Citas ziņas

Upe tuviem un tāliem izdod Sibīrijas Latviešu dziesmas

,17.06.2009

Jaunākais izdevums

Mūzikas ierakstu izdevniecībā Upe tuviem un tāliem sadarbībā ar latviešu folkloras zinātājiem izdots unikāls ieraksts CD/DVD formātā Sibīrijas Latviešu dziesmas, informēja izdevniecības pārstāve Iveta Mielava.

«Tas ir stāsts par vērtībām un reizē cieņas apliecinājums latviešiem, kuri savu valodu turējuši dzīvu, gadu simtiem esot tāltālu no dzimtajām senču mājām. Latviešu valoda tīra un kopta dzīvo Sibīrijā joprojām,» skaidro izdevēji.

Šajā izlasē apkopotas latviešu dziesmas, rotaļas un danči, kas ierakstīti vismaz 16 Sibīrijas latviešu ciemos gan pavisam nesen, gan arī pirms 20 un vairāk gadiem. Audio (CD) diskā ir 52 melodijas, video diskā (DVD) – ap 120, kopējais skanējuma laiks ir gandrīz 6 stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētākais, taču nepopulārākais risinājums

www.daugavasbalss.lv,29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viennozīmīgi pateikt, ka pie pašreizējiem plūdiem Ogres upē vainojama Ogres hidroelektrostacija (HES), nevar, saka Ogres novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis.

Jau 2. janvārī Ogres novada Ogresgala pagasta Dārziņos sāka strauji celties ūdenslīmenis Ogres upē, tāpēc glābēji evakuēja vairākus vietējos iedzīvotājus.

Pirmie signāli par iespējamiem plūdiem Ogres upē tika saņemti jau 29.decembrī. Ogres HES atvēra papildu aizvarus, lai ūdens līmeni upē normalizētu. Trīs dienas situācija bija normas robežās, tomēr 2. janvāra rītā pēc plkst.7 ūdens līmenis upē strauji cēlās un ap plkst.8 jau bija applūdušas trīs Ogresgala pagasta Dārziņu mājas.

Špakovskis pastāstīja, ka strīds par to, kurš vainojams pie plūdiem Ogres upē, jau notiek visu laiku. Tomēr HES pastāv jau ilgāku laiku un ne vienmēr šādi plūdi ir bijuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Panāk vienošanos Happy Birthday autortiesību lietā

LETA,10.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Puses panākušas vienošanos divus gadus ilgušajā lietā par apsveikuma dziesmas Happy Birthday autortiesībām.

Losandželosas tiesa septembrī lēma, ka ierakstu kompānijai Warner/Chappell Music neesot likumīgu autortiesību uz dziesmu. Taču tā iekasējusi naudu par dziesmas izmantošanu kopš 1988.gada, kad pārņēma kompāniju Birch Tree Group.

Tiesnesis Džordžs Kings sacīja, ka Birch Tree Group priekštecis uzņēmums Clayton F Summy Co 1935.gadā esot ieguvis tiesības tikai uz melodiju, bet ne dziesmas tekstu.

Vienošanās noteikumi netiek atklāti. Taču ārzemju mediji pieļauj, ka dziesmas vārdi varētu kļūt brīvi izmantojami.

Lietai pietuvināts informācijas avots laikrakstam LA Times sacīja, ka puses panākušas abpusēji apmierinošu vienošanos, kas netikšot pārsūdzēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - Slocenes upē Tukumā atkal konstatētas beigtas zivis

LETA,20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slocenes upē Tukumā, kas pirms diviem gadiem piedzīvoja masveida zivju bojāeju, atkal konstatētas beigtas zivis, aģentūru LETA informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Laukmane.

Pašvaldība saņēmusi ziņas, ka Slocenes upes krastā, pie Jelgavas ielas tilta, konstatētas beigtas zivis.

Pašvaldības speciālisti sazinājās ar Valsts vides dienestu (VVD), lai skaidrotu notikušā iemeslus un saņemtu tālākās rīcības norādes, pauda Laukmane.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus nevākt beigtās vai pusdzīvās zivis un nelietot tās uzturā, kā arī neizbarot mājdzīvniekiem.

VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča aģentūrai LETA skaidroja, ka pēc Tukuma novada pašvaldības paziņojuma, Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektori veica notikuma vietas apsekošanu.

Tika konstatēts, ka bojā gājušas aptuveni 40 zivis. Tāpat tika atklāts, ka uzņēmuma SIA GTF upes gultnes tīrīšanas laikā pārkāpti darba tehniskie noteikumi. Ekskavators atradies upē un no turienes tīrījis gultni, lejot no kausa upē smelto ūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Upē, kas Šanhajai nodrošina dzeramo ūdeni, atrasti jau seši tūkstoši cūku līķu

Lelde Petrāne,13.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar amatpersonu teikto cūku līķu skaits, kas atrasti Šanhajas Huangpu upē, pieaudzis līdz gandrīz 6000, ziņo BBC.

Paziņojumā Šanhajas amatpersonas informējušas, ka līdz otrdienai no upes izvilktas 5916 mirušas cūkas. Vienlaikus amatpersonas joprojām apgalvo, ka upes ūdens kvalitāte atbilst noteiktajiem standartiem un to lietot ir droši.

Cūku nāves cēlonis, kā arī tas, kādā veidā tās nonākušas upē, joprojām nav zināms.

Kā rakstīts, Huangpu upe ir būtisks dzeramā ūdens avots Šanhajai un iedzīvotājus cūku līķu atrašana tajā ir šokējusi. Tā, piemēram, internetā kāds vietējais iedzīvotājs rakstījis, ka upes ūdens krāsa šobrīd līdzinoties ekskrementu krāsai un šādu ūdeni noteikti nav iespējams dzert.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta fotogalerija - Plūdu dēļ vairāki ogrēnieši iesprostoti savās mājās; pa ielām peld bebri

LETA,17.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdu dēļ vairāki Ogres iedzīvotāji šodien spiesti palikt mājās, lai uzraudzītu ūdens līmeni savās saimniecībās. Problēmas rada arī daudzviet neizbraucamie ceļi.

Ogres iedzīvotājs Mārcis pastāstīja, ka lielākā neraža sākusies vakar vakarā, kad ūdens līmenis strauji cēlies appludinot pat galvenās ielas. Piemēram, pa Brīvības ielu peldējis bebrs, ko iedzīvotāji arī centušies fotografēt.

Līču ielas iedzīvotāja Dace aģentūrai LETA pastāstīja, ka naktī ūdens līmenis pagalmā esot bijis augstāks, bet nu tas ir nedaudz nokrities. Taču lielākā daļa pagalma joprojām ir zem ūdens. Ūdens ir arī ēkas pagrabā, 1.stāvā un garāžā. Mājai esot atslēgta elektrība, nedarbojas arī gāzes apkures katls.

Dace pastāstīja, ka evakuēties viņas ģimenei neviens nav piedāvājis, taču neesot bijusi arī tāda vajadzība, jo ūdens līmenis saimniecībā dzīvību neapdraud. Viņai un tuviniekiem šodien bija jāiet uz darbu, taču ģimene palikusi mājās, lai cīnītos ar plūdu radītājām sekām. Darba devējs pret to izturoties saprotoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembris ir Dzejas dienu laiks, tādēļ šoreiz Dailes teātris atklāj sezonu ar koncertu, kas veltīts latviešu dzejniekam Jānim Peteram un viņa pieturvietām dzejā un mūzikā.

Dailes teātra 90. sezonas atklāšana notiks 12. septembrī plkst. 18.00 ar Jāņa Petera jubilejas vakaru Dzejnieka mīlas vārdi. Tas tiks pārraidīts arī Latvijas Televīzijas 1. kanālā plkst. 18.30, ietverot intervijas, videosižetus un aizkulišu stāstus. Jubilejas vakars Dailes teātrī notiks arī 13. septembrī.

Vakara 1. daļā izskanēs Jāņa Petera apjomīgākā poēma Nakts pēc tautasdziesmas Dailes teātra aktieru izpildījumā, pie klavierēm – maestro Raimonds Pauls. Savukārt 2. daļā skanēs komponistu Raimonda Paula, Mārtiņa Brauna, Ulda Stabulnieka, Ivara Vīgnera un Imanta Kalniņa dziesmas ar Jāņa Petera vārdiem no izrādēm Māsa Kerija, Šerloks Holmss, Sirano de Beržeraks, Trīnes grēki, Meldermeitiņa, Kabīrijas naktis, Šveiks, Pifa piedzīvojumi, Nāc pie puikām! u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Dziesmu Happy Birthday turpmāk varēs brīvi izmantot bez maksas

LETA,28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas populāro apsveikuma dziesmu Happy Birthday to You drīkst brīvi izmantot bez maksas.

«Dziediet to skaļi, dziediet to lepni un par brīvu,» paziņoja advokātu birojs Donahue Fitzgerald, kas Losandželosas tiesā izskatītajā lietā pārstāvēja apsūdzības pusi.

Lieta aizsākās 2013.gadā, kad ierakstu kompānija no mazbudžeta filmas par Happy Birthday to You vēsturi veidotājiem pieprasīja 1500 dolārus (1363 eiro) par apsveikuma dziesmas atskaņošanu kinolentē. Filmas veidotāji ierosināja pret kompāniju lietu to cilvēku vārdā, kas maksājuši ierakstu kompānijai par dziesmas izmantošanu.

Septembrī Losandželosas tiesas tiesnesis lēma, ka ierakstu kompānijai Warner/Chappell Music nepienākas autortiesības uz dziesmu. Tiesāšanās noslēdzās ar to, ka ierakstu kompānija piekrita atmaksāt 14 miljonus ASV dolāru (12,7 miljonus eiro) un vairs neiekasēt autoratlīdzību par dziesmas izpildīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju izmiršana no, iespējams, toksiskām vielām konstatēta Balvu novada Ičas upē, kā arī Aiviekstē.

Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Aina Stašāne pavēstīja, ka zivju bojāeja ir masveidīga un tā izpletusies līdz pat Aiviekstei - arī šajā upē konstatētas mirušas zivis. Viņa paskaidroja, ka Ičas upe ietek Aiviekstē. Tas nozīmējot, ka zivju bojāeja pagaidām vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ paplašinās.

Tikmēr no Ičas upes šodien izcelti aptuveni 63 kilogrami beigto zivju - to skaits ir mērāms simtos, atzina Stašāne. Upes posms, kurā konstatētas beigtās zivis, ir aptuveni desmit kilometrus garš. Stašāne atzina, ka līdz šim tik masveidīga zivju bojāeja nav konstatēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nekāp upē, ja ir bail samērcēt kājas,» – šī paruna, kurā iekodēts brīdinājums labāk neuzņemties risku, bieži vien raksturo stāvokli Latvijas biznesa uzsācēju vidē.

Ir daudz jaunu uzņēmēju, kuri upē sen jau ir iekāpuši, to veiksmīgi pārpeldējuši un tikuši līdz jūrām un okeāniem. Tomēr pat viņu iedvesmojošie stāsti, kurus aktīvi tiražē mediji un dažādas biznesa organizācijas, nespēj iekustināt jaunu uzņēmēju vilni – statistika liecina, ka jaundibinātu uzņēmumu skaits Latvijā sarūk. Iespējams, bailes no šīs «upes» – neprognozējamās straumes, neizzinātā krasta otrā pusē – ir lielākas par iespēju piedzīvot jaunas iespējas un ievērojami plašākus horizontus.

Altum pērn veiktā pētījumā 68% jaunuzņēmēju atzina, ka viņu apmierinātība ar dzīvi ir pieaugusi, 49% apliecināja, ka ir palielinājušies ienākumi. Vienlaikus pat apstākļos, kad dažādas biznesa atbalsta organizācijas un finanšu iestādes intensīvi piedāvā finansēt jaunas un tiešām perspektīvas iniciatīvas biznesā, daudzi netiek tālāk par sapni par savu uzņēmumu. Kāds cits pirms dažiem gadiem veikts pētījums rādīja, ka aptuveni trešdaļa no Latvijas ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem gribētu sākt paši savu biznesu (tie ir ap 300 tūkstošiem cilvēku). Nedaudz vairāk nekā puse atzina, ka viņiem un viņām nav skaidras idejas, ar ko šis uzņēmums nodarbotos. Taču no atlikušajiem aptuveni 130 tūkstošiem «sapņotāju» savu ieceri iemiesot uzdrošinās mazāk par desmito daļu. Pie tam šis skaits samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rundāles novadā upē noplūst naftas produkti

Dienas Bizness,25.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rundāles novadā upē Kaucīte ir noplūduši naftas produkti, vēsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Lai ierobežotu naftas produktu izplatību, ugunsdzēsēji glābēji uzsāka absorbējošo bonu uzstādīšanu. Paralēli bonu uzstādīšanai, ugunsdzēsēji glābēji devās gar upi meklēt iespējamo piesārņojuma cēloni.

VUGD informāciju par to, ka Rundāles novada Saulainē ir jūtama naftas produktu smaka, saņēma piektdienas rītā plkst. 6:28.

Pārbaudot notikuma vietu, tika konstatēts, ka piesārņota ir visa upe, un naftas produkti ir redzami arī vietā, kur Kaucīte ietek Lielupē. Piesārņojuma kopējais garums Kaucītes upē ir apmēram 4 kilometri. Upītes platums šajā vietā ir no diviem līdz trijiem metriem.

Apsekojot upes krastus, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka piesārņojuma cēlonis iespējams ir naftas produktu noplūde no nelegāla pieslēguma naftas vadam. Šobrīd uzņēmuma LatRosTrans pārstāvji kopā ar ugunsdzēsējiem glābējiem veic noplūdes vietas noslēgšanu, lai apturētu naftas produktu ieplūšanu upē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Ičas upes piesārņojumā var būt vainojams VUGD; Dienests pārmetumus noraida

Žanete Hāka,01.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā zinātniskā institūta Bior veiktās analīzes neuzrādīja iespējamo piesārņojuma cēloni Ičas upē, Vides valsts dienests (VVD), paplašinot izpētes laukumu, piesaistīja Latvijas Hidroekoloģijas institūtu plašākai ietekmes uz ekosistēmu analīzei.

Kā informē VVD, atkārtoti analizējot Valsts Ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) mācībās izmantotās vielas iespējamo ietekmi uz ekosistēmu, pirmie analīžu rezultāti liecina par ļoti augstu šīs vielas toksiskuma līmeni - testa organismi gājuši bojā pie ļoti niecīgas koncentrācijas. VUGD pārstāvji gan šos apgalvojumus noraida.

Ņemot vērā šos rezultātus, lai pārliecinātos par VUGD īstenotajiem pasākumiem mācību laikā, VVD atkāroti ir pieprasījis VUGD sniegt detalizētu informāciju par mācību norisi, kā arī izmantotajiem tehniskajiem risinājumiem, kā tika nodrošināts, lai izmantotā viela nenokļūst apkārtējā vidē, šajā gadījumā Ičas upē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji ceļoties ūdens līmenim Ogres upē, pasliktinājusies situācija plūdu riska teritorijā Ogresgala pagastā - pie dārzkopības sabiedrības Ogre applūdušas mājas divās šīs teritorijas ielās jeb līnijās, informē Ogres novada domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs.

Virs šīm līnijām ūdens pagaidām nekāpj, un, kā informē Ogres novada Pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis, glābēju palīdzība cilvēkiem pagaidām nav bijusi nepieciešama. Lielākā daļa applūdušo māju esot neapdzīvotas.

Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele, patlaban applūdušas ir aptuveni 40 mājiņas Upes ielā, turklāt ūdens līmenis turpina celties.

Glābēji kopā ar Valsts policijas un vietējās pašvaldības policijas darbiniekiem apseko applūdušās teritorijas un veic pārrunas ar iedzīvotājiem, piedāvājot viņiem iespēju evakuēties. Pagaidām gan no applūdušajām dārza mājiņām VUGD darbinieki nevienu cilvēku nav evakuējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvēlākie un ekstrēmākie ūdens tūrisma baudītāji jau interesējas par iespēju iznomāt laivas, lai dotos savā šā gada pirmajā braucienā pa upi, lai gan upēs ledus joprojām nav izgājis.

Laivu iznomātāji akcentē, ka šobrīd doties braucienā ar laivu pa upēm ir bīstami, aicinot kvēlākos ūdens tūrisma baudītājus tomēr vēl pagaidīt.

Pirmos laivu braucējus jau piedzīvojusi Amatas upe, lai arī šajā upē ledus vēl nav izgājis. Kā informēja Amatas novada Tūrisma informācijas centrā, laivošana Amatas upē patlaban vēl ir bīstama, jo ledus nav izgājis no visas upes. No ledus brīvs patlaban ir posms no Melturu tilta līdz Kārļu zivjaudzētavai. Tomēr neskatoties uz to, aizvadītajās brīvdienās jau ir bijuši cilvēki, kuri ar laivām devušies braucienā pa upi.

Par iespēju iznomāt laivas cilvēki interesējušies arī Campo laivu nomā, taču tur pagaidām laivu nomu nepiedāvā, jo laikapstākļi nav atbilstoši braukšanai ar laivu. Laivu nomā stāstīja, ka interese no cilvēku puses ir, taču viņi vēl neiesaka sēsties laivās, jo ārā vēl ir ziema.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 18. decembra Dailes teātrī varēs noklausīties Ziemassvētku koncertu Kamēr es dvēseli kārtoju zārdos....

Tradicionālā Dailes teātra Ziemassvētku koncerta pirmajā daļā skanēs skaistākās klasiskās mūzikas komponistu Ziemassvētku dziesmas, bet otrajā daļā – latviešu komponistu dziesmas ar dzejnieka Jāņa Baltausa vārdiem.

Koncertā piedalīsies Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Artis Robežnieks, Juris Frinbergs, Gints Grāvelis, Ieva Pļavniece, Sarmīte Rubule, Rudīte Būmane un Ērika Eglija.

Pirmoreiz koncerta režija uzticēta jaunajai režisorei Laurai Grozai, bet muzikālā vadība ir Jura Vaivoda pārziņā. Radošajā komandā strādā arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa un gaismu mākslinieks Mārtiņš Kudiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tapis latviešu un igauņu teātra kopprojekts - Kristjans Jāks un Eduards

,13.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā vasarā, sadarbojoties Valmieras teātrim un Igaunijas Festivāla teātrim, ar SIA Alfor atbalstu tiks realizēts vērienīgs, līdz šim nebijis latviešu – igauņu teātra kopprojekts Kristjans Jāks un Eduards. Projekta pamatideja ir akcentēt latviešu un igauņu kopīgos saskarsmes punktus vēsturē un tagadnē.

2008. gada pavasarī kultūras mecenāts SIA Alfor, Latvijas Jaunā teātra institūts un Kultūras projektu aģentūra Indie rīkoja teātra jauniestudējumu konkursu, kura mērķis bija veicināt laikmetīgas un daudzveidīgas profesionālās teātra vides attīstību, atbalstīt teātra profesionāļu starptautisko sadarbību un sniegt iespēju teātra māksliniekiem īstenot savas radošās ieceres. Konkursā uzvarēja Latvijas – Igaunijas kopprojekts Kristjans Jāks un Eduards, kuru iesniedza igauņu režisors Margus Kasterpalu. Režisors saņēma veicināšanas prēmiju Ls 10 000 apmērā, bet tā īstenošanai Latvijas pusei tika piešķirts finansējums 15 000 latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Dziesmu svētku virsdiriģents: Mēs paši esam palikuši bez biļetēm

Laura Mazbērziņa,16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv viesojas Langstiņos pie maestro un viena no XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem - Edgara Račevska. Maestro sagaida ar smaidu sejā, uz klavierēm spēlējot «Mūžu mūžos būs dziesma». Simtgades Dziesmu svētkos virsdiriģenta tribīnē viņš kāps jau vienpadsmito reizi.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā izskanēs plašs repertuārs četru stundu garumā, kuru diriģēs 20 galvenie Dziesmu svētku virsdiriģenti.

«Es nebiju iedomājies, ka tik ātri tiks izpirktas visas biļetes gan uz noslēguma lielkoncertu, gan uz ģenerālmēģinājumu. Nodomāju - nu ko, mēs paši esam palikuši bez biļetēm,» Edgars Račevskis kopā ar kolēģiem spriedis. Diriģenti Vispārējo latviešu Dziesmu svētku organizatoriem lūguši biļetes, lai varētu atvest savas ģimenes uz konceru, taču šobrīd pastāv maza iespēja tās iegūt, lai gan parasti problēmas nav bijušas.

Lai gan gribētēju uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Prāta vētra prezentē albumu Vēl viena klusā daba

LETA,08.05.2012

Grupas "Prāta vētra" mūziķis Renārs Kaupers uzstājas grupas jaunā dziesmu albuma "Vēl viena klusā daba" prezentācijas pasākumā klubā "Piens".

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju grupa Prāta vētra vakar draugu un atbalstītāju lokā prezentēja savu jaunāko dziesmu albumu Vēl viena klusā daba.

Albums Vēl viena klusā daba ierakstīts no 2011.gada septembra līdz šā gada martam ASV pilsētiņā Hadsonā, Anglijā un Rīgā.

Kā atklāja grupas solists Renārs Kaupers, aptuveni pirms gada, sanākot kopā grupas dalībniekiem, spriests par to, ka vajadzētu ierakstīt jaunu albumu. «Ieraksts ir ceļojums gada garumā, jo esam pāris reizes bijuši Hadsonā, dažas reizes Anglijā, bet bieži esam bijuši Ingara Viļuma studijā, ko esam nodēvējuši par Ol Ingrid's Place, kā arī daudz laika esam pavadījuši mēģinājumu telpā Ziņģu nams,» stāstīja Kaupers.

Grupas jaunā albuma ierakstīšanā lielu ieguldījumu devis producents Deivids Fīlds. Producents darba procesā aicinājis katram izdomāt dāmu vārdus, stāstot, ka tas palīdzēšot satuvināties. Tā Prāta vētras dalībnieki tikuši pie vārdiem, piemēram, Mimī, Ingrid un Ru Ru, savukārt pašam producentam dots vārds Dorotija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Skats no iekšmalas

Miks Magone, neatkarīgās mūzikas ierakstu izdevniecības un koncertu organizatoru - biedrības SKYR biedrs,13.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā arvien lielāku troksni sabiedrībā saceļ Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums jeb ACTA ( no «Anti-Counterfeiting Trade Agreement» angļu valodā). Viedokļi dažādi, pat krasi atšķirīgi, ne reti – sazvērestībām pārpilni. Šķiet, diskusija vēršas plašumā un dziļumā, jo nesenās publikācijas interneta vidē liecina, ka jautājumu loks vairs nenoslēdzas ap «eBay iegādātām Nike botām, kas izpakotas izrādās Nice botas» un kā to nākotnē novērst.

Arvien biežāk izskan neapmierinātība ar vai vismaz pamatoti jautājumi par biedrības AKKA/ LAA darbības principiem. Pretstatā spekulācijām par to, ko pilsoniskajām un cilvēciskajām brīvībām varētu dot vai, gluži pretēji, atņemt ACTA nolīgums, gribu pēc iespējas bezkaislīgi ilustrēt vairākus konkrētus gadījumus, kuros AKKA/ LAA piekoptā prakse, pirmkārt, nesakrīt ar publiskajiem paziņojumiem. Otrkārt, biedrības pārstāvēto uzskatu kopums ir klaji virspusējs, pretrunā gan ar autoru, gan cilvēktiesībām kā tādām, kā arī apšaubāms no ētiskā viedokļa.

Vispirms atzīšos, ka piekrītu, piemēram, Imanta Kalniņa jau padzīvojušajam viedoklim, ka plaši izplatītā vēlme izmantot lietas un pakalpojumus, par tiem tā vai citādi nemaksājot, ir gana nopietnu satraukumu rosinoša. Atsevišķas diskusijas vērti ir jautājumi par to, kā izmaiņas matērijā (no cietvielas uz ēterisko un netverami virtuālo) līdz nepazīšanai izmainījušas cilvēka priekšstatus par to, kas viņam it kā pienākas, par to, cik kas maksā, par to, kā viņš ar saviem priekšstatiem un to praktizēšanu mijiedarbojas ar citiem sabiedrības locekļiem utt. utjp. No citām pozīcijām, nekā šajās dienās ierasts, vēlos iebilst vairākos būtiskos jautājumos, kas skar gan autorus, gan viņu darbus, gan šo darbu lietotājus/baudītājus – publiku, gan mūs – publisku pasākumu rīkotājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijas ekonomikas ieguvumi no prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ir tikai aplēses, DB pēta, kādi uzņēmumi tikuši pie vērtīgiem pasūtījumiem

Lai gan eksperti jau aplēsuši, ka kopējie Latvijas tautsaimniecības ieguvumi no tikko sākušās Latvijas prezidentūras ES Padomē sasniegs 64,5 milj. eiro – tā nodrošinās nodokļu ieņēmumu pieaugumu, veicinās nodarbinātību, palielinās iedzīvotāju ienākumus, pozitīvi iespaidos tūrisma attīstību, kā arī uzlabos valsts pārvaldes darbinieku profesionalitāti –, reālos ieguvumus varēs novērtēt vien nākotnē. Taču jau tagad var redzēt pirmos tiešos ieguvējus – tās ir kompānijas, kas tikušas pie iespējas līdzdarboties prezidentūras organizēšanā.

Par prezidentūras oficiālo dāvanu izvēlēts māla svilpaunieks – konkursā par to izgatavošanu uzvarēja SIA Upe tuviem un tāliem, piedāvātā līgumcena bija 150 tūkst. eiro (bez PVN), pašus svilpauniekus gatavoja ap 40 amatnieku un mākslinieku. Lina šalles, kas radītas pēc mākslinieces Kristīnes Ramanes koncepcijas, tiks pasniegtas sievietēm, bet vīrieši tradicionāli tiek apdāvināti ar kaklasaitēm. To raksta autors ir tekstilmākslinieks Arvīds Priedīte, bet tiesības tās izgatavot un piegādāt ieguva SIA Parnass Presentreklam, apņemoties to veikt par 112,5 tūkst. eiro (bez PVN). Kompānija ieguva tiesības arī par 16,2 tūkst. eiro (bez PVN) piegādāt un izgatavot citas reprezentācijas lietas – lietussargus, kakla lentas, bagāžas piekarus. Savukārt kancelejas preces dalībnieku vajadzībām par vairāk nekā 28 tūkst. eiro (bez PVN) nodrošina SIA MicroDot. Šis uzņēmums uzvarējis arī 48,7 tūkst. eiro (bez PVN) konkursā par tipogrāfijas pakalpojumiem Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Koncertmeistars valdes priekšsēdētājs Ēriks Naļivaiko lūdzis Rīgas domi piešķirt 19.6 tūkstošus latu kā līdzfinansējumu Mārtiņa Brauna un grupas Sīpoli koncertam un tā ieraksta veikšanai, kā arī CD un DVD izdošanai.

Šā gada jūnijā iecerēts grupas Sīpoli un komponista M. Brauna koncerts, kas būs 2008. gada 18. novembrī notikušā īpašā koncerta atkārtojums. Koncerta rīkotājs SIA Koncertmeistars savā iesniegumā raksta, ka tikai par saviem līdzekļiem nevar realizēt šo projektu, un piedāvā Rīgas domei kļūt par koncerta – ieraksta un DVD un CD izdošanas līdzfinansētāju.

Iesniegumam pievienota izmaksu tāme par 38 tūkstošiem latu, tai skaitā mākslinieciskās izmaksas 3.6 tūkst. Ls, gaismas un skaņu aparatūras īre 4.4 tūkst. Ls, Dailes teātra telpu īre un personāla atalgojums 7.2 tūkst. Ls, TV tehnikas īre un personāls 5 tūkst. Ls, bet DVD un CD ierakstīšanas un izdošanas izmaksas lēstas 11.2 tūkst. Ls. Pati SIA Koncertmeistars apņēmusies segt 15.2 tūkstošus latu, bet Rīgas domei lūgusi 19.6 tūkstošus latu. Koncerta rīkotājs Ē. Naļivaiko projekta īstenošanā aicinājis piedalīties Latvijas Televīziju un Ivetas Mielavas vadīto mūzikas izdevniecību Upe tuviem un tāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Siguldā prezentēs kompaktdisku Dziesmiņās remdējos

,24.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā klajā nāks kontrtenora Sergeja Jēgera, komponista un aranžētāja Raimonda Tigula, orķestra Sinfonietta Rīga un diriģenta Māra Sirmā ierakstītais kompaktdisks Dziesmiņās remdējos, kas 30. maijā plkst. 20.00 Siguldas novada svētku noslēgumā tiks prezentēts koncertā Siguldas pilsdrupu estrādē.

Projektu realizē Kultūras un izklaides aģentūra Četras saules sadarbībā ar mūzikas izdevniecību Upe tuviem un tāliem, diska prezentācijas koncerts notiks sadarbībā ar Siguldas novada domi.

Šis ieraksts tapis Sesavas baznīcā, kur to kopīgi radīja kontrtenors S. Jēgers, orķestris Sinfonietta Rīga, diriģents M. Sirmais un skaņu režisors Normunds Šnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidū dabas pētniekus ne tikai Krievijā, bet arī citviet pasaulē pārsteidza ziņas par vismaz piecām bedrēm, kas pēkšņi parādījušās Sibīrijas gāzes laukos. Drīz pēc to uzrašanās Krievijas interneta vietnes pāršalca dažnedažādi minējumi par bedru izcelsmes iemesliem. Taču, visticamāk, vainīgi nav ne citplanētieši, ne meteorīti, kā dažiem varbūt labpatiktu. Pēc bedru rūpīgas apskates un zemes paraugu analīzes Krievijas zinātnieku grupa gan nonākusi pie ne mazāk aizraujoša secinājuma – Sibīrijas bedru izcelsme, iespējams, meklējama Bermudu trijstūra fenomenā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Pirmās ziņas par milzīgajām bedrēm Sibīrijas gāzes laukos parādījās jūlijā. Vispirms Jamalas pussalā naftas un gāzes lauku apsekotāji, ar helikopteru pārlidojot pussalas teritoriju, pamanīja 80 metrus platu bedri, bet dažas nedēļas vēlāk briežu mednieki Tazovskas apgabalā, kā arī Taimiras pussalā uzgāja vēl divas bedres. Kaut arī tās bija mazākas nekā Jamalas pussalā esošā bedre, to struktūras bija ļoti līdzīgas.

Šobrīd Krievijas plašsaziņas līdzekļi informē, ka valsts ziemeļos parādījušies jau vismaz pieci šādi krāteri. Tos izpētījušas vairākas zinātnieku grupas, kas secinājušas, ka krāteri radušies pazemes sprādzienos. Pēc bedru apskates Jamalas pussalā Krievijas zinātniece Anna Kurčatova sarunā ar laikrak­stu The Siberian Times norādījusi, ka, iespējams, sprādzienus izraisījusi globālā sasilšana. «Iespējams, mūžīgajam sasalumam sākot kust, pazemē esošie gāzes krājumi sajaucās ar smiltīm un ledu, radot efektu, kas līdzvērtīgs tikko atkorķētas šampanieša pudeles izlīšanai,» spriedusi Kurčatova.

Komentāri

Pievienot komentāru