Saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, atskaitē ASV Kongresam sacījis FRS vadītājs Bens Bernanke.

Komisijas lēmumi attiecībā uz aktīvu iepirkšanas programmu būs atkarīgi no turpmākās centrālās bankas ekonomiskās perspektīvas vērtējuma un progresa attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, uzsver B. Bernanke. Ja ekonomiskā situācija uzlabotos ātrāk nekā gaidīts un inflācija pieaugtu līdz centrālās bankas noteiktajam 2% līmenim, aktīvu atpirkšanas programma varētu tikt bremzēta straujāk, sacījis B. Bernanke, piebilstot, ka FRS arī ir gatavs paātrināt iepirkumus uz laiku, lai veicinātu nodarbinātību.

B. Bernanke uzsver, ka likmes ir tuvu nullei kopš 2008. gada un tās īsti nav kur samazināt. Tādēļ ASV centrālā banka izmanto citus instrumentus ekonomikas stimulēšanai. Tomēr viņš uzsvēris, ka likmes ārkārtīgi zemā līmenī kādu laiku vēl turpinās saglabāties.

ASV centrālā banka samazinājusi savu ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam, norādot uz vājāku nekā gaidīts izaugsmi šā gada pirmajos trīs mēnešos, ziņo BBC.

Priekšsēdētājs Bens Bernanke (Ben Bernanke) paziņojis, ka 2011.gadā valsts ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,1% - 3,3%. Iepriekš tika paredzēts pieaugums par 3,4% - 3,9%.

Viņš arī devis mājienu, ka centrālā banka pēc jūnija «nepumpēs» papildus naudu ekonomikā.

Bernanke arī aicinājis valdību risināt valsts «ļoti nopietnās» parāda problēmas.

Savā pirmajā preses konferencē pasaulē ietekmīgākais centrālais baņķieris arī pazeminājis centrālās bankas bezdarba līmeņa prognozi šim gadam līdz 8,4% - 8,7%. Iepriekšējā prognoze bija 8,8% - 9%. Taču ievērojami palielināta inflācijas prognoze līdz 2,1% - 2,8% no 1,3% - 1,7%.

«Visa pasaule dzer indi, lai veldzētu slāpes,» uzskata bijušais bankas Morgan Stanley galvenais Āzijas ekonomists Endijs Ksajs (Andy Xie). «Tas var šķist kā atvieglojums tagad, bet slimība uzbruks 2012.gadā,» viņš paredz.

ASV centrālās bankas – Federālo Rezervju sistēmas (FRS) – vadītājs Bens S. Bernanke (Ben S. Bernanke) izraksta indi ASV ekonomikai, saglabājot procentu likmes tuvu nullei un sekmējot spekulatīva kapitāla vilni, kas var izraisīt nākamo globālo krīzi, citējot viņa sacīto, vēsta Bloomberg.

Nākamā pasaules krīze, iespējams, izcelsies jau 2012.gadā un to izraisīs inflācija, jo aizņemšanās zemās izmaksas stimulē aktīvu cenu pieaugumu, uzskata E. Ksajs.

«Ir ķīniešu sakāmvārds, ka slāpes var veldzēt, dzerot indi,» stāstījis bijušais Morgan Stanley ekonomists, kurš 2006.gada septembrī paredzēja, ka ASV ekonomika 2008.gadā ieslīgs recesijā. «Bernanke, šķiet, tieši to izraksta ASV ekonomikai. Jo lēnāk Bernanke paaugstina procentu likmes, jo lielāka nākamā krīze,» viņš piebildis.

Neredzu vajadzību palielināt procentu likmes 2010.gada pirmajā pusē, jo inflācijas spiediens nav jūtams, norādījis Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Ēvalds Novotnijs (Ewald Nowotny), ziņo Bloomberg.

Arī ASV centrālās bankas – Federālo Rezervju sistēmas (FRS) – vadītājs Bens S. Bernanke (Ben S. Bernanke) tikko pavēstījis, ka ASV ekonomika līdz šim darbojusies zem tās potenciāla, tādēļ inflācija nekļūs par problēmu, informē Reuters. Viņš arī akcentējis, ka neredz «burbuļa» pazīmes ASV akciju tirgū.

«Mūsu procentu likmju lēmumi ir jāskata saistībā ar mūsu cenu stabilitātes mērķi un šajā sakarā es neredzu nopietnus draudus cenu stabilitātei tuvākajā nākotnē,» intervijā Vīnē sacījis ECB pārstāvis Ē. Novotnijs. Nav liela nepieciešamība mainīt politiku, jo inflācijas spiediens nav jūtams, viņš norādījis.

Db.lv jau rakstīja, ka ECB paziņoja par dažu ekonomikas atbalstīšanas pasākumu atcelšanu. ECB prezidents Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet) sacījis, ka ECB nav tūlītēju plānu paaugstināt bāzes procentu likmi, bet devis mājienu, ka tas, ja būs nepieciešams, varētu notikt nākamgad.

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) būs gatava palielināt procentlikmes tad, kad būtiski uzlabosies ASV ekonomikas attīstības prognozes, tā atzinis Federālo rezrvju sistēmas vadītājs Bens Bernanke, ziņo vedomosti.ru atsucoties uz aģentūru Bloomberg.

Ņemot vērā rezervju pārpaplikumu ekonomikā, zemo inflācijas līmeni. B. Bernanke uzskata, ka situācija attaisnos stimulēšanas politiku ilgstošā laikā.

B. Bernanke uzskata, ka ilgstoši būs attaisnota ekomomikas stimulēšanas politika, taču tajā brīdī, kad izaugsme sāks nostiprināties būs nepieciešama stingra monetārā politika, lai novērstu problēmas ar inflāciju nākotnē. Lai cīnītos ar krīzi FRS teju vai līdz 0 ir samazinājusi procentilikmes, sākusi hioptēku un citu vērtspapīru uzpirkšanu, palielinājusi savu bilanci līdz 2 triljoniem USD.

Analītiķi gan uzskata FRS ir jārisina ļoti sarežģīts uzdevums — pārtraukt ārkārtas pasākumus, lai tas nenodarītu kaitējumu finanšu tirgiem. FRS vadītāji, pēc vedomosti.ru rakstītā, apgalvo, ka to rīcībā ir visi nepieciešamie instrumenti šī sareģīštā jautājuma uzdevuma atrisināšanai.

Eksperti apgalvo, ka šāds solis bija gaidāms, ja dati par ASV ekonomiku izrādīsies sliktāki par iepriekš prognozētajiem.

ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs (FRS) Bens Bernanke trešdien paziņojis par 267 miljardu dolāru (147,9 miljardi latu) iepludināšanu ASV ekonomikā. Šāds solis sperts, jo ASV ekonomikas trauslā atkopšanās ir sākusi palēnināties.

FRS ir samazinājusi tās prognozi par ASV ekonomikas pieaugumu 2012 gadā no 2,9% uz 2,4%.

Šis solis ir kā papildinājums plānam ar nosaukumu Operation Twist, kura mērķis ir samazināt ilgtermiņa procentu likmes un veicināt kredītu ņemšanu. Paziņojums sekoja FRS sniegtajam ASV ekonomikas novērtējumam, kurā tika paredzēta lēnāka tās izaugsme. FRS norāda, ka tā ir sagatavojusies veikt arī citus pasākumus, ja tas būs nepieciešams.

Amerikas jaunā finanšu regulējuma vilnis, iespējams, mudinās valsts lielākās finanšu institūcijas sadalīties, atsaucoties uz ASV Federālo rezervju vadītāja Bena Bernankes (Ben Bernanke) sacīto, vēsta telegraph.co.uk.

«Mana pārliecība ir, ka stingrākas uzraudzības un stingrāku kapitāla prasību kombinācija mazinās pievilcību [būt lielam],» B. Bernanke sacījis Finanšu krīzes izmeklēšanas komisijai (FCIC).

Kongresam ir bijuši nepieciešami gandrīz divi gadi, lai nonāktu līdz tiesību aktiem, kuru mērķis ir novērst krīzes, kas «iedzina» valsti dziļākajā recesijā kopā Lielās depresijas, atkārtošanos. Dodd-Frank likums paredz izveidot jaunu aizsardzību patērētājiem, dot regulatoriem lielāku varu attiecībā uz «brūkošajām» kompānijām, kā arī apgrūtināt uzņēmumu, kas domā, ka nodokļu maksātāji nepieciešamības gadījumā viņus izglābs, iesaisti riskantos pasākumos.

Viena no svarīgākajām figūrām pasaules finanšu sistēmā - ASV centrālās bankas - Federālo rezervju sistēmas (FRS) - vadītājs Bens Bernanke (Ben Bernanke) - ASV universitātes absolventiem akcentējis, ka laimi viņi par naudu nenopirks, vēsta ABC News.

Savā runā Dienvidkarolīnas Universitātē FRS vadītājs mudinājis studentus neizvēlēties savas karjeras, tikai pamatojoties uz atalgojumu. Viņš sacījis, ka dzīšanās pēc lielām naudas summām parasti ir aizraujoša tikai sākumā. Pierodot pie jaunā dzīves standarta, saviļņojums ātri noplok.

Pētījumos ir konstatēts, ka tikai sešus mēnešus pēc lielas naudas summas laimēšanas loterijā - pat miljona - cilvēki saka, ka nav daudz laimīgāki kā pirms laimēšanas, stāstījis FRS vadītājs.

B. Bernanke mudinājis studentus atlicināt laiku savām ģimenēm un draugiem, kā arī darboties visas sabiedrības labā.

Vienlaikus viņš aizstāvējis savas centrālās bankas prioritātes, sakot, ka ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības veicināšana tomēr ir svarīgi politikas mērķi.

Jūlijā inflācija ASV palielinājusies jau trešo mēnesi pēc kārtas – par 0,2%, liecina jaunākie Darbaspēka departamenta dati.

Jūnijā cenas pieauga par 0,5%.

Kopējais patēriņa cenu līmenis gada laikā audzis par 2%.

Pagājušajā mēnesī patēriņa cenu pieaugumu veicināja augošās apģērbu, medicīnas aprūpes, tabakas un jaunu automašīnu cenas . Savukārt kāpumu bremzēja mēbeļu, aviobiļešu cenu un lietotu automašīnu cenu kritums.

Db.lv jau rakstīja, ka, saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, jūlija atskaitē ASV Kongresam sacīja FRS vadītājs Bens Bernanke.

ASV centrālā banka - Federālo rezervju sistēma (FRS) - ir izdarījusi visu, ko tā var izdarīt, lai samazinātu bezdarbu, un tai vairāk būtu jāuztraucas par inflācijas risku, kas izriet no ekonomikas stimulēšanas, sacījis bijušais FRS vadītājs Alans Grīnspens (Alan Greenspan), ziņo Reuters.

«Jūs nevarat prasīt centrālajai bankai darīt vairāk nekā tā ir spējīga, jo tam var būt šausmīgas sekas,» viņš stāstījis, piebilstot, ka Amerikas Savienotās Valstis saskarsies ar nopietniem ilgtermiņa inflācijas draudiem, ja vien centrālā banka nesāks atcelt «visus stimulus, ko tā ir ielikusi ekonomikā».

A. Grīnspens paredz, ka bezdarba līmenis ASV, kas pašlaik ir ap 10%, «būs būtiski zemāks pēc gada no šī brīža», bet joprojām būs ļoti augsts.

Db.lv jau rakstīja, ka nesen bijušais bankas Morgan Stanley galvenais Āzijas ekonomists Endijs Ksajs (Andy Xie) izteicās, ka FRS vadītājs Bens S. Bernanke (Ben S. Bernanke) izraksta indi ASV ekonomikai, saglabājot procentu likmes tuvu nullei un sekmējot spekulatīva kapitāla vilni, kas var izraisīt nākamo globālo krīzi. B. S. Bernanke pieņem lēmumus, kas palīdzēs īstermiņa izaugsmei un nodarbinātībai, nevis koncentrējas uz sistēmas stabilitāti, norādīja eksperts. Nākamā pasaules krīze, iespējams, izcelsies jau 2012.gadā un to izraisīs inflācija, viņš prognozēja.

Februāra sākumā Džeroms Pauels (Jerome Powell) pārņēma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadības grožus.

Finanšu tirgi viņam bija sagatavojuši diezgan iespaidīgu sagaidīšanas dāvanu. Pēc viena no ilgākajiem miera un kāpuma perioda finanšu tirgos – visā pasaulē sākās tirgus korekcijas jeb pēc strauja pieauguma pagājušā gada beigās akciju cenas ASV divu nedēļas laikā ir atgriezušās pērnā gada beigu līmenī. Tieši tagad finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par to, vai zemo procentu likmju periods nebeigsies ātrāk, nekā iepriekš iecerēts. Bet vai tam ir pamats?

Šī gada februāra sākumā, pēc izaicinājumu pilniem četriem gadiem, beidzās ASV FRS vadītājas Džanetas Jelenas (Janet Yellen) pilnvaru termiņš. Viņa bija ne tikai pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo amatu, bet arī 39 gadu laikā pirmā no FRS vadītājiem, kura netika nominēta šim amatam uz otro termiņu. 2014. gada sākumā, kad Jelenai tika uzticēts šis amats, ASV tautsaimniecība bija atkopšanās stadijā, turklāt aktīvas stimulējošas monetārās politikas balstīta. Jelena savā vadības laikā uzsāka pakāpenisku virzību monetārās politikas normalizēšanas virzienā. FRS atsāka paaugstināt procentu likmes, pēc septiņu gadu procentu likmju atrašanās rekordzemā līmenī (1. attēls).

Pretēji prognozēm, ASV Federālo Rezervju sistēma savā divu dienu sanāksmē, kas noslēdzas trešdien, nolēma nemainīt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Tādējādi ikmēneša parādzīmju iepirkumi tiek saglabāti 85 miljardu ASV dolāru apmērā. Lielākā daļa tirgus eksperti prognozēja programmas samazināšanu 5-15 miljardu dolāru apjomā.

Federālā Atvērtā tirgus komiteja nolēmusi pagaidīt, kamēr vairāk faktoru liecinās, ka ekonomikas izaugsmes progress ir ilgtspējīgs, uzsvērts komitejas paziņojumā. Kaut arī ir samazinājušies lejupslīdes riski, pēdējo mēnešu laikā ir nedaudz pasliktinājušies finansiālie nosacījumi, kas var palēnināt izaugsmes tempu.

Centrālā banka arī atstāja nemainītas bāzes procentu likmes, un norādīja, ka visdrīzāk tās turēs esošajā līmenī, kamēr vien bezdarba līmenis pārsniegs 6,5%. Lielākā daļa FRS pārstāvju paredz, ka pirmā procentu likmes paaugstināšana notiks 2015. gadā.

Ceturtdien akciju tirgi pasaulē piedzīvo kāpumu, jo ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes teiktais trešdien uzlabojis tirgus dalībnieku noskaņojumu.

Rezultātā tirdzniecības sesijas sākumā EuroStoxx 600 pieuaga par 0,86%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 1,08%, Francijas CAC 40 – par 1,15%, bet Vācijas DAX 30 – par 1,3%.

Trešdien B. Bernanke komentēja nākotnes plānus pēc tam, kad centrālā banka publiskoja jūnija tikšanās sīkāku izklāstu, skaidrojot, ka aptuveni puse no 19 ASV Federālās Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) dalībniekiem vēlējās apturēt ikmēneša 85 miljardu dolāru parāda vērtspapīru iepirkumus. Tajā pašā laikā sanāksmes izklāsts liecina, ka daudzi no FRS pārstāvjiem vēlējās redzēt vairāk pazīmes, ka nodarbinātība uzlabojas, pirms bremzēt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Izejvielu tirgu dalībnieki, gaidot ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) prezidenta Bena Bernankes uzrunu ASV Kongresam, ieņēmuši visai piesardzīgas pozīcijas, ziņo Reuters.

Tiek gaidīts, ka B. Bernanke dos skaidrākus mājienus par to, kad tieši ASV centrālā banka ir gatava pārtraukt savu īstenoto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Noskaņojuma pasliktināšanos zināmā mērā kultivē arī paši fondu tirgus dalībnieki, reaģējot uz mediju virsrakstiem par ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas potenciālajām beigām, kuras ietvaros ik mēnesi ASV centrālā banka, izpērkot parāda vērtspapīrus, tērē 85 miljardus ASV dolāru. Beigu sākums gan šķiet nedaudz pārspīlēts, jo ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke pēc šis institūcijas pēdējās atklātās tirgus komitejas sēdes paziņoja, ka tiek izskatīta iespēja monetāro mīkstināšanu piebremzēt jau šogad, taču tas viss būs atkarīgs no ekonomiskajiem rādītājiem un stimulēšanas pasākumi nebeigsies ātrāk par nākamā gada vidu. Pēdējie dati par cenu izmaiņām ASV mājokļu tirgū gan liecina par ātrāku stimulēšanas izbeigšanu, taču šī informācija nozīmē ekonomikas atlabšanu, tādējādi tirgum ir nosacīti labvēlīga. FRS vadītāja sacītais, visticamāk, ievērojami ietekmēs arī ASV dolāra cenu, kura pēdējo dienu laikā jūtami sarukusi, jo pieaugušas spekulācijas, ka ASV galvenie baņķieri tomēr ilgāk nodarbosies ar ASV dolāru drukāšanas pasākumiem.

ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Ben Bernanke aicina bankas pastiprināt mazā biznesa kreditēšanu, ziņo The Associated Press.

Mazā biznesa kreditēšana ir svarīga ekonomikas atdzimšanai un bezdarba samazināšanai, uzskata B. Bernanke. «Šajā jomā ir jādara vairāk,» teicis B. Bernanke Federālo rezervju sistēmas konferencē. Šādi banku virzienā vērsti aicinājumi no regulatoru puses ASV dzirdami jau kopš februāra. Arī likumdevēji ir izteikuši neapmierinātību ar to, ka mazajiem uzņēmumiem ir grūti saņemt kredītu. Savukārt bankas paudušas, ka pēc kredītiem neesot liela pieprasījuma.

Šobrīd ASV lielie uzņēmumi ir atgriezušies pie peļņas, savukārt mazie nespēj iegūt finansējumu attīstībai. Starp lielo un mazo biznesu valdošā nevienlīdzība ir viens no iemesliem, kas kavē ekonomikas atkopšanos, jo mazajam biznesam parasti ir svarīga loma jaunu darba vietu radīšanā. Mazie uzņēmumi nodarbina aptuveni pusi no visiem ASV iedzīvotājiem un rada ap 60% no visām jaunajām darba vietām.

Federālo rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke (Ben Bernanke) paudis viedokli, ka ASV un Āzijai «ārkārtīgi steidzami» jāievieš politikas, kas kavē nelīdzsvarotību atdzimšanu globālajā ekonomikā, raksta Financial Times.

Federālo rezervju priekšsēdētājs brīdinājis, ka globālās nelīdzsvarotības - lielā atšķirība starp nacionālajiem ietaupījumiem, patēriņu un investīciju līmeni, kas atspoguļojas lielos tirdzniecības deficītos un pārpalikumos - ir palīdzējušas radīt krīzi un tās ir nepieciešams labot.

B. Bernanke sacījis, ka ASV ir jāizveido «ilgtspējīgu fiskālo trajektoriju, skaidri apņemoties laika gaitā būtiski samazināt federālo deficītu».

Viņš teicis, ka ASV saskārās ar «sarežģītu fiskālo situāciju», un uzsvēris, ka ASV politikas veidotāji «apzinās, ka ir nepieciešams izstrādāt fiskālo izejas stratēģiju», kas nostādītu ASV uz ilgtspējīga fiskālā ceļa.

Saistot fiskālo situāciju ar dolāra, kas turpina slīdēt uz leju, likteni, viņš teicis, ka šāda plāna izstrāde ir «ļoti svarīga, lai saglabātu uzticību mūsu ekonomikai un uzticību mūsu valūtai».

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) šīs nedēļas laikā iecerējusi paziņot, ka turpinās vērtspapīru iepirkšanu, lai tādējādi stimulētu valsts ekonomikas izaugsmi arī nākamajā gadā, vēsta ASV plašsaziņas līdzekļi.

FRS jau septembrī nāca klajā ar paziņojumu, ka valsts vērtspapīrus pirks līdz «ievērojami uzlabosies» darba tirgus perspektīvas. Tāpat FRS brīdinājusi, ka politiķu nespēja vienoties par izvairīšanos no automātiskiem nodokļu pieaugumiem un tēriņu samazinājumiem jeb no tā sauktās fiskālās kraujas, kura var iestāties nākamajā gadā, apdraud sistēmas centienus uzlabot ASV ekonomikas stāvokli un valsti iegrūdīs recesijā.

Paredzēts, ka FRS pārstāvji tiksies trešdien un ceturtdien, kad tiks pārrunātas detaļas un izlemts, kādi vērtspapīri tiks pirkti un cik daudz naudas paredzēts tērēt. Tāpat FRS mēģinās izlemt, kad pārtraukt šādu vērtspapīru pirkšanas programmu.

Līdz ar šā mēneša sākumu noslēgusies ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) kvantitatīvās mīkstināšanas jeb dolāru drukāšanas otrā kārta. Kopumā kopš Lehman Brothers sabrukuma ASV FRS kvantitatīvās mīkstināšanas veidā finanšu sistēmā vienā mierā ir iemetusi 2,3 miljardus ASV dolāru. Lai nu kā, tirgū sākušas runas par to, kādi proaktīvi risinājumi ASV ekonomikas problēmu risināšanai no ASV FRS varētu sekot tālāk.

Nav izslēgts, ka ASV FRS varētu ķerties pie jau iesildīto dolāru drukājamo mašīnu turpmākas darbināšanas, un drīzmumā mēs varētu dzirdēt par kvantitatīvās mīkstināšanas programmu «Nr. 3».

Jānorāda, ka šādai iespējamībai tic vairākas augsti stāvošas finanšu amatpersonas. Piemēram, pasaules lielākā obligāciju fonda PIMCO vadītāji norādījuši, ka jau augustā mēs varētu dzirdēt mājienus par pēc kārtas trešo dolāru drukāšanas programmu, ja ASV ekonomika bremzēsies un būs saskatāmi reāli recesijas draudi.

«Es esmu pārsteigts, cik ātri tirgus sācis runāt par QE3 iespējamību. Tas jau notika pirms īsti bija beidzies QE2 termiņš. Tas ir kā ar lielākajiem autoražotājiem, kas piedāvā dažādas atlaižu programmas, lai tiktu pirkta to prece. Pirms beigusies iepriekšējā programma, tiek jau domāts par nākamo,» klāsta DoubleLine Capital analītiķi.

«Noteikti ASV Federālo rezervju īstenotā dolāru drukāšanas programma veicinās izejvielu cenu pieaugumu. Līdz ar to pēc kāda laika var gaidīt inflācijas līmeņa pieaugumu pasaules mērogā – augošu izejvielu cenu dēļ,» uzskata Hipo Fondi valdes loceklis Alekseja Marčenko.

«Eiro zonā un Latvijā tas pieaugums zināmā mērā var būt ierobežots, dolāram pavājinoties pret eiro. Eiro cena pieaugs, kamēr Eiropas Centrālā banka un FRS pasākumi nodrošinās stabilitātes pieaugumu eirozonā un samazinās tieksmi izvairīties no eirozonas riskiem. Tomēr arī eirozona un Latvija izjutīs izejvielu cenu kāpumu. Tāda ir maksa par finanšu sistēmas stabilizāciju un augstāku izaugsmi attīstītās ekonomikās. Visdrīzāk, tuvāko mēnešu laikā FRS rīcības ietekme uz pasaules ekonomiku būs pozitīva. Naudas apjoma palielināšana rādīs papildus pieprasījumu, kas radīs impulsu ekonomikām. Bet, pēc kāda laikā pieaugošā (izejvielu cenu dēļ) inflācija atkal sāks bremzēt pasaules ekonomiku, kas samazinās izaugsmes tempus un ieguvumus no nākamās kvantitatīvās mīkstināšanas kārtas,» skaidro eksperts.

«Šobrīd var tikai spekulēt par to, vai ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) politika ir pareiza. Tāpat noteikti ir daudz dažādu viedokļu par to, kā labāk vajadzēja rīkoties, tomēr zināmi panākumi ir nenoliedzami - finanšu sistēma funkcionē, ekonomikas izaugsme, kaut neliela, ir panākta,» uzskata Swedbank Private Banking ieguldījumu pārvaldes nodaļas vadītājs Oskars Briedis.

Jau ziņots, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) ASV dolāru drukāšanas ziņā ir krietni iesildījusies un savā šīs nedēļas sanāksmē ir lēmusi palielināt savus pēc kārtas trešās kvantitatīvās mīkstināšanas programmas apjomus. Lielā mērā to var pat uzskatīt par jau ceturto pēc kārtas kvantitatīvo mīkstināšanu (citiem vāriem – ASV dolāru drukāšanas programmu) jeb QE4. Pamatā FRS lēmusi ik jaunu mēnesi iepirkt garāka termiņa ASV obligācijas 45 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas būs papildus jau esošajai FRS programmai, kuras rezultātā ik mēnesi tiek uzpirkti hipotekārie vērtspapīri 40 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tāpat jāņem vērā, ka šīm programmām nav noteikts konkrēts beigu termiņš (teorētiski tās var būt ļoti apjomīgas).

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš regulāri kritizē Savienoto Valstu centrālo banku - Federālo rezervju sistēmu (FRS) - par procentlikmju paaugstināšanu, otrdien paziņoja, ka FRS esot viņa lielākais drauds.

«Mans lielākais drauds ir FRS, jo FRS ceļ likmes pārāk strauji,» sacīja Tramps intervijā telekanālam «Fox Business».

«Tā ir neatkarīga, tāpēc es ar viņiem nerunāju, bet es neesmu apmierināts ar to, ko tā dara, jo tas [procentlikmju paaugstināšana] notiek pārāk ātri - paskatieties uz jaunākajiem inflācijas datiem, tie ir ļoti zemi,» sacīja Tramps.

Gada inflācija ASV septembrī bija 2,3%, un tas bija septiņos mēnešos zemākais līmenis. FRS noteiktais inflācijas mērķrādītājs ir aptuveni 2%.

Kad «Fox News» žurnāliste norādīja, ka Tramps pats pieņēmis lēmumu FRS vadītāja amatā nomainīt Dženetu Jelenu ar stingrākas monetārās politikas piekritēju Džeromu Pauelu, ASV prezidents atbildēja: «Ja drīkstu būt godīgs, es nevienu nevainoju. Es viņu [Pauelu] tur ieliku. Un varbūt tas bija pareizi, varbūt nē, bet es viņu tur ieliku.»

ASV Senāts par jauno Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāju apstiprinājis Dženetu Jellenu, tādējādi šī būs pirmā sieviete, kas vada ASV centrālo banku tās 100 gadu ilgajā vēsturē.

Par Dž. Jellenas ievēlēšanu balsoja 56 senatori, bet pret – 26. Vairāki senatori balsošanā nepiedalījās slikto laika apstākļu dēļ. Kā raksta Bloomberg, saņemtais pozitīvo balsu skaits ir vēsturiski vismazākais, un liecina, ka centrālajā bankā aizvien pastāv politiskas nesaskaņas vēl sešus gadus pēc krīzes.

Līdzšinējais FRS vadītājs Bens Bernanke 2010.gadā saņēma 70 pozitīvas balsis, bet 30 senatori balsoja pret, un tad jau tika teikts, ka šis balsojums ir visnegatīvākais FRS vadītājam. B. Bernankes pilnvaru termiņš beidzas 31.janvārī, un 1. februārī vadītāja pienākumus pārņem Dž.Jellena.

Viņa pārņems FRS ar 4,02 triljonu dolāru lielu bilanci, ko veicinājusi kvantitatīvās mīkstināšanas programma.

Eiropas akciju tirgi dienu sāka ar pieaugumu, gaidot ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes ziņojumu, kas varētu ļaut spriest par centrālās bankas monetārās stimulēšanas plāniem.

Jāpiebilst, ka otrdienu tirgi noslēdza ar lielāko kritumu pēdējās nedēļas laikā.

Trešdien B. Bernanke uzsāks savu divu dienu pusgada monetārās politikas pārskata ziņojumu Kongresam, kur viņam likumdevēji varētu uzdot jautājumu, cik ātri centrālā banka varētu samazināt savu monetārās stimulēšanas programmu, raksta Bloomberg.

Tā Stoxx Europe 600 tirdzniecības sesijas sākumā pakāpās par 0,12%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,21%, Vācijas DAX 30 – par 0,13%, bet Francijas CAC – par 0,31%.

Jāatgādina, ka iepriekš B. Bernanke izteicies, ka FRS apsver iespēju bremzēt kvantitatīvās stimulēšanas programmu, tomēr tirgus dalībnieki uzskata, ka pašreizējie ekonomikas dati liecina, ka tas nenotiks uzreiz.