Republikāņu kandidāta uzvara būtu gals Transatlantiskajam tirdzniecības līgumam un motīvs Eiropai runāt vienā balsī, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Ja rīt ASV prezidenta vēlēšanās notiks «tas», tad ES būs steigšus jāmobilizējas skaidram, vienotam un jaunam piedāvājumam savam aizokeāna partnerim, saka Džona Hopkinsa universitātes (ASV) Starptautisko attiecību augstskolas profesors un Transatlantisko attiecību centra direktors Daniels S. Hamiltons.
Fragments no intervijas
Acīmredzot bēdīgās vēsturiskās pieredzes dēļ Latvijā cilvēki mēdz ļoti personīgi uztvert starptautiskos jaunumus, kas to varoņiem var šķist tīra pašmāju padarīšana. Tā līdz ar Brexit briti «mūs pamet», un tagad arī jūs, amerikāņi, ar «savu Trampu». Vai tas ir pārlieks jūtīgums?
Zināmas briesmas tajā ir. Kopš 2. pasaules kara mēs, amerikāņi, savu politiku esam būvējuši uz integrācijas – ka mēs sadarbojamies ar citām valstīm, integrējam starptautisko sabiedrību ar ekonomiku u.c. Tas ir bijis vadošs dzinējspēks Eiropai un lielai daļai pasaules. Bet es teiktu, ka, sākot ar globālo finanšu krīzi, ir redzama cita tendence – dezintegrācija, valstīm izvēloties iet savus ceļus, nevis turpināt grūtos sarunu procesus, kas tur mūs kopā. Tā ir tendence kā ASV, tā Eiropā un arī citur pasaulē.
Un kas tajā ir vainojams? Vai tiešām ASV hipotekārie vērtspapīri, kas instrumentāli bija pamatā krīzei? Tas noteikti ir kaut kas cits.
Jā, kaut kas cits, un dažādām cilvēku grupām motivācijas atšķiras. Daži ir iznākuši no pārmaiņu perioda pēc komunisma krišanas un pārejas uz tirgus ekonomiku, un viņi ir neapmierināti ar to, cik daudz laika tas prasa, lai dzīve un sabiedrība tiktu pārkārtota. Bija doma, ka tas notiks ātrāk, tomēr veco sistēmu mantojums ar spēcīgu korupciju, piemēram, Ukrainā, dara savu. Arī Rietumu sistēmā, kā redzam pēckrīzes skaļākajās lietās Volstrītā u.c., korupcija jeb sistēmas izmantošana privātas iedzīvošanās labā nav nekas svešs.
Cilvēki to redz, un tai pašā laikā viņu dzīves līmenis ir labākajā gadījumā stagnējošs. Viņiem gribas kādu tajā vainot, viņi ir dusmīgi, un viņi nav arī droši, ka viņu bērnu izglītība ir tik laba, kā tai vajadzētu būt. Motīvu ir daudz. Tā ir neapmierinātība un dusmas – tieši dusmas, emocionāla attieksme pret notiekošo un ne tik daudz analītiska.
Visu interviju Tramps liktu sasparoties lasiet pirmdienas, 7.novembra laikrakstā Dienas Bizness!