Centrālās bankas eksperti skaidro, ka negatīvais saldo veidojās tāpēc, ka Latvijas attīstībai bija nepieciešams izejvielu un kapitālpreču imports. Šāds neliels tekošā konta deficīts, ko pilnībā sedz ārvalstu tiešās investīcijas, nerada bažas par iespēju to finansēt ilgtermiņā.
Savukārt, turpinoties preču eksporta izaugsmei, Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā pērnā gada 4. ceturksnī veidojās pārpalikums 22,1 miljona latu apmērā jeb 0,5% no prognozētā IKP.
Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 4. ceturksnī samazinājās līdz 45,4 miljoniem latu jeb 1,1% no prognozētā IKP. Preču un pakalpojumu eksporta gada kāpums 4. ceturksnī bija 15,2%, bet importa gada pieaugums – 8,6%.
Neraugoties uz vājo ārējo pieprasījumu, Latvijas preču eksports 4. ceturksnī turpināja augt, un palielinājās arī Latvijas eksportētāju tirgus daļas gan ES kopumā, gan vairākās galvenajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, skaidro centrālās bankas eksperti. Lai gan ārējais pieprasījums būtiski nepalielinājās, Latvijas eksportētājiem izdevās uzlabot savas pozīcijas ārvalstu tirgos.
Raksti par tēmu
Gada nogalē turpināja samazināties pārvadājumu pakalpojumu eksports. To ietekmēja gan ilgtermiņa tendences, kas norāda uz pakalpojumu tirdzniecības aktivitātes samazināšanos, gan atsevišķi vienreizēji faktori (remontdarbi, kas ietekmēja dzelzceļa kravu apjoma caurlaidību).
Lai gan kopumā pakalpojumu eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās, attīstījās vairāki nelieli, bet perspektīvi pakalpojumu sektori, piemēram, informācijas un datorpakalpojumu sektors.
Kārtējo pārvedumu un kapitāla konta kopējais pozitīvais saldo 4. ceturksnī bija 221,6 miljoni latu jeb 5,3% no prognozētā IKP. Lielāko daļu no tā veidoja ES fondu līdzekļu ieplūde.
Finanšu konta negatīvais saldo pieauga līdz 200 miljoniem latu jeb 4,8% no prognozētā IKP. Gada nogalē Latvija emitēja obligācijas 662 miljonu latu apmērā un pilnībā atmaksāja aizņēmumu no Starptautiskā Valūtas fonda 493 miljonu latu apmērā.
Šajā periodā kā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā ieplūda 145,6 miljoni latu jeb 3,5% no prognozētā IKP. Visvairāk investīcijas pieauga operācijās ar nekustamo īpašumu, elektroenerģijā, finanšu un apdrošināšanas darbībās un informācijas un komunikācijas pakalpojumu sektorā.
