Tērpu dizainere Natālija Jansone izveidojusi Tautas tērpu vienā T-kreklā, kas apvieno komfortu un tradīcijas.

Tērpa autore N. Jansone biznesa portālam db.lv stāstīja, ka no idejas līdz realizācijai pagājis salīdzinoši ilgs laiks. Ideja radusies pirms aptuveni diviem gadiem, bet, tā kā N. Jansone vēlējusies tērpu krāsu un rakstu ziņā radīt ļoti līdzīgu oriģinālam, tad nācies arī ieguldīt darbu un laiku.

Pašlaik tirgū pieejamā tērpa T-krekla drukai kā paraugs izmantots Ziemeļvidzemes tautas tērpa komplekts ar Trikātas pagasta brunčiem, ņieburu, Vidzemes saktiņu un jostu.

Mākslinieci ļoti sajūsmina tautas tērpos redzami cilvēki uz ielas, piemēram – Dziesmu un deju svētku laikā. Tomēr no paziņām arī zināms, ka bērniem garas stundas tautas tērpā siltā laikā ir diezgan mokošas. Šis Tautas tērps vienā T-kreklā daļēji varētu būt kā risinājums. Māksliniece uzsver, ka pagaidām ir izveidoti vien pāris šādi tērpi, bet, rodoties interesei un pieprasījumam, iespējams izveidot šādus tērpus arī ar citu novadu rakstiem.

Latvijā interese par tautastērpiem pamazām palielinās, saka Inga Jākobsone, SIA Tautas tērpu centrs Senā klēts direktore. «Domāju, kļūstam latviskāki un sākam apzināties īstās vērtības. Esam daudz kur pabijuši, redzam, kas notiek pasaulē. Atbraucam atpakaļ un tad droši vien arī uz savām lietām spējam paskatīties citādi. Kamēr dzīvojam mazā «kastītē», pat nepamanām, kas mums ir, un, kamēr kāds nepasaka, ka tā ir vērtība, šķiet, tas nav nekas īpašs,» viņa spriež.

I. Jākobsone stāsta, ka tautas tērpu darinātājiem gada centrālais notikums ir Līgo svētki. Šogad rosība ir vēl intensīvāka, jo seko Dziesmu svētki. «Visi tautastērpu šuvēji un audumu audēji šogad ir pārslogoti,» viņa saka. Pašlaik Latvijā tautastērpus gatavo vairāki uzņēmumi, tostarp Muduri, Anvi AM, Ļutes, aušanas darbnīca Vēvrīšas, kā arī individuāli tērpu darinātāji.

SIA Tautas tērpu centrs Senā klēts tautastērpu izgatavošana ir gan bizness, gan kultūras mantojuma kopšana. Centrā ir arī pastāvīgā izstāde, kur apskatāmi aptuveni 40 tērpi, un bieži vien uzņēmums pārstāv Latviju dažādās izstādēs, visbiežāk – sadarbībā ar vēstniecībām. Tādējādi tērpi ir pabijuši daudzās valstīs, piemēram, pērn bija izrādīti Gruzijā, drīzumā būs Zviedrijā.

Pateicoties Eiropas naudas plūsmai, pēdējo gadu laikā Latvijā tautastērpu un daiļamata nozare ir uzplaukusi. Darbnīcā Musturi satiekas mūsdienīgais ar etnogrāfisko, jo drēbniecēm ir jāatrod kopsaucējs, lai tautastērps būtu gan izturīg un ērts, gan arī atbilstošs etnogrāfiskajiem standartiem.

Līgo svētku noskaņās, portāls Db.lv piedāvā Jums ielūkoties SIA Musturi ražošanas procesā. Pirms četriem gadiem dibinātā uzņēmuma darbnīcā Āgenskalnā, Kalnciema ielā, tiek darināti dažādu Latvijas novadu tautastērpi. Vairāk par ražošanas procesu uzziniet fotogalerijā augstāk!

Tautastērpi, ko izgatavo Musturos, pārsvarā ir skatuves tērpi, savukārt lielākie pasūtītāji ir tautas deju ansambļi. Viens no skatuves tērpu galvenajiem nosacījumiem ir, lai tie ilgi kalpotu un būtu ērti. Dejotāja tautastērpam ir jāiztur liela slodze – tā nēsātājs daudz kustas un sakarst. Tajā pašā laikā, uzstājoties dažādās skatēs, līdz ar pašu dejotāju sniegumu žūrija vērtē arī tautastērpa izskatu un atbilstību etnogrāfiskajiem standartiem Tādēļ. Musturu darbnīcai ir jāmāk atrast vidusceļš.

Liepājā izveidota tautas tērpu studija Latva, kas 6. maijā tiks atklāta Liepājas folkloras centrā Namīns. Studijā Latva top gan tautas tērpi, gan risinājumi, kā tautas tērpa etnogrāfiskās sastāvdaļas izmantot ikdienas apģērbā.

«Tautas tērpam būtu jābūt katrā latviešu ģimenē. Tomēr tā izgatavošana prasa daudz laika un līdzekļu. Un, kad tas ir gatavs, tad tomēr saprotam, ka tā īsti nevaram ar to dižoties tik bieži kā gribētos. Tad man radās ideja kā ar visu Dienvidkurzemes tautas tērpa krāšņumu palepoties ikdienā,» stāsta idejas autore un tērpu darinātāja Velta Dilēviča.

Viņa apgalvo, ka Nīcas sievas jaka piestāv arī pie svārkiem un pat džinsiem, bet godos ir kā tautas tērpa sastāvdaļa. Jakas tamborētās joslas var izmantot kā apdares elementus arī citos apģērbos.

Studijai Latva savus darbus piedāvā arī daži citu studiju un individuālie meistari. Pagaidām darbu klāsts studijā vēl nav pilnīgs, tādēļ meistari tiek aicināti piedāvāt savus izstrādājumus, kurus varētu realizēt vai piedāvāt kā paraugus.

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Šodien aplūkojam trīs veikala «Riija» speciālā piedāvājuma produktus – pledus, galdautus un t-kreklus.

ĪpašiLatvijas valsts simtgadei piedāvājumā iekļauti 100% aitas vilnas pledi, kuros redzama Lielvārdes jostas simbolika. Vienā no «Riija» plediem var redzēt nelielu daļu Lielvārdes jostas simbolikas, bet otrs pilnībā atdarina Lielvārdes jostu. Šī kolekcija nav radusies nejauši, bet par to domāts ilgāku laiku. Ideja radās zīmola «Riija» vadītājai Evijai Jonušai, sadarbojoties ar dažādiem uzņēmumiem. Pledu daudzums šobrīd ir ierobežots līdz 100, taču, lai gan pleds ir dzimis Latvijas valsts simtgadei, ar laiku tiks veikti vēl papildu pasūtījumi.

Svētku drānu izvēlē variāciju ir daudz – gan etnisks apģērbs mūsdienu skaņās, gan tradicionāli tautas tērpi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos gados nudien var runāt par latviskuma daudzināšanas kultu, atzīst vairāki DB aptaujātie tautisko drēbju darinātāji. Veikalu Taste Latvia īpašniece Dita Danosa novērojusi, ka vairāki atzīti Latvijas dizaineri, veidojot vasaras kolekcijas, ņem vērā pieaugošo pieprasījumu pēc apģērba ar tautiskiem akcentiem. Tas kļūst populārāks ne tikai jauniešu, bet arī pieaugušo pircēju vidū. Tiesa, vīriešiem iespēja izvēlēties Līgo svētkiem piemērotu tērpu no pašmāju dizaineru piedāvātā klāsta ir krietni mazāka nekā sievietēm, tomēr diskriminācija mazinoties. Vīrieši varot lūkoties pēc krekliem ar tautiskiem akcentiem, kā arī tauriņiem ar latvju rakstiem. Īpašus Līgo tērpus, rotas un aksesuārus darina arī vairāki jaunie dizaineri.

Tā kā Līgosvētkos man ir vārda diena, sanāk dubulti svētki. Ir fantastiski apzināties, ka kopā ar mani to svin visā Latvijā – rodas tāds kā divkāršs lepnums par savu vārdu.

Tas ir notikums, kas pulcē kopā visu radu saimi. Svinības, kā vienmēr, notiek manās senču mājās, kur ir iespēja izveidot īpaši lielu ugunskuru. No paša rīt tiek gatavots mielasts, cepti pīrādziņi, pušķota svinību vieta. Pēcpusdienā, kad viesi ir sabraukuši, rīkojam sporta spēles – tad sporto gan veci, gan jauni.

Pirms svētku mielasta tiek pīti ziedu vainadziņi, un vienmēr tiek noteikts dresskods, kam noteikti jābūt ar tautiskā stila piesitienu. Vienu gadu viesiem bija jāvelk tautas tērpi, jo ciemos bija atbraukuši Kanādas radi, kas gribēja redzēt, kā tiek svinēti Līgosvētki.

Svētku laikā staigāju vainadziņā, lai Līgu var atpazīt. Vainagu pīšana mūsu ģimenē ir sena tradīcija, to atceros no mazas bērnības un piekopju arī tagad. Ar tumsas iestāšanos sasēžamies visi ap ugunskuru un dziedam līgo dziesmas no pašu gatavotām dziesmu grāmatiņām. Uz rīta pusi, kad ugunskurs kļuvis nedaudz mazāks, tad arī lecam tam pāri. Svētkos ievērojam dažādas senču tradīcijas – gan vainagu pīšanu, gan to mešanu ozolā. Neprecētās meitas met vainadziņu ozolā, lai varētu uzzināt, cik gadu būs jāgaida līdz kāzām.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta (DTI) topošās dizaineres demonstrējušas jaunākos tērpus skatē «Ķīpsalas pavasaris 2018».

Šogad skates tēma bija «Latvijai 100».

DTI studentu modes skate šogad norisinās 14. gadu pēc kārtas, un tā veltīta Latvijas simtgadei. Tērpos atspoguļots topošo dizaineru skatījums uz Latvijas vēsturi, etnogrāfiju, dabu, Baltijas jūru, gadalaikiem, arhitektūru un citām vērtībām. Modes skatē bija iespējams apskatīt bakalaura profesionālo studiju programmas «Materiālu tehnoloģija un dizains» apģērbu dizaina specializācijas 3. un 4. kursa studenšu veidotās tērpu kolekcijas.

Studenšu radītā dizaina risinājumi atklāsies dažādās tērpu formās, siluetos, simbolizējot tautas spēku un tās saikni ar pagātni, apvienojot mūsdienīgo, moderno un valkājamos tērpus ar elementiem, kas darināti pēc senām tradīcijām. Piemēram, viena no kolekcijām ir tapusi iedvesmojoties no latviešu strēlniekiem, un veltīta viņiem.

Apģērbu aizsargmaisu ražotājs SIA Simple+ paplašina sortimentu un pievēršas arī uzvalku un citu apģērbu produktiem.

Pērn SIA Simple+ apgrozījums bija nedaudz mazāks par 30 tūkstošiem eiro. Šogad plānota ievērojama izaugsme un apgrozījums varētu sasniegt 50 tūkstošus eiro, stāsta uzņēmuma īpašnieks Kristiāns Lancmanis.

Simple+ ir četri aizsargmaisi, bet katrs no tiem ir pieejams divās krāsās, ar paplašinājumu sānos vai bez, kā arī dažādos izmēros. Kopumā ir iespējamas daudzas variācijas, un dažreiz šķiet, ka sortiments ir nedaudz par plašu. Uzņēmums piedāvā arī personalizētus maisus kolektīviem – sākot ar logo uzdrukāšanu un beidzot ar pilnībā individualizētu maisu tam nepieciešamajā garumā un platumā. Piemēram, ir daži kolektīvi, kam nepieciešams pārvadāt divus, trīs tautastērpus, – tiem tiek saražoti platāki maisi.

Helēnas Šakinas darbi aizceļojuši uz Spāniju, Zviedriju, Ameriku un Ukrainu, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Stradu pagasta Zeltalejā kopā ar meitu Ingrīdu dzīvo astoņdesmit divus gadus vecā Helēna Šakina, kura, neraugoties uz savu vecumu, ir apbrīnojama rokdarbniece, viņa izšuj, ada, tamborē, mezglo, kā arī auž skaistas jostas celaiņu tehnikā. Jostu darināšanai šajā tehnikā Helēna izmanto nelielas kvadrātveida plāksnītes. Agrākās, no koka darinātās, tagad aizstājusi ar plastmasas. Bieži vien josta sniedzas pāri visai telpai, jo tautiskajai jostai noteikti jābūt trīs metrus garai.

Kā apaļas saritinājušās saules skapja plauktā rindojas viņas darinātās jostas, turpat arī adītie cimdi, mazmeitai savulaik darinātais tautas tērps, kā arī no smalkiem zīda diegiem tamborētās mandalas. «Citi tās veido no krāsainām smiltīm, es – no diegiem, jo neesmu zīmētāja. Galvenais jau nav materiāls, bet tajā ieliktā doma,» saka rokdarbniece, kura vairāk nekā trīsdesmit mūža gadus atdevusi Upītes astoņgadīgajai skolai, mācot bērniem matemātiku, periodiski arī ķīmiju un darbmācību. Viņa bijusi klases audzinātāja piecām klasēm, kuru audzēkņus ievadījusi dzīvē. «Skolā biju stingra skolotāja, jo bez matemātikas pamatzināšanām tālāk nevar mācīties. Īpaši jauki tagad ir satikties skolas salidojumos ar bijušajiem audzēkņiem,» saka Helēna.

Topošais uzņēmējs Jānis Šilkovs nolēmis sākt etnogrāfiskā tekstila atdzīvināšanu modernākā veidolā . Šā mērķa īstenošanai viņš nesen dibinājis uzņēmumu Etnoteks. Ierosme un iedvesma biznesam smelta, ciemojoties kaimiņos pie igauņu draugiem.

«Regulāri saņēmu dažādas viņu etnogrāfiskās dāvanas, bija jāsper atbildes soļi. Negribēju krist kaunā, vēlējos piemeklēt kaut ko no latviešu tekstila atbilstošā līmenī,» viņš stāsta.

Vēlāk savos meklējumos Jānis nonāca līdz tautiskajiem brunčiem. «Izpētījām etnogrāfisko brunču audumu atgriezumus, konsultējāmies ar Senās klēts speciālistiem, lasījām literatūru, – mūsu āķis ir tajā, ka cenšamies taisīt autentiskus atkārtojot pat oriģinālo auduma raportu (raksta soli), lai arī ar kokvilnas diegiem tas sanāk šaurāks, cenšamies piedzīt maksimāli tuvu oriģinālam. No nopirktajiem paraugiem izvēlējāmies, mūsuprāt, piecus spilgtākos, bet nākotnes plānā ir paplašināt audumu kolekciju, iekļaujot rakstus no visiem Latvijas reģioniem,» turpina Jānis.

Tuvojoties svētkiem, sarosās gan lielie, gan mazie ražotāji un tirgotāji, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tuvojoties svētkiem, veikala Riija apgrozījums parasti palielinās par 35%, cilvēki vairāk pērk linu izstrādājumus – galdautus, brunčus, stāsta veikala vadītāja Evija Jonuša. «Ap šo laiku paši sevi dēvējam par saimniecības preču veikalu – jebkura lieta ir noderīga svinēšanai. Piedāvājam arī stīvinātus lina galdautus – tiem, kuri gatavi dažādiem laikapstākļiem. Tas ir šī gada jaunums – tie aizstās vaskadrānas, jo atgrūž gan mitrumu, gan netīrumus un kalpo ilgi. Neiztikt arī bez Latvijas keramiķu traukiem mielastam un lina apģērba ērtai svinēšanai, kā arī vilnas plediem, » viņa stāsta. Šogad līgotājiem būs iespēja iegādāties pledu ar Lielvārdes jostas rakstiem. Jaunums ir tautas tērps T-krekla formā un Natālijas Jansones radīti linu brunči. «Alternatīva tiem, kuri nevēlas vilkt smagos, austos tautiskos brunčus, » vērtē E. Jonuša.