas atspoguļo pašreizējo noskaņojumu, martā pieaudzis līdz 13,6 punktiem (februārī tas bija 5,2 punkti).

Vācijas centrālā banka prognozē, ka ekonomika šajā ceturksnī piedzīvos izaugsmi, pretstatā 0,6% kritumam pērnā gada nogalē. Kopumā šajā gadā Vācijas ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 0,4% apmērā, pretstatā ECB prognozētajam 0,5% eirozonas ekonomikas kritumam.

Otrdien Eiropas akciju tirgi pieauga līdz augstākajam līmenim kopš maija pēc tam, kad jaunākie dati liecināja par Vācijas investoru noskaņojuma straujāku uzlabošanos nekā gaidīts.

Stoxx Europe 600 pieauga par 0,4%, Vācijas DAX – par 0,7%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,6%, bet Francijas CAC 40 – par 0,3%.

Db.lv jau ziņoja, ka augustā ZEW indekss, kas raksturo investoru noskaņojumu, ir palēcies par 5,7 punktiem līdz 42 punktu atzīmei, kas ir augstākais līmenis kopš marta, liecina ZEW centra jaunākie dati.

Analītiķi prognozēja, ka indekss būs 39,1 punkts.

Indeksa lielais palēciens ir vēl viens signāls par Eiropas lielākās ekonomikas virzīšanos uz straujākas izaugsmes takas. To veicinājušas arī pozitīvākas nākotnes prognozes par eirozonas ekonomiku, kā arī lielo iekšzemes pieprasījumu Vācijā.

Šā gada jūlijā Vācijas uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies straujāk nekā gaidīts, norādot, ka šajā gadā Eiropas lielākā ekonomika piedzīvos straujāku izaugsmi, raksta MarketWatch.

Ifo indekss, kas raksturo prognozes attiecībā uz nākamajiem sešiem mēnešiem, pieauga no 102,1 punktam jūnijā līdz 102,4 punktiem jūlijā. Savukārt esošās situācijas vērtējums uzlabojās no 113,1 punkta līdz 113,9 punktiem.

Ifo biznesa noskaņojuma indeksa vērtība palielinājās no 107,5 punktiem jūnijā līdz 108 punktiem jūlijā. Ekspertu prognozēja, ka indekss sasniegs 107,5 punktus.

Ifo veidotāji norāda, ka uzņēmēju noskaņojums uzlabojās, jo mazinājās draudi par Grieķijas iziešanu no eirozonas.

Tāpat Vācijas kompānijas bija optimistiskākas par nākotnes biznesa perspektīvām, ņemot vērā vājāku eiro kursu, un par to lielākoties priecājās ražošanas uzņēmumi, kas bija orientēti uz eksportu.

Piektdienas rītā Eiropas akciju tirgos vērojams neliels pieaugums, savukārt Japānas akciju tirgos tirdzniecības sesija noslēdzās pozitīvā teritorijā.

Eiropas akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 Index no rīta pieauga par 0,4%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,2%, savukārt Vācijas DAX – par 0,32%.

Eiropas akciju tirgi pieaug, gaidot Vācijas biznesa noskaņojuma rādītājus un ASV datus par ilglietošanas precēm.

Japānas Topix Index pieauga par 0,5% līdz 1194,08 punktiem. Tiesa gan, pirms tam indekss piedzīvoja vērā ņemamas svārstības – pieauga par 3,3% un pēc tam atkal par tikpat samazinājās. Jāpiebilst, ka ceturtdien indekss saruka par 6,9%. Savukārt Nikkei 225 jauno tirdzniecības sesiju noslēdza par 0,9% augstāk nekā iepriekš – sasniedzot 14612,45 punktus.

Trešdien Eiropas biržas turpināja kāpumu, atslābstot Ķīnas problēmām un uzlabojoties Vācijas noskaņojuma rādītājiem.

Eiropas akciju tirgus indekss Stoxx Europe 600 palielinājās par 0,5%. Tiesa gan, indekss kopš 22. maija, kad Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke paziņoja par iespējamu monetārās stimulēšanas pasākumu bremzēšanu, ir krities par 9,5%, raksta Bloomberg. Šajā ceturksnī tas sarucis kopumā par 4,3%.

Lielbritānijas FTSE 100 trešdien pakāpās par 0,44%, Francijas CAC 40 – par 0,84%, bet Vācijas DAX – par 1,01%.

Jāpiebilst, ka arī daļa Āzijas biržu indeksu dienu noslēdza ar plusiem, Shanghai Shenzhen CSI 300 Index palielinoties par 0,13%, bet Hongkongas Hang Seng – par 2,43%.

Piektdienu Eiropas akciju tirgi sāka ar nelielu samazinājumu, gaidot ASV mazumtirdzniecības un patērētāju noskaņojuma datus.

Akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 indekss saruka par 0,23%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,2%, Francijas CAC 40 – par 0,13%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,28%.

Ceturtdien Stoxx Europe 600 nokrita no vairāk nekā piecu gadu augstākā līmeņa pēc tam, kad jaunākie dati uzrādīja lielāku eirozonas ražošanas apjomu kritumu nekā tika prognozēts.

Piektdien saruka arī Āzijas biržu indeksi, investoriem gaidot nākamās nedēļas ASV Federālo Rezervju sistēmas sanāksmi, kurā varētu samazināt monetārās stimulēšanas programmas apjomu.

MSCI Asia Pacific indekss samazinājās par 0,7%, Shanghai Composite saruka par 0,8%, Taivānas Taiex – par 0,7% un Hong Kongas Hang Seng – par 0,5%.