Gandrīz desmitgadi pēc globālās finanšu krīzes banku sektors aizvien ir ar nepatīkamu pārsteigumu potenciālu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Lai gan pēdējā apmēram gada laikā, lūkojot pēc iespējamā nākamās finanšu ķibeles epicentra, analītiķu aizdomas ir bijušas vērstas Itālijas finanšu sektora virzienā (un pilnīgi pamatoti), līdz ar Deutsche Bank (DB) uzlikto milzīgo sodu ASV, tramīgākās investoru daļas ardievām un minējumiem par bankas kapitāla pietiekamību patiesības brīdis visai paradoksālā kārtā ir pienācis Vācijai. Paradoksāli tas ir tāpēc, ka Vācijas valdība un centrālā banka pēdējos deviņus gadus ir bijusi ļoti greizsirdīga pret nodokļu maksātāju naudas iesaisti banku glābšanā, uzsverot, ka problēmās iekļuvušajiem ir jāprot pašiem sevi no tām «izpirkt», un tas ir ticis attiecināts gan uz pašu mājām, gan Eiropas mērogā.
Īstenība gan ir drusku sarežģītāka, un, publiskajā retorikā skandējot par akcionāru atbildību u.tml., Berlīne savu finanšu sektoru ir balstījusi no sākta gala un ļoti aktīvi. Jau 2008. gadā pašmāju banku noturēšanai līdzsvarā tika iezīmēti 500 mljrd. eiro, no kā lauvastiesa bija kredītu garantijām, 80 mljrd. – rekapitalizācijai, valdībai pārņemot problemātisko banku daļas, un 20 mljrd. – zaudējumu segšanai.
Vācijā tika radīta arī pamatīga daļa no finanšu krīzes laikā Eiropā «sliktajās bankās» nošķirtajiem aktīviem.
Visu rakstu Vācijā patiesības brīdis: kurš maksā par stabilitāti lasiet 6. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.