ASV centrālā banka samazinājusi savu ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam, norādot uz vājāku nekā gaidīts izaugsmi šā gada pirmajos trīs mēnešos, ziņo BBC.

Priekšsēdētājs Bens Bernanke (Ben Bernanke) paziņojis, ka 2011.gadā valsts ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,1% - 3,3%. Iepriekš tika paredzēts pieaugums par 3,4% - 3,9%.

Viņš arī devis mājienu, ka centrālā banka pēc jūnija «nepumpēs» papildus naudu ekonomikā.

Bernanke arī aicinājis valdību risināt valsts «ļoti nopietnās» parāda problēmas.

Savā pirmajā preses konferencē pasaulē ietekmīgākais centrālais baņķieris arī pazeminājis centrālās bankas bezdarba līmeņa prognozi šim gadam līdz 8,4% - 8,7%. Iepriekšējā prognoze bija 8,8% - 9%. Taču ievērojami palielināta inflācijas prognoze līdz 2,1% - 2,8% no 1,3% - 1,7%.

ASV telekomunikāciju gigants AT&T sestdienas vakarā paziņoja, ka nopirks izklaides industrijas kompāniju Time Warner, noslēdzot darījumu 108,7 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Saskaņā ar AT&T paziņojumu vienas Time Warner akcijas cena ir novērtēta ar 107,50 dolāriem, bet visa uzņēmuma kopējā cena būs 85,4 miljardi dolāru. Ieskaitot Time Warner parādu, darījuma summa sasniegs 108,7 miljardus dolāru.

AT&T vadītājs Rendals Stīvensons raksturoja Time Warner iegādes darījumu kā "divu kompāniju, kas stipruma ziņā papildina viena otru, perfektu laulību. Viņš sacīja, ka šim darījumam vienbalsīgi piekritušas abu kompāniju direktoru padomes.

Dažas stundas pirms tam par šādu darījumu ziņoja ASV mediji, ar atsaukšanos uz informētām personām vēstot, ka AT&T nopirks izklaides industrijas kompāniju "Time Warner" par vairāk nekā 80 miljardiem ASV dolāru un ar šo darījumu AT&T kļūs no telekomunikāciju kompānijas par mediju gigantu.

ASV nedēļas žurnāla "Time" tituls "Gada cilvēks" šogad piešķirts elektromobiļu ražotāja "Tesla" dibinātājam un kosmosa tūrisma attīstītājam Īlonam Maskam, pirmdien paziņoja "Time".

Titulu "Gada cilvēks" žurnāls "Time" piešķir vienam vai vairākiem cilvēkiem, kas - pozitīvi vai negatīvi - visvairāk ietekmējuši ziņas aizvadītā gada laikā. Pagājušajā gadā šis tituls tika piešķirts tobrīd jaunievēlētājiem ASV prezidentam Džo Baidenam un viceprezidentei Kamalai Harisai.

""Gada cilvēks" ir ietekmes rādītājs, un reti kurš vairāk ir ietekmējis dzīvi uz Zemes - un iespējams arī ārpus Zemes - nekā Īlons Masks," tviterī rakstīja "Time" galvenais redaktors Edvards Felzentāls.

50 gadus vecais Dienvidāfrikas Republikā dzimušais Masks šogad kļuva par pasaulē bagātāko cilvēku, apsteidzot tiešsaistes tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāju Džefu Bezosu.

«Visa pasaule dzer indi, lai veldzētu slāpes,» uzskata bijušais bankas Morgan Stanley galvenais Āzijas ekonomists Endijs Ksajs (Andy Xie). «Tas var šķist kā atvieglojums tagad, bet slimība uzbruks 2012.gadā,» viņš paredz.

ASV centrālās bankas – Federālo Rezervju sistēmas (FRS) – vadītājs Bens S. Bernanke (Ben S. Bernanke) izraksta indi ASV ekonomikai, saglabājot procentu likmes tuvu nullei un sekmējot spekulatīva kapitāla vilni, kas var izraisīt nākamo globālo krīzi, citējot viņa sacīto, vēsta Bloomberg.

Nākamā pasaules krīze, iespējams, izcelsies jau 2012.gadā un to izraisīs inflācija, jo aizņemšanās zemās izmaksas stimulē aktīvu cenu pieaugumu, uzskata E. Ksajs.

«Ir ķīniešu sakāmvārds, ka slāpes var veldzēt, dzerot indi,» stāstījis bijušais Morgan Stanley ekonomists, kurš 2006.gada septembrī paredzēja, ka ASV ekonomika 2008.gadā ieslīgs recesijā. «Bernanke, šķiet, tieši to izraksta ASV ekonomikai. Jo lēnāk Bernanke paaugstina procentu likmes, jo lielāka nākamā krīze,» viņš piebildis.

Saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, atskaitē ASV Kongresam sacījis FRS vadītājs Bens Bernanke.

Komisijas lēmumi attiecībā uz aktīvu iepirkšanas programmu būs atkarīgi no turpmākās centrālās bankas ekonomiskās perspektīvas vērtējuma un progresa attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, uzsver B. Bernanke. Ja ekonomiskā situācija uzlabotos ātrāk nekā gaidīts un inflācija pieaugtu līdz centrālās bankas noteiktajam 2% līmenim, aktīvu atpirkšanas programma varētu tikt bremzēta straujāk, sacījis B. Bernanke, piebilstot, ka FRS arī ir gatavs paātrināt iepirkumus uz laiku, lai veicinātu nodarbinātību.

B. Bernanke uzsver, ka likmes ir tuvu nullei kopš 2008. gada un tās īsti nav kur samazināt. Tādēļ ASV centrālā banka izmanto citus instrumentus ekonomikas stimulēšanai. Tomēr viņš uzsvēris, ka likmes ārkārtīgi zemā līmenī kādu laiku vēl turpinās saglabāties.

Neredzu vajadzību palielināt procentu likmes 2010.gada pirmajā pusē, jo inflācijas spiediens nav jūtams, norādījis Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Ēvalds Novotnijs (Ewald Nowotny), ziņo Bloomberg.

Arī ASV centrālās bankas – Federālo Rezervju sistēmas (FRS) – vadītājs Bens S. Bernanke (Ben S. Bernanke) tikko pavēstījis, ka ASV ekonomika līdz šim darbojusies zem tās potenciāla, tādēļ inflācija nekļūs par problēmu, informē Reuters. Viņš arī akcentējis, ka neredz «burbuļa» pazīmes ASV akciju tirgū.

«Mūsu procentu likmju lēmumi ir jāskata saistībā ar mūsu cenu stabilitātes mērķi un šajā sakarā es neredzu nopietnus draudus cenu stabilitātei tuvākajā nākotnē,» intervijā Vīnē sacījis ECB pārstāvis Ē. Novotnijs. Nav liela nepieciešamība mainīt politiku, jo inflācijas spiediens nav jūtams, viņš norādījis.

Db.lv jau rakstīja, ka ECB paziņoja par dažu ekonomikas atbalstīšanas pasākumu atcelšanu. ECB prezidents Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet) sacījis, ka ECB nav tūlītēju plānu paaugstināt bāzes procentu likmi, bet devis mājienu, ka tas, ja būs nepieciešams, varētu notikt nākamgad.

Žurnāls Time šogad par Gada personu pasludinājis Facebook vadītāju, 26 gadus veco miljardieri Marku Zukerbergu (Mark Zuckerberg). Žurnāla skatījumā tieši viņam bijusi lielākā ietekme uz notikumiem 2010.gadā, ziņo BBC.

Wikileaks dibinātājs Džūljens Asanžs (Julian Assange) iepriekš uzvarēja Time lasītāju aptaujā par 2010.gada ietekmīgāko personu.

Žurnāls gada cilvēku izvēlas jau kopš pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem, un uzvarētājs tiek atspoguļots uz Time vāka.

Gada personas (agrāk - Gada cilvēka) titulu piešķir žurnāla redaktori. Tas tiek cilvēkam, kuram viņu skatījumā bijusi lielākā ietekme uz notikumiem pasaulē tajā gadā, bet nav noteikts, ka ietekmei jābūt pozitīvai.

Piemēram, šo titulu iepriekš ieguvuši gan Hitlers, gan Staļins.

Pēdējos gados tituls piešķirts mazāk strīdīgām personībām. 2009.gadā to ieguva ASV centrālās bankas priekšsēdētājs Bens Bernanke, bet gadu iepriekš - ASV prezidents Baraks Obama.

Interneta vietnē time.com publicēti pagājušā gada Top 10 dažādās kategorijās. Vienā no šīm kategorijām -Top 10 Nepatiesības - iekļuvusi arī Latvija ar meteorīta skandālu.

Pirmajā vietā šajā topā iekļuvusi nepatiesība par ASV prezidenta Baraka Obama veselības aprūpes reformu, bet otrajā vietā ir skandāls saistībā ar gaisa balonu un sešus gadus veco puiku, kas tika plaši atspoguļots pasaules medijos.

10.vietā šajā topā ar nosaukumu Latvija ir garlaikota (Latvia Is Bored) atrodas stāsts par viltus meteorīta nokrišanu Mazsalacā.

Kā vēstīts, Mazsalacā nokritušais «meteorīts» izrādījās daļa no Tele2 reklāmas kampaņas. Telekomunikāciju operators norādīja, ka ar šo akciju gribēja parādīt, ka pat krīzes laikā Latvija var izdarīt ko interesantu. Arī šis gadījums tika atspoguļots daudzos ārvalstu medijos, gan pirms patiesības nākšanas gaismā, gan pēc tam.

Amerikas jaunā finanšu regulējuma vilnis, iespējams, mudinās valsts lielākās finanšu institūcijas sadalīties, atsaucoties uz ASV Federālo rezervju vadītāja Bena Bernankes (Ben Bernanke) sacīto, vēsta telegraph.co.uk.

«Mana pārliecība ir, ka stingrākas uzraudzības un stingrāku kapitāla prasību kombinācija mazinās pievilcību [būt lielam],» B. Bernanke sacījis Finanšu krīzes izmeklēšanas komisijai (FCIC).

Kongresam ir bijuši nepieciešami gandrīz divi gadi, lai nonāktu līdz tiesību aktiem, kuru mērķis ir novērst krīzes, kas «iedzina» valsti dziļākajā recesijā kopā Lielās depresijas, atkārtošanos. Dodd-Frank likums paredz izveidot jaunu aizsardzību patērētājiem, dot regulatoriem lielāku varu attiecībā uz «brūkošajām» kompānijām, kā arī apgrūtināt uzņēmumu, kas domā, ka nodokļu maksātāji nepieciešamības gadījumā viņus izglābs, iesaisti riskantos pasākumos.

Eksperti apgalvo, ka šāds solis bija gaidāms, ja dati par ASV ekonomiku izrādīsies sliktāki par iepriekš prognozētajiem.

ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs (FRS) Bens Bernanke trešdien paziņojis par 267 miljardu dolāru (147,9 miljardi latu) iepludināšanu ASV ekonomikā. Šāds solis sperts, jo ASV ekonomikas trauslā atkopšanās ir sākusi palēnināties.

FRS ir samazinājusi tās prognozi par ASV ekonomikas pieaugumu 2012 gadā no 2,9% uz 2,4%.

Šis solis ir kā papildinājums plānam ar nosaukumu Operation Twist, kura mērķis ir samazināt ilgtermiņa procentu likmes un veicināt kredītu ņemšanu. Paziņojums sekoja FRS sniegtajam ASV ekonomikas novērtējumam, kurā tika paredzēta lēnāka tās izaugsme. FRS norāda, ka tā ir sagatavojusies veikt arī citus pasākumus, ja tas būs nepieciešams.

ASV centrālā banka - Federālo rezervju sistēma (FRS) - ir izdarījusi visu, ko tā var izdarīt, lai samazinātu bezdarbu, un tai vairāk būtu jāuztraucas par inflācijas risku, kas izriet no ekonomikas stimulēšanas, sacījis bijušais FRS vadītājs Alans Grīnspens (Alan Greenspan), ziņo Reuters.

«Jūs nevarat prasīt centrālajai bankai darīt vairāk nekā tā ir spējīga, jo tam var būt šausmīgas sekas,» viņš stāstījis, piebilstot, ka Amerikas Savienotās Valstis saskarsies ar nopietniem ilgtermiņa inflācijas draudiem, ja vien centrālā banka nesāks atcelt «visus stimulus, ko tā ir ielikusi ekonomikā».

A. Grīnspens paredz, ka bezdarba līmenis ASV, kas pašlaik ir ap 10%, «būs būtiski zemāks pēc gada no šī brīža», bet joprojām būs ļoti augsts.

Db.lv jau rakstīja, ka nesen bijušais bankas Morgan Stanley galvenais Āzijas ekonomists Endijs Ksajs (Andy Xie) izteicās, ka FRS vadītājs Bens S. Bernanke (Ben S. Bernanke) izraksta indi ASV ekonomikai, saglabājot procentu likmes tuvu nullei un sekmējot spekulatīva kapitāla vilni, kas var izraisīt nākamo globālo krīzi. B. S. Bernanke pieņem lēmumus, kas palīdzēs īstermiņa izaugsmei un nodarbinātībai, nevis koncentrējas uz sistēmas stabilitāti, norādīja eksperts. Nākamā pasaules krīze, iespējams, izcelsies jau 2012.gadā un to izraisīs inflācija, viņš prognozēja.

Jūlijā inflācija ASV palielinājusies jau trešo mēnesi pēc kārtas – par 0,2%, liecina jaunākie Darbaspēka departamenta dati.

Jūnijā cenas pieauga par 0,5%.

Kopējais patēriņa cenu līmenis gada laikā audzis par 2%.

Pagājušajā mēnesī patēriņa cenu pieaugumu veicināja augošās apģērbu, medicīnas aprūpes, tabakas un jaunu automašīnu cenas . Savukārt kāpumu bremzēja mēbeļu, aviobiļešu cenu un lietotu automašīnu cenu kritums.

Db.lv jau rakstīja, ka, saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, jūlija atskaitē ASV Kongresam sacīja FRS vadītājs Bens Bernanke.

Federālo rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke (Ben Bernanke) paudis viedokli, ka ASV un Āzijai «ārkārtīgi steidzami» jāievieš politikas, kas kavē nelīdzsvarotību atdzimšanu globālajā ekonomikā, raksta Financial Times.

Federālo rezervju priekšsēdētājs brīdinājis, ka globālās nelīdzsvarotības - lielā atšķirība starp nacionālajiem ietaupījumiem, patēriņu un investīciju līmeni, kas atspoguļojas lielos tirdzniecības deficītos un pārpalikumos - ir palīdzējušas radīt krīzi un tās ir nepieciešams labot.

B. Bernanke sacījis, ka ASV ir jāizveido «ilgtspējīgu fiskālo trajektoriju, skaidri apņemoties laika gaitā būtiski samazināt federālo deficītu».

Viņš teicis, ka ASV saskārās ar «sarežģītu fiskālo situāciju», un uzsvēris, ka ASV politikas veidotāji «apzinās, ka ir nepieciešams izstrādāt fiskālo izejas stratēģiju», kas nostādītu ASV uz ilgtspējīga fiskālā ceļa.

Saistot fiskālo situāciju ar dolāra, kas turpina slīdēt uz leju, likteni, viņš teicis, ka šāda plāna izstrāde ir «ļoti svarīga, lai saglabātu uzticību mūsu ekonomikai un uzticību mūsu valūtai».

Regulatoriem ir jābūt «ievērojami stingrākiem» pret lielām un sarežģītām finanšu kompānijām, lai ierobežotu plašākus riskus, sestdien Independent Community Bankers of America konferencē sacījis ASV centrālās bankas - Federālo rezervju sistēmas (FRS) - vadītājs Bens Bernanke (Ben Bernanke), ziņo Reuters.

B. Bernanke stāstījis, ka dažu kompāniju, kuras tiek uztvertas kā «pārāk lielas, lai sabruktu» problēma ir viens no visviltīgākajiem šķēršļiem konkurencei finanšu tirgos. «Kā krīze ir pierādījusi, viens no lielākajiem draudiem mūsu finanšu sistēmas dažādībai un efektivitātei ir finanšu iestāžu, kuras tiek uzskatītas par pārāk lielām, lai bankrotētu, bīstamā problēma,» viņš sacījis, piebilstot: «Nav pieļaujams, ka pasaules ekonomikas liktenis ir tik cieši saistīts ar relatīvi nedaudzu gigantisku finanšu kompāniju likteni.»

Reformu priekšlikumus, kas ierobežotu finanšu kompāniju vērienu un aktivitātes, ir vērts rūpīgi apdomāt, akcentējis FRS vadītājs, norādot, ka uzraudzības iestādēm būtu jāpiešķir pilnvaras ierobežot lielo kompāniju iesaistīšanos pārāk riskantās aktivitātēs.

Viena no svarīgākajām figūrām pasaules finanšu sistēmā - ASV centrālās bankas - Federālo rezervju sistēmas (FRS) - vadītājs Bens Bernanke (Ben Bernanke) - ASV universitātes absolventiem akcentējis, ka laimi viņi par naudu nenopirks, vēsta ABC News.

Savā runā Dienvidkarolīnas Universitātē FRS vadītājs mudinājis studentus neizvēlēties savas karjeras, tikai pamatojoties uz atalgojumu. Viņš sacījis, ka dzīšanās pēc lielām naudas summām parasti ir aizraujoša tikai sākumā. Pierodot pie jaunā dzīves standarta, saviļņojums ātri noplok.

Pētījumos ir konstatēts, ka tikai sešus mēnešus pēc lielas naudas summas laimēšanas loterijā - pat miljona - cilvēki saka, ka nav daudz laimīgāki kā pirms laimēšanas, stāstījis FRS vadītājs.

B. Bernanke mudinājis studentus atlicināt laiku savām ģimenēm un draugiem, kā arī darboties visas sabiedrības labā.

Vienlaikus viņš aizstāvējis savas centrālās bankas prioritātes, sakot, ka ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības veicināšana tomēr ir svarīgi politikas mērķi.

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) būs gatava palielināt procentlikmes tad, kad būtiski uzlabosies ASV ekonomikas attīstības prognozes, tā atzinis Federālo rezrvju sistēmas vadītājs Bens Bernanke, ziņo vedomosti.ru atsucoties uz aģentūru Bloomberg.

Ņemot vērā rezervju pārpaplikumu ekonomikā, zemo inflācijas līmeni. B. Bernanke uzskata, ka situācija attaisnos stimulēšanas politiku ilgstošā laikā.

B. Bernanke uzskata, ka ilgstoši būs attaisnota ekomomikas stimulēšanas politika, taču tajā brīdī, kad izaugsme sāks nostiprināties būs nepieciešama stingra monetārā politika, lai novērstu problēmas ar inflāciju nākotnē. Lai cīnītos ar krīzi FRS teju vai līdz 0 ir samazinājusi procentilikmes, sākusi hioptēku un citu vērtspapīru uzpirkšanu, palielinājusi savu bilanci līdz 2 triljoniem USD.

Analītiķi gan uzskata FRS ir jārisina ļoti sarežģīts uzdevums — pārtraukt ārkārtas pasākumus, lai tas nenodarītu kaitējumu finanšu tirgiem. FRS vadītāji, pēc vedomosti.ru rakstītā, apgalvo, ka to rīcībā ir visi nepieciešamie instrumenti šī sareģīštā jautājuma uzdevuma atrisināšanai.

Pagājušajā gadā Bens Southols (Ben Southall) kļuva par vienu no visvairāk apskaustajiem cilvēkiem uz planētas. 2009.gada maijā viņš uzvarēja Kvīnslendas Tūrisma padomes konkursā par «Labāko darbu pasaulē», iegūstot Hamiltona salas, kas atrodas Lielā Barjerrifa salu grupā, uzrauga amatu.

Uz šo vakanci bija pieteikušies vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku no visas pasaules. Šis amats solīja sapņu darbu, vairāk nekā 100 tūkstošu ASV dolāru algu par sešiem mēnešiem, kā arī 4.5 miljonus vērtu luksusa villu kā mītnes vietu.

Uzrauga amata pienākumos ietilpa salas apsekošana un informācijas sabiedrībai par salā notiekošo sagatavošana.

Taču tagad pats sapņu darba ieguvējs atzīst, ka darbs izrādījies nogurdinošs un bijis tālu no cerētās idilles, vēsta CNN. Viņam bijis jāstrādā 19 stundas dienā septiņas dienas nedēļā.

Sešu mēnešu laikā viņam bijis jāapseko 90 «eksotiskas vietas», jāizveido 47 video dienasgrāmatas un jāsniedz vairāk nekā 250 intervijas medijiem, ieskaitot tērzēšanu ar TV dīvu Opru Vinfriju (Oprah Winfrey).

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu par pagaidu noregulējumu attiecībā uz SIA Travel Time, nosakot, ka sabiedrībai nekavējoties jāpārtrauc piedāvāt un pārdot tās sagatavotos ceļojumus.

Sabiedrībai darbība jāpārtrauc līdz brīdim kamēr uzņēmums nesaņems speciālo atļauju (licenci) un neiesniegs PTAC nodrošinājumu (apdrošināšanas polisi vai bankas garantiju) ceļotāju iemaksātās naudas garantijai.

Šāds lēmums pieņemts, jo uzsāktās uzraudzības lietas ietvaros PTAC konstatēja, ka SIA Travel Time piedāvā pārdošanai un pārdod ceļojumus bez likumā noteiktās speciālas atļaujas (licences) saņemšanas un nodrošinājuma (bez apdrošināšanas polises vai bankas garantijas) un, ņemot vērā lietā esošos faktus un apstākļus, konstatētais pārkāpums var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu ceļotāju ekonomiskajām interesēm.

PTAC konstatēja, ka SIA Travel Time turpina piedāvāt pārdošanai ceļojumus, kas attiecīgi sabiedrības saistību pilnīgas vai daļējas neizpildes gadījumā, likviditātes problēmu dēļ rada risku, ka netiktu nodrošināta ceļotāju samaksāto līdzekļu atmaksāšana, tāpat arī Sabiedrība nesadarbojas un nesniedz PTAC informāciju.

AMADA has released its latest high-power fibre laser cutting machine, the ENSIS-AJ 12 kW, which adds to the currently available 3, 6 and 9 kW versions. The ENSIS fibre lasers are aimed at any manufacturer needing fast piercing and cutting across a wide range of materials. The new 12 kW ENSIS incorporates all the features of the 6 and 9 kW versions, such as AMADA’s original Variable Beam Control and Auto Collimation technologies, as well as the in-house designed and developed fibre laser engine. For the 12 kW version, 3 x 4 kW diode modules (the highest power, single module yet produced by AMADA) are utilised to ensure a very high beam quality is maintained for faster cutting speeds. It also opens new avenues for thicker mild steel processing with nitrogen, up to 15mm. The new ECO WACS system for thick mild steel processing with oxygen further enhances the overall package.

In recent years, higher power fibre lasers have become more popular for sheet metal processing, providing faster cutting speeds and quicker piercing times, and in turn, lower cost-per-part. The new 12 kW AMADA ENSIS-AJ fibre laser has been specifically developed to enhance the already high performances of the existing 3 – 9 kW versions that are currently available. The 3 kW version was already able to process 25mm mild steel. The 12 kW simply takes this to a new level with the addition of the new ECO WACS function. WACS (Water Assisted Cutting System) has been standard on the fully featured ENSIS-AJ fibre lasers since the original launch in 2014 and allows very high quality oxygen processing of thick mild steel. ECO Cut was used for lower thickness oxygen processing (10-15mm), for speed increases and running cost reductions. Now, ECO WACS combines both these features to allow very thick mild steel processing with an extremely high edge quality and improved bevel angle, whilst maintaining fast cutting and piercing capabilities.

ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Ben Bernanke aicina bankas pastiprināt mazā biznesa kreditēšanu, ziņo The Associated Press.

Mazā biznesa kreditēšana ir svarīga ekonomikas atdzimšanai un bezdarba samazināšanai, uzskata B. Bernanke. «Šajā jomā ir jādara vairāk,» teicis B. Bernanke Federālo rezervju sistēmas konferencē. Šādi banku virzienā vērsti aicinājumi no regulatoru puses ASV dzirdami jau kopš februāra. Arī likumdevēji ir izteikuši neapmierinātību ar to, ka mazajiem uzņēmumiem ir grūti saņemt kredītu. Savukārt bankas paudušas, ka pēc kredītiem neesot liela pieprasījuma.

Šobrīd ASV lielie uzņēmumi ir atgriezušies pie peļņas, savukārt mazie nespēj iegūt finansējumu attīstībai. Starp lielo un mazo biznesu valdošā nevienlīdzība ir viens no iemesliem, kas kavē ekonomikas atkopšanos, jo mazajam biznesam parasti ir svarīga loma jaunu darba vietu radīšanā. Mazie uzņēmumi nodarbina aptuveni pusi no visiem ASV iedzīvotājiem un rada ap 60% no visām jaunajām darba vietām.

Pretēji prognozēm, ASV Federālo Rezervju sistēma savā divu dienu sanāksmē, kas noslēdzas trešdien, nolēma nemainīt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Tādējādi ikmēneša parādzīmju iepirkumi tiek saglabāti 85 miljardu ASV dolāru apmērā. Lielākā daļa tirgus eksperti prognozēja programmas samazināšanu 5-15 miljardu dolāru apjomā.

Federālā Atvērtā tirgus komiteja nolēmusi pagaidīt, kamēr vairāk faktoru liecinās, ka ekonomikas izaugsmes progress ir ilgtspējīgs, uzsvērts komitejas paziņojumā. Kaut arī ir samazinājušies lejupslīdes riski, pēdējo mēnešu laikā ir nedaudz pasliktinājušies finansiālie nosacījumi, kas var palēnināt izaugsmes tempu.

Centrālā banka arī atstāja nemainītas bāzes procentu likmes, un norādīja, ka visdrīzāk tās turēs esošajā līmenī, kamēr vien bezdarba līmenis pārsniegs 6,5%. Lielākā daļa FRS pārstāvju paredz, ka pirmā procentu likmes paaugstināšana notiks 2015. gadā.

Cerība, ka mēs varēsim atrisināt šo situāciju [ASV ekonomikā] bez ievērojama nodokļu pieaugumua, ir nereāla, intervijā Bloomberg Televīzijai sacījis bijušais ASV Federālo rezervju vadītājs Alans Grīnspens (Alan Greenspan).

A. Grīnspens arī sacījis, ka Federālajām Rezervēm nāksies izņemt naudu no finanšu sistēmas, lai izvairītos no inflācijas.

Viņš prognozē, ka nākamajos sešos mēnešos ASV ekonomikā būs vērojams pieaugums, taču jau 2010.gadā tas atkal palēnināsies.

Pasaules lielākā ekonomika laika posmā no aprīļa līdz jūnijam saruka par 0.7% gada griezumā, kas bija labākais rādītājs vairāk nekā gada laikā. Bloomberg norāda, ka negaidīts biznesa aktivitātes rādītāja samazinājums līdz ar ziņojumu, ka darba devēji darbavietu skaitu samazinājuši vairāk nekā gaidīts, liecina, ka ASV ekonomikas atlabšana varētu būt lēna.

A. Grīnspens, kurš Federālo Rezervju vadītāja amatā tika apstiprināts 1987.gadā un tajā atradās līdz 2006.gada janvārim, slavējis pasākumus, kādus veicis viņa amata pēctecis Bens S. Bernanke (Ben S. Bernanke), palīdzot ekonomikai izkļūt no lejupslīdes.

Izejvielu tirgu dalībnieki, gaidot ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) prezidenta Bena Bernankes uzrunu ASV Kongresam, ieņēmuši visai piesardzīgas pozīcijas, ziņo Reuters.

Tiek gaidīts, ka B. Bernanke dos skaidrākus mājienus par to, kad tieši ASV centrālā banka ir gatava pārtraukt savu īstenoto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Noskaņojuma pasliktināšanos zināmā mērā kultivē arī paši fondu tirgus dalībnieki, reaģējot uz mediju virsrakstiem par ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas potenciālajām beigām, kuras ietvaros ik mēnesi ASV centrālā banka, izpērkot parāda vērtspapīrus, tērē 85 miljardus ASV dolāru. Beigu sākums gan šķiet nedaudz pārspīlēts, jo ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke pēc šis institūcijas pēdējās atklātās tirgus komitejas sēdes paziņoja, ka tiek izskatīta iespēja monetāro mīkstināšanu piebremzēt jau šogad, taču tas viss būs atkarīgs no ekonomiskajiem rādītājiem un stimulēšanas pasākumi nebeigsies ātrāk par nākamā gada vidu. Pēdējie dati par cenu izmaiņām ASV mājokļu tirgū gan liecina par ātrāku stimulēšanas izbeigšanu, taču šī informācija nozīmē ekonomikas atlabšanu, tādējādi tirgum ir nosacīti labvēlīga. FRS vadītāja sacītais, visticamāk, ievērojami ietekmēs arī ASV dolāra cenu, kura pēdējo dienu laikā jūtami sarukusi, jo pieaugušas spekulācijas, ka ASV galvenie baņķieri tomēr ilgāk nodarbosies ar ASV dolāru drukāšanas pasākumiem.