Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Ukrainas "Metinvest" vairākās daļās atmaksās AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" parādu, tostarp ir veikts pirmais maksājums 900 000 eiro apmērā, pavēstīja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji.

Vienlaikus kompānijā arī informē, ka pašreiz tiek gaidīts nākamais maksājums 1,3 miljonu eiro apmērā.

Tāpat "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji norāda, ka maksājumu saņemšana no "Metinvest" iepriekš bija neiespējama Krievijas iebrukuma dēļ, un šī situācija būtiski apgrūtināja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" darbību.

Pēc kompānijā skaidrotā, "Metinvest" izņēmuma kārtā ir saņēmusi Ukrainas valsts iestāžu piekrišanu maksājuma veikšanai "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai", kas ir vienīgais pārrobežu maksājums, kāds atļauts "Metinvest".

"Ukrainas valdība, sniedzot šādu atļauju, ir apliecinājusi "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nozīmi Ukrainas ekonomikai un loģistikas nozarei, jo bez "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nebūs iespējama nedz Ukrainas dzelzceļa kravu aprite, nedz valsts dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana pēc kara beigām," pauž kompānijas padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova.

Ukrainas elektronisko sakaru operators “Kyivstar”, kura daļējs īpašnieks ir arī Latvijas pilsonis Pēteris Avens, palielinājis investīcijas telekomunikāciju infrastruktūras atjaunošanā, jaunu tehnoloģiju attīstībā un sakaru tīklu energoapgādes ilgtspējības stiprināšanā.

2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn, uzņēmuma kapitālieguldījumi palielinājušies par 63,1 %, sasniedzot 2,276 miljardus grivnu (61,41 miljons USD), ziņo Ukrainas informācijas aģentūra “UNIAN” .

“Kyivstar” kopējie ieguldījumi Ukrainas ekonomikā laika periodā no 2022. gada līdz 2024. gada jūnijam pārsnieguši 15,6 miljardus Ukrainas grivnu (4,21 miljardu USD). Šie līdzekļi ieguldīti telekomunikāciju infrastruktūras atjaunošanā, jaunu tehnoloģiju attīstībā un sakaru tīkla energoapgādes ilgtspējības stiprināšanā. “Kyivstar” investīciju programma paredz arī 2023.-2027. gadā Ukrainas ekonomikai piesaistīt vienu miljardu ASV dolāru.

Metālapstrādes un mašīnbūves izstādē "Tech Industry 2022", kas norisināsies no 19.maija līdz 21.maijam Ķīpsalā, piedalīsies 16 Ukrainas uzņēmumi, informē izstādes organizatori.

Vienotā Ukrainas nacionālajā stendā būs sastopami mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas un jauno tehnoloģiju uzņēmumi no Ukrainas, tostarp metāla lāzergriešanas iekārtu ražotājs "Aramis Laser Systems", metāla pretkorozijas aizsardzības jomas uzņēmums "Escal", dzelzs lējumu ražotājs "Metalit" un smago kravas automašīnu, piekabju, lauksaimniecības un speciālās tehnikas ražotājs "VARZ".

Izstādē būs arī uzņēmums "Dniprodzerzhynsk Steel Plant", kas specializējas autobūves lējumu ražošanā, un lauksaimniecības tehnikas ražotājs "Egritech", kas sniedz inženiertehniskos pakalpojumus.

Tāpat izstādē piedalīsies uzņēmums "Dniprovagonmash", kas ražo kravas vagonus dzelzceļiem un dažādām projektēšanas, ražošanas nozarēm. Būs arī uzņēmums "Triada Welding", kas specializējas inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanā un tehnoloģiju izstrādē, metāla iekārtu ražotājs "Variant AgroBuild", kā arī krāsas, lakas un pārklājumu ražotājs "Leader Group International".

Latvijas jaunuzņēmums “Watchbuilt”, piedāvājot jaunu risinājumu liela mēroga projetētājiem un būvuzņēmējiem, uzvarēja starptautiskā konkursa Eiropas invatoriem “EIT Jumpstarter 2023” kategorijā “Digitālie risinājumi”, informēja konkursa pārstāvji.

“Watchbuilt” izstrādātā oriģinālā sistēma ļauj iegūt datus reālajā laikā no būvlaukuma, ar mākslīgā intelekta palīdzību iegūt atskaites un rūpīgi salīdzināt faktisko situāciju ar plānoto. Šis rīks palīdz nodrošināt, ka projekti noris atbilstoši plānam un samazinārt dārgu kļūdu riskus.

“Saņemtā balva mums ir svarīga – tā ir atzinība par to, ko mēs darām, un vienlaikus šis būs papildu finansējums, kas mums ir nepieciešams, lai izstrādātu ierīces paraugu. Tas, savukārt, palīdzēs mums attīstīties tālāk. “EIT Jumpstarter” programmā es iepazinos ar fantastiskiem organizatoru komandas pārstāvjiem, mentoriem un citiem jaunuzņēmējiem. Es apguvu vairākas svarīgas zināšanas, kā arī to, kā saprotami pāradīt savu biznesa plānu vien dažos slaidos. Mūsu turpmākie plāni, paredz testēt pirmās iekārtas ar mūsu klientiem,” skaidroja “WatchBuilt” pārstāve Aija Hermane–Sabule.

Polijā notiekošajā konferencē "Ukrainas savienošanu ar Eiropu un pasauli - ilgtspējīgas transporta infrastruktūras un efektīvu piegādes ķēžu atjaunošana un attīstīšana" plānots pieņemt dalībnieku kopīgu paziņojumu par pasākumiem Ukrainas atbalstam un integrācijai reģiona transporta infrastruktūrā, informē Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

SM skaidro, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā, pasaule dzīvo jaunā realitātē. Tradicionālās piegādes ķēdes ir pārrautas, to vietā tiek veidotas jaunas. Drošība, militārā mobilitāte, humanitārā palīdzība un atbalsts Ukrainai ir jautājumi, kas Eiropas valstīm ir jārisina nekavējoties.

Par vienotu Eiropas valstu redzējumu un atbalstu Ukrainai, attīstot savienojamību ar Eiropu, diskutē Starptautiskā transporta foruma un Polijas Infrastruktūras ministrijas organizētajā pasākumā, kas no 29. līdz 30.martam notiek Žešovā, Polijā.

SM parlamentārais sekretārs Kaspars Gerhards (NA) norāda, ka prioritāte ir attīstīt drošu un uzticamu multimodālu transporta koridoru starp Ukrainu un Eiropu, kas nodrošinātu Ukrainas eksporta un importa vajadzības. Latvijas lielās ostas un tajās esošie graudu termināli ir gatavi nodrošināt Ukrainas lauksaimniecības produktu tranzītu un uzglabāšanu. Tāpat Latvijas ostas ir gatavas nodrošināt cita veida kravu tranzītu.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS ''Augstsprieguma tīkls'' (AST) turpina ar materiālu un iekārtu ziedojumiem atbalstīt Ukrainu tās energosistēmas infrastruktūras atjaunošanā, kas būtiski cietusi Krievijas iebrukuma dēļ.

Jau drīzumā Ukrainu sasniegs 66 tonnu liels sūtījums ar dažādām augstsprieguma tīkla iekārtām un transformatoru eļļu, ko ukraiņi varēs izmantot vismaz 20 gadus.

"Ukraina jau vairāk nekā pusotru gadu dzīvo kara apstākļos un vairāk nekā puse viņu energosistēmas ir cietusi, ukraiņiem nemitīgi strādājot pie plašo postījumu novēršanas. Energosistēmas atjaunošana prasīs daudz laika un resursu. Sadarbībā ar Ukrainas kolēģiem regulāri apzinām viņu aktuālās vajadzības un vērtējām, vai mūsu rīcībā ir nepieciešamās iekārtas un materiāli. Esam gandarīti, ka spējam sniegt atbalstu, ziedojot vajadzīgo tūlītējiem risinājumiem pakāpeniskai energosistēmas atjaunošanai. Kopā ar citiem Eiropas energoapgādes uzņēmumiem turpināsim ziedot Ukrainai, apzinoties, ka palīdzība būs nepieciešama vēl ilgi. Svarīgākais, lai atbalsts neapsīkst, un būtisks ir katrs labais darbs, tāpēc aicinām ikvienu izvērtēt savas iespējas palīdzēt Ukrainai," norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Ņemot vērā karadarbību Ukrainā AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) būs spiesta atlaist vismaz 300 darbinieku, kā arī nākotnē iespējama rūpnīcas iekonservēšana vai slēgšana, informēja DLRR pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka kopš 24.februāra DLRR finansiālā situācija ir apdraudēta saistībā ar notiekošo karadarbību Ukrainas teritorijā, jo rūpnīca ir veikusi būtisku pasūtījuma izpildi Ukrainas uzņēmumam "Metinvest Group", par ko minētais uzņēmums politiskās situācijas dēļ nav spējīgs veikt norēķinus 8 229 550 eiro apmērā.

DLRR pārstāvji uzsver, ka bez nekavējoša un efektīva atbalsta mehānisma radīsies sekas, kas atstās iespaidu ne vien uz Daugavpils reģionu, bet būtu izjūtamas arī valsts mērogā.

Šogad 2.martā DLRR vadība nosūtījusi visām Latvijas augstākajām valdības amatpersonām vēstuli, kurā izklāstīja sarežģīto situāciju, kas uzņēmumā radusies saistībā ar Krievijas sākto karadarbību Ukrainā. Vēstulē uzsvērti konkrēti pasākumi, kas ļautu nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību.

Vairāki Krievijas miljardieri piedāvā atcelt tiem piemērotās sankcijas apmaiņā pret ieguldījumiem Ukrainas atjaunošanā, vēsta aģentūra "Associated Press" (AP).

AP rīcībā esošās ziņas liecina, ar attiecīgu piedāvājumu vairāki miljardieri vērsusies pie Kanādas finanšu ministres Kristijas Frīlandes.

Aģentūra atgādina, ka ministre pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados strādāja par žurnālisti Maskavā, kur nodibinājusi kontaktus. To, ka miljardieri piedāvājums saņemts, Frīlande apstiprināja pagājušajā nedēļā notikušajā G7 finanšu ministru tikšanās laikā. AP informācijas avots arī norāda, ka par šo piedāvājumu zinot arī Ukraina.

Pagaidām publiski izskanējis par Krievijas miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena Ukrainai ziedotiem 150 miljoniem eiro, savukārt pašu Ukrainas bankas pamatkapitālu palielināšot līdz miljardam eiro.

Lietuvas galvaspilsētā šodien sākas NATO samits, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta alianses reakcijai uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un Kijivas vēlmei kļūt par NATO dalībvalsti.

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis atbalsta Kijivas prasību, lai Ukraina Viļņā saņemtu nepārprotamu signālu, ka pēc kara beigām tā kļūs par alianses dalībvalsti.

Tomēr tādas lielvaras kā ASV un Vācija nevēlas iet tālāk par alianses 2008. gadā doto solījumu, ka Ukraina kaut kad abstraktā nākotnē pievienosies NATO, nenosakot nekādu konkrētu grafiku uzņemšanas procesam.

Tajā pašā laikā paredzēts apspriest drošības garantijas Ukrainai, kamēr tā nekļūs par pilntiesīgu alianses dalībvalsti.

Samita dienaskārtībā ir arī jauno reģionālo aizsardzības plānu apstiprināšana un Zviedrijas uzņemšana aliansē, kā arī dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana.

M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijas valstīs — Igauniju krīze skārusi vissmagāk, savukārt Lietuvā rekordliela darījuma vērtība, norāda Eva Berlaus, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte.

Pēc plaukstošā 2021. gada Baltijas M&A tirgus 2022. gadā nepārsteidzoši palēninājās gan darījumu skaits, gan vērtība, pamatojoties uz globālo ekonomikas lejupslīdi, enerģētikas krīzi, procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko spriedzi, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā. Par laimi sankcijas pret Krieviju ir maz ietekmējušas darījumus un biznesu Baltijas valstīs.

Paziņoto darījumu skaits Baltijā 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir samazinājies par 16%, savukārt darījumu vērtības ir kritušās par 7%, ko izraisīja zemākas darījumu vērtības Igaunijā, to liecina globālais M&A izpētes rīks Mergermarket. Tomēr visi skaitļi bija krietni virs pirms pandēmijas līmeņa, un paredzams, ka tādi arī paliks. Mēs prognozējam, ka 2023. gadā atjaunojamās enerģijas, aizsardzības un medicīnas nozares plauks un virzīs M&A darījumu tirgu. Turklāt arvien vairāk palielinās ESG apsvērumi M&A darījumos.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības biedru kopsapulcē par valdes priekšsēdētāju uz nākamo trīs gadu termiņu atkārtoti ievēlēts Gints Miķelsons, informē apvienībā.

Arī Latvijas Būvuzņēmēju apvienības Uzraudzības padome strādās jaunā sastāvā - tajā ievēlēti Guntis Āboltiņš-Āboliņš, pārstāvot pilnsabiedrību "BeReRix", Jūlija Zandersone no "Citrus Solutions", Maija Dzirkale no inženieru biroja "CMB", Edgars Kronbergs no uzņēmuma "Bukoteks", kā arī Valdis Birkavs.

Kā prioritātes būvniecības nozares attīstībai 2023.gadā padome ir noteikusi jautājumus, kas saistās ar būvniecības procesu un regulējuma vienkāršošanu, publiskā iepirkuma efektivitāti, zaļās būvniecības standartu un digitalizācijas risinājumu attīstību un efektīviem ēnu ekonomikas mazināšanas risinājumiem. Vienlīdz svarīga ir arī nozares pārstāvniecības stiprināšana un jaunu uzņēmēju iesaistīšanās apvienības darbā.

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas svinīgajā ceremonijā paziņoti balvas ieguvēji sešās kategorijās - uzņēmumi un cilvēki, kuri Baltijā īstenojuši ilgstpējīgus un inovatīvus risinājumus.

Uzvarētāju vidū ir Latvijas uzņēmums AS Augstprieguma tīkls, jaunuzņēmums Puroceans Technology, kā arī ilgstpējas vēstnese Jana Trapāne.

Latvijas jaunzņēmums Puroceans Technology saņēma galveno balvu kategorijā Klimata inovācijas par sevis izstrādāto tehnoloģiju, kas izmanto gaisa burbuļus, lai efektīvi attīrītu naftas un plastmasas atkritumus no jūras dzelmes. Žūrija izcēla risinājuma unikalitāti, risinot jūras piesārņojumu saudzīgā un videi draudzīgā veidā.

Sociālo iniciatīvu kategorijā, kas izceļ sasniegumus un projektus, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības labklājību, galveno balvu ieguva Latvijas uzņēmums Augstsprieguma tīkls par lomu Ukrainas energoinfrastruktūras atjaunošanā. Viņu atbalsts ne tikai palīdzēja pārvarēt krīzes situāciju, bet arī rada precedentu ilgtspējīgiem un uz sadarbību vērstiem centieniem enerģētikas infrastruktūras attīstībā sarežģītos apstākļos.

Atjaunotās izmaksu un ieguvumu analīzes (Cost-Benefit Analysis) secinājumi apliecina, ka Rail Baltica ekonomiski pamatots un paredzams, ka tas radīs IKP pieaugumu no 0,5 līdz 0,7%, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm, informē RB Rail AS.

Tāpat tam būs arī tiešas ekonomiskas neto ieguvumu vērtība 6,6 miljardu eiro apmērā. Ar to saistītie plašāki ekonomiskie ieguvumi ietver militāro mobilitāti, vides ilgtspēju, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu.

Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projekts ir ievērojami attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori, tostarp inflācija. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trīs Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Izmaksas Latvijā varētu sasniegt līdz 6,4 miljardiem eiro.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs ticies ar Lietuvas dzelzceļa (Lietuvos Geležinkeliai, LTG) jauno vadītāju Egidiusu Lazausku (Egidijus Lazauskas) un vienojies tuvākajā laikā realizēt kravu pārvadājumu vilciena "Amber Train" otro pilotprojektu.

LDz un LTG vadītāji pārrunāja iespējas pagarināt "Amber Train" maršrutu līdz Somijai, kas ļautu piesaistīt jaunus klientus un audzēt kravu apjomus.

"Esam uzsākuši sarunas par sadarbību ar Duisburgas ostu, un, neapšaubāmi, šāda sadarbība būtu spēcīgāka, ja mēs apvienotos ar pārējo Baltijas valstu dzelzceļiem, tādējādi klientu kravu potenciāls kļūtu vēl pievilcīgāks Duisportai. Ar Lietuvas kolēģiem vienojāmies uzrunāt Igaunijas dzelzceļu, radot iespējas attīstīt savienojumu ar Somiju, lai veiktu pārvadājumus līdz šim snaudošajā Ziemeļu-Dienvidu savienojumā," komentē M.Kleinbergs.

Kaimiņvalstu dzelzceļu tikšanās laikā tika pārrunātas arī sadarbības iespējas starp nacionālajiem dzelzceļiem dzelzceļa un citu infrastruktūras objektu atjaunošanā, lai pēc iespējas sekmīgāk palīdzētu Ukrainai un tās dzelzceļam atveseļoties pēc karā ciestajiem zaudējumiem.

AS "Nordeka" līdz šim autobusu parka atjaunošanā ieguldījusi 12,5 miljonus eiro un tuvākajos mēnešos ieguldīs vēl 10 miljonus eiro, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Genrihs Peršteins.

Jauni autobusi ir paredzēti, lai apkalpotu pasažieru pārvadājumus maršruta tīkla daļās "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda", kur "Nordeka" no 1.jūlijā gatavojās pilnā apjomā izpildīt uzņemtās saistības.

Par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus šajās divās maršruta tīkla daļās "Nordeka" gatava iestāties arī tiesā, un šobrīd gatavo kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senātam, lai pārsūdzētu Valmieras administratīvās tiesas lēmumu atcelt vienošanās par līgumu izpildes pagarināšanu reģionālo maršrutu tīkla daļā "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda".

Peršteins norāda, ka martā un aprīlī kopā "Nordeka" saņem 17 ar dīzeļdegvielu darbināmus mikroautobusus "Mercedes Benz Sprinter", 10 bezizmešu autobusus "Universals OPP 907", kā arī 37 "Iveco Crossway Line", kas ir lielas ietilpības autobusi, 70% no uzskaitītajiem autobusiem ir īpaši pielāgoti personām ar kustību traucējumiem, kas ir būtisks papildinājums, jau reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem sagatavotajam autobusu parkam.