Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Šobrīd 25% Latvijas iedzīvotāju gatavi apmeklēt kādu no mūzikas festivāliem, liecina pētījums.

Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem šovasar plāno apmeklēt kādu mūzikas festivālu (8% - noteikti jā; 17% - drīzāk jā), atklāj Kantar TNS šā gada jūnijā veiktā aptauja.

66% iedzīvotāju ir norādījuši, ka šovasar neplāno apmeklēt kādu mūzikas festivālu (37% - drīzāk nē; 29% - noteikti nē). Desmitā daļa (9%) iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Aptauju veica pētījumu kompānija Kantar TNS laikā no 2017. gada 20. līdz 22. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus.

Aizvadītā gada pēdējā mēnesī vairāk nekā pus miljonam jeb aptuveni 540 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija pozitīva attieksme pret pāreju no lata uz eiro, liecina pētījumu aģentūras TNS gada nogalē veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pētījums atklāj, ka pēdējo pāris mēnešu laikā ir uzlabojusies iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu. Ja vēl 2012. gada oktobrī 26% iedzīvotāju bija pozitīva attieksme pret pāreju uz eiro, tad decembrī pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars bija pieaudzis par pieciem procentpunktiem, sasniedzot 31%. TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda, ka eiro ieviešanas atbalstītāju skaits šajā periodā palielinājās par aptuveni 90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā uzlabojās jauniešu (15-24 gadi) vidū, cilvēkU ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, iedzīvotāju ar augstāko izglītību vidū, kā arī Rīgā, Pierīgā un citās Latvijas pilsētās dzīvojošo vidū. Joprojām vērojams, ka kopumā pozitīvāka attieksme pret eiro ieviešanu ir jauniešiem (15-24 gadi), skolniekiem, studentiem, kā arī vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem. Šajās sabiedrības grupās attieksme pret eiro ieviešanu ir ne tikai pozitīvāka, bet arī turpina uzlaboties, norāda TNS.

Pētījumu aģentūra TNS uzvarējusi konkursā par 85 miljonus ASV dolāru vērta līguma slēgšanu ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, pārspējot aģentūras IPSOS, Gallup un GfK.

Šī gada sākumā TNS arī uzvarēja konkursā par Eirobarometra kvalitatīvo pētījumu veikšanu ar līguma kopējo vērtību 25 miljonu dolāru apmērā.

Standarta Eirobarometra pētījumu pārvaldību nodrošinās TNS Political & Social struktūrvienība, kas katru gadu aptaujā aptuveni vienu miljonu iedzīvotāju vairāk nekā 35 valstīs Eiropā. Latvijā šos pētījumus veiks TNS Latvia. Standarta Eirobarometra pētījumā visas intervijas būs tiešās intervijas aptaujāto dzīvesvietās. Turklāt Eiropas valstu iedzīvotāju viedokļi tiks noskaidroti vairāk nekā 40 dažādās valodās.

Latvijā Standarta Eirobarometra pētījums norisinās jau kopš 2004.gada, un šo gadu laikā TNS ir veicis gandrīz 60 tūkstošus interviju.

Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts ekonomisko situāciju ir būtiski uzlabojies, un pašreizējais situācijas novērtējums ir līdzvērtīgs pirmskrīzes periodā novērotajam, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Salīdzinājumā ar 2011.gada maiju, kad ekonomisko situāciju pozitīvi vērtēja 6% iedzīvotāju, šoruden tāds vērtējums ir 24% aptaujāto.

Lai gan kopumā Latvijas iedzīvotāji joprojām biežāk pauž negatīvu pašreizējās ekonomiskās situācijas novērtējumu - 54% aptaujāto izvēlas negatīvās vērtības no mīnus viens līdz mīnus pieci skalā no mīnus pieci «ļoti slikta» līdz plus pieci «ļoti laba» ekonomiskā situācija, šādu negatīvi noskaņoto īpatsvars pēdējā pusotra gada laikā ir būtiski sarucis - no 84% 2011.gada maijā līdz 54% 2012.gada oktobrī.

Attiecīgi vienlaikus ir pieaudzis neitrāli vai pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju daudzums, turklāt pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju proporcija šajā periodā ir četrkāršojusies - no 6% pērnajā pavasarī līdz 24% šogad rudenī.

Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

Nākamajiem Valsts prezidentiem pēc amata pilnvaru beigām varētu vairs nepiešķirt lietošanā dzīvokli, kā arī nākties iztikt ar zemākas klases automašīnām, ne luksus klases limuzīniem, kā noteikts līdz šim.

To paredz Valsts prezidenta Andra Bērziņa iesniegtais likumprojekts par eksprezidentu sociālo garantiju apjoma samazinājumu, kas nodots izskatīšanai Saeimas komisijās. Par balsoja 80 deputāti, tostarp eksprezidents Valdis Zatlers, pret bija viens, bet divi tautas kalpi atturējās. Vienlaikus likumprojektā paredzēts kompensējošs mehānisms – ikmēneša pensijas palielinājums un iespēja izmantot reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē.

Grozījumi likumā par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu piedāvā atteikties no garantijas, kas nosaka, ka personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, nodrošināms valsts dzīvoklis. «1995. gadā, kad to pieņēma, valsts dzīvokļa garantija varēja būt nepieciešama un attaisnojama, ņemot vērā tā laika dzīvojamo fondu, īres tirgu un sociālekonomisko situāciju pēc padomju sociālistiskās iekārtas sabrukuma. Tomēr šobrīd šie apstākļi ir mainījušies,» skaidrots likumprojektā. Turklāt arī citās Eiropas valstīs eksprezidentiem netiek nodrošināts dzīvoklis.

Vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā ir apmierināti ar savu mājokli, noskaidrots nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS aptaujā.

Aptaujātajiem, kuri vienā mājoklī dzīvo 16 gadus un ilgāk, novērots salīdzinoši lielākais ar savu mājokli apmierināto īpatsvars. Aptaujas rezultāti rāda, ka neapmierinātība ar esošo mājokli un vēlme to mainīt salīdzinoši biežāk novērojama starp aptaujātajiem, kuri vienā dzīves vietā dzīvo divus līdz četrus gadus (33%). Vismazāk apmierinātie ar savu mājokli ir iedzīvotāji, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī (61%).

«Aptuveni trešdaļa aptaujāto nav apmierināti ar savu esošo mājokli, bet šobrīd nevar atļauties labāku. Salīdzinoši biežāk tie ir cilvēki, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī,» norāda pētījumu kompānijas TNS klientu vadītājs Intars Āboms.

«Godīgi sakot, ja es varētu atkāpties, es par šādu cenu dzīvokli tagad nepārdotu. Bet nu, kas noticis, tas noticis,» sūrojas uzņēmēja Irēna Pulkinena, kurai piederošu dzīvokli iecerēts pirkt eksprezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanai.

Kaut jau izskanējuši pirmie pārmetumi, ka ekskluzīvā dzīvokļa cena - 484,9 tūkstoši latu - esot pārāk liela, I. Pulkinena Dienai apgalvo, ka ir tieši otrādi - tā esot tirgus cenas zemākā robeža. Jāpiebilst, ka tieši šis dzīvoklis jau tiek īrēts V. Zatlera vajadzībām.

Oficiāli dzīvokļa meklējumi tika uzsākti jau 2009. gadā, kad V. Zatlers vēl bija prezidents, jo va/s Valsts nekustamie īpašumipārvaldītajā namā Brīvības ielā 38., kur dzīvokļi piešķirti abiem pārējiem eksprezidentiem - Vairai Vīķei-Freibergai un Guntim Ulmanim -, brīvu mitekļu vairs nebija. Tomēr meklējumi ieilga, līdz Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejas paspārnē tika izveidota īpaša iepirkuma komisija, kura tagad lēmusi par labu dzīvoklim Elizabetes ielā 17. Kritēriji dzīvokļa izvēlei bija izstrādāti ļoti smalki - saskaņā ar LETA ziņoto dzīvoklim bija jābūt no 180 līdz 250 kvadrātmetru lielam, tam bija jāatrodas Rīgas centrā, mūra ēkā, ar slēdzamu kāpņutelpu, kā arī vizuāli un tehniski labā stāvoklī esošu fasādi. Ja dzīvoklis atrastos ceturtajā stāvā vai augstāk, mājā jābūt liftam, dzīvoklim jābūt piemērotam tūlītējai dzīvošanai, ar iebūvētu virtuves iekārtu un četrām vai piecām istabām.

2012.gada decembrī vairāk nekā pusmiljonam jeb aptuveni 540 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija pozitīva attieksme pret pāreju no lata uz eiro. Par to liecina pētījumu aģentūras TNS gada nogalē veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pēdējo pāris mēnešu laikā esot uzlabojusies iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu. Ja 2012.gada oktobrī 26% iedzīvotāju bija pozitīva attieksme pret pāreju uz eiro, tad decembrī pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars bija pieaudzis par 5%, sasniedzot 31%.

TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda - tas nozīmē, ka eiro ieviešanas atbalstītāju skaits šajā periodā palielinājās par aptuveni 90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, decembrī sasniedzot jau 540 tūkstošus eiro atbalstītāju.

Attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā uzlabojusies šādās iedzīvotāju grupās –jaunieši (15-24 gadi), attiecīgi skolēni un studenti, cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, Rīgā, Pierīgā un citās pilsētās dzīvojošie, kā arī cittautieši. Joprojām vērojams, ka kopumā pozitīvāka attieksme pret eiro ieviešanu ir jauniešiem (15-24 gadi), skolniekiem, studentiem, kā arī vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem jeb tā sauktajām «baltajām apkaklītēm». Šajās sabiedrības grupās attieksme pret eiro ieviešanu ir ne tikai pozitīvāka, bet arī turpina uzlaboties.

Produktu vai pakalpojumu iegādē Latvijas iedzīvotājiem svarīgākie aspekti ir kvalitāte (99%), cena (97%) un uzņēmuma reputācija (89%), liecina pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums.

Absolūtajam vairākumam iedzīvotāju, kvalitātes aspekts ir noteicošais, iegādājoties apģērbu, mājsaimniecības preces, pārtikas produktus, kā arī pērkot medikamentus un ilgstošas lietošanas preces.

Otrs svarīgākais aspekts produktu vai pakalpojumu izvēlē ir cena. Absolūtais vairākums iedzīvotāju norādījuši, ka cena ir noteicošais kritērijs telekomunikācijas pakalpojumu izvēlē. Savukārt, izvēloties finanšu pakalpojumus, cena ir tikai trešais svarīgākais faktors.

Trešais svarīgākais aspekts, ko iedzīvotāji ņem vērā preču un pakalpojumu izvēlē, ir uzņēmuma reputācija, kas kā svarīgākais aspekts salīdzinoši biežāk norādīts izvēloties finanšu pakalpojumus. Salīdzinoši retāk uzņēmuma reputāciju kā svarīgu aspektu iedzīvotāji norādījuši, izvēloties telekomunikāciju pakalpojumus un apmeklējot veikalus, tirdzniecības vietas.

Latvijā pieaug par eiro ieviešanu pozitīvi noskaņotu iedzīvotāju skaits. Laika posmā no 2012. gada oktobra līdz šā gada janvārim par eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto īpatsvars ir būtiski pieaudzis, liecina pētījumu aģentūras TNS šā gada janvārī veiktā Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem aptauja.

Laikposmā no aizvadītā gada decembrim līdz janvārim pozitīvi pret eiro ieviešanu noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars ir tikai nenozīmīgi palielinājies – ja decembrī pret pāreju no lata uz eiro kopumā 31% iedzīvotāju bija «drīzāk pozitīva» vai «ļoti pozitīva» attieksme, janvārī šādu pozitīvi noskaņoto īpatsvars bija par 2% vairāk, sasniedzot 33%.

Vienlaikus par 3% līdz 63% janvārī samazinājies «ļoti negatīvi» un «drīzāk negatīvi» noskaņoto iedzīvotāju daudzums.

Tomēr, skatoties ilgākā laika perspektīvā, no 2012. gada oktobrim līdz šā gada janvārim par eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto īpatsvars ir būtiski pieaudzis – no 26% oktobrī līdz 33% janvārī, kas norāda uz nozīmīgo pozitīvo tendenci (pieaugums ir +7%) pieaugt eiro atbalstam un mazināties negatīvi noskaņoto īpatsvaram (kritums par 8% no 71% oktobrī līdz 63% janvārī), liecina TNS apkopotie dati.

Iedzīvotāji, kas jau iepriekš saskārušies ar ātro kredītu pakalpojumu izmantošanu un apmierinājuši savu vajadzību pēc ātri un viegli pieejamiem naudas līdzekļiem, pauž ievērojami pozitīvāku attieksmi pret ātro kredītu sniedzējiem.

Tā secināts pētījumu kompānijas TNS februāra sākumā veiktajā aptaujā, kuras mērķis bija noskaidrot, kāda ir Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju attieksme pret ātrajiem aizņēmumiem un kāda ir sabiedrības nostāja pret ātro kredītu sniegšanas uzņēmumiem.

Kopumā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 55 gadiem dominē visai negatīva nostāja pret ātro kredītu sniedzējiem – 65% pauž drīzāk vai ļoti noraidošu attieksmi, bet tikai piektā daļa iedzīvotāju – 20%, izsakās pozitīvi.

Savukārt vairāk nekā puse iedzīvotāju (57%) no tiem, kas iepriekš veikuši ātro kredītu aizņēmumus, pauž pozitīvu attieksmi pret kredītu sniedzējiem. Savukārt to iedzīvotāju vidū, kas iepriekš ātros kredītus nav izmantojuši, pozitīvi noskaņoto ir tikai 9%. Turklāt ir novērojama tendence, ka - jo biežāk cilvēks aizņemas, jo pozitīvāka attieksme viņam ir pret ātro kredītu sniedzējiem un šo pakalpojumu kopumā, secināts aptaujā.

Lielākā daļa jeb 63% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka daļai Latvijā dzīvojošo ir izveidojusies atkarība no pabalstiem, un šī atkarība mazina vēlmi strādāt, liecina pētījumu aģentūras TNS un LNT raidījuma 900 sekundes veiktā aptauja.

Tostarp apgalvojumam par daļas Latvijas iedzīvotāju atkarību no pabalstiem noteikti piekrīt 28%, bet drīzāk piekrīt 35% aptaujāto. Salīdzinoši biežāk tā uzskata lauku teritoriju un Vidzemes iedzīvotāji, ģimenē galvenokārt latviski runājošie, kā arī iedzīvotāji pēc nodarbošanās vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, liecina TNS aptauja.

Gandrīz trešā daļa (31%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nepiekrīt apgalvojumam (17% - drīzāk nē; 14% - noteikti nē). Salīdzinoši biežāk apgalvojumam nepiekrīt cittautieši, Rīgas iedzīvotāji, ģimenē galvenokārt citā valodā runājoši, iedzīvotāji ar mēneša ienākumiem līdz simts latiem uz vienu ģimenes locekli. 6% aptaujāto nav konkrēta viedokļa par to, vai daļai Latvijas iedzīvotāju izveidojusies atkarība no pabalstiem, un šī atkarība mazina vēlmi strādāt.

29% iedzīvotāju uzskata, ka minimālajai algai pēc nodokļu nomaksas jābūt 251 – 300 latu apmērā un 25% iedzīvotāju domā, ka minimālajai algai jābūt no 301 – 350 latiem, liecina aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT raidījuma 900 sekundes februārī veiktais pētījums.

Salīdzinoši bieži kā minimālās algas limits pēc nodokļu nomaksas tiek minēti 201-250 lati (13%), 351-400 lati (17%) un vairāk nekā 400 lati (11%).

Savukārt 3% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka minimālajai algai (pēc nodokļu nomaksas) ir jābūt līdz 200 latiem.

2% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Kopš 2012. gada novembra, kad TNS veica līdzīgu aptauju, iedzīvotāju viedoklis par minimālās algas apmēru Latvijā būtiski nav mainījies.

Aptauja tika veikta no 5. līdz 7. februārim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 750 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Pašlaik minimālā alga Latvijā ir 200 latu pirms nodokļu nomaksas un minimālā stundas tarifa likme ir 1,189 lati pirms nodokļu nomaksas.

#86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem.

Tiešsaistē veiktie pirkumi veido 7,5% no kopējā Latvijas iedzīvotāju pirkumu skaita, kas ir zem Eiropas vidējā līmeņa (11,3%) un aptaujāto valstu vidū ir otrs zemākais rādītājs aiz Slovēnijas. Salīdzinot ar iepriekšējā gada aptaujas datiem, ir pieaudzis to Latvijas e-pircēju skaits, kuri internetā iepērkas regulāri jeb vismaz reizi mēnesī (Latvijā - 39%, vidēji Eiropā - 54%).

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājušies preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes un atpūtas preces. Tāpat arvien vairāk tiešsaistē pirktas rotaļlietas, bet mazāk - elektronika un augsto tehnoloģiju ierīces, kas iepriekš bija pirktākā preču kategorija.

Divas trešdaļas (62%) Latvijas iedzīvotāju, kas vēlētos iegādāties nekustamo īpašumu, kā galveno pamudinājumu sava īpašuma iegādei min personīgās finanšu situācijas uzlabošanos, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS veiktā aptauja.

«Piedzīvotā ekonomiskā krīze ir mudinājusi cilvēkus daudz atbildīgāk izvērtēt mājsaimniecības un ģimenes budžeta iespējas pirms mājokļa iegādes. Tas nozīmē, ka finansiālā stabilitāte lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir svarīgāka par nepieciešamību pēc sava mājokļa,» norāda Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.

Aptaujas rezultāti liecina, ka nākamie būtiskākie faktori, kas mudinātu iegādāties savu mājokli, ir savas ģimenes veidošana (22%) vai ģimenes pieaugums (18%). Iegādāties savu īpašumu mudina arī priekšstats par nekustamo īpašumu kā investīciju (18%) un pārliecība par izdevīgumu labāk maksāt kredītu nekā īri (12%). Savukārt kā vismazāk motivējošo faktoru iedzīvotāji atzīmē vēlmi pārcelties tuvāk pilsētai (1%).

Igaunijā noskaidrotas iedzīvotāju visvairāk cienītās kompānijas – Swedbank, gaļas pārstrādes uzņēmums Rakvere Lihakombinaat, telekomunikāciju operators Eesti Mobiiltelefon (EMT), alusdarītava Saku Õlletehas, Tallinas osta, Statoil Fuel & Retail Eesti, banka SEB Pank, dzērienu ražotājs A. Le Coq un mazumtirdzniecības uzņēmums Tallinna Kaubamaja, citējot TNS Emor pētījuma rezultātu, ziņo BBN.

Swedbank visvairāk cienīto kompāniju Igaunijā saraksta pirmajā vietā ierindojās arī pagājušajā gadā.

TNS Emor aptaujā piedalījās 988 Igaunijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā uzskata, ka pusgada laikā, kopš Latvija pievienojusies eiro zonai, nekustamā īpašuma cenas eiro ieviešanas ietekmē ir cēlušās, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Pillar Management veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS.

49% aptaujāto respondentu uzskata, ka nekustamā īpašuma cenas ir cēlušās eiro ieviešanas ietekmē, savukārt aptuveni piektā daļa (19%) respondentu domā, ka cenas nav mainījušās. Iedzīvotāji ar personiskajiem ienākumiem virs 450 eiro salīdzinoši biežāk nekā kopumā izlasē uzskata, ka eiro ietekmē nekustamā īpašuma cenas nav mainījušās.

Pillar Management, SIA, izpilddirektora vietnieks Raits Kite, komentējot aptaujas rezultātus, norādīja: «Arī mūsu novērojumi liecina, ka nekustamā īpašuma cenas šā gada pirmajā pusē ir pieaugušas. Pēc mūsu aplēsēm sērijveida mājokļiem cenas pieaugušas par aptuveni 4%, bet jaunajos projektos cenu pieaugums nav tik būtisks. Nav pamata uzskatīt, ka cenu pieaugumu veicināja eiro ieviešana, jo īpašumu cenas arī pirms eiro ieviešanas Latvijā bija izteiktas eiro. Mēs cenu pieaugumu vairāk izskaidrojam ar veselīgu tirgus izaugsmi, pieprasījuma pieaugumu, kuru veicinājusi Latvijas ekonomikas atveseļošanās un līdz ar to arī iedzīvotāju maksātspējas palielināšanās.»

Pēdējā iepirkšanās pieredze tiešsaistē 22% Latvijas iedzīvotāju bijusi Ķīnas interneta veikalā AliExpress, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā aptauja.

Otra populārākā vietne aiz AliExpress tiešsaistes pirkumiem bija E-bay (15%), bet kā trešā izmantotākā ierindojās pašmāju 220.lv (11%). Teju 80% iedzīvotāju savus pēdējos pirkumus internetā veica mājaslapās, kurās bija iepirkušies jau agrāk.

Latvijas iedzīvotāji visbiežāk iegādājušies apģērbu un aksesuārus, kam seko preces skaistumam un veselībai, kā arī elektronika. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijas e-pircēji vairāk naudas tērējuši medikamentiem, bet mazāk - sadzīves tehnikai un automašīnu aprīkojumam. Turklāt 62% pircēju preci saņēma ar bezmaksas piegādi.

«Pēc pētījuma datiem var secināt, ka Eiropā tiešsaistes veikalu pircējiem sūtījumi visbiežāk tiek piegādāti uz mājām, savukārt Latvijā populāras piegādes vietas ir gan automatizētie paku termināli, gan pasta nodaļas,» komentē DPD Latvija Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Jānis Grants.

Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Uzsākta par graustu atzītās ēkas fasādes atjaunošana namam Brīvības ielā 38, kurā dzīvokļi piešķirti arī diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem, novēroja db.lv.

Remontdarbos plānots ieguldīt aptuveni 23 000 eiro, portālam pastāstīja nama pārvaldnieks, SIA NIRA fonds apsaimniekošana pārstāvis Kārlis Ķezberis.

Ēka klasificēta kā B kategorijas grausts un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme 3% apmērā, taču šī gada oktobra sākumā tai uzsākti fasādes atjaunošanas darbi, kurus plānots pabeigt līdz Latvijas valsts simtgadei. K.Ķezberis norāda, ka šajā posmā tiks veikti karnīžu, balkonu un nodrupušo daļu atjaunošana. Viņš cer, ka pēc nama fasādes atjaunošanas Rīgas dome varētu pazemināt šobrīd piemēroto paaugstināto NĪN likmi. Viņaprāt, līdzekļi, kas šobrīd tiek maksāti nodokļos, varētu tikt novirzīti ēkas tālākai sakopšanai.

Igaunijā 41% mājsaimniecību ir kredīti, secināts aptaujā, ko socioloģisko pētījumu kompānija TNS Emor veikusi pēc Igaunijas Bankas pasūtījuma.

Pēdējos četros gados šādās aptaujās konstatētais to Igaunijas mājsaimniecību īpatsvars, kurām ir kredīti, bijis līdzīgā līmenī.

Tāpat kā iepriekš, respondentu visbiežāk minētais iemesls, kāpēc ņemts kredīts, ir mājokļa iegāde, būve vai remonts. Bet salīdzinājumā ar iepriekšējos gados veiktajām aptaujām, pieaudzis to respondentu īpatsvars, kas ņēmuši aizdevumu, lai iegādātos ilglietošanas preces.

Aptaujā arī konstatēts, ka 13% to mājsaimniecību, kurām ir kredīti, bija problēmas tos atmaksāt.

Lai uzlabotu ekonomikas zināšanu līmeni valstī, vairākums iedzīvotāju jeb 63% atbalsta ekonomikas priekšmeta obligāto mācīšanu skolā. Gandrīz puse iedzīvotāju (48%) domā, ka vajadzētu organizēt mācības tiem, kam tas ir aktuāli – piemēram, kredītņēmējiem.

To apliecina 2012. gada rudenī pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā aptauja.

Liela daļa (41%) iedzīvotāju zināšanu uzlabošanai atbalstītu vairāk izglītojošas informācijas internetā un plašsaziņas līdzekļos. Savukārt tikai 2% iedzīvotāju domā, ka nekas nav jāmaina, jo Latvijas iedzīvotāju zināšanu līmenis par ekonomiku esot pietiekams.

Divas piektdaļas jeb 41% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, lūgti novērtēt savu izpratnes līmeni par ekonomikas norisēm Latvijā, atzīst, ka viņiem par šiem procesiem biežāk ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tikai nedaudz vairāk nekā desmitā daļa iedzīvotāju (14%) norāda, ka tiem ir pārliecība, ka spēj sekot līdzi ekonomikas norisēm, kas savukārt palīdz pieņemt finanšu lēmumus.

Tuvāko divu gadu laikā aptuveni septītā daļa jeb 14% no Latvijas iedzīvotājiem plāno iegādāties mājokli, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Pillar Management veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūru TNS Latvia.

Mājokļa iegādi biežāk plāno Rīgas (36%) un Pierīgas (18%) iedzīvotāji.

Salīdzinoši biežāk nekā caurmērā mājokļa iegādi plāno gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (49%) un vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti (29%).

Mājokļa iegādes divas biežākās motivācijas ir dzīves apstākļu uzlabošana (55%) un patstāvīgas dzīves uzsākšana, pirmā mājokļa iegāde (37%). Vien aptuveni katrs desmitais respondents no tiem, kuri plāno iegādāties mājokli tuvāko divu gadu laikā, mājokļa iegādi motivē ar investīciju nekustamajā īpašumā.

Lielākā daļa iedzīvotāju, kuri tuvāko divu gadu laikā neplāno iegādāties mājokli, neizjūt nepieciešamību iegādāties mājokli vai arī viņiem jau ir savs mājoklis (71%). Tomēr daļu respondentu no plāniem par mājokļa iegādi attur dažādi šķēršļi. Divi biežāk minētie šķēršļi ir nepietiekami vai neregulāri ienākumi un nekustamā īpašuma augstās cenas.