Būvkompānijā Skonto būve pērn slimības lapu skaits ir pieaudzis trīs reizes, un pabalstos uzņēmums izmaksāja 100 - 200 tūkst. Ls. Mēbeļu ražotāja Bolderāja Serviss līdzīpašnieks un direktors Arvis Purs norādīja, ka pērn uzņēmumā par 60% pieaudzis slimoto darba stundu skaits.
"Kā lai konkurē kaut vai ar Lietuvas ražotājiem, ja Lietuvā valsts apmaksā slimības lapas no otrās slimošanas dienas, kamēr Latvijā pirmās divas nedēļas šis slogs jānes darba devējam un tikai pēc tam šo stafeti pārņem valsts?" jautā A. Purs. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ Bolderāja Serviss savu trešo mēbeļu ražošanas līniju izvietos ārpus ES netālu no kokskaidu plātņu ražotnes.
Sezona pie durvīm
Līdz ar būvniecības sezonas sākšanos atkal varētu sekot nākamais celtnieku slimošanas epidēmijas vilnis, uzskata nozares pārstāvji. Kā pagājušajā gadā pacēlām algas, tā sākās šis vilnis, Db stāstīja būvkompānijas Skonto būve prezidents Guntis Rāvis. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn slimības lapu skaits uzņēmumā pieauga aptuveni trīs reizes.
Viņš minēja, ka darbinieki izmanto situāciju, ka algas tiek maksātas oficiāli, un slimo ilgi. G. Rāvis uzsvēra, ka var jau gadīties, ka cilvēks ir bijis slims, bet ir daļa, kas slimības laikā piehaltūrē privātajā sektorā.
Db noskaidroja, ka arī Igaunijā par pirmo slimošanas dienu netiek nekas maksāts, bet sākot ar otro dienu, slimības lapas apmaksā valsts.
Daļai simulantu ārsti izraksta A slimības lapas (spēkā līdz 14. darba nespējas dienai), taču tas, cik lielus zaudējumus šāda veida simulācija nodara, nav aplēšams, jo šīs slimības lapas paliek pie konkrētā darba devēja.
Daži ārsti
Lai gan G. Rāvim neesot pierādījumu, pārlūkojot iesniegtās slimības lapas, tajās parādoties tikai dažu ārstu paraksti, kas liekot domāt, ka tā jau ir iestrādāta sistēma un slimības lapas tiek nopirktas. Arī Arčers sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Noriņa piebilda, ka epidēmijas parādās brīžos, kad termiņi klauvē pie durvīm. Ir gadījumi, kad slimības lapas iesniedz vesela brigāde, bet šos dokumentus parakstījusi viena ārste. Uzņēmums ir vērsies Medicīniskās aprūpes un darbaspēju ekspertīzes kvalitātes un kontroles inspekcijā (MADEKKI), bet inspekcijā norāda, ka viss ir likumīgi. "Jājautā, kas notiek. Vai MADEKKI ir pārpludināts ar iesniegumiem?" retoriski prasīja V. Noriņa. "Nolaižas rokas, ja uzņēmējs maksā visus nodokļus, tas ir divkārt sāpīgi. Jūtamies kā muļķi," piebilda viņa.
Jāatbild ārstiem
"Ārstiem ir jāatbild, ko dara," uzskata G. Rāvis. Viņš piebilda, ka būtu nepieciešams dienests, kas pārbaudītu izsniegtās slimības lapas, jo pēc pēdējām prognozēm algas turpinās pieaugt, tādējādi arī slimotāju skaits varētu palielināties. Db jau vairākkārt ziņoja, ka ne tikai būvniecībā, bet arī citās nozarēs pērn ievērojami pieauga darba algas.
"Darba likums darba devējiem nosaka pienākumus, bet darba ņēmējiem tiesības," uzskata būvkompānijas RBSSKALS valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns. "Konkrētas receptes nav, kā valsts varētu līdzēt šai situācijā," norādīja viņš un piebilda, ka tas vairāk ir katra darbinieka audzināšanas un godaprāta jautājums. Taču, viņaprāt, valsts varētu nākt pretī uzņēmējiem un maksāt slimības lapu vismaz no astotās dienas, nevis tikai no piecpadsmitās. "Tā būtu mazā palīdzīgā rociņa no valsts puses," minēja viņš.
Savi ieroči
Daļa uzņēmēju vairs necer, ka valsts varētu ko izdarīt, lai nebūtu šādas situācijas, tādēļ ķērušies pie saviem ieročiem. Lai cīnītos ar simulantiem, RBSSKALS rīko sava veida reidus. RBSSKALS darbinieki brauc pie slimniekiem uz mājām, un bieži vien gadoties, ka slimnieka mājās nemaz neesot. Arī Arčers ieviesis savus kontroles mehānismus. V. Noriņa gan neatklāja, kādus, vien norādīja, ka ne visi cilvēki, kas saslimst, tiek turēti aizdomās, taču, ja tas atkārtojas un notiek periodiski - tā ir pazīme, ka slimības lapas izsniegtas nepamatoti.
Pirmie soļi sperti
No šā gada janvāra spēkā ir stingrāka darba nespējas lapu izsniegšanas kārtība.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par darba nespējas lapu izsniegšanas kārtību paredz, ka gadījumos, kad nodarbināto darbnespēja ilgst vairāk par 45 dienām, ģimenes ārstam pacienti ir jāsūta pie citiem ārstiem speciālistiem, kas 30 dienu laikā izvērtē, vai darba nespēja ir jāturpina vai jāpārtrauc. Savukārt tad, ja pacients slimo pusgadu vai ilgāk, ģimenes ārstam viņš jāsūta uz Veselības un darba spēju ekspertīzes ārstu komisiju, kas lemj par invaliditātes noteikšanu.
Db vēstīja (02.06.2006.), ka Labklājības ministrija ieteica ģimenes ārstam uzlikt par pienākumu pie ārsta speciālista pacientu nosūtīt pēc 60 dienu darbnespējas, savukārt uzņēmēji pauda, ka darbnespējas termiņam, pēc kura pacienti jānosūta pie cita speciālista, nevajadzētu pārsniegt trīs nedēļas vai mēnesi. "45 dienas ir kompromiss," norāda grozījumu ierosinātājas - Veselības ministrijas pārstāve Egita Pole. To, ka slimības lapu izrakstīšanas un apmaksas sistēma ir jāpārskata, uzsvēra arī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (Db, 12.10.2006.).
Lai arī uzņēmēji uzskata, ka Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija (MADEKKI) pietiekoši kvalitatīvi neveic sūdzību par izsniegtajām darba nespējas lapām pamatotības kontroli, statistika liecina, ka to sūdzību īpatsvars, kas ir atzītas par pamatotām, pieaug. "Turklāt MADEKKI kapacitāte šo uzdevumu veikšanai tiek palielināta jau tagad un tiks arī turpmāk," norāda E. Pole. "Aizdomas par lapu nepamatotību ir gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, gan darba devējiem. Tagad katru mēnesi izvērtējam vismaz 20 lapas. Pēdējā laikā sevišķi daudz par, viņuprāt, nepamatotu darbnespējas piešķiršanu sūdzas uzņēmēji," atzīst MADEKKI vadītājas palīdze uzskaites un analīzes jautājumos Sandra Mežsarga.
Uz jautājumu, vai Finanšu ministrijai nav kādi ierosinājumi, kā risināt problēmu ar to, ka daļa darbinieku saņem slimības pabalstu un paralēli citur nelegāli veic darbu, no kā nodokļi netiek maksāti, Db ministrijā saņēma izvairīgu atbildi - par šī jautājuma risināšanu atbildot citas ministrijas. Labklājības ministrija norāda, ka izmaiņas varētu nest Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns.
