Pateicoties procesoram “Snapdragon 8 Elite”, “Xiaomi 15” un “Xiaomi 15 Ultra” pašreiz ir vieni no ātrākajiem tirgū pieejamiem telefoniem. Fantastiskas fotografēšanas iespējas, rekordilgs baterijas darbības laiks, ļoti spilgti ekrāni. Konkurentiem jau ir jāmēģina panākt.

Vieni no ātrākajiem tirgū

“Xiaomi” ir pilnveidojis savus viedtālruņu flagmaņus vēl vairāk. Kad pērn parādījās modelis “Xiaomi 14”, likās, ko vēl vairāk var vēlēties vai pret ko te varētu iebilst, taču “Xiaomi 15” ir ne tikai mantojis visas labākās priekšgājēja īpašības. Tas ir vēl labāks! Tā LTPO OLED ekrāns, kura atjaunošanās frekvence ir 120 Hz, tagad ir vēl spilgtāks – maksimālais spilgtums ir 3200 niti. Man bija iespēja izmēģināt, ko tas nozīmē, jo februāra vidū palika auksts, parādījās saule, bet tā ir laba iespēja pārbaudīt, kas redzams ekrānā, kad uz to krīt saules stari: viss ir skaidri saskatāms, viss ir spilgts, nekādu problēmu ne lasot tekstu, ne skatoties fotogrāfijas vai videoierakstus. Piekrītu, ziemā saule ir zemu, bet nedomāju, ka vasarā tādēļ radīsies jebkādas problēmas.

Valdība 25.martā vēl nav nonākusi pie tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotnes gala scenārija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka drīzumā varētu būt gaidāma piedāvājuma izteikšana otram "Tet" un LMT akcionāram - Zviedrijas uzņēmumam "Telia".

Savukārt aprīļa vidū vai aprīļa beigās ekonomikas ministrs sola atgriezties valdībā ar jautājumu par "Tet" un LMT nākotni.

Valainis sacīja, ka valdība un "Telia" virzās uz kopīgu, abpusēju izpratni. Vienlaikus Valainis norādīja, ka valdība ir skaidri noteikusi to, ka uzņēmumu nākotnes scenāriji netiek finansēti no valsts budžeta.

Papildināta - LMT un Tet izpirkšanas darījuma vērtību lēš ap 550-600 miljoniem eiro

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas...

"Gribam lai uzņēmumu vērtība augtu ilgtermiņā, lai pēc gadiem vērtība būtu mērāma vairākos miljardos, kā arī lai tie būtu reģionālie līderi," sacīja Valainis. Vienlaikus lai šādu rezultātu sasniegtu, ministra ieskatā nepieciešams pieņemt izsvērtus lēmumus starp abiem akcionāriem.

"Šis manā ieskatā ir normāls process, kas notiek starp akcionāriem, lai lemtu par tālāko uzņēmumu attīstības scenāriju," sacīja Valainis.

Par neoficiāli izskanējušiem "Tet" un LMT akciju izpirkšanas scenārijiem Valainis sacīja, ka tie ir trešo pušu scenāriji, "kas ir diezgan tālu no Latvijas scenārijiem".

Runājot par to, vai šobrīd tiek izskatīti arī varianti, ka "Telia" saglabā līdzdalību "Tet" un LMT, Valainis sacīja, ka neviens variants nav izslēgts un sarunas joprojām notiek.

Valainis arī sacīja, ka pašreiz palikuši maz neatbildēti jautājumi - ir noformulēta valdības pozīcija, ar kuru vērsīsies pie "Telia".

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka "Tet" un LMT jautājums bijis uz galda, jo valdība vēlējusies uzlabot šo abu uzņēmumu konkurētspēju gan Latvijā, gan Baltijā.

Komentējot publiski izskanējušos scenārijus, premjere norādīja, ka valdība ir ieinteresēta, lai abi uzņēmumi strādātu labi. Viņa atgādināja, ka valsts nav uzņēmumu vienīgais īpašnieks.

"Līdz ar to šobrīd pieņemt kaut kādus lēmumus, kur nav, iespējams, "Telia" piekrišana, tā ir spekulācija, tāpēc mums, runājot publiski ar Valaiņa kungu noteikti jādomā, kādus signālus mēs raidām "Telia", jo esam ļoti aktīvā sarunu fāzē, un viņi ļoti seko līdzi, kāds ir šis otrs darījuma partneris," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka noteikti par spekulācijām sauktu variantus, kur tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi. "Tāpēc ka šāda piedāvājuma uz galda šobrīd vienkārši nav," sacīja premjere.

Vienlaikus premjere atzīmēja, ka valdība ir ieinteresēta, lai abi uzņēmumi pelnītu un būtu konkurētspējīgi.

Siliņa norādīja, ka "status quo" nevar palikt situācija, ka abi akcionāri strādā deviņdesmito gadu līguma ietvaros. "Tā ir labā ziņa, ka abas puses ir gatavas mainīt esošo situāciju," sacīja Siliņa norādot, ka abas puses no situācijas vēlas iziet ar rezultātu, kur skaidri redzama nākotnes perspektīva, kur abi uzņēmumi gūst lielāku tirgus daļu esošajā Latvijas telekomunikāciju biznesā.

Premjere norādīja, ka valdība izsvērti un prātīgi vērtējot, kāds varētu būt potenciālais dažādu veidu scenāriju rezultāts, un valdība nevēlas ieguldīt budžeta līdzekļus.

"Mēs saprotam, ka tiem izaicinājumiem, kādi Latvijai šobrīd ir uz galda, tas nebūs šis scenārijs - mums jāatrod līdzekļi gan aizsardzībai, gan redzam neatrisinātu jautājumu ar veselību, programmu finansējumu, tai skaitā parādījies ir jautājums, kas noteikti būs ilgākā termiņā risināms - demogrāfija," pauda Siliņa, piebilstot, ka valdībai jāatrod atbilstošs scenārijs, kā neieguldot pārāk daudz varētu pelnīt, ļaut attīstīties modernām tehnoloģijām, inovācijām.

Siliņa norādīja, ka šobrīd aktīvi tiekot veiktas sarunas, lai valsts varētu saglabāt un izveidot savu stratēģisko interesi šajos uzņēmumos.

Līdztekus Siliņa norādīja, ka šodien pārrunāts, ka vēlētos, lai valsts arvien vairāk valstij piederošus uzņēmumus kotētu biržā. "Tas radītu iespēju mūsu valsts uzņēmumiem piesaistīt privāto kapitālu - tās varētu būt gan juridiskās personas, gan iedzīvotāji, kuriem būtu interese ieguldīt mūsu valsts kapitāluzņēmumos - tie varētu būt gan stratēģiskie uzņēmumi, gan arī citas valsts kapitālsabiedrības," sacīja Siliņa, piebilstot, ka, lai šādus lēmumus pieņemtu valstij jābūt iespējai vai nu vienpersoniski izlemt vai jāvienojas kopā ar otru īpašnieku, kas šobrīd ir "Telia".

Premjere norādīja, ka valdība saņēmusi pretpiedāvājums no "Telia" un sarunas tiek turpinātas.

Līdztekus viņa aicināja jūtīgi izturēties pret publiski izskanējušo informāciju, jo aktīvā sarunu fāzē parādās dažāda informācija, kas ne vienmēr atbilst tam, ko patiesībā runā "Telia" ar valdību.

Vienlaikus ekonomikas ministrs uzsvēra, ka sarunas starp Latvijas valsti un "Telia" piedalās Latvijas valdība, tostarp EM ir izveidota darba grupa, kam ir mandāts šī jautājuma risināšanā, savukārt trešajām pusēm nav šāda mandāta.

Valainis sacīja, ka ir "skaidri jādefinē ne tikai Latvijas intereses, bet arī jāuzklausa "Telia" intereses".

Ir jāmēģina izkļūt no neizdevīgās situācijas, kurā šobrīd ir gan Latvijas valsts, gan "Telia", norādīja Valainis.

Viņš norādīja, ka sarunu gaitā ne Latvijas puse, ne "Telia" nevar atklāt detaļas, par ko runā, jo tas satur daudz komercinformācijas, tomēr Latvija vēlas stiprināt savu dalību šajos uzņēmumos.

Jau ziņots, ka aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka LMT un "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro.

Valainis pirms valdības sēdes medijiem sacīja, ka publiski izskanējusī "Tet" un LMT kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība ir spekulācijas, ko izplata citi tirgus dalībnieki un dažādas ieinteresētās puses.

Viņš norādīja, ka dažādas ieinteresētās puses šajā procesā netrūkst, tomēr "mēs no savas puses vadāmies ar tiem skaitļiem, ko rēķinājuši mūsu piesaistītie konsultanti". Tostarp arī otra iesaistītā puse - Zviedrijas uzņēmums "Telia" - ir piesaistījusi konsultantus.

"Šobrīd būtu pāragri runāt par konkrētiem cipariem vai izpirkuma procesiem vai citām spekulācijām, kas ir bijušas publiskajā telpā," sacīja Valainis.

Ministrs arī uzsvēra, ka šobrīd ir redzama trešo pušu vēlme iesaistīties šī jautājuma risināšanā.

"Mēs atsevišķos gadījumos saskatām dažādas reiderisma pazīmes, kas nāk no trešo pušu vēlmes iesaistīties un iegūt tos labumus vai tās iespējas, kas primāri pienākas galvenajam partnerim - valstij," sacīja Valainis.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka vairs netiek nopietni apspriesti "Telia" izteiktie pretpiedāvājumi turpmākai LMT un "Tet" attīstībai, bet tiek diskutēts par diviem pamata scenārijiem, kā izpirkt "Telia" piederošās daļas un kā turpmāk pārvaldīt apvienoto uzņēmumu.

Valainis aģentūrai LETA atteicās komentēt, vai ir divi vai vairāk variantu tālākajai rīcībai un ko tie paredz.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka pirmais variants paredz, ka "Telia" piederošās daļas izpērk valsts ar tai piederošo lielo uzņēmumu - "Latvijas valsts meži" un "Latvenergo" - palīdzību, tomēr aptuveni 200 miljoni eiro šādā gadījumā, iespējams, jāparedz arī tiešā veidā no valsts budžeta. Pagaidām nav skaidrs, vai šādu variantu atbalstītu Finanšu ministriju, tomēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš jau ir solījusi, ka atpirkšana darījumam netikšot tērēti valsts budžeta līdzekļi.

Ja tiktu īstenots šis variants, LMT un "Tet" apvienoto uzņēmumu, visticamāk, pārraudzītu kāda valsts kontrolēta kapitālsabiedrība, iespējams, EM piederošā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor"), kura jau šobrīd pārvalda valsts daļas abos uzņēmumos - 51% "Tet" daļu un 5% LMT daļu. Apvienotais LMT un "Tet" uzņēmums tiktu gatavots akciju kotēšanai biržā.

Noprotams, ka vismaz sākotnēji apvienotais uzņēmums turpinātu pārvaldīt arī šobrīd "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, par kuras nodalīšanu iepriekš iestājies AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), kas gatavs uzņemties visas valsts kritiskās infrastruktūras pārvaldību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā.

Aģentūrai LETA neizdevās noskaidrot, kāds liktenis šajā variantā paredzēts "Tet" grupā ietilpstošajam inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmumam SIA "Citrus Solutions".

Savukārt otrs variants paredzot darījumam nodibināt speciālu mērķa sabiedrību (special purpose vehicle - SPV), kas no "Telia" atpirktu LMT un "Tet" daļas. Šajā speciālajā SPV līdzekļus investētu komercbankas, tajā tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi un tā izlaistu arī obligācijas aptuveni 200 miljonu eiro vērtībā, līdz ar to tajā varētu ieguldīt arī citi investori. Apvienotā uzņēmuma īpašnieki turpmāk būtu valsts un šī jaunā SPV.

Šo variantu atbalstot Satiksmes ministrija (SM). Neoficiāla informācija gan liecina, ka atsevišķi politiķi iebilst pret Latvijas uzņēmēju tiešu līdzdalību LMT un "Tet" pārvaldībā, kas tiktu īstenota caur SPV. Iepriekš publiski izskanējis, ka interesi investēt "Tet" un LMT izteicis datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Tallijs, neoficiāli kā potenciālie investori minēti arī "Draugiem Group" pārstāvji u.c.

Ja tiktu īstenots šis scenārijs, "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, visticamāk, izpirktu LVRTC, bet interese iegādāties būvnieku "Citrus Solutions" esot "Latvenergo" koncernā ietilpstošajam uzņēmumam "Sadales tīkls", liecina neoficiāla informācija.

Jau ziņots, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij "Possessor" personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur LVRTC un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas oficiāli nekomentēja šo piedāvājumu, bet noraidīja iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā paudis LVRTC. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli. Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks iepriekš sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT daļas.

"Tet" koncerns 2023.gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns 2023.gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.

LMT grupas apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 309,6 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2023.gadā. Kompānijā arī informē, ka LMT grupas peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pagājušajā gadā bija 93,6 miljoni eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt "Tet" jau ilgāku laiku savus provizoriskos finanšu rezultātus vairs nepublisko, tostarp nav zināma uzņēmuma darbības rādītāji 2024.gadā.

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) nekomentēja šo informāciju, sakot, ka dažādas minētās darījuma summas ir spekulācijas.

Otrdien par LMT un "Tet" izpirkšanas darījumu slepenībā lems valdība, kurai par trīs mēnešu laikā paveikto ziņos ekonomikas ministrs. Lai gan Valainis nevēlējās komentēt pat to, vai valdība vispār izskatīs jautājumu par LMT un "Tet" izpirkšanu, aģentūrai LETA zināms, ka tas slēpjas darba kārtībā iekļautajā informatīvajā ziņojumā "Par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma izpildi".

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

“Tele2 AB” grupa ir izraudzījusies “Nokia” kā piegādātāju, kas uzstādīs uzņēmumam 5G radio piekļuves tīklu (RAN) Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

“Tele2” kopīgi ar “Nokia” Baltijas valstīs veidos nākamās paaudzes savienojumu infrastruktūru, kas privātpersonām un uzņēmumiem palielinās mobilā interneta ātrumu un uzlabos pārklājumu, kā arī samazinās latentumu jeb aizturi iekārtām un nodrošinās lielāku uzticamību.

“Tele2” par sadarbību ar “Nokia” 5G pamata tīkla veidošanā informēja jau 2021. gada janvārī. Tagad “Tele2” paplašina savas partnerattiecības ar “Nokia”, noslēdzot vienošanos arī par 5G RAN uzstādīšanu Baltijā, vienlaikus arī uzsākot “Tele2” 5G tīkla izvēršanu katrā valstī līdzko tajās tiks iegūts nepieciešamais frekvenču spektrs.

“Mums ir spēcīgs un uzticams partneris, lai īstenotu 5G tīkla ieviešanu Baltijā un kopīgiem spēkiem nodrošinātu nozīmīgu mobilā interneta attīstību katrā valstī. “Nokia” piedāvā pirmšķirīgus risinājumus un modernu aprīkojumu apvienojumā ar lielisku servisu. “Nokia” mums ir bijis lielisks partneris, ieviešot iepriekšējās mobilo tehnoloģiju paaudzes, un mēs ar prieku gaidām šīs partnerības turpinājumu nākotnē,” saka “Tele2” izpilddirektors Baltijā Petrs Masjulis (Petras Masiulis).

Pēc sešiem veiksmīgiem gadiem "Com Hem" un "Tele2" Grupas vadībā līdzšinējais uzņēmuma vadītājs Anders Nilsons (Anders Nilsson) izlēmis atstāt uzņēmumu.

Viņa vietā stāsies iepriekšējais "VEON" biznesa vadītājs un "Telenor Europe" vadītājs Hjēls Mortens Junsens (Kjell Morten Johnsen).

"Tele2" Grupas pašreizējais vadītājs Anders Nilsons jau šī gada sākumā uzņēmuma padomei norādīja, ka apsver iespēju atkāpties tiklīdz tiks izstrādāts pēctecības plāns un atrasts aizvietotājs.

Jaunais "Tele2" Grupas prezidents un izpilddirektors Hjēls Mortens Junsens darbu sāks 15.septembrī. Viņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze telekomunikāciju nozarē, ieņemot arī vadošos amatus vairākos starptautiskos telekomunikāciju uzņēmumos.

"Pēc "Tele2" apvienošanās ar "ComHem" mums vēl ir priekšā dažādi iekšējie transformācijas procesi, tādēļ esmu ļoti priecīga, ka Hjēls Mortens Junsens ir piekritis pievienoties "Tele2". Viņa plašā līdera pieredze globālajā telekomunikāciju tirgū būs liela vērtība uzņēmumam," saka "Tele2" Grupas padomes priekšsēdētāja Kara Smita-Nustelinga (Carla Smits-Nusteling). "Vienlaicīgi vēlos pateikties Andersam Nilsonam par viņa ieguldījumu "Tele2" attīstībā. Viņa līderība ļāva īsā laikā veikt iespaidīgas izmaiņas uzņēmumā un nodrošināja nozīmīgu vērtību visām ieinteresētajām pusēm."

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) dalībnieku sapulce otrdien noraidījusi Zviedrijas uzņēmuma "Telia" iniciēto neuzticības balsojumu LMT prezidentam un valdes priekšsēdētājam Jurim Bindem, aģentūra LETA noskaidroja LMT.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka Latvijas puses īpašnieku pilnīgs atbalsts apliecina LMT stratēģiju, kas vērsta uz uzņēmuma vērtības audzēšanu, attīstot uzņēmuma eksportspēju, Latvijai svarīgo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru un stiprinot Latvijas nacionālo drošību.

"LMT stratēģiskais redzējums vienmēr gājis roku rokā ar Latvijas valdības pausto mērķi attīstīt šīs jomas," pauda uzņēmuma pārstāvji.

LMT valdes prezentētā vīzija paredz LMT pastāvīgu attīstību eksporta tirgos, tuvākajos gados kāpinot koncerna apgrozījumu līdz 500 miljoniem eiro gadā, kas ir pieaugums par 60% salīdzinājumā ar 2023.gadu.

Jau ziņots, ka TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka "Telia" nosūtījusi pārējiem LMT akcionāriem piedāvājumu sasaukt dalībnieku sapulci, lai lemtu par neuzticības izteikšanu Bindem. Vienlaikus ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka to neatbalsta un ir izdevis rīkojumu atbildīgām personām noraidīt šādu priekšlikumu.

Tehnoloģiju ražotājs HUAWEI prezentējis savu pirmo 5G viedtālruni Latvijā - HUAWEI Mate 20 X (5G), tā darbības iespējas demonstrējot Tele2 5G tīklā. Viedtelefonus Latvijā varēs iegādāties augusta beigās.

«Kad notiek diskusijas par viedtālruņu nākotni, šobrīd cilvēkus interesē divas inovācijas – salokāmie telefoni, kā arī 5G tīkla izmantošanas iespējas,» komentē HUAWEI Consumer Business Group Baltijas reģiona vadītājs Jans Huns (Yang Hong).

Tele2 5G tīklā, kas šobrīd darbojas Mūkusalas Biznesa Centra teritorijā Rīgā, Mate 20 X (5G) telefonos ir iespējams sasniegt vairāk nekā 1 Gbps lielu lejupielādes ātrumu.

Pēdējā laikā sabiedrībā tiek izteiktas bažas, ka 5G tīkla pārklājums ir kaitīgs cilvēka veselībai. Šīs bažas noraida Tele2 komercdepartamenta direktors Raivo Rosts: «Diskusiju, protams, ir ļoti daudz, jo 5G ir ļoti populāra un interesanta tēma. Ir dažādi spriedelējumi, taču Tele2 balstās uz ekspertu viedokļiem un zinātnē balstītiem atzinumiem. Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi, ka 5G nav negatīvas ietekmes uz cilvēku veselību.»

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” izsludinājis pieteikšanos jau uz piekto pārdošanas skolas “Tele2 BŪTCamp” moduli ar mērķi apmācīt cilvēkus, kuri vēlas uzsākt karjeru pārdošanas jomā. Pirmajos četros moduļos apmācības veiksmīgi pabeidza 130 dalībnieki un daļa no tiem darbu turpina “Tele2”.

“Tele2” savu pārdošanas skolu ir izveidojis, ņemot vērā darbaspēka deficītu pārdošanas jomā un to, ka Latvijā faktiski nav mācību iestādes, kas speciāli gatavotu jaunos speciālistus pārdošanas jomā. “Tele2 BŪTCamp” beidzējiem ir iespēja veidot savu karjeru “Tele2”. Šobrīd aptuveni 20 % no visām vakancēm Latvijā ir saistītas ar pārdošanu.

“Ikviens cilvēks savā ikdienā saskaras ar nepieciešamību kaut ko pārdot – kādu lietu, idejas, savas zināšanas utt. It kā mums vajadzētu būt pietiekami lielai praksei, lai kļūtu par labiem pārdevējiem, bet tas tā gluži nav. Labu pārdevēju trūkst un ar to saskaramies arī mēs. Dažādu iemeslu dēļ, t.sk. zināšanu trūkuma dēļ, mēs atsakām diviem no trim kandidātiem, kas piesakās darbā uz kādu no pārdevēja pozīcijām,” saka “Tele2” personāla vadītāja Aija Bite-Ozere. “Tieši tādēļ mēs rīkojam “Tele2 BŪTCamp”, lai atrastu jaunos talantus, iepazīstinātu cilvēkus ar pārdošanai nepieciešamām iemaņām un sniegtu pirmās vērtīgās zināšanas, kas noderēs ne tikai strādājot pārdošanā, bet gandrīz ikvienā dzīves situācijā. Komunikācijas un argumentācijas spējas, stresa noturība un prasme reaģēt nestandarta situācijās ir lietas, kuras noder ne tikai pārdošanā.”

Paplašinot savu darbību apdrošināšanas tirgū, mobilo sakaru operators “Tele2” kā atsevišķu pakalpojumu ieviesis automašīnas tehniskās palīdzības apdrošināšanu jeb SOS palīdzību uz ceļa.

“Tele2” ir pirmais Baltijas valstīs, kas piedāvā šādu pakalpojumu, un tā izveidē ir investēti aptuveni 100 000 eiro. Šī apdrošināšana noderēs ikvienam automašīnas īpašniekam, jo dažādu automašīnas ķibeļu gadījumā varēs saņemt diennakts tehnisko palīdzību jebkurā vietā Baltijā.

SOS palīdzību uz ceļa “Tele2” mobilajā lietotnē var iegādāties ikviens “Tele2” klients, maksājot ikmēneša abonēšanas maksu 1,99 eiro. Apdrošināšanas polisē ietilpst visdažādākā veida tehniskā palīdzība, ja, piemēram, pārplīsusi riepa, iebraukts bedrē vai uzbraukts šķērslim, pārstājis darboties motors, traucēta elektronikas vai akumulatoru darbība u.c.

“Pie šī pakalpojuma izstrādes mēs strādājām ilgu laiku, jo vēlējāmies, lai tas būtu klientiem ērts un vienkāršs lietošanā. Šobrīd klients ar mobilās lietotnes palīdzību šo apdrošināšanas pakalpojumu var ērti pieslēgt un pieteikt palīdzību, kā arī klientam ir iespēja jebkurā laikā no šī pakalpojuma atteikties. Automašīnas īpašniekam vairs nevajadzēs uztraukties, kam zvanīt vai pie kā vērsties, ja atgadījusies tehniska ķibele ar automašīnu uz ceļa. Atliks tikai ieiet “Tele2” mobilajā lietotnē un pieteikt SOS palīdzību uz ceļa, lai meistari jau dotos uz notikuma vietu,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir izveidojis pārdošanas skolu “Tele2 BŪTCAMP”, kurā apmācīs cilvēkus, kuri vēlas uzsākt karjeru pārdošanas jomā vai stiprināt jau iegūtās zināšanas.

Pēc “Tele2 BŪTCAMP” sekmīgas pabeigšanas, dalībnieki saņems sertifikātu, kā arī labākajiem būs iespēja sākt darbu “Tele2” nodaļās, kas nodarbojas ar privātpersonu vai biznesa klientu apkalpošanu klātienē un attālināti.

“Tele2 BŪTCAMP” var pieteikties ikviens interesants, jo iepriekšējā pieredze un izglītība nav svarīga. Nodarbības ir bez maksas un notiks trešdienu vakaros, un tās vadīs zinoši “Tele2” treneri, kas ikdienā nodarbojas ar pārdošanu un klientu apkalpošanu. Mācības sāksies 6. oktobrī un tajās tiks praktiski apgūta argumentācijas un sevis prezentēšanas māksla, pareizo jautājumu uzdošana, iebildumu atspēkošana u.c. tēmas.

“Līdzīgi kā daudzas nozares, arī mēs saskaramies ar darbaspēka deficītu, it īpaši pārdošanas jomā, kas ir būtiska mūsu biznesa sastāvdaļa. Ņemot vērā, ka Latvijā faktiski nav mācību iestādes, kur speciāli tiek apmācīti pārdevēji, daudzi uzņēmumi darbiniekus šajā jomā apmāca paši – arī mēs. Šoreiz gan esam nolēmuši iet tālāk un izveidojām speciālu pārdošanas skolu “Tele2 BŪTCAMP”, lai īsā laika posmā iedotu pamatzināšanas pārdošanā pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam un radītu interesi par darbu šajā jomā. Ja viss noritēs kā plānots, gadā varētu būt divi līdz trīs mācību moduļi, katrā no tiem apmācot aptuveni 30 pārdevējus,” saka “Tele2” personāla departamenta direktore Aija Bite-Ozere.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izsludina pieteikšanos prestižai vadības prakses programmai, kuras ietvaros uzņēmums piedāvā labi apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie “Tele2” komercdirektora Raivo Rosta.

No parastās praktikantu programmas Management trainee jeb vadības prakses programma atšķiras ar to, ka jaunietis ikdienā strādā kopā ar uzņēmuma TOP līmeņa vadītāju, kurš ir viņa mentors 12 mēnešu garumā, praktikants tiek reāli iesaistīts projektu vadībā un uzņēmuma svarīgāko lēmumu pieņemšanā, kā arī saņem atalgojumu par nostrādāto laiku.

Šādu vadības prakses programmu, kas ir ļoti izplatīta daudzviet pasaulē, “Tele2” Latvijā izsludina trešo reizi, un šoreiz viens jaunietis vai jauniete visa gada garumā būs līdzās “Tele2” komercdirektoram Raivo Rostam lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas skar pārdošanu, mārketingu, klientu lojalitātes veicināšanu, produktu attīstību, sabiedriskās attiecības u.c.

Jautājumā par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni valdībai ir trīs scenāriji, kā varētu virzīties uz priekšu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Par šiem scenārijiem gan neko sīkāk viņa nerunāja, skaidrojot, ka "šobrīd ir ļoti jūtīga situācija", jo valdība ir sarunu procesā ar abu kompāniju akcionāru - Zviedrijas uzņēmumu "Telia".

Premjere vairākkārt uzsvēra, ka pašreizējā situācijā valdība cenšas izvērtēt visus iespējamos aspektus, lai potenciālajā darījumā maksimāli aizsargātu Latvijas valsts stratēģiskās intereses. Viņa arī piebilda, ka ministri otrdien notikušās valdības sēdes slēgtajā daļā pauduši ļoti vienotu izpratni diskusijās par "Tet" un LMT nākotni.

Sēdē arī esot valdījusi vienprātība par to, ka sarunās par "Tet" un LMT nākotni valstij būtu ļoti svarīgi saprast, kāda būs rīcība strīdīgu un diskutablu jautājumu gadījumā, ja radīsies kādi konflikti, kuru iznākums būs stratēģiski izšķirīgs. "Tur vēl ir jautājumi, pie kuriem ir jāpiestrādā sarunu laikā," piebilda Ministru prezidente.

Telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod mobilo sakaru kompānijai SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un Zviedrijas uzņēmumam "Telia Company" ("Telia"), kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums (IPO) un kotēšana biržā.

Tas izriet no "Telia" sagatavotā piedāvājuma. Ņemot vērā dokumenta slepenību, netiek atklāts, cik plaši šis piedāvājums analizēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par turpmākās attīstības scenārijiem un vēlamo Latvijas valsts līdzdalības apmēru LMT un "Tet" uzņēmumu grupā, un vai valsts to uzskata par pieņemamu.

Atbildīgie ierēdņi un politiķi, aizbildinoties ar konfidencialitāti, plašākus komentārus par ierobežotas pieejamības informatīvā ziņojuma saturu nesniedz, tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis darba dokuments balstās uz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pieaicināto konsultantu veikto tirgus izpēti.

Tele2, kas šobrīd ir viens no Latvijas iedzīvotāju iemīļotākajiem mobilajiem operatoriem, ienāca Latvijas mobilo sakaru tirgū jau 2000. gadā un tūlītēji uzsāka jaunu valsts mobilo sakaru attīstības posmu, padarot šo iepriekš elitāro jomu pieejamu daudz lielākam iedzīvotāju skaitam. Šodien, sekojot līdzi jaunākajām tendencēm, uzņēmuma mērķis ir izmantot digitālās vides priekšrocības un nodrošināt viegli pieejamu informāciju un ātru atbalstu klientiem ērtā veidā, tostarp – savā mobilajā lietotnē Mans Tele2, kas tagad lietotājiem ir pieejama arī Huawei lietotņu veikalā AppGallery.

Mobilā vide kā izaugsmes stūrakmens

Mans Tele2 mobilās lietotnes ieviešanas process noritēja vairākos posmos. Kā stāsta Tele2 digitālās attīstības vadītājs Edgars Fortiņš, pirmais bija testa posms, kura laikā galvenais uzdevums bija pārbaudīt dažādus risinājumus un pakāpeniski audzēt lietotāju skaitu. “Otrais posms faktiski sākās šogad, kad investējām 150 000 EUR lietotnes attīstībā. Mūsu mērķis ir panākt, ka nākotnē aptuveni 20% klientu pašapkalpošanos veiktu aplikācijā,” viņš piebilst.

Tele2 mērķis nav visu klientu apkalpošanu novirzīt uz interneta vidi, jo savas priekšrocības ir arī apkalpošanai klātienē. Taču faktu, ka pēdējā pusgada laikā Mans Tele2 lietotāju skaits palielinājies par aptuveni 500%, nevar neņemt vērā. “Protams, ka lietotāju skaita strauju pieaugumu ietekmēja arī pandēmija un tas, ka gandrīz divus mēnešus mūsu klientu apkalpošanas centri bija slēgti, taču varam novērot, ka arī pēc klientu centru atvēršanas mūsu lietotāji turpina aktīvi izmantot mobilo lietotni un novērtē tās sniegtās iespējas un pieejamos pakalpojumus,” komentē E. Fortiņš.

Viedierīču iegādes apjomi internetā palielinās, taču pircēju vidū aizvien bieži vērojams tā saucamais ROPO efekts, kad klients vispirms izpēta preci internetā un tad dodas to iegādāties klātienē

Lai panāktu maksimāli efektīvu klientu apkalpošanu, šos abus iepirkšanās veidus iespējams arī kombinēt, izmantojot katra tā priekšrocības, norāda uzņēmumu pārstāvji.

Kopumā iepirkšanās apjomi internetā pieaug – kā liecina dažādu starptautisko izpētes kompāniju dati, pasaulē kopējais interneta tirdzniecības apjoms šajā gadā varētu sasniegt 3,45 triljonus ASV dolāru, veidojot 13,7% no kopējiem pārdošanas apjomiem, savukārt prognozes liecina, ka līdz 2040.gadam šis īpatsvars varētu sasniegt aptuveni 95% no kopējiem tirdzniecības apjomiem. Tiesa gan, vien 2,86% no tirdzniecības mājaslapās noslēdzas ar darījumu.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, arī Latvijā pircēji aizvien biežāk priekšroku dod pirkumiem internetā - gada laikā mazumtirdzniecība internetā vai pa pastu augusi par aptuveni 15%. Kā norāda tirgus eksperti, nākotnē, augot cilvēku pārliecībai, šī tendence turpinās kļūt izteiktāka un preču iegādei aizvien biežāk tiks izmantots gan dators, gan viedierīces. No tā ieguvēji būs tirgotāji, kas padarīs iepirkšanos ērtu, sekos līdzi jaunākajām tendencēm un modernizēs savas mājaslapas, lai pircējs preci varētu atrast un aplūkot pēc iespējas ātrāk. Tomēr jāņem vērā, ka, neskatoties uz iespaidīgo statistiku, realitātē tradīcijas lauzt ir grūti, un aizvien liela daļa iedzīvotāju preci pirms iegādes vēlas aptaustīt klātienē.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir izsludinājis pieteikšanos jau uz trešo pārdošanas skolas “Tele2 BŪTCAMP” moduli ar mērķi apmācīt cilvēkus, kuri vēlas uzsākt karjeru pārdošanas jomā. Iepriekšējos divos apmācību moduļos mācības sekmīgi noslēdza vairāk nekā 60 dalībnieku.

“Tele2” savu pārdošanas skolu ir izveidojis, ņemot vērā darbaspēka deficītu pārdošanas jomā un to, ka Latvijā faktiski nav mācību iestādes, kur speciāli gatavotu jaunos speciālistus pārdošanas jomā.

“Milzīgā interese, kas bija, izsludinot pirmo “Tele2 BŪTCAMP” apmācību moduli, mūs pat nedaudz pārsteidza un parādīja, ka daudziem ir vēlme apgūt vai papildināt zināšanas pārdošanā,” stāsta “Tele2” personāla departamenta direktore Aija Bite-Ozere.

“Mūsu izveidotai pārdošanas skolai faktiski ir divi mērķi. Viens – lai risinātu darbaspēka jautājumu mums ļoti svarīgā jomā, un otrs – veikt zināmā mērā sociālo funkciju, bez maksas sniedzot zināšanas tiem, kuri vēlas apgūt savā dzīvē jaunas zināšanas, kas varētu noderēt nākotnē. Zināšanas, ko iegūst “Tele2 BŪTCAMP” dalībnieki, noteikti būs vērtīgas arī tiem, kas tālāk savu karjeru pārdošanā neveidos, jo dažādas pārdošanas prasmes mūsdienās ir nepieciešamas gandrīz ikvienā dzīves situācijā.”

"Tele2" klientiem, kuriem ir bezlimita pieslēgums un 5G tehnoloģiju atbalstoši viedtelefoni, ir iespējams izmantot "Tele2" 5G tīklu Zviedrijā – Stokholmā, Malmē un Gēteborgā.

Šāda iespēja pieejama, jo "Tele2 Latvija" un "Tele2 Zviedrija" vienojušies par 5G viesabonēšanas pakalpojumiem.

"Šis ir simbolisks nākamais solis 5G tehnoloģijas attīstībā, kuru esam spēruši kopā ar zviedru kolēģiem, piedāvājot mūsu klientiem 5G mobilos sakarus ārvalstīs. Tagad atliek tikai nogaidīt, kad situācija ar koronavīrusu Zviedrijā uzlabosies, lai brīvi varētu ceļot uz Zviedriju un pie reizes arī notestēt 5G tīkla jaudu," saka "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Lai arī 5G pārklājums Latvijā un daudzās citās valstīs vēl ir ļoti neliels, pakāpeniski attīstoties tehnoloģijām un tām kļūstot pieejamākām, arī pārklājums palielināsies. Taču ir skaidrs, ka tas nenotiks ātri un 4G vēl joprojām būs galvenais "darba zirgs" mobilo sakaru jomā," viņš skaidro.

Pērn turpināja apbēdināt situācija ar valsts un pašvaldību iepirkumiem, sacīja mobilo sakaru operatora "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, vērtējot 2019.gada notikumus.

Kompānijas vadītāja vērtējumā 2019.gads "Tele2" bijis veiksmīgs, jo tas turpināja izaugsmi, nostiprinot tirgus pozīcijas. Šobrīd vēl pilna gada finanšu rādītāji nav apkopoti, bet Vancovičs prognozēja, ka gads tiks noslēgts, sasniedzot izvirzītos mērķus.

Tāpat viņš norādīja, ka 2019.gads mobilo sakaru nozarei tika aizvadīts 5G zīmē. Neskatoties uz 5G ienākšanu Latvijā, "Tele2" turpina attīstīt 4G tīklu - gan būvējot jaunas bāzes stacijas, gan palielinot jaudu un kapacitāti esošajām stacijām.

"Esam tikpat kā noslēguši divu gadu projektu, kur "Latvenergo" nodrošinātam maģistrālajam optiskajam tīklam pieslēdzām bāzes stacijas Latvijas reģionu lielākajās pilsētās un stratēģiskajos punktus, kā arī esam noslēguši sadarbību ar "Tet" par Rīgas bāzes staciju pieslēgšanu optiskajam tīklam," stāstīja Vancovičs.

Valdība otrdien vēl nepieņēma gala pozīciju sarunām ar Zviedrijas uzņēmumu "Telia" par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni, uzdodot Ekonomikas ministrijai (EM) trīs nedēļu laikā precizēt ieceres.

Valdība otrdien slēgto sarunu zālē pavadīja vairāk nekā četras stundas, pēc sēdes noslēguma paziņojot, ka ierastā preses konference valdības lēmumu skaidrošanai nenotiks, jautājumus aicinot adresēt nozaru ministrijām.

Par jautājuma virzīšanu atbildīgais ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA pastāstīja, ka precizētajā protokolā paredzēts iekļaut skaidru valdības mandātu par tālākajām EM sarunām ar "Telia" un to, kādu pozīciju EM pārstāvēs tālākajās sarunās. Politiķis solīja pēc trīs nedēļām tādu skaidrību, lai par to varētu komunicēt arī ar sabiedrību.

Slēgtajā valdības sēdē izskatīti vairāki desmiti dažādu virzienu par LMT un "Tet" tālākajiem attīstības scenārijiem. Kopumā tie esot bijuši vairāk nekā 30 dažādi virzieni.

"Tele2" ir kļuvis par pirmo operatoru Latvijā, kura 5G tīklā ir iespējams lietot iPhone viedtālruņus, informē uzņēmums.

Tas nozīmē, ka "Tele2" klienti, kuriem ir iPhone 13, iPhone 12 un iPhone SE (3. paaudzes) telefoni, var pieslēgties "Tele2" 5G tīklam un baudīt tā priekšrocības.

"Līdz ar 700 MHz frekvenču spektra iegūšanu, kas ir nepieciešams 5G tīkla plašāka pārklājuma veidošanai, un iPhone funkcionalitātes papildinājumu, sniedzot iespējas "Tele2" klientiem 5G tīklā izmantot vairākus iPhone modeļus, 5G tehnoloģijas attīstība uzņem gaitu. "Tele2" aprīlī sāks aktīvu 5G pārklājuma izvēršanu visā valstī. Šobrīd mūsu 5G tīkls darbojas 16 apdzīvotās vietās Latvijā un līdz gada beigām šādu vietu skaits pieckāršosies", stāsta "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. "Paplašinoties 5G tīkla pārklājumam, ieguvēji būs arī 4G tīkla lietotāji, jo 5G tīklu primāri plānots izvērst vietās, kur nepieciešama papildu kapacitāte 4G tīklā."

Pagājušajā nedēļā reģistrēts mobilo sakaru operatoru SIA «Bite Latvija» un SIA «Tele2» kopuzņēmums SIA «Centuria», kura izveides mērķis ir Latvijā un Lietuvā būvēt un pārvaldīt radiotīklus, liecina «Firmas.lv» informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir divi miljoni eiro, un tās kapitālā «Bite Latvija» un «Tele2» katrai pieder pa 50%.

Kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Ritvars Krievs, savukārt padomē iecelti seši padomes locekļi, tostarp «Bite Latvija» valdes priekšsēdētājs Nikita Sergienko un kompānijas valdes loceklis Arūns Dūda (Arūnas Dūda), «Tele2» valdes loceklis Arnis Priedītis, kā arī Gints Butens (Gintas Butenas), Valērijs Kovzans un Petrs Masjulis (Petras Masiulis).

Komercreģistrā «Centuria» iegrāmatota otrdien, 17.septembrī. Kompānijas juridiskā adrese ir Rūpniecības iela 54, Rīgā.

Zviedrijā bāzētā telekomunikāciju grupa «Tele2 AB Group» 2019.gada 3.jūnijā parakstīja vienošanos ar mobilo sakaru operatoru «Bite», lai veidotu kopuzņēmumu ar mērķi Latvijā un Lietuvā būvēt un pārvaldīt mobilos tīklus. Šī partnerība paredz koplietot aktīvo un pasīvo tīklu infrastruktūru un 2G, 3G, 4G, kā arī 5G sakaru pārraidi.

Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" šogad plāno sākt savu mobilo sakaru bāzes staciju pieslēgšanu optiskajam tīklam Daugavpilī, informē "Tele2" pārstāvji.

Bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ļaus palielināt 4G un 5G mobilā tīkla jaudu aptuveni desmit reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka patlaban norit iepirkuma process, lai noskaidrotu sadarbības partneri šī projekta realizācijai.

Mobilo sakaru tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo turpina palielināties "Tele2" klientu skaits, kā arī, attīstoties dažādām tehnoloģijām, pieaug mobilo datu patēriņš. Piemēram, datu patēriņš "Tele2" tīklā pēdējo piecu gadu laikā palielinājies 2,8 reizes, bet 5G tīklā pēdējā gada laikā 18 reizes.

"Tele2" tehniskā direktore Līga Krūmiņa norāda, ka uzņēmums savas bāzes stacijas optiskajam tīklam līdz šim ir pieslēdzis Rīgā, Jelgavā un lielākajā daļā Liepājas.

Ministru kabinets 18.decembrī pilnvarojis Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu no Zviedrijas kompānijas "Telia" atpirkt visas tai piederošās telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļas, informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Iespējamā darījuma summas ir komercnoslēpums un tiks atklāta tikai tad, ja "Telia" oficiāli piekritīs Latvijas valsts izteiktajam piedāvājumam.

Vienlaikus arī "Telia" ir biržā kotēts uzņēmums, un tai ir pienākums ziņot par šādiem darījumiem, piebilda Valainis.

Atbilde no "Telia" tiek gaidīta mēneša laikā.

Piedāvājums esot sagatavots, ņemot vērā saimnieciskos apsvērumus, lai tas būtu ekonomiski pamatots.

Runājot par "Tet" un LMT iespējamo tālāko darbības struktūru, Valainis norādīja, ka valdībai ir skaidrs redzējums, ko darīt tālāk, ja "Telia" pieņems piedāvāto risinājumu, bet "tad tas būs jāvērtē tālāk valdībā, kā strukturizēt šo darījumu, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu valsts budžetu".

Sarunas ar telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru, Zviedrijas "Telia" par kompāniju nākotni ir vērtējamas pozitīvi, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka sarunu rezultātu vērtē pozitīvi, jo Ekonomikas ministrijai (EM) ir izdevies rast risinājumus tai uzdotajiem uzdevumiem.

Tāpat Valainis minēja, ka no "Telia" puses ir izpratne par šiem jautājumiem un arī par Latvijas pozīciju, tostarp, kāpēc viena vai otra lieta Latvijai ir svarīga. "Redzu arī no otra akcionāra izpratni un kopīgu redzējumu, kā mēs varam strādāt tālāk," teica ekonomikas ministrs.

Viņš atzīmēja, ka plašas diskusijas šajā jautājumā varēs sākties pēc tam, kad valdība būs izvēlējusies scenāriju, kurā virzienā tiks turpinātas sarunas ar "Telia". "Tajā brīdī, kad mēs valdībā pieņemsim izsvērtu lēmumu par to, kurš ir tas virziens, kurā mēs ejam, būs ļoti atklātas debates," sacīja Valainis, piebilstot, ka lēmums valdībā varētu tikt pieņemts tuvāko nedēļu laikā.

Ir signāli par datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieka un valdes priekšsēdētāja Džona Tallija interesi investēt telekomunikāciju uzņēmumos SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT). T

To 4.decembrī intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un zvērinātu advokātu biroja "Eversheds-Sutherland" vecākais partneris Māris Vainovskis.

"Ir signāli, ka viņš būtu ieinteresēts," teica Vainovskis, vienlaikus atzīmējot, ka nevar apliecināt, ka tas tā arī ir.

Tāpat viņš norādīja, ka šādu uzņēmumu kā "Tet" un LMT gadījumā "būtu liela investoru drūzmēšanās".

"Šeit ir jāņem labākie no labākajiem," piebilda Vainovskis.

Jau vēstīts, ka valdība slēgtajā sēdē 2024.gada 19.novembrī izskatīja vairāk nekā 30 dažādus virzienus par LMT un "Tet" tālākajiem attīstības scenārijiem, taču gala pozīciju vēl nepieņēma, uzdodot EM trīs nedēļu laikā precizēt ieceres.