Pasaules akciju tirgos pirmdien pārsvarā bija kritums, investoriem pārdodot akcijas pēc to cenu palielināšanās pagājušajā nedēļā un gaidot jaunas ziņas par ASV uzņēmumu peļņu. Volstrītā tirdzniecība nenotika, jo ASV bija brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

Akciju cenas piektdien bija kāpušas un Volstrītas indeksi pieauguši līdz jauniem rekordiem, jo spēcīgi Ķīnas ekonomikas dati uzlaboja globālās ekonomikas perspektīvu pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās.

"Akcijas pagājušajā nedēļā bija spēcīgā pozīcijā, tāpēc neliels kritums nav liels pārsteigums," sacīja "CMC Markets" analītiķis Deivids Madens. "Ir gaidāms, ka tirdzniecības apjomi un nestabilitāte būs zemi, jo ASV ir valsts brīvdiena."

Investori pievērš arvien lielāku uzmanību uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanai. Tuvāko dienu laikā ir paredzēts tos publiskot par tādiem lieliem uzņēmumiem kā "Netflix", IBM un "Hyundai".

Naftas cenas pirmdien pieauga, rodoties bažām par piegādi pēc tam, kad naftas eksports no Lībijas tika bloķēts, bruņotiem spēkiem slēdzot naftasvadu. Naftas ieguvi Irākā skāra uzbrukums svarīgai naftas atradnei.

Akciju cenas Eiropas un Āzijas biržās pirmdien pieauga, investoriem gaidot jaunus starptautiskās inflācijas datus, kas radītu lielāku skaidrību par procentlikmju samazināšanas perspektīvu.

ASV akciju tirgi un Londonas birža pirmdien bija slēgti, jo ASV un Lielbritānijā bija brīvdiena.

Āzijas biržās akciju cenu kāpumu veicināja ziņa, ka Ķīnas rūpniecības uzņēmumu peļņa aprīlī pieaugusi pēc martā piedzīvotā krituma.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga attiecīgi par 0,5% un 0,4%, bet Milānas biržas indekss palielinājās par 0,8%, neraugoties uz ziņu, ka Vācijas biznesa pārliecības indekss maijā saglabājies nemainīgā līmenī salīdzinājumā ar aprīļa koriģēto rezultātu. Tas mazināja cerības uz Eiropas lielākās ekonomikas spēcīgu atveseļošanos.

Galveno kontinentālās Eiropas biržu indeksu kāpumu veicināja augoša pārliecība, ka Eiropas Centrālā banka (ECB), kuras nākamā sanāksme paredzēta 6.jūnijā, varētu sākt procentlikmju samazināšanu. Piektdien ir gaidāma eirozonas inflācijas datu publiskošana par maija mēnesi.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāru pirmdien pieauga pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņa plāno atgriezties Briselē, lai apspriestu «Breksita» vienošanās izmaiņas.

Londonas biržas indekss pirmdien pavisam nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

ASV biržas pirmdien bija slēgtas, jo valstī bija brīvdiena – Mārtina Lutera Kinga diena.

Lielbritānija 29.martā var izstāties no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, ja parlaments nepanāks izstāšanās pagarināšanu vai netiks izstrādāts alternatīvs plāns, ar kuru būtu apmierināta arī Brisele.

«Ja vien britu premjere nav nodomājusi izdarīt politisku pašnāvību, [izstāšanās] pagarināšanas pieprasījums ir visticamākais scenārijs un ES, ļoti iespējams, piekritīs; tā būtu pozitīva notikumu attīstība, kas atkal paceltu britu mārciņas vērtību virzienā uz 1,30 ASV dolāriem par mārciņu,» prognozēja ADSS pētījumu vadītājs Konstantins Antis.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien svārstījās, bet Āzijas biržās pārsvarā kritās bažās par vāju Ķīnas ekonomikas sniegumu, kas pārspēja optimismu par šomēnes gaidāmu ASV procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas Volstrītā nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Darba diena, tāpēc biržas bija slēgtas.

Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, noslēdzot tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Investoru noskaņojumu pasliktināja bažas par Ķīnas ekonomiku pēc datu publiskošanas, kas parādīja, ka Ķīnas rūpniecības sektora aktivitāte augustā samazinājusies ceturto mēnesi pēc kārtas un vairāk, nekā bija gaidāms.

Šie dati "ieskandināja trauksmes zvanus", atzīmēja tirdzniecības grupas "Scope Markets" galvenais tirgus analītiķis Džošua Mahonijs.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Darba diena.

Akciju cenas Eiropas un Āzijas biržās pirmdien pārsvarā pieauga, investoriem daļēji atgūstot optimismu pēc pagājušās nedēļas kritumiem finanšu tirgos, kurus izraisīja bažas, ka procentlikmju celšana var novest pie recesijas.

Volstrīta pirmdien bija slēgta, jo ASV bija Neatkarības dienas brīvdiena.

"Nedēļai sākoties, pasaules finanšu tirgos ir parādījies optimisms," sacīja "Hargreaves Lansdown" vecākā investīciju un tirgu analītiķe Suzanna Strītere.

"City Index" analītiķis Favads Razakzada brīdināja, ka kritums pasaules finanšu tirgos vēl var turpināties.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās, jo biržās bija brīvdiena.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,9% līdz 7232,65 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kritās par 0,3% līdz 12 773,38 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,4% līdz 5954,65 punktiem.

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija kāpums cerībā uz Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu tālāku mīkstināšanu, lai gan dažās valstīs, tostarp Brazīlijā, krasi pieauga jaunu Covid-19 gadījumu skaits.

Investorus arī mudināja būt piesardzīgiem saspīlējuma pastiprināšanās ASV-Ķīnas attiecībās, sevišķi saistībā ar Ķīnas plāniem ieviest nacionālās drošības likumu Honkongā.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien apturēja ieceļošanu no Brazīlijas, kas kļuvusi par vienu no jaunā koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm.

Japāna atcēla ārkārtējo situāciju Tokijā, savukārt Spānija un Itālija gatavojas atkal atvērt savas robežas tūrismam. Grieķija, Vācija un Čehija plāno atļaut bāriem un restorāniem atsākt darbību, savukārt daļā Anglijas no jūnija atkal tiks atvērtas pamatskolas.

"Globālie investori turpina kartēt globālās ekonomikas atkalatvēršanu atbilstoši vispārējam riska naratīvam," sacīja "AxiCorp." analītiķis Stīvens Iness.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība turpināja kristies pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sēdes protokola publicēšanas, kas liecina par mērenāku pieeju cīņā pret inflāciju. ASV akciju tirgi bija slēgti, jo valstī bija brīvdiena - Pateicības diena.

Šīs ziņas mazināja investoru satraukumu par Covid-19 gadījumu skaita palielināšanos Ķīnā, kas var pamudināt varas iestādes ieviest lokdaunus un citus ekonomikai kaitīgus pasākumus cīņā pret koronavīrusa izplatīšanos.

Naftas cenas kritās, ko veicināja bažas par Ķīnas Covid-19 uzliesmojumu ietekmi uz jēlnaftas pieprasījumu.

Trešdien publicētais FRS šī mēneša sēdes protokols apliecināja FRS politikas noteicēju vairākuma viedokli, ka procentlikmju lēnāka celšana "drīzumā būtu piemērota".

Tas palielina iespējamību, ka FRS decembra sēdē paaugstinās procentlikmes par 50 bāzes punktiem, nevis par 75 bāzes punktiem kā četras iepriekšējās reizes.

Jaunākie ASV ekonomikas rādītāji liecina, ka ASV ražošanas un pakalpojumu nozares pagājušajā mēnesī turpināja sašaurināties, bet bezdarba pabalsta pieprasījumu skaits palielinājās.

Eiropas biržu indeksi pirmdien bija stabili, investoriem redzot pamatu optimismam par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, kuru mērķis ir novērst tirdzniecības kara eskalāciju starp abām valstīm.

Ņujorkas akciju tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena – Prezidentu diena. ASV investoru klātneesamību atspoguļoja nelieli tirdzniecības apjomi Eiropas biržās.

Tas bija «relatīvi kluss sākums» tirdzniecības nedēļai, kas citādi solās būt darbīga, sacīja FXTM pētījumu analītiķis Lukmans Otunuga. «Eiropas akcijas palika stabilas, pakāpeniski uzlabojoties optimismam par potenciālu progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās».

Otunuga saistīja viegli pozitīvo tirgus noskaņojumu ar ASV tirdzniecības sarunu komandas ziņojumu prezidentam Donaldam Trampam, ka tikšanās ar Ķīnas amatpersonām bijušas «ļoti produktīvas».

Parīzes biržas indekss pieauga, Frankfurtes biržas indekss tikpat kā nemainījās, bet Londonas biržas indekss kritās, britu mārciņas vērtības kāpumam samazinot Lielbritānijā bāzēto citās valūtās pelnošo daudznacionālo uzņēmumu peļņu.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet ASV finanšu tirgi bija slēgti, jo valstī bija Neatkarības dienas brīvdiena.

Pieauga arī naftas cenas pēc Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un tās 10 sabiedroto samita atlikšanas uz nenoteiktu laiku.

Londonas biržas indekss pieauga par 0,6%, ko sekmēja ziņa, ka Lielbritānijas lielveikalu tīkls "Morrisons" no investīciju grupu konsorcija pieņēmis pārņemšanas piedāvājumu, kura vērtība ir 6,3 miljardi sterliņu mārciņu (7,3 miljardi eiro).

Frankfurtes biržas indekss kāpa par mazāk nekā 0,1%, bet Parīzes biržas indekss palielinājās par 0,2%.

Enerģētikas sektorā akciju cenu kāpumu veicināja naftas cenu pieaugums, jo OPEC+ nespēja vienoties par jēlnaftas ieguves apjomu palielināšanu.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās, jo ASV bija Neatkarības dienas brīvdiena un biržas bija slēgtas.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, tirgu dalībniekiem gaidot svarīgu uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanu šonedēļ.

ASV akciju tirgi pirmdien bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena - Prezidentu diena.

Šonedēļ uzmanība tiks pievērsta arī ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmju protokoliem, kas var dot mājienus par to, kad šīs centrālās bankas varētu sākt procentlikmju pazemināšanu.

Frankfurtes biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indeksa pieaugums bija niecīgs. Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties farmācijas uzņēmuma "AstraZeneca" akcijas cenas kāpumam pēc tam, kad ASV tika apstiprināts šīs kompānijas medikaments plaušu vēža ārstēšanai.

Naftas cenas pieauga, pastiprinoties saspīlējumam ar jēlnaftu bagātajos Tuvajos Austrumos.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien pieauga, investoru noskaņojumu uzlabojot optimismam par Covid-19 omikrona paveida ietekmi uz ekonomiku. ASV biržas bija slēgtas, jo valstī bija brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

Naftas cenas nedaudz pieauga, pastāvot bažām par ierobežotām piegādēm. ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām palielinājās.

Omikrona paveida strauja izplatība sākotnēji izraisīja bažas par tā ietekmi uz globālās ekonomikas atveseļošanos, bet dati, ka šis paveids izraisa vieglāku saslimšanu, un valdību balstvakcinācijas programmas ir nomierinājušas investorus.

"Relatīvi zemāki mirstības līmeņi apvienojumā ar vakcinācijas centienu turpināšanos ir vairojuši cerības, ka mēs pāriesim uz endēmiju un ka ekonomika spēcīgi atveseļosies," sacīja "ThinkMarkets" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Bažas par inflācijas kāpumu un ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nostāja par procentlikmju pacelšanu, lai pretotos inflācijai, nemazināja investoru uzticēšanos Eiropas akcijām.

Eiropas biržu indeksi pirmdien pieauga pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kurās vairākumu saglabāja proeiropeiskie spēki, un investoru pārliecību veicināja arī iespējama liela apvienošanās autobūves nozarē.

ASV un Lielbritānijas akciju tirgi bija slēgti sakarā ar brīvdienu šajās valstīs. Tirdzniecību kontinentālās Eiropas akciju tirgos labvēlīgi ietekmēja EP vēlēšanu rezultāti, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa optimistisks paziņojums par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām.

Lai gan labēji centriskās un kreisi centriskās partijas zaudēja tradicionālo vairākumu EP, tomēr tika novērsta labējo populistu uzvara.

«Nav dramatiska sajukuma,» konstatēja «Berenberg» ekonomists Holgers Šmīdings piezīmē klientiem.

«Tā kā četru galveno proeiropeisko tradicionālo partiju mandātu īpatsvars samazinājās tikai no 70% līdz 67% no visiem mandātiem, Eiropas Parlaments var turpināt rāmi strādāt,» sacīja Šmīdings.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien kritās, bet ASV biržās nemainījās, jo ASV bija brīvdiena un biržas bija slēgtas. Naftas cenas pasaulē turpināja pieaugt.

"Eiropas akciju tirgiem šodien bija grūti panākt pieaugumu (..) Ķīnas ekonomikas stimulu sākotnēji pozitīvajai ietekmei uz Āzijas tirgiem sākot izplēnēt," sacīja "CMC Markets" tirgus analītiķis Maikls Hjūsons.

Naftas cenas turpināja pieaugt tuvu šī gada augstākajiem līmeņiem, pastāvot iespējamībai, ka Saūda Arābija un Krievija pagarinās jēlnaftas ieguves apjoma ierobežojumus. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi sasniedza 89 ASV dolārus par barelu.

Bažas par jēlnaftas piedāvājumu veicināja nafta cenu kāpumu, palielinot iespējamību, ka Ķīnas pieprasījuma atjaunošanās otrajā pusgadā gadījumā cenas var pārsniegt 90 dolārus par barelu, tādējādi radot tālāku inflācijas risku, sacīja Hjūsons.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet naftas cenas turpināja kristies, tirgus dalībniekiem interpretējot OPEC+ samita atlikšanu kā iespējamu domstarpību pazīmi. Akciju cenas ASV biržās nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Pateicības diena, tāpēc biržas bija slēgtas.

OPEC+, kas apvieno 13 OPEC dalībvalstis un 10 partnervalstis, ir paziņojusi par plānota samita atlikšanu uz 30.novembri, nesniedzot nekādu skaidrojumu.

Naftas eksportētājvalstīm paredzēts lemt par savu naftas ieguves politiku apstākļos, kad jēlnaftas cenas krītas un tās pieprasījums ir zems, jo Ķīnas ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 notiek ar problēmām, savukārt Eiropa un ASV sastopas ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Pašreizējā OPEC+ stratēģija, kas paredz ieguves apjomu samazināšanu, lai veicinātu cenu kāpumu, tomēr nav novedusi pie ilgstoša jēlnaftas cenu palielinājuma.

Samits tika atlikts pēc tam, kad Angola un Nigērija iebilda pret jēlnaftas ieguves apjoma samazinājumu, uz kuru aicināja citas naftas ieguvējvalstis. Tika ziņots, ka Saūda Arābija gatavojusies turpināt ieguves apjoma samazinājumu par miljonu barelu dienā arī nākamgad.

Akciju cenas ceturtdien kritās, jo ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunu nākotni apdraudēja Ķīnas sašutums par ASV likumu Honkongas protestu atbalstam.

Ņujorkas birža gan bija slēgta, jo ASV bija brīvdiena - Pateicības diena.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien parakstīja likumu, kurā pausts atbalsts demokrātijai un cilvēktiesībām Honkongā, kā arī atbalstīti Honkongas valdības pretinieku protestu dalībnieki.

Tramps nebija izrādījis vēlmi parakstīt šo likumu, kura projekts tika pieņemts abās Kongresa palātās, bet kongresmeņu gandrīz vienprātīgs atbalsts tam atstāja viņam maz politiskās manevrēšanas iespēju.

"Eiropas akciju tirgos šodien ir kritums, jo ASV-Ķīnas tirdzniecības saspīlējums ir nedaudz pastiprinājies pēc tam, kad prezidents Tramps parakstīja likumu par Honkongu," atzīmēja "CMC Markets" analītiķis Deivids Madens.

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro par MWh -, energoietilpīgi ražotāji ierobežojuši un pat pārtraukuši ražošanu.

To liecina uzņēmēju aptauja. Interesanti, ka bija kompānijas, kuras iedarbinājušas savu elektroenerģijas ģeneratorus, kuri strādā ar dīzeļdegvielu, jo tā sanākot lētāk, nekā izmantot elektroenerģiju par biržas cenu. Tika norādīts, ka šādā ārkārtas situācijā ir nepieciešama valsts iesaiste, jo šādos cenu apstākļos ražošana neesot iespējama, un tās produkcija kļūstot zelta vērtē, vienlaikus šāda situācija radot būtisku kaitējumu Latvijā strādājošo energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspējai.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā šovakar sasniegs 4000 eiro par MWh 

17.augusta vakarpusē no plkst.18 līdz 19 (no plkst.17 līdz 18 pēc Centrāleiropas...

Ventspils ražotnē — brīvdiena

«Karavela Rīgas ražotnē darbs notiek plānotajos apmēros, jo ir noslēgts elektroenerģijas piegādes līgums ar fiksēto kwh cenu, savukārt Ventspils rūpnīcā visi strādājošie ir aicināti šodien atpūsties,» situāciju skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņš norāda, ka Ventspils rūpnīcā darba diena no 17. augusta ir pārcelta uz citu dienu, kura bija paredzēta kā brīvdiena, bet tajā līs lietus un būs adekvāta elektroenerģijas cena. «Zinu, ka vairāki uzņēmumi ir apturējuši ražošanu daļēji vai pat pilnībā, ir uzņēmumi, kuri jau no pulksten 15 apturēja ražošanu un gaida, kad elektroenerģijas cena atkal atgriezīsies kaut kādos saprātīgos rāmjos, lai pēc tad varētu atsākt ražošanu un izpildīt pasūtījumus,» tā uz jautājumu ko dara citi ražotāji, atbild A. Bite. Viņš atzīt, ka pie šādas elektroenerģijas cenas nav ekonomiskas jēgas strādāt.

Pagaidu risinājumi neder ilgtermiņā

«Mēģinājām pusi darba dienas nestrādāt, kaut ko risināt, kādā iecirknī apturot ražošanu, darbiniekiem dodot papildus atpūtas laiku, vienlaikus ir ražošanas posmi, kuros nav iespējams apturēt procesu, piemēram, termiskā apstrāde nav pārtraucama, jo tādējādi tiktu sabojāts produkts utml.,» pašreizējo situāciju rāda SIA Kurzemes Gaļsaimnieks valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone.

Viņa atzīst, ka šie ir pagaidu īstermiņa risinājumi, kas ilgtermiņa nav iespējami, jo īpaši, ja elektroenerģijas cenu prognozes nebūt nerāda iepriecinošu ainu. «Ar pagaidu risinājumiem un taupību kaut kā var izlīdzēties kādas dažas stundas vai dienas, bet tas nav iespējams ilgtermiņā,» tā A. Jansone. Viņa atzīst, ka šādai situācijai saglabājoties ilgtermiņā, iespējams, nāksies pārskatīt kādu produktu (kuru cenu (izmaksas) būtiski ietekmē elektroenerģijas cena) ražošanu. «Nav receptes ko darīt un arī pārveidot dienas maiņu par nakts maiņu nav vienkārši, jo nebūs kas strādā,» uz jautājumu par iespējamiem risinājumiem, kur viens no tiem varētu būt pāriešana uz darbu pa nakti, kad biržā elektroenerģijas cenas zemākas, atbild A. Jansone.

Atslēdz vairākus iecirkņus

«Elektrības cenas ir kosmosā, bet arī mūsu iespējas ir ierobežotas, jo produkcijai ir noteikti uzglabāšanas nosacījumi un arī izmantošanas termiņš,» skaidro SIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne valdes priekšsēdētājs Egils Immermanis. Viņš atzīst, ka uzņēmums elektrības cenai tuvojoties 4000 eiro/MWh bija spiests atslēgt vairākus energoietilpīgos iecirkņus, kā rezultātā dažiem cehiem bija mazāks darba apjoms, citi lai atgūtu iekavēto, kas radās atslēdzot elektrības padevi, nāksies strādāt citā laikā, kad elektrības cenas būs atgriezušās saprātīgos apmēros.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien maz mainījās, investoriem gaidot svarīgu ASV inflācijas datu publicēšanu un izvērtējot ASV banku pārskatu, kas liecināja par piesardzīgāku ASV banku politiku.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss kritās, Parīzes biržas indekss pieauga, bet Londonas biržas indekss nemainījās, jo Lielbritānijā bija brīvdiena saistībā ar karaļa Čārlza III kronēšanu nedēļas nogalē.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) publicētais banku pārskats liecināja par stingrāku kreditēšanas standartu noteikšanu gada pirmajos mēnešos, un ir gaidāms, ka bankas turpinās šādu politiku līdz gada beigām.

Pārskats publicēts laikā, kad finanšu sektorā pastāv bažas par noguldījumu aizplūšanu pēc krīzes, kuru izraisīja "Silicon Valley Bank" un "Signature Bank" krahs martā.

Akciju cenas Eiropas galvenajās biržās pirmdien pieauga, neraugoties uz bažām par to, ka centrālo banku lēmumi pacelt procentlikmes ar mērķi iegrožot inflāciju var izraisīt recesiju. Akciju cenas Volstrītā nemainījās, jo ASV bija brīvdiena.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pieauga līdz 20 000 ASV dolāriem pēc tam, kad nedēļas nogalē tā bija kritusies līdz 18 mēnešu zemākajam līmenim - 17 599 dolāriem.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,5% pēc tam, kad investoru noskaņojumu uzlaboja ziņas par izdevēja "Euromoney" pārņemšanas piedāvājumu.

Franfurtes biržas indekss pieauga par 1,1%, bet Parīzes biržas indekss kāpa par 0,6% pēc tam, kad Francijas prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centristu koalīcija zaudēja līdzšinējo absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā Nacionālajā sapulcē.

Naftas cenas pirmdien pieauga, stabilizējoties pēc piektdien pieredzētā krituma, kuru izraisīja bažas par jēlnaftas pieprasījumu iespējamas recesijas apstākļos.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga pēc tam, kad Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas delegācijas vienojās par deklarācijas projektu attiecībām pēc «Breksita».

ASV biržu indeksi nemainījās, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena – un biržas bija slēgtas.

Britu mārciņas padārdzināšanās dēļ saruka Londonas biržas indekss. Eiropas biržu indeksu kritumu sekmēja arī krasas naftas cenu svārstības, bažas par tirdzniecības karu un Itālijas budžeta problēmas.

Mārciņas vērtības straujais kāpums nedaudz tika nobremzēts, kad analītiķi secināja, ka pēcbreksita attiecību deklarācijas projektā ir maz kā tāda, kas attaisnotu šīs valūtas ilgtspējīgu padārdzināšanos.

«Neraugoties uz pozitīvo valodu, projekta tekstā ir grūti atrast daudz ko tādu, ko mēs jau nezinājām,» sacīja risku pārvaldības konsultāciju uzņēmuma JCRA analītiķis Džošua Robertss.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Šodien pensiju sistēmas “panelī” deg vairākas “sarkanās lampiņas”. Tā vietā, lai mēs stiprinātu pensiju otro līmeni un palielinātu iemaksas līdz sākotnēji plānotajiem 10%, mēs liekam papildu slodzi pensiju pirmajam līmenim. Tā teikt, esam bedres malā, bet plānojam izrakt vēl vienu lāpstu dziļāk, jo ignorējam demogrāfijas prognozes. Kādi būtu situācijas risinājumi?

Lasot Labklājības ministrijas mājas lapu, redzam, ka stabilai pensiju sistēmai nepieciešami trīs pensiju līmeņi. Tā kā pirmā pensiju līmeņa shēmas finansiālo stāvokli galvenokārt ietekmē demogrāfiskie un darba tirgus faktori, bet fondētās shēmas (tā sauktā pensiju otrā līmeņa) – finanšu kapitāla tirgus, tad šie līmeņi, savstarpēji izlīdzinot riskus, viens otru atbalsta ceļā uz kopējā mērķa – pensionāru labklājības – īstenošanu.

Citējot Labklājības ministriju, valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa mērķis ir, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts vecuma pensijām (t.i. 20% no algas), iegūt pensijas palielinājumu, daļu no šīm iemaksām ieguldot finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi pelnītu procentus. Šajā teikumā vairs ne miņas no demogrāfijas risku izbalansēšanas uzdevuma, vien nopelnīt vairāk par inflāciju, jo tieši tā ir pamatā pensiju pirmā līmeņa indeksācijai. Tas nekas, ka pensiju otrā līmeņa ieguldīšanas nosacījumi šādu iespēju pavēra vien 2018. gadā, kad atļāva vismaz 50% no pensiju plāna līdzekļiem ieguldīt akcijās. Līdz tam tas būtu kā lūgt peldētājam ar sasietām rokām un kājām piedalīties olimpiskā peldējuma sacensībās. Stāsts par to, ka pirmā pensiju līmeņa aizvietojums kritīsies un to kompensēs otrā pensiju līmeņa pieaugums, Labklājības ministrijas mājas lapā netiek atspoguļots.

Otrdienas valdības sēdē nolemts 2020.gada 22. jūnija darba dienu pārcelt uz sestdienu, 2020. gada 13. jūniju, informē Labklājības ministrija.

Nākamā gada 22.jūnijs ir pirmdiena un tai sekojošais 23.jūnijs ir brīvdiena, līdz ar to nolemts šo darba dienu pārcelt uz iepriekšējo sestdienu. Līdz ar to nākamgad Jāņos valstī būs piecas brīvdienas.

Darba likumā ir noteikts, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Rīkojums par šādu darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā ir jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam.

Saskaņā ar likumu ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Labklājības ministrija 7.augustā atklāja jauno sociālās uzņēmējdarbības grantu programmu, kuras kopējais finansējums ir septiņi miljoni eiro, lai atbalstītu aptuveni 120 sociālos uzņēmumus.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: “ALTUM ar sociālajiem uzņēmumiem sadarbojas jau vairākus gadus, līdz šim kopīgi ar Labklājības ministriju īstenotajā programmā atbalstot vairāk nekā 200 sociālos uzņēmumus un grantos piešķirot 12 miljonus eiro. Vidējā granta summa bija 60 tūkstoši eiro un prognozējam, ka līdzīgi būs arī šajā jaunajā grantu programmā.”

Uz grantiem programmā var pretendēt tie komersanti, kas saņēmuši Labklājības ministrijā sociālā uzņēmuma statusu. Programmas noteikumi nosaka, ka granta apmēru un atbalsta intensitāti ietekmē tas, vai uzņēmums izmanto grantu pirmo reizi vai atkārtoti, kā arī izvēlētais sociālā uzņēmuma darbības mērķis. Darba integrācijas uzņēmumiem atbalsta intensitāte ir 90% no attiecināmajām izmaksām gan pirmajam grantam, gan arī piesakoties atkārtoti pie nosacījuma, ja granta apmērs nepārsniedz 40 tūkstošus eiro.