Latvija atbalsta Eiropas Savienības (ES) līmeņa tērauda nozares modernizācijas fonda izveidi, kas specifiski risinātu tērauda ražošanas sektora grūtības, uzskata Ekonomikas ministrija (EM).
EM šodien iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par februāra beigās ES konkurētspējas ministru padomes sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.
EM Latvijas pozīcijā norāda, ka, ņemot vērā situācijas saasinājumu tērauda nozarē, ir nepieciešama regulāra ES līmeņa analīze par situācijas attīstību tērauda nozarē. Šāda analīze un pārstrukturēšanas iespēju prognozēšana mazinātu potenciāli sāpīgākas ekonomiskās un sociālās sekas nākotnē.
Latvija uzskata, ka primāri nepieciešams pabeigt darbu pie ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizācijas. Nav pieļaujams, ka antidempinga un pretsubsīdiju pasākumu izmeklēšanas procedūra ilgst vairāk nekā gadu, liedzot iespēju gūt labumu no instrumentiem, kas vērsti uz godīgas konkurences nodrošināšanu un negodīgas tirdzniecības prakses izskaušanu.
EM uzskata - kā vidēja termiņa pasākums atbalstāma ES līmeņa tērauda nozares modernizācijas fonda izveide, kas specifiski risinātu tērauda ražošanas sektora grūtības. Šāda fonda izveide sniegtu ieguldījumu tērauda ražošanas nozares konkurētspējas saglabāšanā, palīdzot nozares uzņēmumiem efektivizēt ražošanas procesus, uzstādīt jaunākas un energoefektīvākas iekārtas, paplašināt ražotās produkcijas sortimentu, ieviest energoauditu un energovadības sistēmas, kā arī finansēt rūpniecības izmēģinājuma projektus ar mērķi samazināt CO2 emisijas.
Fonds būtu izmantojams arī jau modernizēto iekārtu ekspluatācijā vai kā atbalsts modernāko iekārtu saražotajai produkcijai, piemēram, otrreizējo produktu pārstrādes veicināšanai.
LETA jau rakstīja, ka Eiropas Komisija (EK) sākusi jaunu izmeklēšanu saistībā ar Ķīnas tērauda importu, brīdinot, ka tā neļaus negodīgu konkurenci, kas apdraud Eiropas rūpniecību.
Eiropas tērauda ražotājus negatīvi ietekmējušas pārmērīgās tērauda piegādes pasaulē, un pagājušajā nedēļā pasaulē lielākā tērauda kompānija ArcelorMittal pie pērn ciestajiem 7,9 miljardu dolāru zaudējumiem vainoja tieši Ķīnu.
«Mēs nevaram atļaut, lai mūsu rūpniecību ietekmē mākslīgi lētu importu negodīga konkurence. Es esmu apņēmusies izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka mūsu tirdzniecības partneri ievēro noteikumus,» norāda Eiropas Savienības (ES) komisāre tirdzniecības jautājumos Sesīlija Malmstrēma.
EK paziņoja, ka tā sākusi izmeklēšanu saistībā ar bezšuvju cauruļu, tērauda lokšņu un karsti velmēta plakana tērauda importu no Ķīnas. Tāpat komisija arī noteikusi antidempinga nodevas auksti velmēta plakana tērauda importam no Ķīnas un Krievijas.
Malmstrēma jau pagājušajā mēnesī aicināja Ķīnu samazināt tērauda ražošanas apjomu. Viņa arī brīdinājusi Ķīnu, ka pret to varētu tikt sāktas arī citas izmeklēšanas, ja nekas netiks darīts situācijas uzlabošanai.
Ķīnas tērauda eksports pērn pieauga par 50%, destabilizējot situāciju globālajā tirgū un ES jo sevišķi.