VID Muitas kriminālpārvalde kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūta divus kriminālprocesus par juvelierizstrādājumu kontrabandu 50 000 latu apmērā

Ar vienas nedēļas intervālu – šī gada 15. un 22. augustā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja divus kriminālprocesus par vairāk kā 50 000 latu vērtu zelta un sudraba juvelierizstrādājumu kontrabandu.

Viens no kriminālprocesiem tika uzsākts šī gada jūnijā, kad VID Muitas kriminālpārvaldes darbinieki lidostā Rīga aizturēja kādu Lietuvas pilsoni, kurš nedeklarējot centās Latvijas Republikas muitas teritorijā ievest aptuveni divus kilogramus zelta un sudraba juvelierizstrādājumu 20 000 latu vērtībā.

Minētā persona šķērsoja lidostas zaļo koridoru, tādējādi apliecinot, ka viņa bagāžā nav deklarējamu preču. Taču, pārbaudot personas bagāžu, VID darbiniekiem radās aizdomas par iespējamu kontrabandu un tika nolemts veikt personas apskati. Tās laikā tika atklāts, ka aizturētais ar elastīgām saitēm potīšu daļā zem biksēm ir piestiprinājis divus maisiņus, kuros atrodas dažāda veida zelta un sudraba juvelierizstrādājumi. Pārkāpējs juvelierizstrādājumus bija iegādājies Turcijā un tos bija paredzēts realizēt viņa paziņam piederošā uzņēmumā Lietuvā. Kriminālprocess kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīts pēc Krimināllikuma 190. panta 2. daļas – par kontrabandu lielā apmērā.

Juvelierizstrādājumu ražotāja un tirgotāja AS "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca" gatavojas pārtraukt akciju kotēšanu biržā "Nasdaq Riga", teikts uzņēmuma paziņojumā biržai.

Lai lemtu par šo jautājumu, šā gada 6.oktobrī plkst.10 sasaukta "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" ārkārtas akcionāru sapulce, kas notiks Rīgā, Terēzes ielā 1.

Akcionāru sapulces darba kārtībā ir viens jautājums - par "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Gadījumā, ja izsludinātajā sapulcē tiks pieņemts lēmums izslēgt "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" akcijas no regulētā tirgus, saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām, akcionāriem, kuri būs balsojuši "par" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus būs jāizsaka pārējiem akcionāriem obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

Pēc "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" valdes aprēķiniem šajā gadījumā vienas "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" akcijas atpirkšanas cena būs ne mazāka kā 0,2665 eiro par vienu akciju.

Svētdien, 24.februārī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes darbinieki lidostā Rīga aizturējuši kādu laulāto pāri, kurš nedeklarējot centās Latvijas Republikas muitas teritorijā ievest aptuveni četrus kilogramus zelta juvelierizstrādājumu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Minētās personas šķērsoja lidostas zaļo koridoru, tādejādi apliecinot, ka to bagāžā nav deklarējamu preču. Taču, veicot personu bagāžas kontroli un pārbaudot viņu personīgās mantas, VID darbinieki atrada aptuveni četrus kilogramus zelta gredzenu, auskaru, ķēdīšu un citu juvelierizstrādājumu. Pārkāpēji juvelierizstrādājumus bija iegādājušies Turcijā, lai vēlāk tos tirgotu sievietei piederošajā uzņēmumā Latvijā. Saskaņā ar preču rēķinu juvelierizstrādājumu vērtība ir 73280 ASV dolāri.

Par konstatēto pārkāpumu 2008.gada 25.februārī VID uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 190.panta 3.daļas par personu grupā veiktu kontrabandu lielā apmērā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šogad pirmajā pusgadā sākusi 550 kriminālprocesus, bet no citām tiesībsargājošām iestādēm saņēmusi astoņus kriminālprocesus, liecina VID informācija.

Kriminālvajāšanas sākšanai pirmajā pusgadā Nodokļu un muitas policija ir nosūtījusi 123 kriminālprocesus.

2020.gada pirmajā ceturksnī tika sākti 335 kriminālprocesi, no citām tiesībsargājošām iestādēm saņemti trīs, bet kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīti 57 kriminālprocesi.

2019.gadā kopumā VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde sāka 1234 kriminālprocesus, bet no citām tiesībsargājošajām iestādēm saņēma 22 kriminālprocesus. Kriminālvajāšanas sākšanai 2019.gadā Finanšu policija nosūtīja 251 kriminālprocesu.

Viens no lielākajiem Baltijas juvelierizstrādājumu ražotājiem Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca šodien publicēja savus šā gada trīs ceturkšņu finanšu rezultātus, kas atklāja, ka uzņēmuma peļņa trīskāršojusies, liecina kompānijas sniegtā informācija NASDAQ OMX Riga biržai.

Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca gada deviņos mēnešos nopelnījusi 33,5 tūkst. latu, kas ir par 23 tūkst. Ls vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar apgājušo gadu krasi pieaudzis arī uzņēmuma apgrozījums – par 58,5% līdz 280 tūkst. Ls.

Nākotnē Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca plāno piesaistīt partnerus no Eiropas savienības valstīm un Krievijas jaunu juvelierizstrādājumu modeļu izgatavošanai, kā arī izvērst sadarbību ar vairumtirgotājiem Latvijā. Tāpat tiek plānots apsekot un veidot sadarbību ar mazajiem uzņēmuma produkcijas patērētājiem. Viens no galvenajiem uzdevumiem esot izstrādāt jaunu reklāmas konceptu, kurš veicinātu produktu atpazīstamību Latvijas tirgū, informē uzņēmuma valde.

Valsts ieņēmumu dienests nosūtījis kriminālvajāšanai kriminālprocesu par vairāk nekā 9 kg juvelierizstrādājumu kontrabandu, liecina dienesta sniegtā informācija medijiem.

Šā gada 25.oktobrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde nosūtījusi kriminālvajāšanai kriminālprocesu par dārgmetālu juvelierizstrādājumu, kuru kopējā muitas vērtība ir gandrīz 66 tūkstoši latu, kontrabandu. Kriminālprocess tika uzsākts 2007.gada 28. jūnijā pēc Krimināllikuma 190. panta 2.daļas par kontrabandu lielā apmērā.

Šā gada 28 jūnijā VID darbinieki veica kontroles pasākumus Starptautiskajā lidostā Rīga, kuru laikā pārbaudīja ielidojušos pasažierus, kuri šķērsoja muitas robežu pa "zaļo koridoru". Pārbaudīja arī kāda Latvijas Republikas pilsoņa, kurš ielidoja no Stambulas, personīgo bagāžu. Tajā tika atrasts liels daudzums juvelierizstrādājumu, kuru kopējais svars ir 9130,52 grami un preču kopējā muitas vērtība 65 991,29 LVL.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu par 889 gramiem zelta juvelierizstrādājumu kontrabandu. Jāmin, ka šā gada sākumā Latvijas teritorijā zeltu mēģināja ievests kāds Igaunijas pilsonis.

Janvāra beigās, veicot muitas un robežkontroli vilcienā Maskava-Rīga, Valsts robežsardzes darbinieki pamanīja, ka vienam no pasažieriem ir izrakstīts Eiropas apcietinājuma orderis. Tika noskaidrots, ka Igaunijas iedzīvotājs ir izsludināts tā saucamajā «Interpola meklēšanā» par bruņotu juvelierizstrādājumu veikala aplaupīšanu Somijā, bandas sastāvā, pielietojot vardarbību - sasienot veikala personālu un klientus un draudot ar šaujamieročiem.

Veicot personas kratīšanu, viņa kabatās tika atrasti zelta izstrādājumi - daži gredzeni un divi zelta atlējumi. Zelta lējumi bija veidoti amatnieciski, pārkausējot vienā lējumā vairākus juvelierizstrādājumus ar visiem dārgakmeņiem. Iespējams, tas darīts, lai apgrūtinātu nolaupīto juvelierizstrādājumu atpazīšanu.

Veicot padziļināto muitas kontroli kādam Latgalē apturētam autofurgonam, atklāti vairāk nekā 10.2 miljoni kontrabandas cigarešu.

Autofurgons, kuru vadīja kāds Latvijas pilsonis, valsts robežu šķērsoja Grebņevas muitas kontrolpunktā, taču drīz pēc iebraukšanas Latvijas teritorijā to aizturēja VID Muitas kriminālpārvaldes darbinieki, Db.lv informē VID. Krava aizturēta ceturtdien, 24. jūlijā, ap pulksten 7 no rīta.

Atverot furgonu, konstatēja, ka pavaddokumentos norādītās preces – būvniecībā izmantojama siltumizolācijas materiāla putupolistirola vietā atrodas liels daudzums Jin Ling un EB zīmola cigarešu ar Krievijas Federācijas akcīzes markām un Regal King Size un L&M cigaretes bez akcīzes markām, kā arī cigarešu papīrs, folija, līme un ierīce, ko, iespējams, bija paredzēts izmantot cigarešu izgatavošanai. Saskaņā ar pavaddokumentiem kravas nosūtītājs bija kāds Krievijas Federācijas uzņēmums un kravu tranzītā bija paredzēts vest uz Lietuvu. Cigaretes, visticamāk, bija paredzēts realizēt Eiropas Savienības teritorijā.

Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca kopš 2011. gada marta kļuvusi par oficiālo pārstāvi Spāņu firmas zīmolam Aragon Carmon un līdz ar to Latvijas tirgū piedāvā juvelierizstrādājumus no sudraba ar Swarovski kristāliem.

Par to liecina kompānijas sniegtā informācija. Šī sadarbība tika sākta, lai paplašinātu piedāvāto juvelierizstrādājumu sortimentu, sacīts Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas 2010. gada finanšu pārskatā. Tajā arī minēts, ka kompānija, ņemot vērā pasaules finansiālas krīzes nosacījumus, plāno attīstīt jaunas iespējas biznesam, tajā skaitā piesaistīt partnerus no Eiropas savienības valstīm un Krievijas jaunu juvelierizstrādājumu modeļu izgatavošanai, izveidot krietni lielākas sadarbības iespējas ar vairumtirgotājiem Latvijā, kā arī apsekot un veidot sadarbību ar mazajiem patērētājiem.

Interneta vietnē atrodamā informācija liecina, ka Spānijas kompānija Aragon Carmona ir ģimenes uzņēmums ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi sudraba rotaslietu ražošanā.

Lai nodrošinātu juvelierizstrādājumu tirgotāja SIA Grenardi biznesa attīstību un mērķu īstenošanai nepieciešamos apgrozāmos līdzekļus, Luminor banka uzņēmumam piešķīrusi 1,5 miljonus eiro aizdevumu.

SIA Grenardi nodarbojas ar augstas klases juvelierizstrādājumu tirdzniecību. Ar ekskluzīvām tiesībām uzņēmums pārstāv vairākus labi pazīstamus un prestižus starptautiskus rotaslietu zīmolus. Grenardi ir izveidojis arī vairākus savus zīmolus, piemēram, klasisko briljantu kolekciju Due, rotaslietu kolekciju sadarbībā ar bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu VVF Rotājies Latvija, izsmalcinātu un mūsdienīgu zīmolu Lilly Spring, juvelierizstrādājumu kolekcijas bērniem u.c.

“Grenardi ir juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls Latvijā ar plašu piedāvājuma klāstu, ko nākotnē plānots vēl paplašināt. Uzņēmumam ir svarīgi saviem klientiem nodrošināt visaugstāko servisu. Ar bankas piešķirto finansējumu plānojam to vēl vairāk attīstīt, tajā skaitā tuvākajos gados atverot jaunas tirdzniecības vietas Rīgas centrā,” saka SIA Grenardi valdes locekle Alīna Spriņģe.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai vēstuli ar lūgumu izvērtēt, vai, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijai uzsākot kriminālprocesus pret biroja darbiniekiem, nenotiek nepamatota un prettiesiska vēršanās pret biroja amatpersonām ar mērķi ietekmēt iestādes darbību kopumā.

KNAB informējis Ģenerālprokuratūru par daudziem gadījumiem, kuros, reaģējot uz KNAB kopš 2003.gada sniegto informāciju par iespējamo nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās, VID veiktās darbības un lēmumi norāda uz dienesta nekonsekvento rīcību amatpersonu deklarāciju pārbaudē.

Daudzām amatpersonām, tostarp ministram, kādas pašvaldības vadītājam, VID ļāvis precizēt valsts amatpersonu deklarāciju ienākumu sadaļu, pieņēmis amatpersonu iesniegumus ar lūgumu izdarīt grozījumus viņu valsts amatpersonu deklarācijās un atļāvis to darīt arī attiecībā uz iepriekšējiem gadiem vairāku simtu tūkstošu vai miljonu latu apmērā.

Valsts policija (VP) kopš 2016.gada saņēmusi vairākus simtus iesniegumu par iespējamām nelikumīgām darbībām maksātnespējas procesu gaitā un kopš tā laika likumsargi prokuratūrai rosinājuši sākt kriminālvajāšanas pret 50 maksātnespējas administratoriem, skaidroja VP.

2016.gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 34 epizodēm pret 16 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosinājusi sākt kriminālvajāšanu par krāpšanu, piesavināšanos un dokumentu viltošanu.

Pagājušā gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 45 epizodēm pret 27 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosināja sākt kriminālvajāšanu par piesavināšanos, tiesas nolēmuma neizpildīšanu, patvarību, maksātnespējas procesa kavēšanu, dokumentu viltošanu, izspiešanu organizētā grupā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

2018.gada piecos mēnešos VP kriminālvajāšanai ir nosūtījusi septiņus kriminālprocesus ar 13 epizodēm pret septiņiem maksātnespējas administratoriem par piesavināšanos. Šogad VP sākti četri kriminālprocesi pret maksātnespējas administratoriem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vēlas sakārtot Austrumu robežas novērošanu atbilstoši mūsdienu prasībām, šodien ēnu ekonomikas apkarošanai veltītā konferencē sacīja VID vadītāja Ināra Pētersone.

Viņa stāstīja, ka VID vēlas nodrošināt iespēju no sava centrālā biroja Rīgā, Talejas ielā, redzēt to, kas notiek uz robežas.

Kontrabanda caur ārējo robežu ļoti izkropļo tirgu, tāpēc kontrole ir jāpastiprina, skaidroja VID amatpersona.

VID vēlas arī izveidot kinologu un darba suņu apmācību bāzi. Kinologu un darba suņu pakalpojumu izmantošana ir dārga, taču apmācītie suņi spēj to, ko cilvēki nevar, paskaidroja VID vadītāja.

Pērn VID Muitas policijas pārvalde ir sākusi 272 kriminālprocesus, no citām struktūrām saņēmusi 18 kriminālprocesus, bet kriminālvajāšanas sākšanai nosūtījusi 89 kriminālprocesus. Tāpat Muitas policijas pārvalde pērn sastādījusi 25 administratīvā pārkāpuma protokolus.

Šā gada pirmajā pusgadā AS Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca apgrozījums sasniedzis 281 tūkstoti latu, kas ir par 26% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga.

Uzņēmuma peļņa jūnija beigās sasniegusi 24,9 tūkstošus latu, kas ir ievērojami mazāk nekā pirms gada, kad uzņēmums bija nopelnījis 47 tūkstošus latu.

Sabiedrības valdes priekšsēdētājs ir Vladimirs Cadovičs, bet pārējie valdes locekļi - Aleksandrs Struļevičs un Aleksandrs Ančevskis.

AS Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca nodarbojas ar dārgmetālu apstrādi, juvelierizstrādājumu ražošanu un remontu.

Kā liecina dati NASDAQ OMX Riga, uzņēmuma lielākā akcionāre ir Marija Ančevska, kurai pieder 32,47% Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas akciju. 24,46% pieder Igoram Istominam, bet 11,21% Vladimiram Cadovičam. Savukārt SIA Maleks S pieder 5,35% kompānijas akciju.

Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca šā gada pirmos trīs ceturkšņus spējusi noslēgt ar 10,4 tūkst. Ls lielu peļņu, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā. Jāpiebilst, ka attiecīgo periodu pērn uzņēmums noslēdza ar ievērojamiem zaudējumiem 47 tūkst. Ls apmērā.

Tiesa gan, salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies uzņēmuma apgrozījums – par 3,3% līdz 176,8 tūkst. Ls.

Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas valde skaidro, ka Latvijas ekonomikas lejupslīde radījusi juvelierizstrādājumu pieprasījuma samazināšanos. Tomēr sakarā ar strauju zelta cenu kāpumu, rūpnīca ir gatava veikt produkcijas sortimenta analīzi un sortimenta maiņu. Tiekot meklētas arī iespējas piesaistīt partnerus no Eiropas Savienības valstīm un Krievijas jaunu juvelierizstrādājumu modeļu izgatavošanai.

Jāpiebilst, ka šodien Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas akcijas cena Rīgas biržā pieauga par 16,67% līdz 0,07 Ls.

Uzņēmums laika posmā no 2006. gada līdz 2008. gada aprīlim bija deklarējis darījumus ar Krievijas, Baltkrievijas un Moldovas uzņēmumiem par zirgu eksportu aptuveni 50 000 latu vērtībā. Tomēr attiecīgo valstu muitas dienesti neapstiprināja, ka zirgi ir ievesti.

Šī gada septembrī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes darbinieki, veicot importa un eksporta darījumu analīzi, konstatēja faktus, kas izraisīja aizdomas par kāda Valmieras rajonā reģistrēta Latvijas uzņēmuma nelikumīgām darbībām saistībā ar zirgu eksportu.

Par konstatēto faktu šī gada 17. septembrī VID Muitas kriminālpārvaldē uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 190. panta 2.daļas par, iespējamo kontrabandu. Pagaidām izmeklēšanas interesēs plašāka informācija netiek sniegta.

Zīmīgi, ka Valmieras rajonā atrodas arī Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja amatpersonai Jurim Jurašam piederošā Burtnieku zirgaudzētava. Jau iepriekš izskanējušas aizdomas par šī uzņēmuma darījumiem ar SIA Vidzemes darījumu centrs, kas, iespējams saistīta ar šī gada martā atklāto 6.5 milj. Ls naudas atmazgāšanas shēmu.

VID Muitas kriminālpārvaldes uzsākto kriminālprocesu ietvaros šā gada pirmajos trijos mēnešos izņemti teju 140 kilogrami dažādu narkotisko vielu, kas ir lielākais VID Muitas kriminālpārvaldes pastāvēšanas laikā izņemto narkotiku daudzums ceturkšņa laikā.

Muitas pārvaldes amatpersonām sadarbojoties ar VID Muitas kriminālpārvaldes speciālistiem, martā lidostā Rīga tika atklāti gandrīz 10 kilogrami sevišķi bīstamām narkotiskām vielām pielīdzināmas psihotropās vielas mefedrona.

Savukārt pateicoties VID kinologu un darba suņu sekmīgajam darbam, pirmajā ceturksnī aizturēti aptuveni 2,8 kilogrami dažādu narkotisko vielu.

Tās galvenokārt atklātas, veicot pasažieru muitas kontroles pasākumus lidostā un pārbaudot pasta sūtījumus, kā arī kontroles pasākumos sadarbībā ar VID Muitas kriminālpārvaldi, Valsts policiju un Ieslodzījumu vietu pārvaldi.

Kriminālvajāšanas uzsākšanai VID Muitas kriminālpārvalde pirmajā ceturksnī nosūtījusi 45 kriminālprocesus, kas ir teju divas reizes vairāk nekā pērn tādā pašā periodā.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies – turpat katrs trešais, jeb 30 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies.

2019. gadā 26%, bet pērn 32% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmu kontrabandas preču pirkšanu. Vienlaikus turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka nav pirkuši kontrabandas preces, – to norāda 78% aptaujāto, salīdzinot ar 77% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).

Tāpat būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ja pērn šāda informācija bija 36% aptaujātajiem, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju zina, kur nepieciešamības gadījumā varētu kontrabandas preces nopirkt, kas vērtējams pozitīvi. Arvien galvenā iedzīvotāju motivācija iegādāties kontrabandas preces ir šo preču ievērojami zemākā cena.

Aizvakar Ekonomikas policijas pārvaldes (EPP) darbinieki aizdomās par Šveices pulksteņu un juvelierizstrādājumu kontrabandu aizturēja 1967.gadā dzimušu vīrieti, liecina sniegtā informācija medijiem.

Šā gada 30.janvārī, lidostā Rīga Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes EPP darbinieki sadarbībā ar VID Rīgas muitas reģionālās iestādes MNPND Lidostas FKS un lidostas Rīga drošības dienesta darbiniekiem operatīvās meklēšanas pasākumu kompleksa laikā aizdomās par lielu daudzumu ekskluzīvu preču - Šveicē ražotu rokas pulksteņu, juvelierizstrādājumu nelegālu (nedeklarējot) ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā aizturēja 1967.gadā dzimušu vīrieti.

Pie aizturētā vīrieša policijas darbinieki atrada un atsavināja Franck Muller, Piaget Šveicē ražotus rokas pulksteņus un Piaget juvelierizstrādājumus ar briljantiem. Kopējā izņemto preču vērtība ir aptuveni 157.500 EUR.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nākamgad varētu pabeigt izmeklēšanu un virzīt kriminālvajāšanai vieno no biroja apjomīgajām lietām, proti, tā saucamo Daimler lietu. Tā norāda biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks. Tomēr pagaidām vēl nav zināms, kad konkrēti tas varētu notikt.

Viņš atzīmēja, ka viena no KNAB prioritātēm nākamajā gadā ir apjomīgo krimināllietu virzīšana uz prokuratūru. Tomēr konkrēti kādas vēl lietas varētu tikt nākamgad virzītas viņš nosaukt nevarēja. Tas būšot atkarīgs no informācijas apjoma, kas tiks saņemts un vēl jāsaņem no citām valstīm. J. Streļčenoks arī piebilda, ka KNAB neesot ieinteresēts vilcināties vai kā citādi kavēt lietu nodošanu kriminālvajāšanai.

Kriminālprocesu KNAB ierosināja 2010.gadā par to, ka Vācijas autobūves koncerna Daimler AG meitasuzņēmuma Evo Bus GmbH amatpersonas laikā no 2002.gada jūlija līdz 2006.gada decembrim par 117 autobusu Mercedes Benz iegādes organizēšanu Rīgas pašvaldības vajadzībām, izmantojot personu un firmu starpniecību, nepamatoti paaugstināja iepirkuma cenu un nelikumīgi ieguva līdzekļus nelikumīgiem maksājumiem valsts amatpersonām par iepirkuma nodrošināšanu.

Ja pirms dažiem gadiem juvelierizstrādājumu pirkšana internetā un saņemšana pakomātā vai ar kurjeru būtu bijis pārsteigums daudziem, tad tagad to iegāde ir viegla un ērta pat neizejot no mājām. Mūsdienu e-komercijas dalībnieki nodrošina saviem klientiem iespējami labāko, patīkamāko un drošāko pieredzi, tāpēc juvelierizstrādājumi internetā ir pieejami vien ar dažiem klikšķiem no jebkuras vietas pasaulē, kur pieejams interneta savienojums. Kā iegādāties rotaslietas droši, lasi turpinājumā!

Kā pārbaudīt, vai juvelierizstrādājumu internetveikals ir drošs?

Lai iepirktos internetā, ir jābūt uzmanīgam un, pirms veikt tajā pasūtījumu, jāizdara priekšizpēte par konkrēto internetveikalu. Pārbaudi šīs lietas, lai pārliecinātos par drošību un izvairītos no nepatīkamām situācijām:

● SSL sertifikāts – tas ir digitāls drošības sertifikāts, kas ir nepieciešams droša, šifrēta savienojuma nodibināšanai, nodrošinot, ka apmeklētāja datus nevar pārtvert un nolasīt kāds cits. Sertifikāta esamība ir jāpārbauda pirms veikt reģistrēšanos vai iepirkšanos jebkurā internetveikalā. To var izdarīt apskatot, vai mājaslapas adreses sākumdaļa ir mainījusies no http:// uz https://. Par to, ka mājaslapa ir droša un šifrēta, liecina arī atslēgas slēdzenes simbols mājaslapas rīkjoslā pirms adreses nosaukuma;

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Bruņotas laupīšanas laikā no viesnīcas Kannās, Franču Rivjērā, nozagti juvelierizstrādājumi aptuveni 40 miljonu eiro vērtībā.

Francijas policija atklājusi, ka zādzība notikusi svētdienas rītā Karltonas viesnīcā, kur norisinās juvelierizstrādājumu izstāde. Pagaidām nav skaidrs, kam nozagtie juvelierizstrādājumi piederējuši, bet izstādi organizēja Krievijas izcelsmes Izraēlas miljardierim, ar Vladimiru Putinu saistītajam Ļevam Levievam piederošā juvelierdarbnīca Leviev. Policija uzsākusi izmeklēšanu.

Bruņotās zādzības laikā neviens nav cietis. Noziedznieks iegājis viesnīcā un, piedraudot ar šaujamieroci, juvelierizstrādājumus salicis portfelī un neviena netraucēts devies projām, sacījuši aculiecinieki.

Šā gada maijā Kannās jau notika divas vērienīgas juvelierizstrādājumu zādzības. Kannu Kinofestivālu apmeklējošo slavenību ballītes laikā tika nozagta kaklarota 1,9 miljonu eiro vērtībā, bet nedēļu pirms tam tika nozagtas aktieriem paredzētās dārglietas vairāk nekā viena miljona ASV dolāru apmērā.