Laužot tradīciju un izvairoties no sava pēcteča Džo Baidena inaugurācijas, Līdzšinējais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien beidzamo reizi atstājis Balto namu, ar helikopteru dodoties uz tuvējo militāro bāzi, no kurienes viņš paredzējis lidot uz Floridu.

74 gadus vecais Tramps un pirmā lēdija Melānija Trampa iekāpa prezidenta helikopterā "Marine One", lai dotos uz netālu esošo Endrū aviobāzi, kur viņus gaida prezidenta lidmašīna "Air Force One".

Īsā uzrunā žurnālistiem Tramps atzina, ka Baltajā namā aizvadītais laiks bijuši "četri aizraujoši gadi" un "pagodinājums visam mūžam".

"Vēlos tikai pateikt uzredzēšanos," piebilda prezidents.

Ar garāku atvadu runu viņš uzstājās pēc ierašanās Endrū bāzē.

"Būt par jūsu prezidentu man bija lielākais gods un privilēģija," paziņoja Tramps. "Vēlu jaunajai administrācijai lielu veiksmi un lielus panākumus. Manuprāt, viņiem būs lieli panākumi. Viņiem ir pamats, lai paveiktu kaut ko patiesi iespaidīgu."

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka ir izraudzījies Pārstāvju palātas locekli Metu Geicu ASV ģenerālprokurora amatam un senatoru Marko Rubio - valsts sekretāra amatam.

Tramps turpināja izraudzīties savai administrācijai viņam lojālus politiķus, kuri, kā viņš uzskata, spēs īstenot viņa darba kārtību, nevis amatpersonas ar ilgu pieredzi savās jomās.

Sevišķi pārsteidzoša bija Geica izraudzīšanās, jo šis kongresmenis no Floridas iepriekš nebija minēts starp ģenerālprokurora amata kandidātiem.

Tramps paziņoja par šo lēmumu savā sociālo mediju platformā "Truth Social", rakstot, ka Geics "izskaudīs sistēmisko korupciju Tieslietu ministrijā un atgriezīs ministriju pie tās īstās misijas apkarot noziedzību un atbalstīt mūsu demokrātiju un konstitūciju".

Geics 2023.gada oktobrī Pārstāvju palātā panāca balsojumu par spīkera atcelšanu. Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs tika gāzts no amata, ko panāca labējā spārna republikāņi, kas bija neapmierināti ar viņa sadarbību ar demokrātiem. Tā bija pirmā spīkera gāšana Pārstāvju palātas 234 gadus ilgajā vēsturē.

ASV otrdien notikušajās prezidenta vēlēšanās republikāņu kandidāts Donalds Tramps sev nodrošinājis vismaz 246 elektoru balsis, savukārt viņa sāncense demokrātu kandidāte Kamala Herisa - 182 elektoru balsis, liecina televīzijas kanālu CNN un BBC aplēses.

Balsu skaitīšana turpinās.

Jaunākās aplēses rāda, ka Herisa uzvarējusi Ņūmeksikas štatā, nodrošinot sev tā piecu elektoru balsis.

No septiņiem vēlēšanu iznākumam izšķiroši svarīgajiem tā dēvētajiem svārstīgajiem štatiem, Tramps uzvarējis divos - Džordžijā un Ziemeļkarolīnā.

Pagaidām nav noskaidrots uzvarētājs vēl piecos svārstīgajos štatos - Arizonā, Mičiganā, Nevadā, Pensilvānijā un Viskonsinā, tomēr aplēses rāda, ka tajos vadībā ir Tramps.

Herisas vēlēšanu štābs paziņojis, ka viņa neuzstāsies ar publisku uzrunu pēcvēlēšanu naktī, bet tā gaidāma trešdien. ASV austrumkrastā pašlaik ir pāri vieniem naktī. Savukārt Tramps drīzumā gatavojas uzrunāt savus atbalstītājus Vestpalmbīčā, Floridā.

Lielajos tīmekļa sociālajos tīklos nobloķētais ASV eksprezidents Donalds Tramps savā tīmekļa vietnē saziņai ar atbalstītājiem izveidojis blogu, kas vizuāli atgādina sociālo mediju "Twitter", tomēr tajā ir tikai eksprezidenta ieraksti.

Trampa blogā tehniski dota iespēja tīmekļa lietotājiem ar dažiem klikšķiem pārpublicēt eksprezidenta ierakstus sociālajos medijos "Twitter" un "Facebook", ievietojot tur citātus no Trampa bloga un saites uz eksprezidenta tīmekļa vietni.

Pagaidām nav skaidrs, cik ilgi sociālās platformas atļaus īstenot šādas aktivitātes.

Trampa konti sociālajos medijos tika nobloķēti, pēc tam kad viņa atbalstītāji ASV galvaspilsētā Vašingtonā janvārī protestu gaitā ielauzās Kapitolija ēkā.

Sociālais tīkls "Facebook" trešdien plāno paziņot, vai aizliegums paliks spēkā, vai arī Tramps šajā platformā varēs atgriezties.

"Twitter" norādījis, ka Trampa atgriešanās pārskatāmā nākotnē netiek plānota.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržās kritās, ASV dolāra vērtība palielinājās un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu maksimumu, pasaulei gatavojoties jaunai Donalda Trampa prezidentūrai ASV.

Republikāņu kandidāts Tramps otrdien sakāva demokrātu kandidāti viceprezidenti Kamalu Herisu un atgriezīsies Baltajā namā četrus gadus pēc tam, kad to atstāja pēc zaudējuma Džo Baidenam.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

"ASV akciju tirgus kāpuma pamatojums ir tāds, ka Tramps tiek uzskatīts par uzņēmējdarbībai draudzīgu un varēs viegli pieņemt nodokļu samazinājumus bez lielas pretestības no demokrātu puses, kuri ir zaudējuši kontroli pār Senātu," sacīja "City Index" un "'FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

"Reakciju šodien nosaka fakts, ka [republikāņiem] tā bija pilnīga uzvara (..) uzvarot vēlēšanās, elektoru balsojumā, tautas balsojumā, Senāta vēlēšanās, un izskatās, ka viņi arī saglabās arī kontroli pār Pārstāvju palātu. Ir skaidrs, ka tirgus ir eiforijā," sacīja "GW&K Investment Management" akciju portfeļa pārzinis Ārons Klārks.

Apsverot, ko Eiropai nozīmē Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, Eiropas laikraksti nodēvējuši Trampa uzvaru par izaicinājumu.

Daudzi laikraksti brīdinājuši, ka Trampa otrais pilnvaru termiņš Eiropai būs vēl lielāks izaicinājums nekā viņa pirmā prezidentūra. No Lielbritānijas līdz Polijai redaktori bija vienisprātis, ka Trampa uzvara ir satricinoša un vēsturiska, bet citi mediji pievērsās faktam, ka amerikāņi nav vēlējušies redzēt sievieti prezidenta amatā.

Laikraksts "Financial Times" norādīja, ka Tramps ieguvis mandātu pārveidot ASV "neiedomājami graujošā veidā". "No Amerikas 2024.gada vēlēšanu seismiskā iznākuma nebūs atpakaļceļa," brīdināja medijs.

Laikraksta ASV nacionālais redaktors un publicists Edvards Lūss rakstīja, ka Trampa pirmā ievēlēšana, iespējams, bija nejaušība, bet otro reizi amerikāņi par viņu balsoja apzināti.

Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien pēc vairāk nekā divarpus gadu pārtraukuma veica pirmo ierakstu platformā "X", kuras iepriekšējais nosaukums ir "Twitter".

Tas notika neilgi pēc tam, kad viņš ieradās cietumā Džordžijas štatā, kur oficiāli tika apcietināts pēc apsūdzību izvirzīšanas par mēģinājumu ietekmēt 2020.gada prezidenta vēlēšanu iznākumu Džordžijā, bet pēc apmēram 20 minūtēm tika atbrīvots pret drošības naudu 200 000 ASV dolāru apmērā.

Pēc iznākšanas no cietuma Tramps platformā "X" publicēja savu fotogrāfiju, kas krimināllietas vajadzībām tika uzņemta cietumā. Foto viņš papildinājis ar frāzēm "iejaukšanās vēlēšanās" un "nekad nepadoties", kā arī savas vēlēšanu kampaņas tīmekļa vietnes adresi.

Tas ir Trampa pirmais ieraksts šajā platformā kopš 2021.gada janvāra, kad viņš pēc savu atbalstītāju iebrukuma Kapitolijā tika izslēgts no "Twitter" par musinošiem ierakstiem. Līdz tam "Twitter" bija viņa iecienītākais rīks savu uzskatu operatīvai paušanai.

Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien Ņujorkas civillietā par krāpšanos iemaksājis 175 miljonu dolāru drošības naudu, izvairoties no 454 miljonu dolāru lielā soda maksāšanas, kamēr tiek izskatīta apelācijas prasība.

Ņujorkas apelācijas tiesa pirms nedēļas piekrita atlikt 454 miljonu dolāru piedziņu no Trampa, ja viņš desmit dienu laikā samaksās 175 miljonus dolāru.

Trampa advokāti bija lūguši tiesai apturēt piedziņu, apgalvojot, ka ir "praktiski neiespējami" savākt tik lielu summu.

Tramps cīnās, lai atceltu 16.februāra spriedumu, kurā konstatēts, ka viņš meloja par savu bagātību, veidojot savu nekustamā īpašuma impēriju.

Tiesnesis 16.februāra spriedumā atzina, ka Tramps gadiem ilgi izmantojis shēmu, kuras mērķis bija maldināt bankas un citus ar finanšu pārskatiem, kas uzpūta bijušā prezidenta bagātību.

Tiesnesis nolēma, ka bijušais prezidents uzpūtis savu bagātību finanšu pārskatos, kas tika sniegti bankām, apdrošinātājiem un citiem, lai slēgtu darījumus un dabūtu kredītus.

Republikāņu kandidāts eksprezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par savu uzvaru otrdien notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās.

Pēc jaunākajām telekanālu aplēsēm, Trampam pietrūkst tikai dažas no uzvarai nepieciešamajām 270 elektoru balsīm, un demokrātu kandidātei, pašreizējai viceprezidentei Kamalai Herisai vairs nav izredžu viņu uzvarēt.

"Mēs pārvarējām šķēršļus, lai gan neviens neuzskatīja, ka tos būs iespējams pārvarēt," Tramps sacīja, uzrunājot atbalstītājus Vestpalmbīčā, Floridā.

"Tā ir politiska uzvara, kādu mūsu valsts vēl nav pieredzējusi, viņš teica.

"Amerika mums ir piešķīrusi bezprecedenta un spēcīgu mandātu," uzsvēra Tramps, atsaucoties uz to, ka otrdienas vēlēšanās republikāņi no demokrātiem atguvuši kontroli pār Senātu.

Zvērināto tiesa Ņujorkā otrdien atzina ASV eksprezidenta Donalda Trampa ģimenes kompāniju ''Trump Organization" par vainīgu nodokļu krāpniecībā, dodot triecienu Trampam laikā, kad viņš plāno atkal kandidēt ASV prezidenta vēlēšanās.

"Trump Organization" tika atzīta par vainīgu visos deviņos apsūdzības punktos. Šī ir pirmā reize, kad šis uzņēmums atzīts par vainīgu noziegumos, teikts prokuroru paziņojumā.

"Šī bija lieta par alkatību un krāpšanu. Manhatanā neviena korporācija nav pāri likumam," sacīja Manhatanas apgabala prokurors Alvins Brags.

Uzņēmuma draud naudassods apmēram 1,5 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir nieka summa miljardierim Trampam, bet tā kaitēs viņa reputācijai pirms 2024.gada prezidenta vēlēšanām.

"Trump Organization" un cita Trampa kompānija "Trump Payroll Corp." tika atzītas par vainīgām, ka tās 13 gadus īstenojušas shēmu nodokļu krāpniecībai un nemaksāšanai, viltojot uzņēmējdarbības dokumentus.

Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps un viņa dēli Ēriks un Donalds juniors ir īstenojuši krāpšanu, gadiem ilgi uzpūšot ģimenes uzņēmuma "Trump Organization" nekustamo īpašumu un finansiālo aktīvu vērtību, otrdien nolēma Ņujorkas tiesnesis Arturs Engorons.

Šis tiesneša spriedums ir neveiksme Trampam pirms prāvas civillietā, kuru paredzēts sākt pirmdien, un daļēja uzvara Ņujorkas štata ģenerālprokurorei Letišai Džeimsai.

Džeimsa ir apsūdzējusi Trampu, viņa abus vecākos dēlus un citas "Trump Organization" amatpersonas nepatiesas informācijas sniegšanā nodokļu iestādēm, kredītiestādēm un apdrošinātājiem, gadiem ilgi īstenojot shēmu, kurā tika uzpūsta īpašumu vērtība.

Trampa advokāti bija lūguši tiesnesi izbeigt šo lietu pirms prāvas, pieņemot viņam labvēlīgu spriedumu. Džeimsa bija lūgusi tiesnesi pirms prāvas pieņemt spriedumu, kas atzītu Trampa atbildību, un tiesnesis izpildīja ģenerālprokurores lūgumu.

ASV eksprezidenta un prezidenta kandidāta Donalda Trampa kriptovalūtu platformas pirmā tirdzniecības diena otrdien bija neveiksmīga, jo tika nopirkta tikai neliela daļa no digitālajiem žetoniem šajā tirgū.

Tramps septembra vidū paziņoja, ka viņš kopā ar saviem dēliem un citiem uzņēmējiem izveidos kriptovalūtu platformu "World Liberty Financial".

Uzņēmums pirmajā tirdzniecības dienā piedāvāja apmēram 20 miljardus digitālo žetonu par 1,5 centiem gabalā, kuru kopējā vērtība bija 300 miljoni ASV dolāru, bet līdz otrdienas vakaram tika nopirkti tikai trīs procenti no tiem.

Pircēji var izmantot šos žetonus kā kriptovalūtas un iegūt balsis šīs platformas pārvaldībā.

Daudzi novērotāji izskaidroja vājo apgrozījumu ar tehniskām problēmām, jo uzņēmuma vietne otrdien bija piedzīvojusi darbības pārtraukumus.

"World Liberty Financial" ļaus lietotājiem aizdot vai aizņemties kriptovalūtas savā starpā. Šādu pakalpojumu jau piedāvā daudzas platformas, starp kurām viena no pazīstamākajām ir "Aave".

ASV otrdien paziņoja par vienošanos ar Lielbritānoiju, lai atceltu tērauda un alumīnija importa tarifus, kurus 2018.gadā ieviesa toreizējais prezidents Donalds Tramps

"Nodrošinot tērauda un alumīnija plūsmu no Lielbritānijas bez nodokļu piemērošanas, mēs vēl vairāk mazinām spraugu starp šo produktu piegādēm un pieprasījumu ASV," norādīja ASV tirdzniecības ministre Džīna Raimondo.

Šī vienošanās ir jaunākais no ASV prezidenta Džo Baidena pūliņiem atrisināt tirdzniecības nesaskaņas ar valsts sabiedrotajiem, dažas no kurām bijušas ilgstošanas, bet citas aizsāktas Trampa valdīšanas laikā.

Vašingtona un Londona janvārī paziņoja par sarunu sākšanu, lai šīs neskaņas izbeigtu.

Panāktā vienošanās paredz, ka Lielbritānija atcels soda tarifus, kas noteikti ASV preču, tostarp alkoholisko dzērienu un patēriņa preču importam 500 miljonu dolāru apmērā.

Arvien tuvojoties ASV prezidenta vēlēšanām un novērojot investoru “rosību” ap šo notikumu, var aizmirst plašāku ainu, jo arvien situācija akciju tirgos ir diezgan labvēlīga.

Vēsture rāda, ka pārmērīgs uzsvars tikai uz politiskiem riskiem, atrauts no citiem būtiskiem faktoriem, kā piemēram, uzņēmumu peļņas, bilances, pasaules vadošo centrālo banku monetārās politikas un ekonomiskās izaugsmes, var novest pie investīciju iespēju neizmantošanas ilgtermiņā.

Jāuzsver, ka neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs gaidāmajās vēlēšanās, ASV ekonomika saglabāsies spēcīga. Saskaņā ar Bloomberg apkopotajām aplēsēm, ASV iekšzemes kopprodukta izaugsme šogad tiek prognozēta par +2,6% un 2025. gadā par +1,9%. Turklāt jaunākie makroekonomiskie dati liecina par izaugsmes rādītāju stabilizēšanās pazīmēm visā pasaulē, ieskaitot Eiropu un attīstības valstis. Inflācija ir manāmi palēninājusies, un dažos reģionos, piemēram, eirozonā, inflācija ir sabremzējusies līdz Eiropas Centrālās bankas prognozētajam mērķim – 2%. Šī vide ir ļāvusi lielākajām centrālajām bankām visā pasaulē īstenot monetārās politikas mīkstināšanu, kas parasti ir saistīta ar pozitīvu finanšu aktīvu sniegumu. Turklāt lielo pasaules uzņēmumu peļņa un bilances patlaban šķiet stabilas, un tiek sagaidīts, ka tā turpināsies arī nākamajā gadā. Analītiķi šogad prognozē S&P 500 indeksa uzņēmumu peļņas pieaugumu par aptuveni 9%, un 2025. gadā tiek prognozēts vēl straujāks izaugsmes temps.

Taivānas valdība palīdzēs salas uzņēmumiem pārcelt to Ķīnā bāzētās ražotnes, ja Donalds Tramps pēc stāšanās ASV prezidenta amatā īstenos savus draudus noteikt 60% muitas tarifus Ķīnā ražotu preču importam, ceturtdien paziņoja salas Ekonomikas ministrija.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps solīja stingrāku nostāju pret Ķīnu un ieviet 60% tarifus visām ASV importētām Ķīnas precēm.

"Mēs pavisam drīz izstrādāsim atbalsta mehānismus mūsu Taivānas uzņēmējiem, kā pārvietot savas ražotnes, lai viņi netiktu pakļauti 60% tarifiem," norāda Taivānas Ekonomikas ministrija, taču sīkāka informācija šobrīd netiek sniegta.

Liela daļa Taivanas uzņēmumu pēdējos 40 gados atvēruši ražotnes Ķīnā, Pekinai atverot savu ekonomiku ārvalstu uzņēmējiem, taču investīcijas pēdējos gados būtiski samazinājušās, ņemot vērā nesaskaņas reģionā tehnoloģiju dēļ.

Jau laika periodā no 2019.gada līdz 2021.gadam, kad starp Pekinu un Vašingtonu norisinājās tirdzniecības karš, Taibeija piedāvāja Taivānas uzņēmumiem Ķīnā atbalsta mehānismus, lai tie spētu pārvietot savu darbību uz salas. Starp šiem mehānismiem bija divus gadus bezmaksas īre Ekonomikas ministrijas industriālajās zonās, nodarbinātības subsīdijas un lētāki aizdevumi.

Teju vai gadu solītās nodokļu reformas vietā ir atsevišķi kosmētiski, dekoratīvi grozījumi nodokļu likumos, vienlaikus 2024. gadā daudzi uzņēmumi varēs izjust pārmaiņas nodokļu kontroles procedūrās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa. Viņai esot skumji, ka valstij nav vidēja termiņa nodokļu sistēmas plāna un viss notiek pēdējā brīdī, gluži kā nemitīgi atrastos ārkārtas stāvoklī, kas diemžēl ir izdevīgi tiem, kuri duļķainā ūdenī jūtas labāk, un arīdzan kontrolētājiem ir brīvākas rokas, jo tā var mainīt nosacījumus, kad vien ir tāda vēlme, un par to pat īsti neinformēt nodokļu maksātājus, kurus tas varētu skart.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.novembra numurā lasi:

* Statistika

Elektroenerģijas vairumcenas krīt, bet mazumtirdzniecībā turas

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, ASV dolāra vērtība palielinājās un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība kāpa līdz jaunam rekordam, tirgu dalībniekiem reaģējot uz notikumiem ASV un Ķīnā.

Ķīnas akciju tirgos akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, bet pasaules naftas cenas kritās, jo Ķīnas jaunākie plāni ekonomikas stimulēšanai atpalika no investoru cerībām.

Volstrītā turpinājās akciju cenu kāpums, kuru pagājušonedēļ aizsāka Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās un Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmums pazemināt procentlikmes.

Volstrītas indeksa "Standard & Poor's 500" pieaugumu nodrošināja galvenokārt "Tesla" akcijas cenas palielināšanās.

"Bitcoin" cena pirmoreiz pārsniedza 86 000 ASV dolāru, ko veicināja optimisms, ka Tramps mīkstinās kriptovalūtai noteiktos ierobežojumus.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,7% līdz 44 293,13 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,1% līdz 6001,35 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,1% līdz 19 298,76 punktiem.

Jaunā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija plāno pirmdien atjaunot ceļošanas ierobežojumus vairumam ārvalstnieku, kuri nesen bijuši Eiropas Savienībā (ES), Lielbritānijā, Īrijā un Brazīlijā, apstiprinājusi Baltā nama amatpersona.

Papildu ceļošanas ierobežojumiem Baltais nams noteicis ierobežojumus cilvēkiem, kuri bijuši Dienvidāfrikā, kur izplatās jauns lipīgāks koronavīrusa paveids.

Prezidents Donalds Tramps savās pēdējās prezidentūras dienās bija uzdevis atcelt ceļošanas ierobežojumus otrdien.

"Pandēmijai pastiprinoties un visā pasaulē parādoties daudz lipīgākiem variantiem, šis nav laiks, lai atceltu ierobežojumus starptautiskajai ceļošanai," pagājušajā nedēļā pavēstīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.

Baidens ir paziņojis, ka no Covid-19 mirušo skaits nākamajā mēnesī valstī sasniegs pusmiljonu un ka ir nepieciešama radikāla rīcība.

ASV dzīvo 4% no pasaules iedzīvotājiem, bet apmēram 20% no visiem Covid-19 nāves gadījumiem pasaulē ir reģistrēti ASV.

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien paziņoja, ka uz diviem gariem pagarinās muitas tarifu atcelšanu Eiropas Savienības (ES) tērauda un alumīnija importam, abām valstīm turpinot pārrunas savstarpējās tirdzniecības jautājumā.

Baidens norādīja, ka šo muitas tarifu atcelšanu pagarina līdz 2025.gada 31.decembrim.

"Esmu secinājis, ka noteiktu tērauda izstrādājumu imports no ES vairs neapdraudēs nacionālo drošību," sacīja ASV prezidents.

Vienlaikus arī ES paziņojusi, ka līdz 2025.gadam atceļ soda tarifu piemērošanu vairākām ASV precēm.

Toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps 2018.gada jūnijā noteica 25% tarifu tēraudam un 10% tarifu alumīnijam no vairākām ekonomikām, tostarp ES. Viņš toreiz sacīja, ka šādi rīkojas nacionālās drošības apsvērumu vadīts.

ES atbildēja ar tarifiem tabakai, kukurūzai, rīsiem un apelsīnu sulai no ASV, kā arī motocikliem un viskijam.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien maz mainījās dažādos virzienos, bet kriptovalūtas "Bitcoin" cena pieauga līdz jaunam rekordam, investoriem izvērtējot nelielu ASV inflācijas pieaugumu un apsverot, ko Donalda Trampa otrā prezidentūra varētu nozīmēt globālajai tirdzniecībai un kriptovalūtām.

Volstrītā akciju cenu izmaiņas bija nelielas, tirgus dalībniekiem reaģējot uz datiem par ASV Patēriņa cenu indeksa (CPI) nelielu palielināšanos oktobrī.

"Virzību lielākoties noteica fakts, ka CPI ļoti lielā mērā atbilda prognozēm," sacīja "B. Riley Wealth Management" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Lai gan šis inflācijas rādītājs atbilda prognozēm, pastāv bažas, ka Trampa paziņotie plāni par muitas tarifiem var izrādīties inflāciju veicinoši, kas liktu ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) pazemināt procentlikmes mazākā mērā, nekā tas tiktu darīts citos apstākļos.

"Bitcoin" cena sasniedza visu laiku augstāko līmeni virs 93 400 ASV dolāriem, bet pēc tam nedaudz saruka zem jaunā rekorda. Tramps ir solījis mīkstināt kriptovalūtu regulējumu.

ASV prezidents Džo Baidens trešdien paziņoja par infrastruktūras attīstības plānu 2,3 triljonu ASV dolāru apmērā, un tehnoloģiju uzņēmumu akcijas pēc šī paziņojuma pieauga.

Baidens savā runā Pitsburgas pilsētā solīja, ka šī infrastruktūras attīstības programma radīs miljoniem darbavietu, atdzīvinās ekonomiku un palīdzēs ASV konkurēt ar Ķīnu.

"Tā ir lielākā investīcija amerikāņu darbavietās kopš Otrā pasaules kara. Tā radīs miljoniem darbavietu, labi apmaksātu darbavietu. Tā audzēs ekonomiku, padarīs mūs konkurētspējīgākus pasaulē, veicinās mūsu nacionālās drošības intereses un noliks mūs tādā pozīcijā, lai mēs nākamajos gados uzvarētu globālā konkurencē ar Ķīnu," sacīja Baidens.

Viņš sacīja, ka ASV "nevar kavēties ne minūti", lai atjaunotu savu infrastruktūru.

Baidens savā runā uzstāja, ka viņam nav "nekā pret miljonāriem un miljardieriem", pēc ziņām, ka viņš iecerējis finansēt šo plānu, paceļot uzņēmumu ienākuma nodokli no 21% līdz 28% un paaugstinot nodokļus turīgajiem amerikāņiem.

Jūnijs ASV akciju tirgū nebija pārsteigumu mēnesis – FRS rīkojās paredzami, indeksi ierastā gaitā virzījās uz augšu un tehnoloģiju sektors atkal bija līderis šajā rallijā uz jaunām virsotnēm. S&P 500 pieauga par 3,5%, bet Nasdaq-100 par 6,2%, dārgāks kļuva arī “Lieliskais septiņnieks; Dow Jones Industrial Average Index pieauga par 1,4%, bet Russell 2000 samazinājās par 0,6%.

Tikmēr Eiropas STOXX 600 indekss, kas atspoguļo 17 Eiropas valstu biržās kotēto 600 lielāko uzņēmumu dinamiku, zaudēja 1,62%.

Negaidītais Emanuela Makrona lēmums pēc neveiksmīgajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlaist Francijas parlamentu un rīkot ārkārtas vēlēšanas nepalīdzēja Francijas CAC 40, kas mēneša laikā zaudēja 6,4%. Francijas vadošo banku akcijas tika pakļautas spēcīgam spiedienam: Societe Generale zaudēja gandrīz 20% no vērtības, Credit Agricole – 14,1% un BNP Paribas – 12,2%. Lai gan galvenais pārdošanas vilnis, visticamāk, ir beidzies – jārēķinās, ka vēl kādu laiku var saglabāties pārdevēju spiediens uz akciju cenām.

Politiķi ir uzmanības centrā

Savienotās Valstis novembra sākumā atcels ceļošanas ierobežojumus pret Covid-19 pilnībā vakcinētiem cilvēkiem no Eiropas Savienības (ES), Lielbritānijas un citām valstīm, pirmdien paziņojis Baltais nams.

Pašreiz ASV aizliedz ieceļot lielākajai daļai nepilsoņu no 33 valstīm, ieskaitot ES, Lielbritāniju, Indiju, Ķīnu un Brazīliju.

Lai ierobežotu koronavīrusa izplatību, 2020.gada martā toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps noteica ieceļošanas aizliegumu vairākām valstīm. Trampa pēctecis ASV prezidenta amatā Džo Baidens paturēja spēkā šos ierobežojumus, kā pamatojumi minot bažas par lipīgākā koronavīrusa delta paveida izplatīšanos.

Ierobežojumi nosaka, ka ASV no 33 valstīm var ieceļot tikai ASV pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji kopā ar saviem ģimenes locekļiem, ja viņi bijuši šajās valstīs pēdējo 14 dienu laikā. Visiem pārējiem ir nepieciešama īpaša atļauja, lai iebrauktu ASV.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās pirms uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas un pēc ievērojama cenu kāpuma pirmdien.

Volstrītas indeksi nedaudz saruka, Eiropas galvenie biržu indeksi mainījās bez vienotas tendences, bet Āzijas galvenie biržu indeksi samazinājās.

ASV prezidenta Džo Baidena lēmums izstāties no cīņas par pārvēlēšanu un atbalstīt viceprezidentes Kamalas Herisas kandidatūru ir maz ietekmējis investoru noskaņojumu, atzina analītiķi.

"Politika var būt mazāk nozīmīgs dzinulis tirgiem uz atlkušo vasaru, kad demokrāti ir atgriezušies [vēlēšanu] sacensībā," atzīmēja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Herisa un Donalds Tramps "ir zināmi lielumi, tāpēc tirgus savā ziņā zina, ko gaidīt, lai kurš uzvarētu sacensībā par Balto namu," sacīja Bruksa.

Investori pievērsa uzmanību uzņēmumu peļņai, bet "Google" māteskompānijas "Alphabet" un elektromobiļu ražotāja "Tesla" peļņas rādītāji tika publiskoti ordien jau pēc Volstrītas slēgšanas.