Ungārija otrdien uzlikusi Eiropas Savienības (ES) plānam nākamgad nodrošināt Ukrainai palīdzību 18 miljardu eiro apmērā.

Tā vietā, lai vienprātīgu apstiprinātu palīdzību Ukrainai, Ungārijas veto liek pārējām 26 ES dalībvalstīm izstrādāt sarežģītāku tehnisku plānu, lai nodrošinātu palīdzības plūsmu uz Kijivu arī jaunajā gadā.

Palīdzības programma Ukrainai ir viena no ES prioritātēm, ko Ungārija pēdējos mēnešos ir nobloķējusi. Ungārija, kā izskatās, izmanto savas veto tiesības, lai panāktu, ka ES atbrīvo miljardiem eiro lielo finansējumu, kas Ungārijai aizturēts saistībā ar bažām par likuma varas ievērošanu un korupciju.

Šī mērķa sasniegšanai Ungārijas valdība arī iebildusi pret ES centieniem pieņemt 15% minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli, kam nepieciešams vienprātīgs bloka dalībvalstu atbalsts.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

AS "Latvijas gāze" pieprasa Latvijas valstij segt zaudējumus par to gāzes apjomu, ko valdība pagājušā gada rudenī lika rezervēt mājsaimniecību vajadzībām, jo tagad to vairs nevar pārdot par tik augstu cenu, kā būtu varējis pārdot rudenī, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pērn rudenī valdība uzdeva "Latvijas gāzei" rezervēt dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām. Par Inčukalna krātuvi atbildīgais sistēmas operators - uzņēmums "Conexus" - apgalvoja, ka tam krātuvē gāzes pietiek. Savukārt "Latvijas gāze" taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder uzņēmumam, līdz ar to valdības prasības izpildīt nebūšot iespējams.

"Nekā personīga" zināms, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko "Latvijas gāzes" lielākā akcionāra, Krievijas uzņēmuma "Gazprom" uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi "Latvijas gāze", un tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību. Gāze neesot bijusi pat atmuitota. Pastāvējušas bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas Inčukalna krājumi patiešām nebūtu pietiekami, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudējusi, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt.

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums deviņos mēnešos bija 580,268 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, bet koncerna neto peļņa sasniedza 96,578 miljonus eiro pretēji zaudējumiem gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā informē, ka "Latvijas gāzes" koncerns 2022.gada deviņos mēnešos sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti ir bijuši galvenais iemesls vēsturiski labākajiem deviņu mēnešu finanšu rezultātiem.

Deviņos mēnešos šogad "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 5,975 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2021.gada periodu pārdošanas apjoms ir par 43,6% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlas neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ.

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.

AS "Latvijas Gāze" akcionāru sastāvā vēsturiskas izmaiņas, informē uzņēmums.

AS "Latvijas Gāze" valdes locekļu speciālā mērķa sabiedrība "Energy Investments" SIA ir spērusi nākošo būtisko vadības izpirkuma procesa (management buy-out jeb MBO) soli.

Atbilstoši jau agrāk sniegtajai informācijai par "Energy Investments" SIA plāniem izpirkt AS "Latvijas Gāze" akcijas no pārējiem lielajiem emitenta akcionāriem, AS "Latvijas Gāze" vadības izpirkuma komanda informē par sekojošo.

2023.gada rudenī tika atpirktas 28,97% AS "Latvijas Gāze" akciju no Luksemburgas investīciju fondu "Marguerite Gas II S.À.R.L".

Tagad 2024.gada oktobrī ir atpirktas 34% AS "Latvijas Gāze" akciju no Krievijas Federācijas PAS "Gazprom".

Sekojoši, AS "Latvijas Gāze" kontrolējošo akcionāru sapulces vairākumu iegūst Latvijas pilsoņi.

Eiropas Savienības (ES) valstu vairākums ir vienojušās iesaldēt Ungārijai paredzētus ES budžeta līdzekļus 6,3 miljardu eiro apmērā, ņemot vērā bažas par likuma varas neievērošanu Ungārijā, pirmdienas vakarā paziņoja ES prezidējošā valsts Čehija.

Summa, par kuru tika panākta vienošanās dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju sanāksmē Briselē, tomēr ir par 1,2 miljardiem eiro mazāka, nekā sākotnēji ierosināja Eiropas Komisija (EK).

Briselē pastāv bažas par ES līdzekļu nepiemērotu izmantošanu Ungārijā nepietiekamu pretkorupcijas pasākumu dēļ.

Īsi pirms šīs vienošanās EK atjaunoja rekomendāciju, saskaņā ar kuru Ungārijai paredzētie līdzekļi 7,5 miljardu eiro apmērā jāsaglabā iesaldēti, līdz Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdība būs pilnībā izpildījusi savus solījumus par reformu īstenošanu likuma varas uzlabošanai.

EK gaida ES dalībvalstu atļauju samazināt ES budžeta līdzekļus Ungārijai.

Ungārija trešdien pasludināja apdraudējuma stāvokli saistībā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto enerģijas krīzi un paziņoja par plānu tās pārvarēšanai.

"Situācija ir ļoti sarežģīta visur Eiropā, ņemot vērā karu un ar to saistītās sankcijas," žurnālistiem norādīja Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna biroja vadītājs Gergejs Gujāšs.

Viņš skaidroja, ka valdības jaunais plāns izstrādāts kā reakcija uz kara izraisīto enerģijas krīzi, un tas spēkā stāsies augustā.

Šis plāns paredz, ka Ungārijā dabasgāzes ieguve tiks palielināta no 1,5 līdz diviem miljardiem kubikmetru gadā, vienlaikus meklējot citus dabasgāzes piegāžu avotus.

Valdība arī noteiks eksporta aizliegumu tādiem enerģijas avotiem kā malkai un palielinās brūnogļu ieguvi.

Tiks arī atjaunota ar brūnoglēm darbināmās spēkstacijas ekspluatācijā Mātrā un pagarināta valsts vienīgās atomelektrostacijas darbība.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir profesionāla komanda, efektīva resursu pārvaldība un pareizi izstrādāta stratēģija, domā Krištofs Hegedjušs, CityBee Latvija reģionālais vadītājs.

Lai uzņēmums ilgtermiņā sasniegtu nospraustos mērķus, vadītājam jāspēj paredzēt nākotnē potenciāli sagaidāmās problēmas, jāizvērtē iespējamie riski un attiecīgi jārīkojas, spriež K.Hegedjušs, piebilstot, ka visa pamatu pamatā ir plānošana. Pasaule nemitīgi mainās, tāpēc tai līdzi jāmainās arī uzņēmējiem - tas, kas tiek uzskatīts par labu šodien, iespējams, tāds vairs nebūs rīt, tāpēc sniegto pakalpojumu kvalitāte nepārtraukti jāuzlabo, atzīmē CityBee Latvija reģionālais vadītājs.

Seko ģimenes piemēram

Lai gan esmu dzimis Latvijā, uzaugu un mācījos Ungārijā, stāsta K.Hegedjušs, kurš šajā valstī guva arī savu pirmo darba pieredzi. “Vēl būdams skolnieks, vasaras brīvlaikos iesaistījos ģimenes biznesā un pavadīju latviešu tūristus Ungārijā, bet, kad sāku studijas Londonā, kā maiņas vecākais strādāju kādā glaunā interneta kafejnīcā. Mana ģimene bija cieši saistīta ar aviāciju, tāpēc likumsakarīgi, ka arī es, pēc vidusskolas beigšanas, nolēmu sevi profesionāli attīstīt tieši šajā jomā. Tā kā Ungārijā apgūt aviācijas menedžmentu nebija iespējams, devos uz Londonu, un neslēpšu - šī valsts man ļoti iepatikās. Biju apmierināts gan ar vidi, gan ar studijām, kas studentiem sniedza iespēju ne tikai iepazīties ar nozares specifiku, bet apgūt arī vispārējās vadības teoriju un aviācijas praktiskās lietas, par ko ļoti priecājos,” norāda K.Hegedjušs, kurš drīz pēc tam aviācijas nozarē sāka arī strādāt.

Ķīnas lielākais elektrisko automobiļu ražošanas uzņēmums BYD būvēs automašīnu ražotni Ungārijā, teikts piektdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

"BYD būvēs pirmo vieglo automašīnu ražotni Segedā, Ungārijā, sperot milzīgu soli pretī videi draudzīgai mobilitātei Eiropā," mikroblogošanas vietnē "X" norādīja "BYD Europe".

BYD jau darbojas Ungārijā, tostarp valstī pārvalda elektrisko autobusu ražotni.

Sākotnēji BYD specializējās akumulatoru ražošanā, taču 2003.gadā sāka arī automobiļu ražošanu, un kopš tā laika kļuvis par nozīmīgu elektrisko automašīnu ražotāju.

Šogad BYD kļuva par pirmo autoražotāju pasaulē, kas kopumā saražojis piecus miljonus elektroauto.

Turklāt vairāki lielie autobūves uzņēmumi, tostarp "Tesla", BMW, "Mercedes-Benz" un "Audi", izmanto BYD ražotos akumulatorus.

Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Eiropas Savienība (ES) vērsīsies pret Ungārijas ekonomiku, ja Budapešta šonedēļ samitā bloķēs jauno palīdzību Ukrainai, liecina ES amatpersonu izstrādātais dokuments, kas nonācis laikraksta "Financial Times" rīcībā.

Dokumentā izklāstīta stratēģija, kas paredz triecienus Ungārijas ekonomikas vājajām vietām, apdraudēs tās valūtu un izraisīs investoru uzticības sabrukumu, kaitējot tās "nodarbinātībai un izaugsmei", ja Budapešta turpinās bloķēt palīdzību Kijivai.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ceturtdien ES līderu samitā solīja bloķēt ES budžeta izmantošanu, lai sniegtu 50 miljardu eiro lielu finansiālu palīdzību Ukrainai. Ja Orbāns nemainīs savu nostāju, pārējiem ES līderiem būtu publiski jāapsola uz visiem laikiem pārtraukt jebkādu ES finansējumu Budapeštai, tādējādi pārbiedējot tirgu, izraisot Ungārijas valūtas forinta kursa samazināšanos un aizņemšanās izmaksu pieaugumu, teikts Briseles sagatavotajā dokumentā.

Ungārija bloķē jauno Eiropas Savienības (ES) sankciju Krievijai apstiprināšanu, pieprasot tās neattiecināt uz Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, ziņu aģentūrai DPA pastāstījuši avoti diplomātiskajās aprindās.

Pēc šo avotu teiktā, savus iebildumus Ungārija paudusi trešdien Briselē notikušajā ES valstu vēstnieku sanāksmē, kurā bija paredzēts pabeigt sankciju detalizētu izstrādāšanu.

Kirils, kurš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekritējs, izteicis atbalstu Putina sāktajam karam Ukrainā. Savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš gan ir nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir pazīstams ar savām draudzīgajām attiecībām ar Putinu.

Kad EK maija sākuma ierosināja sesto sankciju paketi, Ungārija iebilda pret Kirila iekļaušanu sankciju sarakstos. Tomēr ES samitā pirmdien, kurā tika panākta vienošanās par šīm sankcijām, jautājums par sankciju attiecināšanu uz Kirilu netika apspriests.

Reālā darba alga lielākajā daļā Eiropas valstu ir sarukusi, rekordaugstajai inflācijai "noēdot" nominālo darba samaksas pieaugumu, un viens no visstraujākajiem kritumiem reģistrēts Latvijā.

2022. gadā inflācija Eiropas Savienībā (ES) sasniedza četras desmitgades nepieredzētu līmeni. Laikā no 1997. gada līdz 2021. gada beigām augstākā gada inflācija, kāda tikusi reģistrēta ES, bija tikai 4,4 %. Tas notika 2008. gada jūlijā.

Savukārt 2022. gada oktobrī inflācija sasniedza 11,5 %. Pēc šī maksimuma inflācija sāka samazināties, tomēr 2023. gada jūnijā tā joprojām bija 6,4% līmenī.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu "Nodarbinātības izredzes 2023.gadā: Mākslīgais intelekts un darba tirgus", Covid-19 krīzei sekoja ievērojams cenu kāpums.

Cenas sāka pieaugt jau 2021. gadā, sākoties straujai atlabšanai pēc pandēmijas un pateicoties ar to saistītajiem traucējumiem piegādes ķēdēs. Jaunu inflācijas vilni izsauca enerģijas cenu kāpums, kuru 2022.gadā radīja Krievijas agresija pret Ukrainu.

Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas klientiem, paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norāda AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis skaidro, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas gāzes piegādes uz Latviju, "Latvijas gāzi" faktiski piespiestu iegādāties gāzes rezerves par vēsturiski dārgāko cenu un to uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs uzsver, ka šajā sakarā ir jārunā par valsts subsidēto atbalstu mājsaimniecībām, ko Latvijas valdība sāka šā gada sākumā pie zemākas gāzes cenas: "Iestājoties un izpildoties likuma grozījumos paredzētajiem nosacījumiem, mājsaimniecībām piemērojams tarifs būs ievērojami augstāks. Pat pieļaujot, ka ir iespējama publiskā tirgotāja nomaiņa, klientiem tiks atstātas tiesības izvēlēties savu piegādātāju".

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Uzņēmums "Latvijas gāze" ir atsācis iegādāties gāzi no Krievijas, vēsta Latvijas Televīzija.

Uzņēmuma vadītājs Aigars Kalvītis atzinis, ka uzņēmums atsācis gāzes iepirkšanu, par to maksājot eiro, nevis rubļos.

Pēdējā mēneša laikā Latvijā no Krievijas iesūknēta dabasgāze aptuveni vienas teravatstundas apmērā. Kalvītis teica, ka gāze netiekot pirkta no uzņēmuma "Gazprom", taču jaunā piegādātāja, no kura Krievijā gāze tiek pirkta, nosaukumu viņš atteicās izpaust.

""Latvijas gāze" šobrīd iegādājas gāzi, bet mums šobrīd gāze netiek pirkta no "Gazprom", jo mēs ar "Gazprom" nevaram norēķināties. Mums ir cits piegādātājs," sacīja Kalvītis, jauno piegādātāju neatklājot, jo "tā ir komercinformācija, kuru publiskā telpā neapspriežam".

Iegādātos gāzes apjomus neatklāj 

Pašlaik publiski nav zināms, tieši cik teravatstundu (TWh) dabasgāzes kopumā Latvijas komersanti...

Kalvītis atkārtoti paudis pārliecību, ka nekādu bažu par iespēju saviem klientiem piegādāt gāzi uzņēmumam neesot.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gāzes plūsmas no Krievijas uz Latviju bijušas saraustītas un vairākkārt apstājušās. Kopš jūnija vidus gāzes plūsmas no Krievijas pieaug.

Jau vēstīts, ka Latvija ir apņēmusies pilnībā atteikties no Krievijas gāze no nākamā gada 1.janvāra. Saeimas atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) speciālās atļaujas maksājumu veikšanai nesniedz uzņēmumiem, bet tikai finanšu iestādēm, kuru klienti lūguši izpildīt maksājumus sankcijām pakļautām personām atsevišķos izņēmuma gadījumos.

Tā informē FKTK pārstāvji, komentējot enerģētikas uzņēmuma AS "Latvijas gāze" (LG) lūgumu FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom".

Latvijas gāze lūgusi FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Gazprom 

Enerģētikas uzņēmums AS "Latvijas gāze" (LG) vērsusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā...

Vēl jo vairāk šāda atļaujas sniegšana nav iespējama, ja atļauja tiek prasīta darījumu veikšanai ar Krievijas kredītiestādi, kas nekādā veidā neietilpst FKTK uzraudzības tvērumā, uzsver FKTK pārstāvji.

Papildus minētajam FKTK pārstāvji norāda, ka Eiropas Komisijas kopējā nostāja nosaka, ka saņemt Krievijas gāzi pašlaik ir iespējams, ja tas tiek darīts esošo līgumu un to nosacījumu ietvaros. Citi scenāriji pašlaik netiek izskatīti un nav iespējami, un varētu tikt vērtēti kā mēģinājumi apiet sankcijas.

Vienlaikus FKTK pārstāvji uzsver, ka sankciju ievērošana nav tikai uzraudzības iestāžu atbildība, bet arī katra konkrēta uzņēmuma individuāla atbildība. Sankciju apiešana var atstāt lielu negatīvu ietekmi uz uzņēmuma turpmāko darbību un reputāciju, kā arī par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu Krimināllikums paredz personu atbildību.

Jau ziņots, ka LG vērsās FKTK ar lūgumu sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom", liecina kompānijas valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izplatītais ziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka LG ir noslēgts ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgums ar "Gazprom" par dabasgāzes piegādēm periodam no 2000. līdz 2030.gadam. Atbilstoši šī līguma nosacījumiem, līdz šim maksājumi par dabasgāzes piegādēm tika veikti eiro.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa samaksu no Rietumvalstīm par dabasgāzi saņemt tikai rubļos.

Polija prasa sodīt ES dalībvalstis par Krievijas gāzes pirkšanu rubļos 

Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsoda valstis, kas izmanto rubļus, lai norēķinātos par...

Kremļa ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būtu jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Kopš izmaiņu stāšanās spēkā LG nav veikusi dabasgāzes iepirkumu no "Gazprom". Tas ir pamatots gan ar politiskiem, gan komerciāliem apsvērumiem. Kalvītis uzsver, ka vēl joprojām nav skaidra Eiropas Komisijas un Latvijas nostāja jautājumā par izmaiņām līdzšinējā norēķinu kārtībā, kā arī dabasgāzes tirgus cena ir ekonomiski nekonkurētspējīga un pārmērīgi augsta.

LG arī ir lūgusi Ekonomikas ministriju kā par enerģētikas sektoru un nozares politiku atbildīgo kompetento iestādi sniegt skaidrojumu, vai norēķinu veikšanas kārtība eiro ir uzskatāma par tādu, kas ir saderīga ar sankciju režīma prasībām attiecībā uz Krieviju, lai tādējādi LG būtu iespējams plānot turpmāko saimniecisko darbību un turpināt pildīt savas saistības kā publiskajam tirgotājam pret vairāk nekā 350 000 mājsaimniecību klientiem.

Kā ziņots, Saeima 28.aprīlī atbalstīja grozījumus par Krievijas dabasgāzes piegāžu aizliegšanu. Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

Papildināta - Krievija pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai 

Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa...

Vēl ziņots, ka "Gazprom" paziņoja, ka pārtrauks piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos. Tikmēr Ungārija publiski paziņojusi, ka ir gatava par Krievijas dabasgāzi norēķināties rubļos.

LG lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%). LG akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

LG koncerna apgrozījums 2021.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,2 miljoniem eiro.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

Sestdienas rītā Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" pārtraucis gāzes eksportu uz Latviju "saistībā ar gāzes ņemšanas nosacījumu pārkāpumu", vēsta Krievijas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

"Gazprom pavēstīja, ka sestdien pārtraucis gāzes piegādes Latvijai jūlija pieteikuma ietvaros saistībā ar gāzes ņemšanas nosacījumu pārkāpumu," ziņapmaiņas platformā "Telegram" pavēstīja aģentūra.

AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apstiprina, ka ir saņemta informācija no Krievijas gāzes koncerna "Gazprom" par dabasgāzes jūlija piegāžu uz Latviju pārtraukšanu. Komercpiegādes no šīs gāzes dienas šomēnes ir pārtrauktas.

Kā aģentūrai LETA norādīja "Conexus" pārstāvji, jau iepriekš, veicot Latvijas gāzapgādes drošības novērtējumu, kompānija "Conexus" savos aprēķinos nav rēķinājusies ar dabasgāzes piegādēm no Krievijas.

Jau vēstīts, ka Latvija ir apņēmusies pilnībā atteikties no Krievijas gāzes no nākamā gada 1.janvāra. Saeimas atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.

Pērn Latvijas imports no Krievijas ir pārsniedzis 0,5 miljardus eiro, un lielāko importa daļu veido nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi, atzīmē raidījums.

Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iepirka fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pirmajos 11 mēnešos - 176 miljonu eiro apmērā. Lielākā sadaļa ir sašķidrinātā naftas gāze - 122 miljoni eiro, kuru izmanto, piemēram, gāzes balonos vai mašīnām ar autogāzi.

Lielākie šīs gāzes tirgotāji Latvijā ir uzņēmumi "Latvijas propāna gāze" (LPG) un "Intergaz". 90% LPG līdz 2022.gada vidum piederēja Kiprā reģistrētai firmai "Areti International Group". To izveidojis Krievijas miljardieris Igors Makarovs, kurš bijis "Latvijas gāzes" līdzīpašnieces "Itera Latvija" padomes priekšsēdētājs. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Makarovam sankcijas noteica Lielbritānija un Ukraina, taču ne Eiropas Savienība vai ASV. Pēc "Areti International Group" aiziešanas no kompānijas par LPG patiesajiem labuma guvējiem kļuvuši Latvijas valstspiederīgie Aleksandrs Siņegubovs un Anatolijs Černihs.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

AS "Latvijas gāze" analizē Krievijas paziņotās norēķinu metodes par gāzi maiņu no eiro uz rubļiem gan no juridiskā, gan arī no koncerna biznesa interešu viedokļa, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmums norāda, ka pirmšķietami šāda norēķinu kārtība formāli nepārkāpj sankciju režīmu un ir iespējama.

"Latvijas gāzei" ir noslēgts un spēkā esošs ilgtermiņa līgums par dabasgāzes piegādi līdz 2030.gadam ar Krievijas "Gazprom", kas paredz norēķinus par dabasgāzi eiro.

Atbilstoši izmaiņām Krievijas regulējumā no 2022.gada 1.aprīļa norēķini par dabasgāzes piegādēm, kas pēc 2022.gada 1.aprīļa tiek veiktas atbilstoši "Gazprom" ārējās tirdzniecības līgumiem par dabasgāzes piegādi ārvalstīs virknei valstu, veicami tikai un vienīgi Krievijas rubļos.

Lietuva pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes 

Lietuva pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes, tiecoties panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību...

"Izvērtējot minētās norēķinu kārtības maiņas atbilstību iepriekš noteiktajam sankciju režīmam, pirmšķietami ir viedoklis, ka šāda norēķinu kārtība - Krievijas rubļos - formāli nepārkāpj sankciju režīmu un ir iespējama. Šobrīd "Latvijas gāze" turpina padziļināti analizēt piedāvātās norēķinu metodes maiņu gan no juridiskā viedokļa, gan no koncerna biznesa interešu viedokļa," teikts paziņojumā.

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis atzīmē, ka "Latvijas gāzei"dabasgāzes krājumu apmērs krātuvē ir pietiekams, lai "Latvijas gāze" pildītu līgumsaistības pret mājsaimniecībām un citiem klientiem, piegādājot krātuvē iesūknēto dabasgāzi.

"Lēmums nesūknēt gāzi pa cauruļvadiem aprīlī tika pieņemts, ņemot vērā vēsturiski augstāko dabasgāzes cenu apjomu aprīlī, kas novestu pie nesamērīgi augstas dabasgāzes pārdošanas cenas mūsu klientiem un padarītu šādus piedāvājumus nekonkurētspējīgus," paziņojumā biržai skaidro A. Kalvītis. Viņš piebilst, ka "Latvijas gāze" turpina piegādāt dabasgāzi mājsaimniecībām un citiem klientiem atbilstoši noslēgto līgumu saistībām un līgumā paredzētajos termiņos un ir pilnībā gatava to darīt arī turpmāk.

Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 31.marta, parakstīja dekrētu, kas paredz no piektdienas, 1.aprīļa, pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.

Rietumvalstis iepriekš pauda, ka šāda prasība ir līgumu pārkāpums, tāpēc tās negatavojas par Krievijas gāzi maksāt rubļos.

Eiropas Komisija (EK) otrdien sākusi pret Ungāriju līdz šim ne reizi neizmantoto procedūru, kuras rezultātā Ungārijas valdībai par demokrātisko standartu neievērošanu var tikt liegts Eiropas Savienības (ES) finansējums.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš svētdien guva uzvaru Ungārijas parlamenta vēlēšanās, bieži izpelnījies Briseles kritiku par atkāpšanos no demokrātijas normām.

ES nosūtīs Ungārijai oficiālu vēstuli par nosacītības mehānisma sākšanu, Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē Strasbūrā paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Ungārija izpelnījusies Briseles kritiku par publisko iepirkumu sistēmu, interešu konfliktu un korupciju.

Nosacītības mehānisms tika izveidots 2020.gadā pēc samita koronavīrusa pandēmijas kulminācijas brīdī, kurā tika panākta vienošanās par kopīgu aizņēmumu, lai izveidotu 800 miljardu eiro lielu dotāciju un aizdevumu programmu Eiropas atveseļošanas atbalstam.