Diskusijās par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tagad izskan iespēja arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredz to veidot uz AB dambja, realizēt Daugavas akvatorija Andrejsalas teritorijā.

Sīļa «Rīgas koncertzāles» projekts tika atzīts par labāko starptautiskā konkursā. Kā šodien žurnālistiem sacīja Sīlis, viņš piekristu iespējai realizēt projektu Andrejsalas teritorijā. Pēc viņa paustā, projektu būtu iespējams pielāgot arī būvniecībai šajā vietā. Vienlaikus, viņaprāt, labāks un, iespējams, lētāks variants būtu koncertzāles būvniecība uz AB dambja, ņemot vērā, ka projekta realizācijai Andrejsalā būtu nepieciešams veikt arī būtiskas izmaiņas ceļu infrastruktūrā.

Vienlaikus bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savā vērtējumā par šādu iespēju bija skeptiska, saucot šo ideju par «ļoti teorētisku». Viņasprāt, vietas maiņa varētu nozīmēt jaunu projekta konkursu.

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Jūrmalas pilsētas domes rīkotajā arhitektūras metu konkursā Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanai ir noteikts uzvarējušais projekts. Izvērtējot iesniegtos darbus, otrā godalga piešķirta projektam, ko izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA «Vincents».

Kopumā metu konkursam tika iesniegti pieci darbi, kas paredzēja dažādus Dzintaru koncertzāles lielās zāles attīstības scenārijus no vēsturiskās zāles pilnīgas pārbūves līdz modernu risinājumu piedāvājumam, saglabājot vēsturiskās zāles aprises, kā arī tika piedāvāti dažādi Dzintaru koncertzāles lielās zāles teritorijas labiekārtošanas virzieni.

Atbilstoši konkursa nolikumam otrās godalgas ieguvējs, SIA «Vincents» saņems 7500 eiro, savukārt trīs konkursa dalībniekiem, kuri izpildījuši visas darbu iesniegšanas un kvalifikācijas prasības – SIA «MARK arhitekti», pilnsabiedrība «ZGT», SIA «DUAL arhitekti» –, piešķirs 4000 eiro. Pirmā godalga konkursā netika piešķirta.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa šodien par korupciju apsūdzētajam bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam un kādreizējam pilsētas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam piesprieda naudas sodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Munkevicam par kukuļdošanu tiesa piesprieda 49 950 eiro, bet Pīrantam par šādu noziegumu - 47 360 eiro. Tāpat abiem trīs gadus liegts ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldības institūcijās. Tiesa savā spriedumā atsaucās uz kādu Krimināllikuma pantu. Tas paredz, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesa var noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.

Tiesa nolēma Munkevicam atcelt drošības līdzekli - 71 143 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos pēc sprieduma spēkā stāšanās. Arī Pīrantam tiesa nolēma atcelt drošības līdzekli - 56 914 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu izbraukt no Latvijas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai.

Konkursā tiek sagaidīta vienota apbūves iecere koncertzāles lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām. Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.Piedāvājumu iesniegšanas termiņš metu konkursam ir 2019. gada 5. jūlijs. 2019. gada 25 aprīlī plkst. 13 visi interesenti tiek aicināti uz objekta apskati un tikšanos ar pašvaldības un Dzintaru koncertzāles pārstāvjiem.

#Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai, informē pašvaldībā.

Konkursa rezultātā plānots saņemt vienotu apbūves ieceri lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.

Ar vēsturiskās Mazās (slēgtās) zāles atslēgu svinīgu nodošanu būvniekiem sākusies Dzintaru koncertzāles restaurācija un rekonstrukcija, ko paredzēts paveikt divās ziemās, netraucējot vasaras koncertsezonu.

Dzintaru koncertzāles atslēgas Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis svinīgi nodeva būvfirmas RE&RE valdes priekšsēdētājam Aināram Pauniņam 2012. gada 23. oktobrī.

G.Truksnis norāda: «Dzintaru koncertzāle Jūrmalai ir viens no nozīmīgākajiem objektiem, un šī skaistā ēka sen jau bija pelnījusi jaunu veidolu, kas atbilstu mūsdienu vajadzībām. Pirms vairākiem gadiem modernizējām brīvdabas zāli, pēc tam – koncertzāles apkaimi, tagad varam ķerties klāt pašai vēsturiskajai ēkai.»

Kopējās restaurācijas un rekonstrukcijas projekta izmaksas ir 8,47 miljoni latu. Būvdarbus plānots veikt par Valsts kases izsniegtiem kredītlīdzekļiem. Pašlaik Jūrmalas pilsētas dome ir noslēgusi kredītlīgumu ar Valsts kasi par 723 tūkstošus latu lielu aizņēmumu 2012. gadam. Nākamajos gados tiek domāts slēgt aizdevuma līgumus par būvdarbu atlikušo summu. Rekonstrukciju un restaurāciju plānots pabeigti divu gadu laikā.

AB dambis vairs netiek izskatīts kā akustiskās koncertzāles atrašanās vieta, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers atzina, ka iepriekšējam plānam būvēt akustisko koncertzāli uz AB dambja ir vairāki trūkumi, piemēram, atrašanās vieta, pieejamība un lielās izmaksas, kas aplēstas virs 100 miljoniem eiro.

«Valdība šodien lēma palielināt akustiskās koncertzāles projekta ambīcijas un neizvēlēties pieticīgu projektu, bet projekta ietvaros līdz ar koncertzāli attīstīt lielāku publiskās un privātās partnerības projektu. Neformāli ir runāts par šāda projekta īstenošanu Skanstes rajonā, tomēr nekas netraucē izvēlēties citu vietu un citus nosacījumus,» uzsvēra Kučinskis.

Akustiskās koncertzāles projektu plānots īstenot ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu programmā, kas paredz degradētu teritoriju sakārtošanu. Tomēr premjers piebilda, ka degradēta teritorija ir nosacīts apzīmējums, jo minētās ES fondu programmas izpratnē degradēta teritorija var būt jebkura teritorija pilsētas ietvaros.

Dzintaru koncertzāles vēsturiskās ēkas rekonstrukcija norit saskaņā ar grafiku, informē projekta galvenais būvuzņēmējs Re&Re, iepazīstinot ar būvlaukumā paveikto.

Šobrīd līdz koncertzāles ēkai ir izbūvēts ūdensvads un lietus kanalizācijas pieslēgums, uzsākti santehnikas darbi, kā arī zibensnovedēja sistēmas izbūve. Paralēli tam veikta gruntsūdens līmeņa pazemināšana, izrakts un izvests apmēram 5000 m3 grunts, un izveidota mikropāļu atbalsta siena, informē būvnieki.

Būvniecības darbi Dzintaru koncertzāles Mazajā (slēgtajā) zālē sākās pagājušā gada oktobrī. Vispirms ēkā tika veikta restaurējamo detaļu demontāža ar marķēšanu, tāpat ir iekonservēti vēsturiskos sienu gleznojumus, kas tiks restaurēti nākamajā būvdarbu periodā, informē SIA Re&Re projektu vadītājs Ervīns Koncevičs. Apjomīgākie būvdarbi ir saistīti ar jaunā pagrabstāva izbūvi zem esošās ēkas - 5 m dziļumā tiek izbūvēta jauna platība apm. 1200 m2 apjomā, kur atradīsies mākslinieku grimētavas, labierīcības, mēģinājuma zāles un tehniskās telpas. Šobrīd turpinās pamata konstrukciju starpsienu un nesošo sienu betonēšana.

Turpmāk sāksies diskusijas par arhitektu piedāvātajām trīs Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamajām novietnēm, kuru laikā jānonāk līdz vienam izsvērtam risinājumam, ceturtdien potenciālo novietņu izvērtējuma prezentācijā sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Ministrs prognozēja, ka katrai no izraudzītajām novietnēm - Andrejsalai, Rīgas Kongresu namam un Rūpniecības preču tirgus teritorijai - būs savi kvēli aizstāvji un pretinieki, bet diskusijās un kompromisos būs jānonāk līdz vienai konkrētai vietai.

Jau tuvākajā laikā kultūras ministrs plānojis tikties ar Mūzikas padomes pārstāvjiem un Rīgas domi. Tāpat Puntuļa ieskatā nepieciešama plašāka publiska sabiedrības aptauja par piemērotāko koncertzāles vietu.

Puntulis atzina, ka visām trīs piedāvātajām novietnēm ir savi izaicinājumi, jo neviena no tām nav ideāla.

Jautāts, vai vēl ir iespējama atgriešanās pie Kultūras ministrijas izraudzītās un valdībā apstiprinātās novietnes Elizabetes ielā 2, Puntulis sacīja, ka gadījumā, ja turpmākajās diskusijās nebūs iespējams pārvarēt trīs patlaban piedāvāto novietņu izaicinājumus, iespējams, nāksies atgriezties pie izvērtējuma pēdējam posmam virzītajām sešām novietnēm, starp kurām ir arī Elizabetes iela 2.

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Mediju biznesā iesaistītais uzņēmējs Mihails Soifers pārdevis zemes gabalu Jūrmalā par 3,6 miljoniem latu, šodien preses konferencē informēja Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC).

«Šim zemes gabalam jau ir izstrādāts attīstības projekts, taču Soiferam nebija iespēju investēt. Konkursa Jaunais vilnis laikā Soiferam izdevās atrast investorus, un darījums ir noticis. Tas tikai vēlreiz apstiprina Jaunā viļņa nozīmi arī Latvijas ekonomikai,» uzsvēra Šlesers.

Viņš skaidroja, ka valsts tiešais ieguvums būs vairāk nekā 700 000 eiro (vairāk nekā 490 000 latu), ko Soifers par šo darījumu samaksās nodokļos.

«Otrkārt, uz šī zemes gabala tiks realizēts nekustamo īpašumu projekts, kurā tiks ieguldīti pieci līdz desmit miljoni eiro (3,5 līdz septiņi miljoni latu). Arī tas nozīmēs nodokļus, darbavietas būvniekiem. Un tas nebūs vienīgais objekts, investorus ir atraduši arī citi īpašumi,» sacīja Šlesers.

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Policija ir uzsākusi kriminālprocesu par SIA Dzintaru koncertzāles valdes locekles un Jūrmalas domes deputātes Marijas Vorobjovas iespējamām nelikumīgām darbībām, DB informēja SIA Priority valdes priekšsēdētājs Andris Tions.

Kriminālprocess esot uzsākts 17. jūnijā. Jūrmalas Kriminālpolicija M.Vorobjovas darbībās, saistībā ar Dzintaru koncertzāli, saskatījusi iespējamus noziedzīgus nodarījumus.

A.Tions norāda, ka ir nepieņemami, ka M. Vorobjova šobrīd varētu turpmāk piedalīties lēmumu pieņemšanā, kuri saistīti ar Dzintaru koncertzāles darbību, tai skaitā lēmumiem, kuri būtu saistīti ar Priority turpmāko darbību Dzintaru koncertzālē.

Jāatgādina, ka M.Vorobjovai pārmet firmas Vanda, kas arī pretendēja uz Dzintaru koncertzāles VIP kafejnīcas apkalpošanu, interešu lobēšanu.

TV5 telekanālā nokļuvuši telefona sarunu ieraksti, kuros dzirdama M. Vorobjova un firmas Vanda vadītājs Valērijs Sergejevs. No sarunām noprotams, ka V.Sergejevam bijusi informācija par topošiem Jūrmalas domes lēmumiem, kuri oficiāli nebija pieejami. Tas Vandai dodot priekšrocības, salīdzinot ar otru pretendentu Priority, ko it kā lobēja R. Munkevics.

Valsts Kontrole sniegusi maldinošu informāciju par izlietoto līdzekļu apjomu Rīgas koncertzāles projektam, apgalvo aģentūra Jaunie Trīs brāļi.

Pretēji Valsts Kontroles revīzijas ziņojumā publicētajam, ka Rīgas koncertzāles projektam līdz šim izlietietoti 2.9 miljoni latu, izlietoti tikai 984.7 tūkstoši latu, teikts aģentūras izplatītajā preses paziņojumā.

Par šiem līdzekļiem organizēts starptautisks projekta skiču konkurss, izstrādāts teritorijas detālplānojums, sagatavoti projektēšanas uzdevumi kā ēkas un AB dambja rekonstrukcijas, tā akustikas projektētājiem, kā arī organizētas projekta publiskās apspriešanas, apmaksāta AB dambja nomas maksa un uzturēšana, iepirkti neatkarīgu transporta risinājumu plānošanas un citu ekspertu pakalpojumi un segtas ar projekta publicitāti saistītās izmaksas, piemēram, sagatavota trīsdimensiju vizualizācijas filma, kas, nolūkā sniegt priekšstatu par Daugavas kreisā krasta attīstību, regulāri demonstrēta kā Latvijā, tā ārvalstīs, nodrošinot Rīgas koncertzāles projektam starptautisku atpazīstamību.

Jūrmalas pilsētas tiesa jau otro reizi atlikusi lietas izskatīšanu, kurā par kukuļdošanu apsūdzēts bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics un bijušais Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants.

Šoreiz lietas izskatīšana atlikta N.Pīranta slimības dēļ. Viņa advokāts Lauris Matisāns DB tuvāk neatklāja, kas tieši kaiš apsūdzētajam, jo viņam neesot tādas tiesības un tā esot privāta lieta. N.Pīrantam esot parādījušās komplikācijas no kādas citas traumas, kas gūta pagājušajā gadā.

Uz jautājumu, cik ilgi apsūdzētais varētu ārstēties, L.Matusāns norādīja, ka uz nākamo tiesas sēdi, kas paredzēta 25.martā, viņš būšot.

Advokāts arī pastāstīja, ka prokurore Velta Zaļūksne lūdza tiesu uzdot Valsts veselības inspekcijai izvērtēt N.Pīrantam izsniegtās darba nespējas lapas pamatotību. Tomēr tiesa šo lūgumu noraidījusi, jo tas esot tikai prokurores subjektīvais viedoklis.

Par piesavināšanos lielā apmērā aizdomās tiek turēts Jūrmalas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics, ziņo portāls Delfi.

Raimonds Munkevics (Foto: Ritvars Skuja, Db)Jūrmalas mērs tiek turēts aizdomās par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, atsaucoties uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldi ziņo Delfi. Sīkāka informācija pagaidām netiek sniegta. Lietā turpinās izmeklēšana.

R. Munkevics Db norādīja, ka izskanējusī informācija esot provokācija un neatbilst patiesībai, jo «man nav uzlikts nekāds aizdomās turamā statuss – citādi es par to būtu zinājis». R. Munkevics arī uzsver, ka «jaunumus» uzzinājis vien pirms stundas, kad viņam sākuši zvanīt žurnālisti.

Tā kā viena no versijām, kāpēc starptautiskais mūzikas festivāls Jaunais Vilnis ir gatavs pamest Jūrmalu, ir nolaistās Dzintaru koncertzāles tualetes, PAA Vannu Fabrika ir gatava dāvināt Dzintaru koncertzālei jaunas, moderna dizaina izlietnes un pisuārus.

Mūzikas festivāls Jaunais Vilnis ir svarīgs pasākums Latvijas ekonomikas stimulēšanai un žēl, ka nemākam strādāt ar ārvalstu organizatoriem, kas gatavi investēt Latvijā, paudis SIA PAA vadītājs Pēteris Treicis. «Ja tiešām viens no iemesliem, kas kavē festivāla Jaunais Vilnis rīkošanu Jūrmalā – ir sliktā stāvoklī esošās tualetes, esam gatavi dāvināt mūsu ražoto produkciju, lai nāktu pretī šī jautājuma atrisināšanai. Esmu pārliecināts, ka atrastos arī kompānijas, kuras būtu gatavas atbalstīt Dzintara koncertzāli ar citu nepieciešamo produkciju un remonta darbiem.»

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Ministru kabinets otrdien pieņēma lēmumu pilnībā apturēt akustiskās koncertzāles būvniecības projektu un vienlaikus uzdeva Kultūras ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus, lai tai vairs nevajadzētu nomāt AB dambi no Rīgas domes.

Valdība rezervējusi 50 000 latu, lai tā varētu norēķināties par atlikušajiem izdevumiem, piemēram, nekustamā īpašuma nomas maksu. Plānots, ka tam būs nepieciešami 30 000 latu, un atlikusī summa tiks ieskaitīta atpakaļ valsts budžetā.

Saskaņā ar vienošanos, kas parakstīta starp līguma slēdzējiem, arhitektu birojs apliecina, ka tas nav sācis darbu pie Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādes, tādējādi līguma izbeigšana valstij finansiālus zaudējumus nav radījusi.

Vienlaikus arhitekts Andis Sīlis saglabā autortiesības uz 2006.gadā skiču konkursā apstiprināto Rīgas koncertzāles projektu, kura būvniecības iecere Rīgas domē tika akceptēta 2007.gada 29.maijā. Pamatojoties uz līdz šim paveikto, valstij ir iespēja sākt Rīgas koncertzāles būvniecības procesu, tostarp būvprojektēšanu, kad ekonomiskā situācija valstī būs uzlabojusies.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes vadošie mācībspēki un zinātnieki 16. maijā nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam, kurā pauž viedokli par nacionālās koncertzāles būvniecības iecerēm, izklāstot argumentus, kāpēc koncertzāli nevajadzētu būvēt AB dambī.

RTU arhitektūras mācībspēki un citi vadošie Latvijas arhitekti vēstulē, kura Latvijas valdībai adresēta Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRRA) vārdā, norāda, ka ir nepieņemama Kultūras ministrijas vienpusējā nostādne, kā vienīgo iespējamo koncertzāles būvniecības vietu pozicionējot tieši AB dambi, informē RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors Jānis Krastiņš.

«Celtnes ievērojama daļa iesniegsies arī bijušajā Ziemas ostā, tas ir, akvatorijā starp AB dambi un kreiso krastu. KM savu pozīciju pamato ar labas pārvaldības praksi, tiesisko paļāvību un pēctecību lēmumu pieņemšanā, atsaucoties uz it kā rūpīgu un pārdomātu procesu, kurā pasaulslavenu un profesionāli atzītu arhitektu biroju pārstāvji 2004. gadā esot izvēlējušies šo vietu, 2006. gadā notikušo starptautisko arhitektūras projektu konkursu, kā arī tam sekojušo projekta publisko apspriešanu un 2008. gadā apstiprināto teritorijas detālplānojumu. 2004. gadā lēmums par būvniecību uz AB dambja jau tā pieņemšanas brīdī bija tiešā pretrunā gan ar Aizsargjoslu likumu, gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumiem, gan spēkā esošo Rīgas attīstības plānu. Visi šie normatīvie akti politiska diktāta rezultātā īsā laikā tika izmainīti, iestrādājot izņēmumus uz AB dambja paredzamās koncertzāles sakarā,» teikts vēstulē.

Dzintaru koncertzāle šosezon piedzīvo daļēju rekonstrukciju. Daļa koncertzāles, tā saucamā VIP kafejnīca jeb VIP zona, šogad iegūs jaunu seju un jaunu nosaukumu.

Pēc SIA Priority un komercbankas Trasta komercbanka iniciatīvas līdz vasaras sezonas sākumam norisinās Dzintaru koncertzāles VIP kafejnīcas rekonstukcija, pēc kuras tai tiks piešķirts nosaukums TKB CLUB.

TKB CLUB būšot gan restorāns vasaras koncertzāles terasē, kur pasākuma apmeklētāji varēs sekot uz skatuves notiekošajam, gan sava veida muzikālais klubs – vieta, kur tikties cilvēkiem ar līdzīgām interesēm.

TKB CLUB atjaunotā terase būšot plašāka un ārēji pievilcīgāka par agrāko VIP kafejnīcu. Rekonstrukcija arī uzlabošot dzirdamību terasē.

TKB CLUB veidotāji – Priority un Trasta komercbanka – uzsver Dzintaru koncertzāles infrastruktūras uzlabošanas nozīmīgumu tūrisma attīstībai Jūrmalā un cer, ka TKB CLUB kļūs par tradicionālu vasaras koncertzāles apmeklētāju atpūtas vietu, piesaistot pilsētai tūristus ar augstu ienākumu līmeni.

Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komitejas sanāksmē 2.februārī koalīciju veidojošo politisko partiju pārstāvji vienojās par atbalstu Rīgas Kongresu namam kā Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei.

“Akustiskās koncertzāles projekts Rīgā ir būtiskākā prioritāte manā kultūras ministra amatā, tā realizācija ir ierakstīta arī šīs valdības deklarācijā. Attīstības komitejā pieņemtais lēmums šai valdībai būs jau trešais mēģinājums pietuvoties koncertzālei, bet, atceroties Raiņa lugas “Zelta zirgs” motīvus – tas iedvesmo! Jau tuvākajā laikā Kultūras ministrija virzīs to uz Ministru kabinetu,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Kongresu nams pēc pārbūves pārtaps par Kronvalda koncertzāli 

Šī gada decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA “Rīgas nami” plāno realizēt...

Koalīciju veidojošās politiskās partijas darbam Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības padomē katra deleģē divus pārstāvjus. 2. februāra sēdē Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK pārstāvēja partijas priekšsēdētāja vietnieks, valdes loceklis Imants Parādnieks un kultūras ministrs Nauris Puntulis, partiju “Jaunā Vienotība” - Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Ints Dālderis, Apvienību Attīstībai /Par! Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Saeimas deputāte Inese Voika, Jauno Konservatīvo partiju – labklājības ministrs Gatis Eglītis un Saeimas deputāte Evita Zālīte Grosa.

Rīgai vajadzīgs arhitektūras simbols 

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā...

Kultūras ministrija Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komitejas lēmumu un ziņojumu par Nacionālās akustiskās koncertzāles novietņu izvērtējumu Rīgā virzīs izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā.

Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss 

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko...

Nacionālās akustiskās koncertzāles projekts tiek attīstīts, pamatojoties uz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai minēto uzdevumu - „Uzsākt nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu,” kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2019. gada 5. novembra sēdes protokollēmumā doto uzdevumu nacionālās koncertzāles projekta turpmākai īstenošanai.