Daudzi ražotāji var izlemt pamest Eiropu un Ķīnu, lai priekšroku dotu Amerikas sapnim.

Jau kādu laiku izskatās, ka varētu būt aizsākusies lielā pasaules biznesu migrācija. Nemierīgākā un neskaidrākā pasaulē daudzkārt vairāk tiek novērtēta nosacīta stabilitāte. Attiecīgi gan dažādi potenciāli strauji plaukstoši riski, gan sankcijas, gan ekonomiski aprēķini uzņēmējiem liek domāt, kuros tirgos vispār ir vērts lielos apmēros ieguldīt un kur vēl ir iespējams izvērst tādu ražošanu, kas ļauj nopelnīt.

Šogad nenoliedzami viena no tēmām ir tā, ka pašsaprotamu iemeslu iespaidā starptautiskie biznesi pamet Krieviju. Tomēr šajā ziņā ap Krieviju notiekošais var būt vien mazais brālēns līdzīgam Ķīnas satricinājumam, ja tā izvēlēsies sākt karu par Taivānu. Lielas biznesu pārdomas par agrāk teju pilnībā ierasto darbību gan neaprobežojās vien ar attīstības valstīm. Arī pietiekami daudzi Eiropas ražotāji domā par savu darbību pārcelšanu uz ASV. Tiek vērsta uzmanība uz tur krietni zemākām enerģijas izmaksām. Galu galā ASV visai daudz ir gan sava nafta, gan gāze. Tāpat ASV tautsaimniecība tiek arī vērtēta kā veselīgāka ar, iespējams, paredzamāku politiku un dāsnākiem tās stimuliem vai vismaz mazāk naidīgu politiku pret vietējiem ražotājiem. Visa rezultāts nu ir tāds biznesa spēles laukums, kura nosacījumi arvien vairāk nosveras par labu ASV.

Vācijas rūpniecības un tērauda koncerns «ThyssenKrupp» paziņojis, ka beidzot panācis vienošanos ar Indijas tērauda kompāniju «Tata Steel» par tēraudrūpniecības biznesu apvienošanu, lai izveidotu Eiropā otro lielāko tērauda ražotāju.

Darbības apvienošanai «ThyssenKrupp» un «Tata» izveidos kopuzņēmumu «ThyssenKrupp Tata Steel», kas būs reģistrēts Nīderlandē un kurā katram no dibinātājiem piederēs 50% akciju.

Šis uzņēmums būs otrs lielākais tērauda ražotājs Eiropā pēc «ArcelorMittal».

Konkurences regulatoriem Eiropas Savienībā un citās jurisdikcijās gan vēl nepieciešams apstiprināt šo darījumu, norāda «ThyssenKrupp».

Abi uzņēmumi cer, ka šis apvienošanās darījumus, kura noslēgšana prasījusi divus gadus, radīs gada ietaupījumus aptuveni 400 līdz 500 miljonu eiro apmērā.

Plānots, ka jaunajam kopuzņēmumam būs 48 000 darbinieku 34 ražotnēs, bet tā tirdzniecības apjoms veidos aptuveni 15 miljardus dolāru un tas ražos 21 miljonu tonnu tērauda gadā.

Eiropas un ASV akciju tirgos ceturtdien cenas lielākoties saruka, investoriem kļūstot aizvien bažīgākiem par sliktajiem makroekonomikas datiem un lielo uzņēmumu darbības rezultātiem.

Ceturtdien publicētie statistikas dati liecina, ka ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 32,9%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākuma 1947.gadā.

Savukārt Vācijas IKP šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, sarucis par 10,1%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākuma 1970.gadā.

Vilšanos radīja arī tādu uzņēmumu kā "Airbus", "ArcelorMittal" un "Royal Dutch Shell" darbības rezultāti. Toties lielās digitālo tehnoloģiju kompānijas "Apple", "Amazon", "Facebook" un "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" investorus iepriecināja ar labiem rezultātiem, tāpēc Ņujorkas biržas "Nasdaq" indekss pieauga.

Latvija atbalsta Eiropas Savienības (ES) līmeņa tērauda nozares modernizācijas fonda izveidi, kas specifiski risinātu tērauda ražošanas sektora grūtības, uzskata Ekonomikas ministrija (EM).

EM šodien iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par februāra beigās ES konkurētspējas ministru padomes sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.

EM Latvijas pozīcijā norāda, ka, ņemot vērā situācijas saasinājumu tērauda nozarē, ir nepieciešama regulāra ES līmeņa analīze par situācijas attīstību tērauda nozarē. Šāda analīze un pārstrukturēšanas iespēju prognozēšana mazinātu potenciāli sāpīgākas ekonomiskās un sociālās sekas nākotnē.

Latvija uzskata, ka primāri nepieciešams pabeigt darbu pie ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizācijas. Nav pieļaujams, ka antidempinga un pretsubsīdiju pasākumu izmeklēšanas procedūra ilgst vairāk nekā gadu, liedzot iespēju gūt labumu no instrumentiem, kas vērsti uz godīgas konkurences nodrošināšanu un negodīgas tirdzniecības prakses izskaušanu.

Lai sasniegtu pieredzējušākos un kompetentākos industrijas pārstāvjus un aicinātu tos dalīties ar savām zināšanām Rail Baltica Globālā projekta īstenošanā, AS RB Rail valdes loceklis un operacionālais vadītājs Kaspars Rokens šonedēļ apmeklē 6. Starptautisko Dzelzceļa sanāksmi Malagā, Spānijā, kur prezentē projektu un tiekas ar potenciālajiem piegādātājiem, kas ir ieinteresēti piedalīties gaidāmajos projekta iepirkumos.

6. Starptautiskā Dzelzceļa sanāksme risinās no 19. līdz 23. jūnijam. To organizē Spānijas Dzelzceļa Asociācija (Mafex). Pasākums ir tikšanās vieta spāņu dzelzceļa industrijai un delegātiem no to apkalpojošajiem uzņēmumiem, infrastruktūras administratoriem, nozīmīgāko pilsētas metro sistēmu pārstāvjiem un dzelzceļa pakalpojumu sniedzējiem no visas pasaules. Kaspars Rokens tika aicināts piedalīties pasākumā, lai pirmās dienas ietvaros prezentētu Rail Baltica kopā ar citiem dažādās realizācijas stadijās esošiem nozīmīgiem projektiem Kanādā, ASV un Ēģiptē. K.Rokens iepazīstināja piegādātājus ar projektu, prezentējot tā definīciju, tehniskos parametrus, izpildes grafiku, un sniedza informāciju par projekta realizētājiem. Tomēr galvenā uzmanība veltīta plānotajiem iepirkumiem – vispārīgajiem iepirkumu principiem, standartiem un iepirkumu plānam, kā arī piegādātāju un līgumslēdzējpušu rīcības kodeksam un minimālajām prasībām piegādātājiem.