Likvidējamajā «Trasta komercbankā» garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta vairāk nekā 2300 noguldītājiem, tostarp sešiem klientiem garantētā atlīdzība pienākas maksimāli izmaksājamās summas apmērā, proti, 100 000 eiro, pastāstīja bankas maksātnespējas procesa administrators Armands Rasa.
Viņš sacīja, ka kopš bankas likvidācijas procesa sākšanas garantētās atlīdzības ir izmaksātas kopumā 2979 bankas klientiem 57,377 miljonu eiro apmērā, tostarp atlīdzības izmaksātas 1761 rezidentam 20,937 miljonu eiro apmērā un 1218 nerezidentiem 36,44 miljonu eiro apmērā. Savukārt kopš bankas administrators ir Rasa garantētās atlīdzības ir izmaksātas 113 klientiem par kopējo summu 1,322 miljoni eiro, tostarp atlīdzības izmaksātas 64 rezidentiem 220,3 tūkstošu eiro apmērā un 49 nerezidentiem 1,102 miljonu eiro apmērā.
Rasa arī informēja, ka garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta 2351 bankas klientiem par kopējo summu 4,077 miljoni eiro, jo nav saņemts šo noguldītāju iesniegums par garantētās atlīdzības izmaksu vai arī noguldītājs nav iesniedzis papildus pieprasītos dokumentus, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb AML procedūras ietvaros.
«Starp noguldītājiem, kuriem nav veikta garantētās atlīdzības izmaksa, 1957 klienti ir ar nelielām summām, savukārt sešiem bankas klientiem nav izmaksātā garantētā atlīdzība maksimāli izmaksājamās garantētās atlīdzības apmērā, tas ir, 100 000 eiro apmērā,» sacīja Rasa.
Viņš piebilda, ja noguldītāji nepieteiksies garantētās atlīdzības izmaksai vai neiesniegs papildus pieprasītos dokumentus, vai arī, ja AML procedūras ietvaros tiks konstatētas normatīvos noteiktās pazīmes, kas paredz klienta jeb darījumu nodošanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienests), ir iespējams, ka visi garantētie noguldījumi tā arī netiks izmaksāti.
Tāpat Rasa atzīmēja, ka bankai ir rezervēti atsevišķā kontā naudas līdzekļi pilnīgi visu garantēto noguldījumu segšanai, tādējādi valsts līdzekļi garantēto atlīdzību izmaksai nav un nebūs nepieciešami.
Bankas administrators uzsvēra, ka garantēto atlīdzību izmaksas notiek pēc noguldītāja iesnieguma par garantētās atlīdzības izmaksu juridiskā pamatojuma izvērtēšanas un AML procedūras veikšanas.
«Pārbaudot noguldītāja pieteikuma juridisko pamatojumu, tiek pārbaudīts pieteiktās garantētās atlīdzības summas atbilstība bankas sagatavotajā un ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) saskaņotajā Noguldītāju sarakstā iekļautajai garantētās atlīdzības summai, kā arī personu, kas iesniegušas pieteikumu, tiesības rīkoties noguldītāja vārdā un pilnvarojuma apmēru. Ārvalstu juridiskajām personām tiek veikta papildu pārstāvju paraksta tiesību pārbaude, pārbaudot arī juridisko personu inkorporācijas faktu un pārvaldes institūciju sastāva apliecinošo dokumentu saturu, kā arī ārvalstu amatpersonu apliecinājumu par dokumentu autentiskuma patiesumu. Tāpat tiek pārbaudīts, vai bankas norēķinu konts, uz kuru noguldītājs lūdz pārskaitīt tā garantēto atlīdzību, ir atvērts uz noguldītāja vārda,» klāstīja Rasa.
Savukārt attiecībā uz AML procedūru bankas administrators minēja, ka klientu un to darījumu izvērtēšana tiek veikta atbilstoši aktuālajiem normatīviem, kas regulē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī izstrādātajām FKTK vadlīnijām un ieteikumiem.
Jautāts, kādas ir lielākās problēmas, ar kurām nākas saskarties aktīvu atgūšanas procesā, Rasa norādīja, ka naudas līdzekļu atgūšanā tiek ieguldīts nepārtraukts un būtisks darbs.
«Ņemot vērā, ka lielākā daļa aktīvu, tostarp visi viegli un ātri realizējamie aktīvi ir jau realizēti, šobrīd darbs norit vien pie atlikušo, sarežģīto un grūto aktīvu atgūšanas un realizācijas. Kopumā naudas atgūšanas process norit veiksmīgi, jo pateicoties piemērotajām aktīvu atgūšanas metodēm un izvēlētajai pieejai, aktīvu atgūšanas process nes paredzētos un iepriekš prognozētos rezultātus. Ar katru bankas maksātnespējas procesa mēnesi atgūstamo aktīvu apmērs samazinās, transfromējot tos reāli atgūtos naudas līdzekļos, ko izmaksāt bankas kreditoriem. Taču tajā pašā laikā turpinās aktīvs darbs pie atsevišķu sarežģītu aktīvu atgūšanas,» klāstīja Rasa.
Pēc viņa teiktā, sarežģītība izpaužas gan aktīva veidā, gan saturā, gan jurisdikcijā, kurā nepieciešams darboties, lai aktīvu atgūtu.
«Šobrīd lielākie atgūstamie aktīvi pamatā ir saistīti ar izsniegto kredītu atgūšanu, kas ietver ne tikai procesuālas darbības, lai iegūtu tiesisku pamatu izpildu darbību veikšanai, bet arī šo nodrošinājumu pārbaudei un saglabāšanai. Visos gadījumos, kad bankas izsniegtie kredīti netiek atmaksāti, ir sāktas tiesvedības naudas līdzekļu atgūšanai, piemēroti nepieciešamie nodrošinājumi, kā arī pēc iespējas ir veiktas darbības, lai garantētu, ka sākto juridisko darbību rezultātā tiek atgūta lielākā daļa no debitora parāda. Ņemot vērā, ka līdzekļu atgūšanas process debitoru parādu atgūšanai ir saistīts ar tiesvedību, precīzi prognozēt šo aktīvu atgūšanu un realizēšanu ir sarežģīti,» pauda Rasa.
Jau vēstīts, ka Eiropas Centrālā banka pēc FKTK ierosinājuma no 2016.gada 4.marta anulēja «Trasta komercbankai» izsniegto licenci, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāva nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās. Tāpat tika ņemts vērā FKTK kā Latvijas Noregulējuma iestādes izvērtējums, ka bankai nav iespējams piemērot noregulējumu jeb glābt to sabiedrības interesēs.
«Trasta komercbanku» par likvidējamu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina 2016.gada 14.martā. Savukārt 2017.gada 10.martā «Trasta komercbanka» tika pasludināta par maksātnespējīgu un sākta bankas bankrota procedūra.
Par bankas maksātnespējas administratoru sākotnēji tika iecelts Ilmārs Krūms, taču ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 19.jūnija lēmumu viņš tika atcelts no šo pienākumu pildīšanas. Viņa vietā tiesa bankas maksātnespējas procesa administratora amatā iecēla Rasu.
FKTK 2017.gada maijā vērsās tiesā ar pieteikumu par Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas, jo konstatēja, ka «Trasta komercbankas» administrators neatbilst Kredītiestāžu likuma noteiktajām prasībām, kā arī konstatēja tādu administratora rīcību, kas FKTK vērtējumā bija uzskatāma par ļaunprātīgu.