Finanšu grūtībās esošā Kirgizstāna gatavojas dārgam tiesas procesam, kas vērsts pret baņķieri un jaundibinātās Eināra Repšes biedrības locekli Valēriju Belokoņu, turklāt valsts nevar atļauties to zaudēt. Tajā pat laikā arī atkāpšanās no apsūdzībām nav pieļaujama, ņemot vērā politiskos riskus.

Briestošās tiesvedības centrā ir Latvijā zināmais baņķieris un uzņēmējs Valērijs Belokoņs, kurš Anglijā ir pazīstams kā jaunais filantrops un futbola kluba līdzīpašnieks. Savukārt Kirgizstānā Belokoņa publiskais tēls nav tik spožs – šajā valstī viņu gaida tiesas prāva par naudas atmazgāšanu, turklāt baņķiera vārds Kirgizstānā tiek saistīts ar vienu no valsts, iespējams, visnīstākajiem personāžiem – Maksimu Bakijevu, bijušā Kirgizstānas prezidenta dēlu, raksta Eurasianet.org.

Kirgizstānu baņķieris «iekaroja», 2008. gadā dibinot banku Manas Bank, taču pēc tam, kad tika gāzts Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva valdība 2010. gadā, Manas Bank ātri vien nonāca jaunās valdības redzeslokā. Jaunā valdība pārņēma banku un nomainīja tās vadību, vēlāk izvirzot apsūdzības pret Belokoņu un Bakijeviem par bankas izmantošanu naudas atmazgāšanai.

Krīze Anglijas futbola klubā Blackpool saasinājusies, nākot klajā jaunām apsūdzībām strīdā starp kluba priekšsēdētāju un prezidentu, vēsta The Guardian.

Blackpool priekšsēdētājs Karls Oistons (Karl Oyston) publiskojis atklātu vēstuli, dodot prettriecienu kluba prezidentam Valērijam Belokoņam - Latvijas uzņēmējam, kuram pieder 20% kluba akciju.

Taču fani ir arvien vairāk noraizējušies par kluba nākotni: tam ir tikai 11 reģistrēti spēlētāji, bet nav vārtsarga.

Belokoņs pagājušajā nedēļā aicināja Oistonu ģimeni domāt vispirms par futbolu, nevis naudu. Pēc viņa teiktā, ar Oistonu gadību no Blackpool aizplūduši 24 miljoni Lielbritānijas sterliņu mārciņu. Tagad K. Oistons vērsies pret šo paziņojumu, vēstulē, kas publicēta kluba interneta vietnē, norādot, ka tas ir Belokoņs, kurš pieprasa 24 miljonus mārciņu no kluba.

Veicot akciju emisiju, kas tika izsludināta šā gada 8.oktobrī, Baltic International Bank SE ir piesaistījis trīs jaunus akcionārus: ārvalstu investorus no Šveices un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE).

Darījuma rezultātā Bankas pamatkapitālam piesaistīti 12 miljoni eiro.

Akciju emisijas ietvaros Baltic International Bank SE izlaida jaunas kapitāla daļas. Visas emitētās jaunās akcijas ir apmaksātas. Pēc emisijas reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā jauns bankas apmaksātais akciju kapitāls sastādīs vairāk nekā 48 miljonus eiro. Sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) notiek palielinātā kapitāla iekļaušana bankas normatīvos. Pēc emisijas reģistrācijas Uzņēmuma reģistrā, banka sniegs plašāku paziņojumu.

Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs, komentējot notikušo darījumu norāda: “Bankas akciju emisija un ārvalstu investoru piesaiste ir rets un īpašs notikums Latvijas banku sektorā. Tā apliecina investoru pārliecību par finanšu pakalpojumu tirgus perspektīvām, Baltic International Bank līdzšinējā darba augsto novērtējumu, kā arī sniedz iespēju strādāt jaunos reģionos un attīstīt finanšu pakalpojumus mērķa tirgos. Latvijas bankas piedalās vienotā Eiropas tirgū, konkurē un attīstās. Būtiski, ka laikā, kad Latvijas ekonomika saskārusies ar dažādiem izaicinājumiem pandēmijas ietekmē, piesaistītais ārvalstu kapitāls sniedz svarīgu signālu par ārvalstu investori interesi par Latviju un Latvijas uzņēmumiem, kā potenciāli konkurētspējīgiem pasaulē. Bankai piesaistītais kapitāls dod iespēju atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību gan Latvijā, gan ārpus tās. Esam gandarīti par jauno akcionāru pievienošanos Bankas īpašnieku sastāvam”

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir vērsusies Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar lūgumu anulēt "Baltic International Bank" izsniegto licenci kredītiestādes darbībai, otrdien preses konferencē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka nevar pateikt, kad ECB pieņems lēmumu par licences anulēšanu. "Mēs esam nosūtījuši pieteikumu ECB licences anulēšanai. ECB ir savi iekšējie procesi, kuriem ir jāiziet cauri, lai pie šī lēmuma nonāktu," teica Purgaile, vienlaikus uzsverot, ka šis process neietekmēs garantēto atlīdzību izmaksas, kas tiks sāktas septiņu darba dienu laikā kopš iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Purgaile arī sacīja, ka banka ilgstoši bija pastiprinātas uzraudzības režīmā, tai piemēroti daudz dažādi uzraudzības pasākumi. Tāpat piemēroti dažādi tiesiskie pienākumi, lai stabilizētu darbību, tomēr banka nav spējusi tos izpildīt.

Starp Baltic International Bank noguldītājiem apmēram 700 ir Latvijas rezidenti 

"Baltic International Bank", kuras darbība atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK)...

Tāpat Purgaile skaidroja, ka jau gada sākumā, kad banka paziņoja par jauniem investoriem, FKTK uzdeva veikt investoru izpēti, bankas stratēģijas izveidi, prezentēt bankas biznesa modeli, taču līdz šim brīdim tas netika izdarīts.

Banka ilgstoši nav spējusi īstenot dzīvotspējīgu modeli, nodrošināt pelnītspēju, uzsvēra Purgaile. Tāpat bijušas pārvaldības problēmas un nav spēts īstenot efektīvu cīņu ar finanšu noziegumu novēršanu. Purgaile sk

aidroja, ka tās ir iekšējās pārvaldības risku novērtēšanas sistēmas, kas spētu novērtēt riskus. Bankas iekšējās procedūras neatbilda tās darbības modelim.

Izvērtējot ietekmi uz sabiedrību, FKTK nolēma neveikt bankas noregulējumu jeb bankas darbības stabilizāciju. Purgaile sacīja, ka ņemot vērā to, ka banka ir viena no mazākajām Latvijā un tai ir niecīgs klientu skaits, ietekmi uz finanšu sektoru bankas slēgšana neatstās.

Jautāta, vai Valsts policijas sāktais kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju bankā ir saistīts vai jebkādā veidā sekmējis vai paātrinājis FKTK lēmumu, Purgaile sacīja, ka FKTK ir informēti par policijas darbībām, bet FKTK lēmumi būtu sekojuši neatkarīgi no policijas darbībām.

Vienlaikus Purgaile sacīja, ka nav informēta, par ko sākts kriminālprocess.Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank".

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Neminot bankas nosaukumu, Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apstiprināja, ka policija izmeklē kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un pirmdien, 12.decembrī, veiktas kriminālprocesuālās darbības Rīgā.

Patlaban neviena persona nav aizturēta un policija plašākus komentārus nesniegs.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Papildu informācija klientiem būs pieejama FKTK mājaslapā.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Latvijas biznesmenis un Anglijas futbola kluba Blackpool līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs Lielbritānijas Augstākajā tiesā uzvarējis citus komandas līdzīpašniekus Oistinu ģimeni, vēsta SkySports.com.

Lielbritānijas Augstākā tiesa lēmusi, ka Oistinu ģimenei būs Belokoņam jāmaksā vairāk nekā 31 miljons sterliņu mārciņu (35 miljoni eiro).

Blackpool līdzīpašnieks Belokoņs tiesājās ar futbola kluba līdzīpašniekiem Oistonu ģimeni, jo viņi esot pārskaitījuši miljoniem mārciņu Blackpool līdzekļu uz citām sev piederošām kompānijām, izsniedzot nenodrošinātus bezprocentu aizdevumus un izmaksājot sev direktoru algas.

Kā tiesā norādīja advokāti, Oistonu ģimene mazākuma akcionāram Belokoņam un viņa nozīmētajiem valdes locekļiem Kasparam Vārpiņam un Normundam Malnačam liedza pieņemt būtiskus lēmums un nesniedza informāciju, turklāt viņš nevarēja saņemt savu daļu peļņas.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Uzņēmējs Valērijs Belokoņs plāno celt Pilsētu, kuras iemītniekiem būs iespēja paildzināt mūžu vidēji par desmit gadiem. «Tas nav nedz pārmērīgi dārgi vai fantastiski – tas vienkārši ir saprātīgi,» pauž uzņēmējs.

«Man ir projekts. Es gribu uzcelt Pilsētu! Varbūt tas skan neparasti, taču ik gadu no Latvijas aizbrauc 15-20 tūkstoši cilvēku, tā ir viena neliela pilsēta. Mana Pilsēta nebūs tikai vieta, kur pārdos nekustamo īpašumu. Tajā būs gan mājas, kur ģimenēm dzīvot, gan darba vietas, gan labiekārtota sociālā vide ar iespējām mācīties un atpūsties,» plānos intervijā Latvijas Avīze iepazīstināja V.Belokoņs.

«Projekts ir paredzēts biznesam, taču labā – ekonomikas nozīmē. Tam nav jānes zaudējumi un jākaulē dotācijas. Tas ir briesmīgākais, kad aprod dzīvot ar dotācijām un pabalstiem. Ja Latvijā viss notiktu, kā mums pilsoņiem, labpatiktos, tad es būvētu vienkārši kādu viesnīcu vai pārdodu nekustamo īpašumu, bet šajā projektā gribu uzcelt pabeigtu sociālo vidi,» ieceres klāstīja uzņēmējs.

Pieaugošā spriedze Ukrainā un gaidāmās papildu sankcijas pret Krieviju draud uzcelt Baltijas mūri, kas varētu kaitēt Latvijas un būtisku finanšu centru saitēm, ziņu aģentūrai Bloomberg sacīja Baltic International Bank padomes priekšsēdētājs Valērijs Belokoņs.

«Valstī ar diviem miljoniem iedzīvotāju bizness ir apdraudēts un tam iemesls ir situācija Ukrainā,» uzskata V. Belokoņs. «Krievijas tuvums, dažu klientu izcelsmes vieta un reputācijas problēmas novedušas pie tā, ka Latvija tiek netaisnīgi apzīmēta kā augstāka riska valsts.»

«Ja Ukrainas konflikts drīzumā neatrisināsies, pastāv risks, ka situāciju varēs pielīdzināt Berlīnes mūrim, taču šajā gadījumā - Baltijas mūrim,» sacīja V. Belokoņs.

V. Belokoņs uzsvēra, ka arī nelikumīgie līdzekļi, kas gājuši caur vietējām bankām, rada Baltijas valstu banku reputācijas problēmu.

Moldova šobrīd izmeklē no Krievijas nākušus transfērus apmēram 20 miljardu dolāru apmērā, kas tikuši virzīti caur Latvijas aizdevēju. Tāpat Krājbankas un Snora bankas sabrukums 2011. gadā noveda pie civillietām un krimināllietām pret bijušajiem īpašniekiem.

Rūpējoties par Latvijas finanšu sektora stabilitāti un bankas klientu interešu aizsardzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank", liecina informācija FKTK mājaslapā.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK savu lēmumu atzīt "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, ir pamatojusi ar to, ka banka ilgstoši nevar nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilst bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošina pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai ir nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, šovakar ielauzusies "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notiek arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.Jau z

iņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu šajā bankā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses

Pie bankas ēkas šovakar stāvēja vairākas policijas automašīnas. Ieejas durvis ir izsistas, ēkas augšējo stāvu logos deg gaisma, novēroja aģentūra LETA.

"Baltic International Bank", kuras darbība atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam ir apturēta, noguldījumi ir apmēram 1580 klientiem, tostarp apmēram 700 ir Latvijas rezidenti, otrdien preses konferencē sacīja komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka lielākā daļa noguldītāju saņems visu garantēto atlīdzību. Purgaile arī atzīmēja, ka patlaban FKTK meklē risinājumu, kā bankas noguldītājiem izmaksāt garantētās atlīdzības, iespējams, ka tas tiks darīts bez citas kredītiestādes starpniecības.

Tāpat viņa skaidroja, ka pagaidām tiek precizēts, kāda ir noguldījumu kopējā summa un cik daudz būs jāizmaksā garantētajās atlīdzībās. Bankas aktīvi, pēc operatīvajiem datiem, ir pietiekami, lai pēc tam Noguldījumu garantiju fondā atmaksātu izmaksātās atlīdzības.

Pēc FKTK rīcībā esošās informācijas, 2.decembrī 280 "Baltic International Bank" klientiem bankas konta atlikums bija 0. Atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam valsts garantē atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem līdz 100 000 eiro. Pēc sākotnējām aplēsēm, pilnībā savus noguldījumus garantētās atlīdzības veidā saņems 1012 bankas klientu.

Arī baņķiera un uzņēmēja Valērija Belokoņa brālis Vilorijs Belokoņs ieguvis nozīmīgu līdzdalību zivju pārstrādes uzņēmumā Brīvais vilnis. Tā kā abi Belokoņi tagad kontrolē 90,85% uzņēmuma akciju, tie plāno arī pārējo akciju izpirkšanu.

Brīvā viļņa paziņojums biržā NASDAQ OMX Riga liecina, ka Vilorijs Belokoņs ir ieguvis nozīmīgu līdzdalību Brīvajā vilnī, no Ilonas Drikinas pilnībā atpērkot SIA A Corporation, kurai savukārt piederēja 1267020 jeb 40,88% Brīvā vilņa akciju. Tādejādi Vilorijs Belokoņs ir ieguvis kontroli pār A Corporation un netiešas balsstiesības Brīvajā vilnī.

Līdz ar to Vilorijam Belokoņam un Valērijam Belokoņam kopā netieši pieder 90,85% no balsstiesībām Brīvajā vilnī. Valērijam Belokoņam pieder netiešas balsstiesības Brīvajā vilnī, kopš pērna gada decembra realizējot kontroli pār zivju pārstrādes uzņēmuma akcionāru SIA Brīvais Vilnis Company.

Valērija un Vilorija Belokoņu uzņēmums a/s Hercogiste kopā ar partneri SIA Terra Libre konkursā kārtībā izvēlējusies konsultāciju biroju Happold Consulting, kam gada laikā jāizstrādā eko pilsētas projekta ģenerālplānu Madonas novadā. Ģenerālplāna izstrādē Hercogiste šogad investēs aptuveni pusmiljonu latu.

Tādējādi tiekot sperts kārtējais solis, lai 20 gados izveidotu eko pilsētu Madonas novadā, Liezerē. Projekta virzītāji uzsver, ka tas nebūšot kārtējais ciemats, bet projekta virsmērķis ir īstenot vīziju, kā būtu jāattīstās apdzīvotām vietām Latvijā. Hercogiste Eko projektā būs ietverti trīs galvenie virzieni: eko tūrisms, izglītība un zināšanas, kā arī videi draudzīgs dzīvesveids. Ievērojamu teritorijas daļu veidos meži un kopti dabas parki. Precīzāku pilsētas veidolu un zonējumu noteiks ģenerālpāns.

Projekta īpašnieks un iniciators Valērijs Belokoņs norādījis, ka Hercogistes eko projekta mērķis ir veidot kvalitatīvu dzīves, darba un sociālo vidi, kur centrā ir cilvēks, daba un zināšanas, ietverot ilgtspējīgas principus. «Es ticu šai eko projekta idejai, un esmu priecīgs, ka mums ir izdevies iegādāties zemes platības tā īstenošanai tik skaistā Latvijas vietā kā Madonas novads,» viņš sacījis

Šodien sākas zivju pārstrādes uzņēmuma AS Brīvais Vilnis obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Vienas uzrādītāja akcijas, kas atrodas publiskajā apgrozībā, atpirkšanas cena ir 0,73 lati. Piedāvājuma termiņš ir 30 kalendārās dienas. Obligāto atpirkšanas piedāvājumu izteikusi SIA A Corporation.

Db.lv jau rakstīja, ka baņķiera un uzņēmēja Valērija Belokoņa brālis Vilorijs Belokoņs ieguvis nozīmīgu līdzdalību Brīvais vilnis. Tā kā abi Belokoņi tagad kontrolē 90,85% uzņēmuma akciju, tie plāno arī pārējo akciju izpirkšanu.

Brīvā viļņa paziņojums biržā februāra sākumā liecināja, ka Vilorijs Belokoņs ir ieguvis nozīmīgu līdzdalību Brīvajā vilnī, no Ilonas Drikinas pilnībā atpērkot SIA A Corporation, kurai savukārt piederēja 1267020 jeb 40,88% Brīvā vilņa akciju. Tādejādi Vilorijs Belokoņs ir ieguvis kontroli pār A Corporation un netiešas balsstiesības Brīvajā vilnī.

Akciju sabiedrībā Baltic International Bank iecelta jauna padomes locekle, liecina Lursoft pieejamā informācija.

No 28. septembra par Baltic International Bank Padomes locekli kļuvusi Vlada Belokoņa. Padomes sastāvā darbu turpina Padomes priekšsēdētājs Valērijs Belokoņs un Padomes priekšsēdētāja vietnieks Alberts Rezņiks. Padomi pametis loceklis Vjačeslavs Kramnojs.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn Baltic International Bank akcionāru sastāvā notikušas izmaiņas, jo savu būtisku līdzdalību nolēma izbeigt akcionāri Kramnoju ģimene. Savukārt akcionāri Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs pieņēma lēmumu nopirkt pārdodamās akcijas nolūkā iegādāties kontrolpaketi 99,87% apmērā.

Kirgizstāna noteiktajos termiņos nav izpildījusi Starptautiskās arbitrāžas spriedumu, kas uzliek par pienākumu samaksāt kompensāciju baņķierim Valērijam Belokoņam, tāpēc Belokoņs vērsīsies pret Kirgizstānas aktīviem ārvalstīs, informē AS Belokon Holdings.

Saskaņā ar ANO Ņujorkas konvenciju šādos gadījumos uzvarējusī puse var panākt sprieduma piespiedu izpildi, vēršoties pret valsts aktīviem jebkurā šīs konvencijas dalībvalstī. Ņujorkas konvencijai ir pievienojušās 149 valstis. Parasti šādās situācijās seko valstij piederošu aktīvu apķīlāšana.

Pagājušā gada 24.oktobrī saskaņā ar ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas noteikumiem izveidotā starptautiskā šķīrējtiesa Parīzē pasludināja spriedumu, nosakot, ka Kirgizstānas valdībai jāmaksā Belokoņam 16,5 miljoni ASV dolāru (13,04 miljoni eiro). Arbitrāžas tribunāla spriedums ir galīgs un saistošs izpildei Kirgizstānai.

Ontario Augstākā Justīcijas tiesa (Ontario Superior Court Of Justice) ir pieņēmusi lēmumu arestēt 6 500 240 Kirgizstānai piederošo akciju 20,5 miljonu Kanādas dolāru vērtībā uzņēmumā Centerra Gold, informē AS Belokon Holdings.

Valērijs Belokoņs vērsās Kanādas tiesā pēc tam, kad Kirgizstānas valdība noteiktajos termiņos nebija izpildījusi savas saistības saskaņā ar 2014. gada 24.oktobrī starptautiskās šķīrējtiesas Parīzē pasludināto spriedumu, kas nosaka, ka Kirgizstānas valdībai jāmaksā Latvijas pilsonim V.Belokoņam 16,5 miljoni ASV dolāru.

Kad V.Belokoņs saņems Starptautiskā šķīrējtiesas piespriestos 16,5 miljonus, viņš Latvijā maksās kapitāla nodokli. Aptuvenā nodokļa summa, kas sprieduma izpildes gadījumā nonāks LR budžetā, ir 750 000 ASV dolāru.

Saskaņā ar ANO Ņujorkas konvenciju, arbitrāžas sprieduma neizpildes gadījumā uzvarējusī puse var panākt sprieduma piespiedu izpildi, vēršoties pret valsts aktīviem jebkurā šīs konvencijas dalībvalstī. Ņujorkas konvencijai ir pievienojušās 149 valstis. Parasti šādās situācijās seko valstij piederošu aktīvu apķīlāšana. Turpmāk Kanādas tiesa lems par arbitrāžas sprieduma piespiedu izpildi Kanādā.

Iesaistot specvienību Omega, Ekonomikas policija pirmdienas, 16.maija, pēcpusdienā veikusi kratīšanu Valērijam Belokoņam piederošajā Baltic International Bank (BIB), ziņo Latvijas Televīzija.

Izmeklētāji apstiprina, ka kratīšana veikta saistībā ar kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju grupā. Banku uzraugi par notiekošo esot informēti, bet par konkrētiem tirgus dalībniekiem komentārus nesniedz.

Ekonomikas policija pēc kratīšanas bankā un vēl vairākos saistītos objektos aizturējusi vienu no BIB darbiniecēm, kura bija atbildīga par sadarbību ar pārstāvniecību Ukrainā. «Ir aizturēta viena persona, kura ievietota īslaicīgas aizturēšanas izolatorā, par viņas procesuālo statusu tiesa vēl lems. Tika izņemti gan dokumenti, gan arī citi priekšmeti, kam varētu būt nozīme kriminālprocesā kā lietiskajiem pierādījumiem,» norādīja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska.

AS Baltic International Bank akcionāri ir pieņēmuši lēmumu palielināt bankas kapitālu par 6 miljoniem eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Baltic International Bank akcionāri Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs uzskata: «Banka ir veikusi būtiskas iestrādnes, kas ļaus pilnveidot un paplašināt tās darbību jaunos virzienos. Esam pārliecināti, ka pamatkapitāla palielināšana dos papildu iespēju paplašināt Baltic International Bank darbību Latvijā un ārpus tās.»

Lēmumu palielināt Baltic International Bank pamatkapitālu par 6 000 004 eiro bankas akcionāru sapulce pieņēma šā gada 26.janvārī. Pamatkapitāls tiks palielināts, emitējot jaunas 845 071 dematerializētas parastās vārda akcijas. Jaunais parakstītais bankas pamatkapitāls pēc pamatkapitāla palielināšanas būs EUR 37 496 399,30, kas sastāvēs no 5 281 183 vārda akcijām ar balsstiesībām.

Baņķierim Valērijam Belokoņam daļēji piederošā Baltic International Bank, kas specializējas Private Banking pakalpojumu sniegšanā, palielinājusi pamatkapitālu par 7.9 miljoniem latu, lai varētu turpināt biznesa apjomu audzēšanu.

Banka ziņo, ka 2009. gada 30. decembrī noslēdzās 2009.gada 30.augustā uzsāktais Baltic International Bank statūtkapitāla palielināšanas process, emitējot papildus akcijas un tā rezultātā bankas statūtkapitāls šobrīd veido 15.5 miljonu latu.

«Kapitāla palielināšana dos pamatu turpmākajai biznesa apjomu palielināšanai, jo šodienas situācijā mēs saskatām lielu potenciālu attīstībai,» skaidro Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka, piebilstot, ka 2010.gadā banka turpinās investēt biznesa tehnoloģijās, attīstīs produktu un pakalpojumu klāstu, kas orientēts turīgu ģimeņu privāto un biznesa interešu apkalpošanai.

Saskaņā ar bankas 2008. gada auditēto finanšu pārskatu, Baltic International Bank lielāko akcionāru vidū, kas tādējādi ieguldījuši nauda bankas pamatkapitāla palielināšanai, ir Valērijs Belokoņs (pieder 42.67% bankas akciju), Vjačeslavs Kramnojs (27.97%) un Vilorijs Belokoņs (12.25%).

"Baltic International Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim ir izmaksāti 12,976 miljoni eiro, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā informē, ka līdz piektdienas, 13.janvāra, dienas beigām noguldījumus garantētās atlīdzības veidā bija saņēmis 461 "Baltic International Bank" noguldītājs.

No visiem noguldītājiem, kuri līdz šim ir saņēmuši garantēto atlīdzību, 71,8% ir iekšzemes klienti.

Jau vēstīts, ka 22.decembrī sākās garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības veidā noguldījumus saņems 1257 bankas klienti jeb 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda, un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Baņķierim un Anglijas futbola kluba Blackpool līdzīpašniekam Valērijam Belokoņam šobrīd nav plānu iegādāties telekompāniju Latvijas Neatkarīgo televīziju (LNT), raksta Latvijas Avīze.

«Nevaru viennozīmīgi komentēt darījumus, nezinot, par ko radīsies interese rīt, taču šodien LNT pirkšana nav darba kārtībā. Rudens pusē tikos ar News Corp. pārstāvjiem, un viņi bija ieinteresēti pārdošanā. Toreiz privātā sarunā viņi apvaicājās, vai mēs pirktu. Šādās reizēs tradicionāli atbild - jautājums par cenu. Taču pašlaik nekādu plānu attiecībā uz LNT nav,» skaidroja V. Belokoņs.

Db jau rakstīja, ka pirms neilga laika izskanēja runas par iespējamo LNT pārdošanu, viens no potenciālajiem pircējiem neoficiāli tika minēts V. Belokoņs.

Patlaban no amata atstādinātais Finanšu ministrijas (FM) ierēdnis Vladimirs Vaškevičs pagājušās nedēļas nogalē atkal devies laulības ostā ar savu šķirto sievu miljonāri Ināru Vilkasti.

«Pēc drošu, bet neoficiālu avotu atzītā, abu atkalapvienošanās ceremonija notikusi Jelgavā, Dzirnavu ielā 1, kur atrodas Jelgavas Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo baznīca,» raksta portāls Ir.lv.

To, ka Vaškevičs un Vilkaste atkal apprecējušies, apstiprinājis arī viens no svinību dalībniekiem baņķieris un miljonārs Valērijs Belokoņs, proti, tālruņa īsziņā jautāts, vai patiesībai atbilst fakts, ka «pagājušās nedēļas nogalē jūs piedalījāties Vladimira Vaškeviča un Ināras Vilkastes atkārtoti noslēgto laulību svinībās», Belokoņs atbildēja: «Jā, apmeklēju.»