Aprīļa vidū plānots atvērt pandēmijas dēļ slēgto "Tallink Hotel Riga", apstiprināja Igaunijas prāmju satiksmes uzņēmuma "Tallink Grupp" preses sekretāre Katri Linka.

Plašāku komentāru par atklāšanas datumu un citām detaļām Linka nesniedza.

Jau vēstīts, ka pērn septembrī "Tallink Grupp" vēl nebija izlēmis par naktsmītnes turpmāko darbību.

Linka toreiz atzīmēja, ka kompānija turpina uzraudzīt tūrisma un viesmīlības nozares tirgus atlabšanu un attīstību, taču plašāku komentāru par to, kad plānots viesnīcu atvērt, vai kādi ir aptuvenie dīkstāves zaudējumi, nesniedza.

Saskaņā ar "Firmas.lv" pieejamo finanšu gada pārskatu par 2021.gadu SIA "TLG Hotell Latvija", kas pārvalda "Tallink Hotel Latvia", 2020.gada 22.oktobrī spēkā stājās rīkojums par gandrīz visu darbinieku atlaišanu. Vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma štatā ir tikai daži darbinieki, kuri nodrošina viesnīcas ēkas un sistēmu uzturēšanu darba kārtībā, jo vadība ir iecerējusi atsākt viesnīcas pakalpojumu sniegšanu tiklīdz esošā situācija to pieļaus.

Igaunijas prāmju operators "Tallink" nākamajos pāris gados neplāno atjaunot prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, apstiprināja "Tallink" pārstāvji, jautāti par kompānijas pašreizējiem plāniem attiecībā uz prāmju satiksmi Latvijā.

Kompānijā norādīja, ka lēmums par prāmju satiksmes atjaunošanu no Rīgas nav mainījies, jo "Tallink" joprojām vairāk koncentrēsies uz esošo maršrutu starp Igauniju, Somiju un Zviedriju rentabilitātes uzturēšanu un palielināšanu.

Tāpat "Tallink" pārstāvji skaidroja, ka kompānija joprojām neredz prāmju satiksmes pieprasījumu, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, papildinot, ka galvenokārt ekonomisko un finansiālo situāciju ietekmē gan pandēmijas izraisītās sekas, gan arī karš Ukrainā.

Tādējādi, kamēr pastāv ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas satricinājums, kompānija koncentrēsies uz pamatuzņēmuma rentabilitāti un alternatīvajiem ieņēmumu avotiem, piemēram, "Tallink" kuģu nomu, norādīja kompānijā.

Igaunijas prāmju operators "Tallink" tuvākajā nākotnē neplāno atjaunot prāmju satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, pauda "Tallink" preses sekretāre Katri Linka.

Viņa skaidroja, ka pēc diviem ļoti izaicinošiem pandēmijas gadiem, kam sekoja ģeopolitisks un ekonomisks satricinājums saistībā ar karu Ukrainā, "Tallink" šobrīd koncentrējas uz operāciju pārbūvi un darbības atjaunošanu galvenajos maršrutos, proti, starp Igauniju, Somiju un Zviedriju.

"Kad būsim atjaunojuši darbības un darījumus galvenajos maršrutos, mēs atkal sāksim apsvērt iespējas, kas pārsniedz šos galvenos maršrutus," pauda Linka, piebilstot, ka šobrīd vēl nav iespējams atbildēt par to, kad tas notiks.

Jau ziņots, ka aprīļa vidū plānots atvērt pandēmijas dēļ slēgto "Tallink Hotel Riga". Konkrētāku informāciju par viesnīcas atklāšanas datumu un citām detaļām kompānija šobrīd nav sniegusi.

Igaunijas prāmju kompānijas "Tallink Grupp" jaunais kuģis "MyStar" maršrutā Tallina-Helsinki sāks kursēt septembrī, kas ir pusgadu vēlāk nekā bija plānots sākotnēji, atsaucoties uz laikrakstu "Turku Sanomat", vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija YLE.

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Raumas kuģu būvētavai Somijā "MyStar" pasūtītājam vajadzēja nodot jau gada sākumā, tomēr būvniecība ieilgs vismaz pusgadu.

"Tallink" preses sekretāre Katri Linka paskaidrojusi, ka kuģa būvniecības darbi aizkavējušies, jo Covid-19 pandēmijas laikā gan darbinieku slimošanas, gan piegāžu ķēžu pārrāvumu dēļ ir bijis traucēts kuģu būvētavas darbs. Viņa uzsvēra, ka "Tallink" problēmas nesaskata un kuģa būvniecība ir par 97% pabeigta.

FOTO: Tallink jaunā kuģa MyStar interjers 

Tallink Grupp publicējusi pirmos interjera attēlus savam jaunākajam kuģim MyStar, kas pašlaik...

"MyStar" būvniecība Raumā tika sākta 2020.gada aprīlī. Kuģa izmaksas tiek lēstas ap 250 miljoniem eiro.

212 metrus garais un 31 metrus platais kuģis spēs pārvadāt līdz 2800 pasažieriem un 750 automašīnām.

Lai gan sākotnēji bija plānots, ka kuģis izmantos sašķidrināto dabasgāzi, tomēr pēdējo divu gadu laikā tās cena ir četrkāršojusies, tādēļ kuģis izmantos dīzeļdegvielu.

Linka norādīja, ka sašķidrināto dabasgāzi augstās cenas dēļ "Tallink" neizmanto kopš marta un gaida, kad Paldisku ostā tiks izveidots sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kas varētu samazināt cenas tirgū.

Otrajā ceturksnī "Tallink" pasažieru skaits bijis par 262,9% lielāks nekā aprīlī-jūnijā pērn, sasniedzot 1 552 174 pasažierus. Pārvadāto kravu apmērs otrajā periodā gada izteiksmē pieaudzis par 18,9% - līdz 109 380 kravas vienībām. Aprīlī-jūnijā "Tallink" pārvadāja 225 563 pasažieru automašīnas, kas ir par 79,4% vairāk nekā pirms gada.

"Tallink Grupp" veic pārvadājumus ar prāmjiem Baltijas jūrā, izmantojot zīmolus "Tallink" un "Silja Line".

Uzņēmuma akcijas kotē Tallinas fondu biržas oficiālajā sarakstā. Lielākais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānija "Infortar", kam pieder 40% "Tallink Grupp" akciju.

Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" aprīlī pārvadāja 398 508 pasažierus, kas ir par 16,7% mazāk nekā pagājušā gada ceturtajā mēnesī, liecina kompānijas paziņojums Tallinas biržai.

Pārvadāto pasažieru skaits prāmju reisos starp Igauniju un Somiju aprīlī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn samazinājās par 8,5% līdz 256 978, starp Somiju un Zviedriju tas saruka par 33,5% līdz 95 166, bet starp Igauniju un Zviedriju pārvadāto pasažieru skaits kritās par 14,9% līdz 46 364.

"Tallink" aprīlī pārvadāja 33 228 kravas vienības, kas ir par 18,9% vairāk nekā šajā mēnesī pērn, bet pārvadāto pasažieru transportlīdzekļu skaits saruka par 19,7% - līdz 54 380 spēkratiem.

Jau vēstīts, ka "Tallink Grupp" pērn pārvadāja kopumā gandrīz 5,706 miljonus pasažieru, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2022.gadā. Pasažieru skaits pērn pieauga "Tallink" maršrutos starp Igauniju un Somiju un Igauniju un Zviedriju, bet mazāk pasažieru pārvadāts starp Somiju un Zviedriju, jo maršrutā kursēja mazāk prāmju.

Igaunijas prāmju operatora "Tallink Grupp" kuģis "Isabelle", kas aprīlī atsāks kursēt maršrutā Rīga-Stokholma, piektdien dosies no Tallinas uz kuģu remonta rūpnīcu Turku Somijā, lai tam veiktu regulāro apkopi, informē "Tallink Grupp" pārstāvji.

Kuģu remonta rūpnīcā kuģis atradīsies sausajos dokos no 2022.gada 12.februāra līdz 25.februārim. Pēc apkopes darbu pabeigšanas kuģis dosies uz Rīgas ostu, kur gaidīs maršruta Rīga-Stokholma atsākšanos 2022.gada aprīlī.

Plānoto apkopes darbu sarakstā ir vairāki tehniski uzlabojumi un nepieciešamie korpusa zemūdens daļas labošanas darbi, tostarp dzinēja vārpstas blīvju nomaiņa, korpusa vārstu, sūkņu un dzesētāju apkope, stabilizatoru gultņu un blīves nomaiņa, kā arī balasta ūdens attīrīšanas sistēmas uzstādīšana.

"Tallink Grupp" kuģu pārvaldes vadītājs un kapteinis Tarvi Karloss Tūliks norāda, ka kuģa "Isabelle" darbība ierastajā maršrutā starp Rīgu un Stokholmu tika apturēta 2020.gada martā, bet pirms kuģis atgriežas ierastajā maršrutā ir svarīgi pārliecināties par kuģa gatavību atsākt darbību pēc tik gara pārtraukuma.

"Tallink" prāmis "Victoria I", kas kopš jūnija kursē maršrutā Tallina-Stokholma tandēmā ar prāmi "Baltic Queen", augusta beigās atgriezīsies savā agrākajā maršrutā Tallina-Helsinki, tāpēc Tallinas-Stokholmas maršrutā rudens un ziemas periodā kursēs tikai viens "Tallink" prāmis - "Baltic Queen", paziņojusi prāmju kompānija "Tallink Grupp".

"Victoria I" atgriezīsies Tallinas-Helsinku maršrutā 31.augustā.

Ar "Baltic Queen" no Stokholmas Tallinā vai no Talllinas Stokholmā varēs nokļūt katru otro dienu.

"Tallink Grupp" veic pārvadājumus ar prāmjiem Baltijas jūrā, izmantojot zīmolus "Tallink" un "Silja Line". Kompānija arī ir operators trim viesnīcām Tallinā un vienai Rīgā.

Uzņēmuma peļņa pērn salīdzinājumā ar 2022.gadu pieaugusi nepilnas 5,7 reizes līdz 78,9 miljoniem eiro.

"Tallink Grupp" akcijas kotē Tallinas fondu biržas oficiālajā sarakstā. Lielākais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānija "Infortar", kam pieder 68,47% "Tallink Grupp" akciju.

Igaunijas prāmju operators AS "Tallink Group" un Igaunijas Sociālās apdrošināšanas pārvalde ir parakstījušas īstermiņa laika fraktēšanas līgumu kuģim "Isabelle", tāpēc šogad kompānija neatsāks prāmju reisus maršrutā Rīga-Stokholma, teikts uzņēmuma paziņojumā Tallinas "Nasdaq" biržai.

Kuģis tiks fraktēts Igaunijas iestādēm no 7.aprīļa uz četriem mēnešiem ar pagarinājuma iespējām uz diviem mēnešiem, un tad uz vēl diviem mēnešiem.

Kuģis tiks izmantots, lai nodrošinātu pagaidu mītni bēgļiem no Ukrainas, kas ieradīsies Igaunijā.

"Kuģa fraktēšana nozīmē, ka atšķirībā no sākotnējiem plāniem uzņēmums 2022.gadā neatvērs satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma," norādīts paziņojumā.

Tallink Grupp atliek maršruta Rīga – Stokholma atvēršanu 

Tallink Grupp paziņojusi, ka pārceļ maršruta Rīga – Stokholma, kas Covid-19 pandēmijas...

Jau ziņots, ka "Tallink" sākotnēji plānoja atsākt prāmju satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma no 6.aprīļa, bet marta otrajā pusē kompānija paziņoja, ka mazās intereses dēļ, kā arī saistībā ar ģeopolitisko nenoteiktību un būtisko degvielas cenu kāpumu maršruta Rīga-Stokholma reisu atsākšana pārcelta uz 3.jūniju.

Maršruts Rīga-Stokholma ir apturēts divus gadus saistībā ar Covid-19 pandēmiju.

"Tallink Grupp" veic pārvadājumus ar prāmjiem Baltijas jūrā, izmantojot zīmolus "Tallink" un "Silja Line". Uzņēmuma akcijas kotē Tallinas fondu biržas oficiālajā sarakstā. Lielākais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānija "Infortar", kam pieder 40% "Tallink Grupp" akciju.

Tallink Grupp publicējusi pirmos interjera attēlus savam jaunākajam kuģim MyStar, kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Raumā, Somijā, informē AS Tallink Latvija pārstāve Esēnija Zīriņa.

Videi draudzīgākā LNG jeb ar sašķidrināto dabasgāzi darbināmā kuģa MyStar interjera dizainu izstrādājusi Somijas interjera dizaina aģentūra dSign Vertti Kivi & Co.

Komentējot MyStar interjera attēlu publicēšanu plašākai auditorijai, Tallink Grupp valdes locekle Piret Mürk-Dubout sacīja:

"Ar prieku aicinām ikvienu apskatīt un iepazīt brīnišķīgo interjeru uz mūsu jaunākā kuģa MyStar, kas ir mūsu galvenais stratēģiskais projekts, pie kura esam strādājuši kopš 2019.gada rudens. Pēc kuģa kristībām un nolaišanas ūdenī šīs vasaras izskaņā, esam nonākuši līdz vienam no aizraujošākajiem būvniecības projekta gaitas posmiem, kad soli pa solim jaunās ceļotāju koncepcijas un pārsteidzoši kuģu interjeri sāk atdzīvoties jau realitātē. Ar lielu nepacietību gaidām, kad kuģis tiks pabeigts un varēsim uzņemt pasažierus uz MyStar klāja 2022.gadā, lai iegūtu jūras ceļojumu pieredzi jaunā kvalitātē un piedzīvotu visu, ko piedāvās MyStar - peldošs izklaides un iepirkšanās centrs, kas atbilst mūsdienu ceļotāja daudzveidīgajām vajadzībām."

Tallink Grupp meitasuzņēmums AS Tallink Latvija ir noslēdzis līgumu ar Holland Norway Lines BV par kuģa Romantika ilgtermiņa fraktēšanu.

Fraktēšanas līgums stāsies spēkā pēc tam, kad to tuvākajā laikā apstiprinās saistītie finanšu partneri. Kuģis, kas darbojas ar Latvijas karogu, fraktētājam tiks nodots 2022. gada martā, un līguma nosacījumi paredz nomas periodu uz 3 gadiem ar iespēju līgumu pagarināt uz vēl 1+1 gadu. Plānots, ka Holland Norway Lines kuģi ekspluatēs starptautiskos maršrutos starp Norvēģiju un Holandi.

Kuģis Romantika tiek fraktēts bez uzņēmuma apkalpes un apkopes.

Pirms Covid-19 pandēmijas kuģis Romantika kursēja maršrutā Rīga – Stokholma, taču kopš šī gada jūlija sākuma kuģis tika nosūtīts īstermiņa fraktā uz Maroku. Savukārt no šī gada 15. oktobra kuģis atrodas īstermiņa fraktā Glāzgovā, Skotijā, kur nodrošina izmitināšanu globālās klimata konferences COP26 dalībniekiem. Plānots, ka kuģis atgriezīsies Tallinā novembra vidū, taču, ņemot vērā, ka uzņēmums neplāno atjaunot Rīga – Stokholma maršrutu vismaz līdz 2022. gada pavasarim, kuģis paliks Tallinas ostā līdz frakta sākumam saskaņā ar noslēgto līgumu.

Latvijas būvmateriālu un saimniecības preču tirgotājs "Depo DIY" sadarbībā ar Igaunijas kompāniju "Infortar" būvē otro "Depo" veikalu Tallinā.

Veikals Lasnamē rajonā pie tenisa centra "Tallink" būs 30 000 kvadrātmetru platībā. To plānots atvērt 2026.gada rudenī.

Kopējās investīcijas projektā plānotas ap 52 miljoniem eiro, tostarp 27 miljonus eiro nekustamā īpašuma attīstīšanā ieguldīs "Infortar". Savukārt "Depo DIY" investēs 25 miljonus eiro koncepcijai atbilstošu tirdzniecības telpu izveidē.

"Depo DIY" mārketinga vadītājs Rimants Jugans norādīja, ka Lasnamē būs 18."Depo" tīkla veikals.

Pašlaik notiek veikala projektēšana, bet būvniecību Lasnamē plānots sākt nākamā gada pavasarī.

Pie veikala plānots izveidot stāvvietu 522 automašīnām. Tiks rekonstruēti arī krustojumi un piebraucamie ceļi, kā arī izbūvēta jauna iela.

Tallink Grupp informējusi biržu par 2021.gada 3. ceturkšņa finanšu rezultātiem, uzrādot peļņu pirmo reizi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, informē uzņēmumā.

2021.gada 3. ceturksnī uzņēmuma neauditētā neto peļņa ir 5,5 miljoni eiro (2020.gada 3. ceturkšņa neto zaudējumi bija 23,9 miljoni eiro). 3. ceturkšņa EBITDA rādītājs ir 35,1 miljons eiro (5,7 miljoni eiro 2020.gada 3. ceturksnī).

Grupas neauditētie ieņēmumi 2021.gada 3. ceturksnī palielinājās par 18,6%, salīdzinot ar to pašu periodu 2020.gadā, sasniedzot 170,5 miljonus eiro (2020.gada 3. ceturksnī - 143,7 miljoni eiro). Lielāko ieņēmumu pieauguma daļu veido pārdošanas rezultāti restorānos un veikalos, biļešu tirdzniecība, kā arī ieņēmumi no kuģu fraktiem.

Tāpat 2021.gada 3. ceturksnī uzņēmums nostiprināja savu likviditātes rādītāju, septembra sākumā, noslēdzot aizdevuma līgumu ar Ziemeļvalstu investīciju banku un veicot uzņēmuma papildu akciju emisiju. Tas ir ļāvis uzņēmumam nodrošināt papildu kapitālu, radot spēcīgu likviditātes rezervi gaidāmajai sarežģītajai ziemas sezonai. Kopējā likviditātes rezerve (nauda, naudas ekvivalenti un neizmantotās kredītlīnijas) 2021.gada 30.septembrī sasniedz 252,5 miljonus eiro (115,0 miljoni eiro 2020.gada 30.septembrī).

Igaunijas prāmju operatorkompānijas "Tallink Grupp" kruīza kuģis "Victoria I", kas tika iznomāts Skotijai Ukrainas kara bēgļu izmitināšanai atgriezies Igaunijā un kompānija lems par tā turpmāku izmantošanu.

"Tallink" un Skotijas valdības vārdā strādājošā kompānija "Corporate Travel Management (North)" līgumu par "Victoria I" īstermiņa nomu uz sešiem mēnešiem parakstīja pērn jūlijā, bet vēlāk tas tika pagarināts. Līgums beidzās 11.jūlijā, un kuģis atgriezās Tallinā.

Edinburgas ziņu portāls "Edinburghlive" vēstīja, ka kuģis bija pietauvots Edinburgas ostā un tajā dzīvoja vairāk nekā tūkstotis ukraiņu bēgļu.

Augusta beigās vai septembra sākumā "Tallink" izlems par turpmāku kuģa izmantošanu.

Agrāk "Viktoria I" kursēja starp Tallinu un Stokholmu. Pašlaik šajā maršrutā kursē tikai prāmis "Baltic Queen".

2004.gadā uzbūvētajam prāmim "Victoria I" ir 740 kajītes. Tas var uzņemt līdz 2500 pasažieriem. Prāmis nosaukts par godu Zviedrijas kroņprincesei Viktorijai.

Igaunijas investīciju kompānija "Infortar" plāno tuvākajā nākotnē sākt savu akciju kotēšanu biržā, pavēstījis uzņēmums.

""Infortar" izaugusi tik liela, ka nākamais loģiskais solis ir akciju kotēšana biržā. Investoru bāzes paplašināšana un [akciju kotēšana] biržā sniedz mums iespēju vēl ātrak augt starptautiski, palielināt aktīvu vērtību un atrast papildu finansējuma iespējas," "Infortar" paziņojumā citēts uzņēmuma vadītāja Aina Hanšmita teiktais.

"Mūsu investīciju portfelim ir diversificēts un pārrobežu raksturs, lauvas tiesa grupas ieņēmumu ir no ārzemju tirgiem. Enerģētikas, kuģniecības nekustamā īpašuma uzņēmumi, kuru dalībniece ir "Infortar", pierādījuši sevi krīzēs un tiem ir lielisks izaugsmes potenciāls - mēs gatavojamies turpināt investēt enerģētikas un nekustamā īpašuma projektos. "Tallink" ir savi lēmumu pieņemšanas procesi un līdz ar to savs investīciju plāns, kas ir neatkarīgs no mums," piebilda Hanšmits.

Globālā ātrās ēdināšanas ķēde Burger King Rīgas centrā, Merķeļa ielā atvērs savu jauno restorānu.

Jaunākajā, 295 m2 lielajā restorānā ir 70 vietas. Komentējot jaunā restorāna atvēršanu Rīgā, Laura Maaranda, Burger King komercdirektore Baltijas valstīs, sacīja:

"Esam patiesi priecīgi sniegt vēl vienu iespēju nobaudīt mūsu burgerus Rīgas iedzīvotājiem un viesiem, tagad Merķeļa ielā, kas ir lieliska atrašanās vieta, jo atrodas tuvu daudzām galvenajām galvaspilsētas vietām, piemēram, centrālā dzelzceļa stacija, starptautiskā autoosta un daudzas viesnīcas, tostarp, Tallink Hotel Riga, rosīgajā Rīgas centrā. Šis ir mūsu septītais atvērtais Burger King restorāns Latvijā un 20. restorāns Baltijas valstīs."

Tallink Grupp 2019.gada nogalē iegādājās Burger Kingi Baltics franšīzi, un pirmie restorāni reģionā tika atvērti 2020.gada pavasarī. Šobrīd reģionā kopumā ir atvērti 20 Burger King restorāni Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Cauruļvada savienojuma ar plānoto sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli izbūve netālu no Paldiskiem notiek atbilstoši plānam, liecina Igaunijas pārvades sistēmu operatora "Elering" sniegtā informācija.

"Uz sauszemes apkaimē ir sākta cauruļvada posmu liešana, veiksmīgi paveikta virziena urbšana, "Elering" kompresoru stacijas teritorijā tiek būvēts krānu mezgls. Ir sākta cauruļvada savienojuma tranšejas izbūve posmiem jūrā un sākas arī cauruļvada posmu liešana, gatavojoties cauruļvada izvietošanai jūrā," ziņu aģentūrai BNS stāstīja "Elering" pārstāvis Ains Kesters.

Kā viņš teica, būvniecībai nepieciešamie materiāli ir pieejami un joprojām paredzamais darbu pabeigšanas termiņš ir novembra beigas.

Jūnija sākumā "Elering" paziņoja, ka ir sākta gāzesvada izbūve, kas nepieciešama plānotajam Paldisku LNG terminālim. Būvdarbu ģenerāluzņēmējs ir "Elering" gāzes infrastruktūras apkopes un būvniecības partneris "Connecto".

"Latvijas gāze" (LG) parakstījusi galīgu vienošanos par tai pilnībā piederošā meitasuzņēmuma - dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanu Igaunijas uzņēmumam "Eesti Gaas", teikts LG paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešama valdības piekrišana nacionālās drošības aktīvu pārņemšanai un konkurences iestādes atļauja.

LG saņems pamata atlīdzību par pašu kapitālu 120 miljonu eiro apmērā un procentus par laiku līdz darījuma pabeigšanai. Paredzams, ka darījums tiks noslēgts līdz 2023.gada beigām, izpildot darījuma slēgšanas nosacījumus.

Minētais darījums esot LG stratēģiskā plāna viens no soļiem - racionalizēt savu darbību un koncentrēties uz pamatdarbību, kas ir gāzes vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis paziņojumā biržai norāda, ka pārdošana ļauj koncentrēt resursus pamatdarbībai un radīt vērtību uzņēmuma akcionāriem.

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Pašlaik Baltijas un Somijas reģionā pieprasījumu pēc gāzes pilnībā nodrošina sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi Klaipēdā Lietuvā un Inko Somijā, tādēļ nav redzams, kā komerciāli varētu atmaksāties Skultes LNG termināļa projekts, intervijā aģentūrai LETA pauda Igaunijas gāzes kompānijas "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāziks.

"Kas attiecas uz Skulti vai jebkuriem citiem projektiem, tad pašlaik ir grūti saskatīt iespēju, ka tos varētu realizēt, jo pēc gāzes nav tik liela pieprasījuma. Izņēmums ir tikai tad, ja tam tiek piešķirts publiskais finansējums, jo ar valsts naudu var paveikt teju jebko. Taču kā komerciālam projektam, es tam pašlaik redzu visai mazu pamatojumu," sacīja Kāziks, jautāts, vai Baltijas un Somijas reģionā vajadzētu izbūvēt vēl ceturto LNG piegādes punktu, līdztekus Klaipēdai Lietuvā, Inko Somijā un Paldiskiem Igaunijā.

Viņš piebilda, lai vēl vienam LNG terminālim būtu komerciāls pamatojums, gāzes patēriņam reģionā ir jāatgriežas vismaz tādā pašā līmenī, kāds bija pirms diviem gadiem, un pat nedaudz virs tā. Tomēr tas nav ticami. Lai gan, cenām turpinot kristies, zināma gāzes patēriņa atjaunošanās būs redzama, kādreizējie patēriņa apmēri, visdrīzāk, vairs netiks sasniegti.

Konkurences padome ir saņēmusi Igaunijas uzņēmuma "Eesti Gaas" apvienošanās ziņojumu par plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Apvienošanās ziņojums saņemts 2023.gada 26.maijā.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai arī par papildu izpētes sākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Konkurences padomē norāda, ka "Eesti Gaas" meitassabiedrība SIA "Elenger" Latvijas teritorijā nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet "Gaso" nodrošina dabasgāzes sadali, proti, piegādi gala patērētājiem, kas ir divi secīgi dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmi un tādējādi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

Šā gada 17.jūlijā notika AS "Latvijas Gāze" un AS "Eesti Gaas" darījuma noslēgums, kurā abi darījuma partneri veica visas darbības, lai "Eesti Gaas" iegūtu īpašumā visas dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas un kļūtu par tā vienīgo akcionāru, informēja advokātu birojā "Ellex Kļaviņš".

Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas vairākos ārvalstu tirgos - Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Kopumā uzņēmumam ir 50 000 klientu. Igaunijā "Eesti Gaas" klientiem dabasgāzi piegādā pa cauruļvadiem, kā arī saspiesto un sašķidrināto dabasgāzi un pārvalda valstī lielāko gāzes sadales tīklu.

Klientu "Eesti Gaas" konsultēja "Ellex Latvija" ekspertu komanda, tostarp vecākais partneris Raimonds Slaidiņš, asociētais partneris Māris Brizgo, zvērināta advokāte Iveta Ceple, juristes Ineta Kaņepe un Gabriela Fomina, kā arī "Ellex" Igaunijā.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" aprīļa vidū parakstīja galīgo vienošanos par "Gaso" pārdošanu "Eesti Gaas". Aprīļa beigās "Eesti Gaas" paziņoja, ka vērsusies ar iesniegumu arī Ministru kabinetā par atļauju no "Latvijas gāzes" iegādāties "Gaso", jo "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība.

Igaunijas uzņēmums "Paldiski Sadamate", kam pieder Paldisku Ziemeļu osta, vērsies pie valdības, paužot viedokli, ka Ziemeļu osta ir piemērotāka peldošā sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidei nekā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

Kā norādījis "Paldiski Sadamate" padomes priekšsēdētājs Aleksejs Muriseps, Paldisku Ziemeļu ostā ir visi tehniskie nosacījumi, veiktas nepieciešamās investīcijas, un ostas piemērotību termināļa būvei atzinis arī peldošā termināļa īpašnieks, savukārt "Alexela" piedāvātā vieta terminālim nav piemērota, jo faktiski atrodas pie atklātas jūras Laheperes līča galā.

"Tur nekad nav atradusies osta, jo šī vieta tam nav piemērota. Cik zināms, īpašnieki neļauj peldošos termināļus pieslēgt pie gāzesvada, sākot no noteikta viļņu augstuma - 0,7 metriem, kas nozīmē, ka terminālim būtu jāpārtrauc darbs un jāpārceļas uz reidu, un šajā laikā gāzes piegāde Igaunijai tiktu apturēta.

Igaunijā turpinoties diskusijām par labāko vietu iecerētajam sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, Harju apriņķa Rietumharju pagasta pašvaldības vadība noraidījusi Paldisku Ziemeļu ostas īpašnieka "Paldiski Sadamate" apgalvojumu, ka šī osta tam ir piemērotāka nekā sākotnēji izraudzītā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

"Ziemeļu osta pēdējā laikā visai skaļi iestājusies par to, ka tā ir vislabākā iespējamā vieta peldošajam terminālim. Tas ir nepārdomāts apgalvojums, jo pašreizējā vieta izvēlēta vairāku iemeslu dēļ," norādījis pašvaldības vadītājs Jānuss Sāts.

Konkrēti, pagasta vadība uzskata, ka termināli nevajadzētu veidot pilsētas vidū, jo Ziemeļu ostas piestātnes atrodas Paldisku pilsētas teritorijā, tikai 500 metrus no tuvākās skolas. Tā norāda, ka labākā vieta peldošajai piestātnei būtu Laheperes līcī un ka Pakri pussalas gals šim nolūkam izraudzīts rūpīgi pārdomātā procesā.

"LNG terminālis ir objekts, kam jāgarantē valsts stratēģiskā enerģētiskā drošība un dabasgāzes piegāžu drošums, un tā plānošana sākta pirms vairāk nekā 15 gadiem. Šis process norisinājās ciešā saistībā ar gāzesvada "Balticconnector" projektu starp Igauniju un Somiju un gāzes kompresoru stacijas atrašanās vietu tur, kur tas mūsu pusē ieiet jūrā," skaidrots pašvaldības paziņojumā.

Igaunijas investīciju kompānija "Infortar" dividendēs par pagājušo gadu izmaksās rekordlielu summu - 61 miljonu eiro jeb trīs eiro par akciju, liecina kompānijas sniegtā informācija Tallinas biržai.

"Infortar" aktīvu vērtība pērn pieauga līdz 1,46 miljardiem eiro, ieņēmumi sasniedza 1,085 miljardus eiro un peļņa bija 294 miljoni eiro, tādējādi biznesa apmēra dubultošanās un tīrās peļņas trīskāršošanās ļauj uzņēmuma valdei ierosināt izmaksāt rekordlielas dividendes.

Investīciju kompānijas valdes priekšsēdētājs Ains Hanšmits uzsvēra, ka galvenais veiksmīgā snieguma dzinējspēks ir pārrobežu izaugsme, arvien jaunas investīcijas paplašināšanā un grupas uzņēmumu spēja pielāgoties.

Hanšmits teica, ka valde ierosina vairāk nekā 5200 "Infortar" akcionāru izmaksāt vienas no Tallinas biržas vēsturē lielākajām dividendēm. Dividendes par 2023.gadu plānots izmaksāt divās daļās - vienu līdz jūnijam un otru daļu - decembrī.

Igaunijas elektrības un gāzes sistēmu operators "Elering" drīzumā gatavojas sākt būvēt gāzes starpsavienojumu Paldisku ostā plānotajam sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālim, otrdien informēja kompānijā.

Vairākus mēnešus turpinājusies gāzesvada projektēšana, ko veic "Alexela Group" ietilpstoša kompānija "Conx BM". Šī pati kompānija gatavo arī LNG termināļa pietauvošanās piestātnes projektu.

Pēc tam, kad "Elering" ar privātā sektora partneriem būs panācis galīgo vienošanos par gāzes savienojuma izbūvi, "Elering" kompresoru stacijas Paldisku ostas teritorijā sāksies plānotā LNG termināļa darbībai nepieciešamo vārstu kompleksa būvniecība.

Otrajā darbu posmā tiks izbūvēts gāzesvada starpsavienojuma sauszemes posms no kompresoru stacijas līdz jūrai. Tālāk gāzesvads atradīsies jūras dibenā līdz piestātnei. "Elering" rīcībā ir 12 metru cauruļvada posmi, kas nepieciešami cauruļvada sauszemes un jūras daļu izbūvei.