Pašlaik viena no lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem SIA Tapeks prece tiek pārdota par santīmiem, bet preces piegādātāji palikuši tukšā. Viens no lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem SIA Tapeks, kurš faktiski ir bankrotējis, pie bankrota sliecas vainot banku, kura nevēlējās nākt pretī un neatbildēja pat uz piedāvājumu kapitalizēt uzņēmumu.

Taču tagad prece, ko ir apķīlājusi Swedbank un Nordea, visādos veidos tiek pārdota ar ļoti lielām atlaidēm - naudu par preci saņem banka, bet piegādātājiem, kuri devuši preci uz nomaksu, tiek nodarīti lieli zaudējumi - netiek atdota ne nauda, ne prece.

Pērk bijušie darbinieki

Db arī sludinājumu portālā ss.lv novēroja divus sludinājumus ar tekstu - zemākās cenas vairāk nekā 10 000 preču Ganību dambī 25d, Rīgā. Šajā vietā atrodas Tapeks birojs un noliktavas. Lielākie zaudējumi no preču pārdošanas radušies Tapeks preču piegādātājiem, piemēram, Paroc, Tenax, maxit, Knauf un citiem, proti, banka iegūs naudu no lēti pārdotās preces, bet pati prece paliks Tapeks bijušo darbinieku uzņēmumiem, jo viņu jaunizveidotie uzņēmumi ir arī preču pircēji. Uzņēmēji pērk nocenoto preci no savas bijušās darbavietas. V. Priedītis Db pastāstīja, ka veikalu telpas nepieder Tapeks, bet tiek nomātas. Teorētiski pastāv iespēja, ka tagadējo Tapro veikalu telpām pēc Tapeks maksātnespējas var mainīsies nomnieks, bet preces pat netiek pārvietotas.

Tapro veikalu tīkla īpašnieki SIA Tapeks nolēmis pārdot gandrīz visus grupas biznesus, sev atstājot vien stiprākos – būvmateriālu tirdzniecību un servisu.

"Lielāko daļu meitas uzņēmumu esam pārdevuši, vai norit to pārdošanas process. Pašlaik notiek Shop Service pārdošanas sarunas," norāda SIA Tapeks valdes priekšsēdētājs Vilnis Priedītis. Viņš norāda, ka uzņēmumam Tapeks visi bijušie meitas uzņēmumi ir potenciāli tādi paši sadarbības partneri, kā jebkurš cits visā pasaulē atrodams uzņēmums, tātad uz brīvas konkurences nosacījumiem. Tāpēc uzņēmums varētu ar tiem kādreiz sadarboties, ja vien tie būs konkurētspējīgi. Tapeks līdz šim ir pārdevis četrus grupas uzņēmumus – SIA Tapeks Noma, SIA Sanitex, SIA Krāsu nams un SIA Ideju fabrika, taču neviena darījuma summu neatklāj.

Lai arī Tapeks mājaslapā norādīts, ka visos 14 uzņēmuma veikalos 22. un 23. decembrī notiek inventarizācija, Db rīcībā esošā informācija liecina, ka uzņēmumam ir neskaidrības sadarbībā ar Swedbank, kas arī novedis pie veikalu slēgšanas uz nenoteiktu laiku.

«Diemžēl šajā ekonomiskajā situācijā atsevišķas bankas netic tam, ka situācija ekonomikā un būvmateriālu nozarē var uzlaboties un pieņem drastiskus lēmumus, kā rezultātā uzņēmums savu darbību ir spiests uz laiku apturēt. Taču priecē, ka šobrīd sarunas ar citām bankām ir veiksmīgas,» Db pavēstīja SIA Tapeks valdes priekšsēdētājs Vilnis Priedītis. Viņš norādīja, ka SIA Tapeks, izmantojot tiesiskās aizsardzības procesu, cer jau tuvākajās dienās atsākt veikalu tīkla Tapro darbību. «Šobrīd notiek sarunas ar vairākām bankām par kredītlīnijas pagarināšanu un jau nākamās nedēļas sākumā būs zināms, ar kuru kredītiestādi SIA Tapeks turpmāk sadarbosies,» tā V. Priedītis.

SIA Tapeks Rīgā veikala un noliktavu telpas Ganību dambī nomāja no SIA Tarpeks, taču abi uzņēmumi pieder vieniem īpašniekiem.

SIA Tapeks valdes priekšsēdētājs Vilnis Priedītis Db iepriekš stāstīja, ka neviena Tapeks veikala telpas nepieder SIA Tapeks, bet tiek nomātas. Zemesgrāmatas informācija liecina, ka ēkas Rīgā, Ganību dambī 25d un 25f, kur atrodas Tapeks veikals un noliktavas, pieder SIA Tarpeks. Savukārt Lursoft informācija liecina, ka SIA Tarpeks pieder Vilnim Priedītim un Intam Jansonam. Arī SIA Tapeks pieder V. Priedītim un I. Jansonam.

RBSSKALS grupas uzņēmumam SIA RBSSKALS Būvsabiedrība pieteikta maksātnespēja, liecina Maksātnespējas administrācijas dati.

Maksātnespēju pieteicis maksātnespējīgais SIA Tapeks.

Šodien Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā paredzēts lemt par procesa ierosināšanu un maksātnespējas administratora iecelšanu. Administratora kandidāts ir zvērināts advokāts Ēriks Spurelis.

Paredzēts, ka tiesa notiks šodien 14:00, taču Db rīcībā esošā informācija liecina, ka abas puses mēģina vienoties vēl pirms tiesas.

Tapeks piesaka maksātnespēju emRBSSKALS Būvsabiedrībai/emTapeks piesaka maksātnespēju emRBSSKALS Būvsabiedrībai/emJau ziņots, ka šī gada martā būvmateriālu tirgotājs SIA Tapeks atzīts par maksātnespējīgu un kopš tā laika šī uzņēmuma maksātnespējas administrators piesaka maksātnespēju visiem Tapeks parādniekiem, tādējādi maksātnespējas procesu izmantojot kā parādu piedzīšanas mehānismu. Lielākoties uzņēmumi, kuriem Tapeks piesaka maksātnespēju ir bez maksātnespējas pazīmēm, un lietas netiek uzsāktas.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Tiesa pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu RBSSKALS grupas uzņēmumam SIA RBSSKALS Būvsabiedrība. Maksātnespēju uzņēmumam bija pieteicis maksātnespējīgais SIA Tapeks.

Db.lv jau vēstīja, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa bija paredzējusi lemt par procesa ierosināšanu un maksātnespējas administratora iecelšanu. Kā administratora kandidāts tika minēts zvērināts advokāts Ēriks Spurelis. Db rīcībā esošā informācija arī liecināja, ka abas puses mēģinās vienoties vēl pirms tiesas.

Maksātnespējīgais uzņēmums Tapeks un RBSSKALS Būvsabiedrība ir vienojušies par parāda atmaksas grafiku, kurš saskaņā ar kreditora prasībām tika pildīts no šī gada septembra, iepriekš norādīja SIA RBSSKALS Būvsabiedrība valdes priekšsēdētājs Valdis Dubrovskis. Viņš atzīmēja, ka uz maksātnespējas pieteikšanas brīdi jau bija dzēsta būtiska daļa saistību. Tapeks maksātnespējas pieteikumu viņš nodēvēja par savstarpējas komunikācijas kļūdas rezultātā notikušu pārpratumu.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Likvidēts kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Tapeks, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums pieder Vilnim Priedītim un Intam Jansonam.

2008.gadā SIA Tapeks ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas izbeigts 2009.gada februārī, savukārt jau mēnesi pēc tā izbeigšanas ierosināta maksātnespējas procesa lieta. Šo gadu laikā notikusi gan kreditoru sapulce, kurā pieņemts lēmums par uzņēmuma bankrota procedūras uzsākšanu, gan arī vairākas izsoles. 19.septembrī tiesa pieņēmusi lēmumu par SIA Tapeks maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Pēdējos gados uzņēmums vairs nav guvis ieņēmumus, tādēļ laika posmā no 2009.gada līdz likvidācijas brīdim SIA Tapeks strādājis ar zaudējumiem, kas 2011.gadā sasnieguši par 4,607 miljonus latu.

Kompānija SIA Saint-Gobain Celtniecības produkti ir pieteikusi makātnespēju SIA Tapeks, liecina Maksātnespējas administrācijas dati.

Maksātnespējas pieteikums iesniegts Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Zvērināts advokāts Mārtiņš Bunkus Db norādīja, ka Maksātnespējas likums nosaka par pienākumu parādniekam pašam pieteikt savu maksātnespēju, ja ir iestājusies likumā noteiktā maksātnespējas pazīme. Protams, likums nenosaka konkrētu termiņu, kurā pēc maksātnespējas pazīmes konstatēšanas, pieteikums būtu jāiesniedz.

Tādējādi parādnieks var novilcināt maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu. Tikai ar maksātnespējas pasludināšanas brīdi uzņēmuma valdes pilnvaras tiek izbeigtas un pārvaldīšanas tiesības pār uzņēmumu un tās mantu iegūst administrators. Bez tam administratoram ir arī pienākums izvērtēt un apstrīdēt visus šaubīgos darījumus, kuri ir noslēgti pat piecus gadus pirms maksātnespējas iestāšanās dienas un ar kuriem ir nodarīti zaudējumi kreditoru kopuma interesēm, norādīja M. Bunkus.

Viens no SIA Tapeks kreditoriem – a/s Swedbank meklē kompāniju, kura varētu atpirkt visas preces, kas atrodas Tapro veikalos, šodien ziņo Dienas bizness.

«Swedbank meklē pircēju, kas atpirktu preces un acīmredzot Tapro veikalos nekādas gala izpārdošanas nebūs,» Db pastāstīja SIA Tapeks līdzšinējais vadītājs Vilnis Priedītis. Viņš teica, ka nav zināms, kas varētu būt pircējs lielajam preču daudzumam. Daļa būvmateriālu, kas atrodas Tapro veikalos, tiekot pārdota SIA Tirdzniecības nams Kurši.

Viena no SIA Tapeks veikaliem Tapro sagādes menedžeris Oskars Kļavinskis Db pastāstīja, ka nezina, vai uz Tirdzniecības nams Kurši veikaliem plānots vest visu preci, taču norādīja, ka prece uz Kuršiem tiek vesta no veikala Berģos, kā arī no Siguldas veikala. Tiesa, SIA Tirdzniecības nams Kurši valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Artiņš Db gan noliedza preču pārpirkšanu un teica, ka par šo tēmu pat nenotiek nekādas sarunas.

SIA Akva buiding construction ierodoties SIA Tapeks veikalā, lai izņemtu savu preci, saskāries ar nepatīkamu pārsteigumu - preci neatdod, jo banka neļauj.

SIA Akva building construction uz realizāciju bija iedevis Tapro veikalam preci, taču ņemot vērā tiesvedības un SIA Tapeks finansiālās problēmas, uzņēmums nolēmis iedoto preci no veikala izņemt. "Kad mūsu uzņēmuma darbinieki ieradās, lai no veikala izņemtu uz realizāciju iedoto preci- mums tika paziņots, ka Swedbank apķīlājis SIA Tapeks piederošās mantas," pastāstīja SIA Akva bilding construction pārstāve Linda Holcmane. "Kad mēs mēģinājām izņemt mūsu uzņēmumam piederošās preces, no kaut kāda privātā apsardzes busiņa divi vīrieši mums preces neļāva ņemt, neskatotie uz to, ka Tapeks darbiniekiem pret to nebija iebildumu," sacīja viņa.

Pašlaik darbojas tikai pieci no 14 SIA Tapeks uzņēmuma veikaliem Tapro, tomēr veikalu īpašnieki cer tuvākajā laikā turpināt darbu visos veikalos, raksta laikraksts Dienas bizness.

Uzņēmums sākotnēji bija spiests slēgt visus būvmateriālu veikalus, jo nespēja rast kompromisu ar Swedbank, tomēr vēlāk banka atļāvusi atvērt piecus veikalus. «Diemžēl šajā ekonomiskajā situācijā atsevišķas bankas netic tam, ka situācija var uzlaboties, un pieņem drastiskus lēmumus, kā rezultātā uzņēmums savu darbību ir spiests uz laiku apturēt. Taču priecē, ka šobrīd sarunas ar citām bankām ir veiksmīgas,» Db pavēstīja SIA Tapeks valdes priekšsēdētājs Vilnis Priedītis.

Viņš norādīja, ka SIA Tapeks, izmantojot tiesiskās aizsardzības procesu, cer jau tuvākajās dienās atsākt veikalu tīkla Tapro darbību. «Šobrīd notiek sarunas ar vairākām bankām par kredītlīnijas pagarināšanu, un jau nākamās nedēļas sākumā būs zināms, ar kuru kredītiestādi SIA Tapeks turpmāk sadarbosies,» tā V. Priedītis. Tiesiskās aizsardzības process paredz izstrādāt stingru plānu, pēc kura darbojoties uzņēmums tuvākajā laikā var atjaunot darbību. V. Priedītis arī norāda: «Mums šobrīd ir reāls plāns, kā atjaunot uzņēmuma darbību.» Decembra laikā notika pārmaiņas arī SIA Tapeks valdē, kuru rezultātā valdē palicis tikai uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vilnis Priedītis. Swedbank Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ivars Svilāns Db norādīja, ka banka apstiprina, ka patlaban tiek veiktas tiesiskas darbības, lai nodrošinātu kreditoru aizsardzību, tomēr sīkāku informāciju nesniedz.

Valstij par jaunceļamās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Mežaparka administratīvās ēkas nomu, apsaimniekošanu un komunālajiem maksājumiem nākamajos 30 gados varētu nākties tērēt ap 215,9 miljoniem latu, izriet no VID sniegtās informācijas par papildus nepieciešamo finansējumu Talejas ielas kompleksa telpu nomas maksas, aprīkojuma iegādes, pārcelšanās un uzturēšanas izdevumu segšanai.

Patlaban kā uzturēšanas izdevumi VID telpu nomai un komunālajiem pakalpojumiem 14 dažādās Rīgas vietās valsts budžeta bāzes izdevumos iekļauti 2,9 miljoni latu. Šo pozīciju VID ir paredzējis saglabāt visus nākamos gadus arī tad, kad tas būs pārcēlies uz jauno kompleksu. Aģentūras LETA pēc VID sniegtajiem datiem veiktie aprēķini rāda, ka pamata tēriņi nomai un apsaimniekošanai 30 gados, uz kuriem 2014.gadā paredzēts slēgt nomas līgumu, lēšami ap 87 miljoniem latu. Ja VID uz jauno ēku nepārceltos, tad tieši šāda summa provizoriski varētu tikt tērēta 30 gados līdzšinējo telpu nomai.

VID sniegtā informācija par papildus nepieciešamo finansējumu, ko tiek lūgts rezervēt valsts budžetā bāzes izdevumos, jau sākot ar 2013.gadu, liecina, ka jaunā ēku kompleksa nomai, apsaimniekošanai un pakalpojumiem papildus budžetā jau rezervētajiem līdzekļiem būtu nepieciešami vēl kopumā 8,23 miljoni latu 2014.un 2015.gadā, kā arī vēl 4,31 miljons latu 2016.gadā. Tādejādi trijos gados papildus budžetā VID būtu nepieciešami vēl 12,54 miljoni latu.

Kurzemes rajona tiesa šodien atzina par maksātnespējīgu būvmateriālu tirgotāja SIA Tapeks meitasuzņēmumu SIA Aile, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Kreditori savus prasījumus var pieteikt pie maksātnespējas administrators Daces Sārtas līdz 13. jūnijam.

Db jau ziņoja, ka SIA Tapeks un tā meitasuzņēmumiem SIA Aile un SIA Shop Service tika pieteikti maksātnespējas procesi gada sākumā, pēc tam, kad lielākais Tapeks kreditors Swedbank uzsāka pārdot visu uzņēmuma preci citiem būvmateriālu tirgotājiem, tostarp bijušajo Tapeks darbinieku firmām.

Pēc Swedbank prasības būvmateriālu tirgotāja Tapeks veikalos apķīlāta arī jau nopirkta prece. Pircējiem līdz tiesai nav nekādu cerību savu mantu atgūt, Db informēja maksātnespējas administratore Viktorija Portere.

Liepājas uzņēmējs Pēteris Poļaņins 19. decembrī Liepājā, SIA Tapeks būvmateriālu veikalā Tapro iegādājās jumta kārniņus un kondensāta plēvi par 1046 latiem. "Preci pasūtīju, norādot, ka man tā nav vajadzīga tūlīt. Veikals to sagādāja jau decembrī un mani pierunāja samaksāt, jo līdz gada beigām esot jāsakārto finanšu lietas. Vienlaikus pārdevējs piedāvāja atstāt preci uzglabāšanā, " Db situāciju atstāsta P. Poļaņins.

Jaunbūve atrodas Liepājas rajonā, un nopirktie materiāli būtu jāglabā pļavā, tāpēc uzņēmējs piekritis pārdevēju priekšlikumam. 23. decembrī Swedbank panāca, ka Tapeks veikalus slēdz un tajos esošo preci sāka apķīlāt. P. Poļaņins ieradies veikalā ar pavadzīmēm un pirkuma čekiem, lai savāktu sev piederošo mantu, taču Swedbank nolīgtā apsardze nav laidusi viņu teritorijā. P. Poļaņins sazinājies ar maksātnespējas administratori Viktoriju Porteri, taču nav neko panācis. Pašreiz viņš uzrakstījis iesniegumu Swedbank vadībai ar lūgumu atdot viņam piederošo mantu, taču pagaidām atbildes nav. "Banka šādos sīkumos neiedziļinās. Tā ir apķīlājusi visu veikalos esošo preci, ko likums tai neliedz darīt, un līdz tiesai neko mainīt nevar," db situāciju skaidroja Viktorija Portere. Tiesa, kurā izskatīs SIA Tapeks tiesiskās aizsardzības plānu, paredzēta 3. februārī. Līdz tam P. Poļaņinam nāksies iztikt bez nopirktajiem kārniņiem, taču uzņēmējs baidās, ka arī pēc tiesas var neatgūt savu mantu.

Citviet Latvijā ārzemnieki pērn gada beigās vēl pirkuši īpašumus. To rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamo īpašumu darījumiem pagājušā gada otrajā pusgadā. 2006. gada otrajā pusgadā pārējā Latvijā bija notikuši vismaz 14 nekustamā īpašuma darījumi, kuros fiksētā summa bija virs pusmiljona latu.

2007. gada pirmajos sešos mēnešos tādi bijuši 18, un tāds pats bija oficiālo lielo darījumu skaits 2007. gada otrajā pusgadā, turklāt četri no tiem bija pārsnieguši miljonu latu. Pagājušā gada pirmajā pusē bija 19 darījumu virs pusmiljona latu un astoņos gadījumos darījuma apmērs bija pārsniedzis miljonu latu.

Nu burbulis pārsprādzis arī šeit - pagājušā gada otrajā pusē ārpus Rīgas un Jūrmalas fiksēti tikai seši darījumi, kuros zemesgrāmatā ierakstītas summas ir virs pusmiljona latu. Miljona robežu pārsnieguši tikai divi, un Liepājas uzņēmējs Ivars Kesenfelds noskaņojumu raksturo īsi: «Liepājā dzīvokļus pērk 10 reizes mazāk nekā iepriekš. Visi gaida, kad būs par velti. Taču, ja ir kaut kas labs un par labu cenu, tad pērk uzreiz.»

Lejupslīde būvniecības nozarē nav gājusi garām arī būvmateriālu tirgotājiem, un daļa no tiem šogad jau veikalus slēguši.

Db novēroja, ka slēgti ir visi uzņēmuma SIA Arana būvmateriālu veikali SIMS, kas bija neliels, taču viens no vecākajiem tirgotājiem. Uzņēmumā Db atzina, ka visi veikali ir slēgti, taču no plašākiem komentāriem atteicās. Savukārt ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Agri Upīti Db sazināties neizdevās. Arana ar būvmateriālu tirdzniecību nodarbojās jau kopš 1997. gada. Jāatzīmē, ka izmaiņas skārušas ne tikai mazākos būvmateriālu tirgotājus, bet arī lielākus tīklus, piemēram, Nelss, Profs Latvija, K-Rauta un Tapro (pieder SIA Tapeks). Nesen slēgts arī Nelss būvmateriālu veikals Deglava ielā, bet vēl iepriekš Nelss slēdza veikalu Jelgavā, kas bija nerentabls. Iepriekš (10.04.) Db aptaujātie uzņēmēji — SIA Nelss un SIA Profs Latvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Db jau ziņoja (26.02.), ka arī Profs Latvija zemās veikala rentabilitātes dēļ pēc dažu mēnešu darba slēdzis būvmateriālu veikalu Daugavpilī.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?