Ēdiena piegādes platformā „Wolt” tagad ir iespējams pasūtīt SIA „Terra Restorāni” jaunā zīmola „Terra Meksika” ēdienu ar piegādi. Drīzumā šāda iespēja tiks nodrošināta arī jaunajā ēdiena piegādes platformā „Bolt Food” un SIA „Terra Restorāni” mājaslapā.

SIA „Terra Restorāni” līdzīpašniece Ilze Megne skaidro, ka jaunā un tikai ēdiena piegādes platformām paredzētā zīmola „Terra Meksika” ieviešanai ir divi iemesli. Pirmkārt, digitalizācija, kas šobrīd ir teju neizbēgama ēdināšanas nozares sastāvdaļa. Attīstības nolūkos uzņēmums nolēma sekot šai tendencei. „Ēdiena piegādes platformas mums sniedz iespēju testēt, ieviest un pilnveidot jaunas koncepcijas, neinvestējot ievērojamus līdzekļus fizisku restorānu atvēršanā. Savā ziņā tas mums ļauj strādāt elastīgi, līdzīgi kā jaunuzņēmumiem,” viņa teic.

Otrs iemesls ir jūtīgais darbaspēka jautājums un tā strauji augošās izmaksas. „Terra” visu gatavo paši un tas prasa lielus darbaspēka resursus. Alternatīva ir iegādāties pusfabrikātus, tādējādi samazinot ēdiena gatavošanā iesaistīto darbaspēku. Taču I. Megne uzsver, ka nav gatava kompromisam uz kvalitātes rēķina. „Mums svarīgi ir saviem viesiem nodrošināt augstvērtīgu ēdienu. Strādājot tikai piegādes formātā, atkrīt viesmīļu iesaiste kā klasiskā restorānā, kas attiecīgi samazina restorānam nepieciešamo darbaspēka apjomu,” viņa skaidro.

Kopstrādes telpās Teikums Jaunajā Teikā atvērts trešais Terra restorāns

«Patīkami, ka mūs uzaicināja te būt. Tas nozīmē, ka arvien vairāk cilvēki pievēršas veselīgam ēdienam un arī biroju centru īpašnieki izvēlas šādus ēdinātājus kā mēs, lai būtu interesanti saviem klientiem,» saka Ilze Megne, SIA Terra Restorāni vadītāja.

I. Megne norāda, ka Teikums un Terra sadarbība ir Latvijas tirgum unikāla. «Kopstrāde ir jauns, augošs un stabils virziens, jo cilvēkiem kļūst arvien aktuālāka vide, kurā tie atrodas. Viņiem arvien vairāk interesē satikt citus cilvēkus, socializēties. Vislabāk to var izdarīt, kopīgi ieturot maltīti. Sastrādājoties vislabākajā kopstrādes manierē, Terra un Teikums ir radījis restorānu Teikums. Gatavo Terra. Tas ir kopdarbs, kur satiekas Terra un Teikums, jo mūs vieno kopīgas vērtības. Teikums ir par produktivitāti un arī Terra ēdiens ir gatavots tā, lai ēdiens saglabā visas vērtīgās uzturvērtības, vitamīnus, kas palīdz saglabāt enerģiju visai dienai, lai cilvēks var produktīvi strādāt un darboties visas dienas garumā,» viņa saka. Uzņēmēja piebilst, ka pasaules mērogā ir daži piemēri, kur kopstrādes telpas veido sadarbību kopā ar restorānu, bet Latvijā šis esot pirmais tāds gadījums.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Terra restorāni līdzīpašniece Ilze Megne. Restorāns Terra atrodas Blaumaņa ielā. «Pie mums ēd gan gaļēdāji, gan veģetārieši, gan cilvēki, kuriem nepieciešams ievērot noteiktas diētas – Terra ļauj sakomplektēt savu ēdienu pašam. Un jāpiemin, ka liela daļa no restorāna augļu un dārzeņu klāsta nāk no mūsu pašu saimniecības Kuldīgā, jo gatavojot priekšroku dodam sezonas produktiem,» stāsta I. Megne.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms pievērsos restorānu biznesam, es strādāju finanšu konsultāciju jomā. Tolaik saspringtā ikdienas ritma dēļ bija grūti atrast vietu, kur varētu ātri un veselīgi paēst. Izvēle nereti krita uz maizītēm, bulciņām vai citām veiklām uzkodām, ko par pilnvērtīgu uzturu nosaukt nevar. Tāpēc radās vēlme šādu vietu izveidot. Šī bija un, manuprāt, daļēji joprojām ir samērā brīva niša – kur ikdienā ātri, garšīgi un veselīgi paēst par cenām, kuras vari atļauties. Turklāt man patīk strādāt ar cilvēkiem.

Sava izbraukuma treilera iegāde un aprīkošana ar vajadzīgām iekārtām nav lēts prieks, bet ēdinātāji uzsver, ka tas atmaksājas

Līdz ar ielas ēdiena (jeb street food) popularitātes pumpuru šķilšanos Latvijā naskāk šajā jomā sāk darboties gan esoši, gan jauni ēdinātāji. Kādreiz āra pasākumos ēdinātāji virtuvi iekārtoja katru reizi no jauna, tagad daudzi novērtē treilera jeb virtuves uz riteņiem priekšrocību, un šādi braucamie tiek iepirkti un publiskos pasākumos sāk sakuplot straujāk.

Līdz ar šo pavasari SIA Bao Bun Latvia piedzīvo savu otro sezonu izbraukumu ēdināšanas nodrošināšanā. «Mēs neiegādājāmies kafejnīcu uz riteņiem, to izveidojām paši no nulles – nopirkām metāla kasti jeb piekabi un to pielāgojām tirdzniecībai un gatavošanai. Pieaicinot nepieciešamos meistarus, piemēram, galdnieku un elektriķi, to izveidot nebija sarežģīti, bet laikietilpīgi gan, lai visu izdarītu pareizi. Īpaša uzmanība tika pievērsta vizuālajam noformējumam – kā izskatās, kad kafejnīca ir atvērta vai aizvērta, un braucot. Tāpat svarīgi bija izveidot pārskatāmu ēdienkarti un nodrošināt saprotamu rindas sistēmu. Kopumā treilera izveide un aprīkošana iekļāvās aptuveni 12 tūkst. eiro, un investīcijas esam atguvuši iepriekšējā sezonā,» stāsta SIA Bao Bun Latvia direktore un līdzīpašniece Monta Vecozola. Viņā šajā biznesā sāka darboties, jo šķita interesanti, ka Latvijā beidzot sāk attīstīties ārvalstīs tik populārā ielu ēdiena kustība, kas sniedz iespēju doties pie cilvēkiem, nevis tos tikai uzņemt pie sevis. Viņasprāt, izbraukuma formāts sniedz iespējas strādāt ļoti dažādā, interesantā un dinamiskā vidē, cieši komunicējot ar dažādu nozaru un vecumu cilvēkiem, veidojot plašu klientu loku.

Oficiāli atklāts otrais veselīga ēdiena restorāns Terra, informē restorāna pārstāvji.

«Mūsu iecere par restorānu tīkla veidošanu ielikta jau uzņēmuma nosaukumā Terra Restorāni, turklāt klienti visai bieži vaicā – kur būs nākamais? Tagad mums ir atbilde – jaunā vieta ir augošais Skanstes rajons. Turklāt ceram, ka šis nebūs pēdējais,» stāsta Ilze Megne, SIA Terra restorāni līdzīpašniece. Viņa piebilst, ka ēdināšanas biznesā ir grūti nopelnīt ar vienu restorānu – ir nepieciešams augt.

Jaunais restorāns atrodas Skanstes ielā 54a. «Mūsu klienti pārsvarā ir biroju darbinieki, kuri nāk pie mums pusdienot, tāpēc izvēlējāmies apkaimi ar daudziem birojiem. Turklāt Skanstes rajons ir augošs un ar lielu nākotnes potenciālu,» spriež uzņēmēja. Jaunā restorāna platība ir 121 kvadrātmetrs un tajā ir 45 sēdvietas. Kopējo investīciju apjoms sasniedz 100 tūkstošus eiro. «Cilvēkiem kļūstot arvien zinošākiem, aug arī pieprasījums pēc veselīga ēdiena, kas būtu pieejams steidzīgiem biroju darbiniekiem. Izpratne par veselīgu uzturu ir dažāda, bet mēs ar kolēģiem uzskatām, ka tas ir pašu audzēts, svaigs, ar prieku gatavots ēdiens, kam skaitīt nevis kalorijas, bet vērtīgās uzturvielas,» uzskata I. Megne.

Vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji izvēlējušies neatsākt darbu iekštelpās, jo ne tikai nevēlas šķirot apmeklētājus pret Covid-19 vakcinētajos un nevakcinētajos, bet ir arī grūtības īstenot atsevišķas no noteiktajām prasībām, izriet aptaujāto ēdinātāju pārstāvju teiktā aģentūrai LETA.

Viedokli par uzņēmēju nevēlēšanos šķirot savus apmeklētājus aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. Viņš uzskata, ka valdības iepriekšējie lēmumi bijuši nekonsekventi un mainīgi, kas nozares uzņēmējos radījis neizpratni un neļauj īstenot plānotās ieceres.

"Ir daļa uzņēmēju, kas pateica, ka viņi nediskriminēs vienu sabiedrības grupu, un neuzņems viesus iekšā vispār, kamēr regulējums netiks sakārtots. Apmēram tikai 10% mūsu biedru teica, ka mēģinās strādāt šādā formātā," teica Jenzis.

Picērijas "Pica Lulū" pārvaldītāja un franšīzes turētāja "Later LTD" mārketinga un pārdošanas vadītāja Agnese Puriņa aģentūrai LETA atzina, ka sākotnēji bija plānots atsākt "Pica Lulū" picēriju darbu iekštelpās, tomēr tas nav noticis. "Mēs mēģinājām [sākt darbu iekštelpās], vakar pat iepirkām testus, lai šodien varētu visu veiksmīgi izdarīt, bet saņēmām ziņu, ka apkalpojošajam personālam ēdināšanas nozarē diemžēl tas neattiecas. Līdz ar to iesākām, bet tā arī nepabeidzām to īstenot," teica Puriņa.

Lielākā daļa restorānu produktus iepērk gan no vietējiem ražotājiem un piegādātājiem, gan ārzemju kompānijām; globāla tendence – patērētājs vēlas zināt ēdiena izcelsmi

«Mēs sadarbojamies ar vietējiem zemniekiem, piensaimniekiem, gaļas audzētājiem un arī ar lielajiem tirgotājiem, jo vietējie zemnieki nevar nodrošināt pilnu produktu klāstu,» saka Ainārs Volodka, restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti... šefpavārs. Vislabākā situācija ir ar piena produktiem, sieru, dārzeņiem, sarežģītāk – ar gaļu. Lielākais klupšanas akmens ir apjoms, produkcijas nepietiekamība. Arī Terra Restorāni izejvielas iepērk gan no atsevišķiem ražotājiem, gan no vairumtirgotājiem. «Iespēju robežās vienmēr mēģinām atbalstīt vietējos ražotājus un produkciju iepirkt no viņiem pa tiešo,» saka Ilze Megne, Terra Restorāni vadītāja. Piegādātājus viņa izvēlas pēc piedāvājuma kvalitātes un cenas atbilstības restorāna koncepcijai. Šajā restorānā porcija maksā konstantu summu, neraugoties uz to, ko klients izvēlas komplektēt savā porcijā, līdz ar to vienmēr ir jāizvērtē, ko tas var atļauties. Tāpat tiek izvērtēts, cik ērti ir sadarboties ar attiecīgo piegādātāju, kāda ir piegādes regularitāte un cik ērta ir pasūtījumu veikšana.

Lai gan Bitcoin cena ir apstājusies pie 25 000 ASV dolāru atzīmes, “Bitcoin klona” telpā ir laimīgāki medību lauki, kur iepriekšpārdošanu uzsākusi jaunā Bitcoin BSC Stake-to-Earn kritpovalūta.

Pašlaik pasaules vadošajai kriptovalūtai Bitcoin, iespējams, ir grūti noturēties virs 25 000 ASV dolāru atzīmes, tajā pašā laikā Bitcoin klnou atvasinātajiem žetoniem klājas daudz labāk.

Piemēram, pēdējo trīs mēnešu laikā Bitcoin Cash (BCH) fork no Bitcoin ir palielinājusies par 73%, bet Bitcoin tajā pašā laika posma ir samazinājusies par -2,3%.

Tikmēr Bitcoin BSC, BTC20, kas tika laists klajā pirms mēneša, līdzīga Bitcoin atvasinātā monēta, kas balstīta uz staking, ir palielinājusies par 52%.

Faktiski BTC20 sasniedz visu laiku (ATH) dienas augstāko līmeni - 6 ASV dolārus, kas atbilst 688% - 7x pieaugumam no tā 1 ASV dolāra iepriekšpārdošanas un biržas cenas.

IT tehnoloģiju un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu nodrošinātājs Evolution Latvia sadarbībā ar mākslinieci Kristīni Luīzi Avotiņu īstenojis kafejnīcas projektu saviem darbiniekiem, ieguldot 400 tūkstošus eiro

Mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas sienu gleznojumi rotā piecas vērienīgas sienas. Kopējā kafejnīcas platība ir 400 m2, un tā paredzēta vairāk nekā trim tūksotšiem uzņēmuma darbinieku.

«Ideja par sadarbību ar gleznotāju Kristīni Luīzi Avotiņu mums radās sen – kad uzsākām biroja ēkas rekonstrukcijas projektu. Tobrīd mums vēl nebija skaidrs, kā šo sadarbību īstenot. Šogad, kad sākām domāt par kafejnīcas iekārtošanu, uzreiz sapratām, ka apjomīgajām sienām ir nepieciešami tieši mākslinieces gleznojumi,» stāsta projekta vadītāja un Evolution Latvia ēkas pārvaldības departamenta vadītāja Anna Kudrjavceva.

Evolution Latvia birojs ir iekārtots tā, lai tas būtu ērts un vizuāli pievilcīgs uzņēmuma darbiniekiem. Pamatideja ir uzņēmuma vidē saglabāt saikni ar dabu, tādējādi radot relaksētu atmosfēru. Šī ideja ir saglabāta arī kafejnīcas interjerā. Arī tur, līdzīgi kā citviet birojā, ir izvietoti īsti koki. Savukārt, mākslinieces sienu gleznojumi, kuros atveidoti dažādi dabas elementi, rada dzīvespriecīgu atmosfēru.

Ukraiņiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums SIA Latvian Dairy sācis darbu bijušajā DK Daugava piena pārstrādes rūpnīcā Jaunjelgavas pagasta Sērenē, ražojot dažādus siera veidus eksportam un nodarbinot vairāk nekā 60 cilvēkus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvian Dairy ir ukraiņu kompānijas Terra Food meitasuzņēmums, kas nodibināts, ukraiņu investoriem 2015.gada oktobra beigās nopērkot DK Daugava piena pārstrādes rūpnīcu no Krievijas uzņēmuma Gogol-Mogol, kuram savukārt savas kapitāldaļas iepriekš nodeva rūpnīcas dibinātājs un īpašnieks Aigars Vaivars.

Terra Food atrodas Kijevas pievārtē un ir viens no piena pārstrādes industrijas līderiem Ukrainā, kas specializējas siera un sviesta ražošanā, eksportējot produkciju uz vairāk nekā 30 valstīm.

Kā liecina Firmas.lv dati, Latvian Dairy reģistrēts 2015.gadā 23.septembrī Rīgā ar pamatkapitālu 350 000 eiro.

Uzņēmuma lielākais īpašnieks ar 70% kapitāldaļu ir Kiprā reģistrēta kompānija Goforth Limited, bet pa 10% daļu katram pieder Ukrainas pilsoņiem Staņislavam Vitovičam, Andrejam Vitovičam un Sergejam Kovaļčukam.

Rīgas Blaumaņa ielas raksturīgās iezīmes ir skaistas jūgendstila ēkas un restorānu puduris. Šo pilsētas rajonu ir iecienījuši rīdzinieki, nevis tūristi

Pirms četriem gadiem (2012. gada 26. oktobrī) DB Blaumaņa ielu nodēvēja par rīdzinieku jauno Vecrīgu. Tolaik šī iela sāka iegūt jaunus vaibstus – lēnām un piesardzīgi viens aiz otra atvērās jauni restorāni un kafejnīcas. Tagad to skaits ir brangs, un Blaumaņa ielā draudzīgi līdzās pastāv restorāns Mio un Vill Amor, kas pieder vieniem īpašniekiem. Savu slavu Rīgas kafejnīcu cienītāju vidū ir iemantojusi Innocent cafe, kas bija viena no pirmajām iestādēm Rīgā, kas sāka piedāvāt vēlās brokastis jeb brunch.

Blaumaņa ielā atrodas arī divi kokteiļbāri – iBar un Sapņi un kokteiļi, kur nakts dzīve sit augstu vilni. Blakus sapņotajam bāram atrodas Air cafe, kurā tiek filmētas TV 24 raidījumu tiešraides. Šajā ielā mājvietu atradis arī restorāns Terra, kas ir viena no iecienītākajām šīs ielas pusdienu vietām. To šoreiz novēroja arī DB, jo caur milzīgiem skatlogiem varēja skatīt izsalkušu ļautiņu rindu. Jāpiemin, ka šīs ielas ēdināšanas biznesa celmlauzis ir restorāns Čarlstons, kas Blaumaņa ielā atrodas jau 17 gadus. Tomēr Blaumaņa iela nav tikai restorānu cienītāju galamērķis. Tajā līdzās pastāv dažādu profilu uzņēmumi – juristu biroji, apģērbu, interjera priekšmetu un ziedu veikali, zobārstniecība, nekustamo īpašumu kompānijas, tūrisma aģentūras u.c.

Restorānu Vincents no 1.jūlija turpmāk vadīs vīnzinis Raimonds Tomsons, informēja līdzšinējais restorāna direktors un šefpavārs, biedrības Slow Food Riga prezidents Mārtiņš Rītiņš.

Viņš skaidroja, ka pēc 23 gadiem restorāna direktora un šefpavāra amatā ir izlēmis veikt izmaiņas savā dzīvē, tādēļ nodod restorāna vadības grožus Eiropas čempionam vīnzinībā Raimondam Tomsonam.

Rītiņš restorānu vadījis kopš tā dibināšanas 1994.gadā. Šajā laikā viņš saņēmis Igaunijas Terra Mariana Krusta ordeni, kā arī Nīderlandes un Beļģijas Karaļnamu ordeņus, un Latvijas Triju zvaigžņu V šķiras ordeni. Cita starpā Rītiņš divkārt atzīts par Gada cilvēku tūrismā un 2014.gadā - arī par Gada šefpavāru.

Taujāts par restorāna tuvākajiem plāniem, Rītiņš atbildēja, ka Tomsons ir ļoti pieredzējis nozares pārstāvis, uzsverot, ka restorānā viss turpināsies kā iepriekš.

Latgalē sevi pieteikusi jauna koncertu un citu īpašu notikumu vieta - atjaunotā jūgendstila būve Lūznavas muiža.

Lūznavas muiža atrodas Rāznas nacionālajā parkā, Rēzeknes novada Lūznavā. Aktīvu darbību tā atsākusi pērnā gada septembrī.

Šajā nedēļas nogalē, 23. janvārī, muiža uzsāks 2016. gada kultūras notikumus ar jaunu izstāžu atklāšanu un cikla Kamermūzika Lūznavā ieskaņas koncertu Čells un teorba, kurā uzstāsies festivāla Baroka mūzikas dienas Rēzeknē mākslinieciskā vadītāja, čelliste Ilze Grudule un mūziķis, komponists un mākslinieks Vincents Flikigers. Pirms koncerta muižas izstāžu zālēs savu ceļu pie mākslas mīļotājiem uzsāks profesora, gleznotāja Osvalda Zvejsalnieka izstāde Terra Vitae un sadarbībā ar Ungārijas vēstniecību Latvijā skatāmā izstāde Budapeštas jūgendstila plakāti.

Klāvs Šlakorcins un Ingmārs Lādens piesātinātajā Kuldīgas restorānu un kafejnīcu segmentā saredzējuši jaunu nišu un atvēruši kafijas grauzdētavu Curonia Coffee Roasters

Klāvs restorānu un viesnīcu industrijā strādā aptuveni 20 gadus, kuru laikā gan Latvijā, gan ārvalstīs apguvis dažādas šīs jomas šķautnes, bijis arī barista, tas ir, kafijas bārmenis. Mācoties aroda knifiņus, viņam radās ideja atvērt Kuldīgā t.s. speciality jeb īpaši atlasītās kafijas grauzdētavu, un kā biznesa partneri viņš uzrunāja senu paziņu Ingmāru Lādenu, kuram līdz šim darba jomas bijušas nesaistītas ar HoReCa segmentu. «Vēlamies cilvēkiem parādīt pasaules līmeņa produktu, mudināt izprast, cik dažādi spēj būt kafijas aromāti un garšas buķetes. Šī ir ne tikai pirmā kafijas grauzdētava Kuldīgā, bet Kurzemē kopumā,» stāsta SIA Capulus Terra (Curonia Coffee Roasters) valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins.

Lielveikalu plauktos pieejamajam kafijas piedāvājumam līdzās stājas vietējo kafijas grauzdētavu produkcija

Pēdējos gados darbu sākušas vairākas vietējās kafijas grauzdētavas, tostarp ir Andrito Coffee Roastery, Kalve Coffee, Strada, Stars Coffee, Tīrs Miers, Curonia Coffee Roasters, Rocket Bean Roastery. Jaunākie pieejamie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2017. gadā tējas un kafijas pārstrādē darbojās 25 uzņēmumi, kas nodarbināja 196 cilvēkus. Salīdzinājumam – 2013. gadā šajā jomā darbojās 18 uzņēmumi, kas nodarbināja 167 cilvēkus. CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta norāda, ka kafija ir ļoti iecienīta importa un eksporta prece jebkurā valstī, un Latvija nav izņēmums. Katru minūti Latvijā importē vairāk nekā 19 kg kafijas, bet eksportē teju 9 kg kafijas. Pēdējos gados vairāk nekā pusi no kopējā kafijas daudzuma ieved no Lietuvas, Polijas un Vācijas. Pavisam kafiju importē no 30 valstīm, starp tām arī no Brazīlijas, Kostarikas, Indijas, Meksikas, Peru, Ugandas. Lielākā daļa ir ES valstis. Kafijas eksportēšana no Latvijas ir tā saucamais reeksports jeb Latvijā ievestas kafijas izvešana uz citām valstīm. Lielāko daudzumu kafijas Latvijas uzņēmumi eksportē uz Lietuvu – vairāk nekā pusi no tās kopējā eksporta apjoma.

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) izsniegusi 260 tūkstošu eiro finansējumu SIA “Finst” turpmākai radoši industriāla kvartāla attīstībai Kuldīgas centrā. '

Bankas finansējums ļaus turpināt atjaunot un labiekārtot vēsturiskas koka apbūves kompleksu un paplašināt biznesa kvartāla mērogu.

Radoši industriālajā kvartālā jau darbojas AS Latvijas pasts, AS V.O.V.A , AS Rīgas piena kombināts, klavieru rūpnīca SIA Klavins piano, alus darītava SIA "Duna Brewery", kosmētikas ražotne SIA "Natrue LAB", kombučas ražotne SIA "Rudys Brewing CO", kafijas grauzdētava Curonia Coffe roasters (SIA "Capullus Terra"), un citi radoši uzņēmumi, šovasar kvartālā plānots arī atvērt pirmo ēdinašanas uzņemumu SIA "Smoke Farm".

Kvartāla attīstībā būtiska loma ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kura nodrošina jaunu inovatīvu uzņēmumu ienākšanu Kuldīgā.