Mēģināt uz Rīgu dabūt vēl vienu pasaules hokeja čempionātu, šā sporta veida federāciju Latvijā esot pierunājis ekspremjers Aigars Kalvītis. To intervijā laikrakstam Dienas bizness atklaj uzņēmējs Latvias Hokeja federācijas vadītājs Kirovs Lipmans. Viņš arī norāda, ka ir gatavs pats būvēt jaunu hokeja halli, ja to atteiksies darīt valsts vai Rīgas pašvaldība.

Jūs esat paudis apņēmību panākt, lai 2014. gadā pasaules hokeja čempionāts atkal notiktu Rīgā. Cik lielas, jūsuprāt, ir Latvijas izredzes šajā jomā?

Konkurence ir liela, bet mums ir izredzes. Manā uztverē — ne mazākas par 80 %.

Kas jums ļauj būt tik optimistiskam?

Viegli jau, protams, nebūs, bet mūsu galvenā priekšrocība ir tā, ka mēs labvi noorganizējām šoi paqsaules čempionātu 2006. gadā, cilvēki starptautiskajā hokeja federācijā to vēl atceras. Ir labas atsauksmes par to, kas šeit notika. Šeit notikušais čempionāts tiek vērtēts pat labāk par to, kas notkika Čehijā.

Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valde šodien, 31.oktobrī ir nolēmusi drošības apstākļu dēļ nekavējoties pārtraukt stadiona īpašumā esošās ledus halles ēkas izmantošanu, informē uzņēmumā.

Šāds lēmums tika pieņemts, jo vairāku Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārbaužu laikā tika konstatēts, ka halles tehniskais stāvoklis neatbilst drošības prasībām, bet ledus halles privātais nomnieks SIA Sāgas fonds līdz šim ir izvairījies nodrošināt piekļuvi hallei, lai stadiona administrācija varētu veikt nepieciešamo izpēti un pildīt BVKB norādījumus. Papildus tam 28.oktobrī tika konstatēti nopietni bojājumi ledus halles elektroapgādes tīklos.

«Diemžēl mums kā halles īpašniekam nebija citas iespējas, kā slēgt ledus halli. To, cik drošas ir, piemēram, acīmredzami sarūsējušās halles jumta konstrukciju kopnes, noteiks ekspertīze, taču nevaram neņemt vērā būvniecības uzraugu brīdinājumus par halles drošumu, kaut arī halles privātais nomnieks nereaģē uz mūsu aicinājumiem risināt šo jautājumu. Ledus halles privātajam nomniekam esam gan rakstījuši, gan zvanījuši, gan gājuši pārbaudē ar tiesu izpildītāju, taču neesam pat ielaisti hallē. Pagājušajā nedēļa lietus laikā arī sadega halles elektrības sadalne, kas ir vēl viens faktors, kas norāda uz ēkas slikto tehnisko stāvokli un riskiem apmeklētāju veselībai un dzīvībai» saka Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis.

Nedēļas nogalē noslēdzās lielākais šī gada notikums Rīgā - IIHF 2023.gada Pasaules čempionāts hokejā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

Latvijas hokeja izlases izcīnītās bronzas medaļas padarīja šo čempionātu vēsturisku visiem hokeja faniem. Latvijas Hokeja federācijas un Rīgas domes organizētajā Latvijas hokeja izlases sagaidīšanā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 40 000 līdzjutēju.

Čempionāts norisinājās ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu, kura galvenais mērķis bija atgriezt dzīvību pilsētā pēc pandēmijas gadiem un ar čempionāta norisi atbalstīt vietējos tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus.

“Rīgas pašvaldības lēmums jau no paša sākuma aktīvi atbalstīt hokeja čempionāta norisi Latvijas galvaspilsētā viennozīmīgi izrādījies ļoti pareizs! Divu nedēļu garumā pašmāju un ārzemju fani sarīkoja īstus hokeja svētkus pilsētā. Čempionāta spēles Rīgā apmeklēja vairāk nekā 30 000 ārvalstu viesu, kuri bija īpaši pamanāmi ne tikai arēnā, bet arī Vecrīgas kafejnīcās un bāros. Piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu čempionāta organizēšanai, mūsu mērķis bija panākt, lai visa no budžeta pie šķirtā summa nodokļu veidā atnāktu atpakļ Rīgas budžetā. Pirmās aplēses par ekonomisko ieguvumu pilsētai liecina, ka šis mērķis būs sasniegts,” Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sagatavojis atbildi hokeja fanam Jānim Freimanim.

«Pēdējās dienās vairākos medijos ir izskanējuši klaji tendenciozi Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana izteikumi, ka valdība it kā neatbalstot Pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Latvijā. Pieļauju, ka balstoties uz šiem izteikumiem arī ir tapis hokeja fanu kluba Ērgļi pārstāvja J.Freimaņa raksts Dienas portālā. Atbildot uz šo rakstu, ne tikai J.Freimanim, bet visiem Latvijas hokeja faniem vēlos sniegt precīzu informāciju par valdības pozīciju šajā jautājumā.

Jau dažas dienas pēc apstiprināšanas amatā – 16.martā, man bija tikšanās ar Latvijas Hokeja federācijas prezidenta K.Lipmanu un federācijas valdes locekli G.Ulmani, lai apspriestu Latvijas kandidatūru 2014.gada Pasaules hokeja čempionāta rīkošanai. Tajā pašā dienā tika izsūtīta Ministru prezidenta vēstule Starptautiskajai Hokeja federācijai, kurā pausts viennozīmīgs apliecinājums tam, ka Latvijas valdība atbalsta un ir gatava uzņemties 2014.gada Pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Latvijā.

Pasaules čempionāts hokejā pēc četriem gadiem varētu notikt Minskā un Rīgā, ja par to nobalsos Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresā Ķelnē

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. Viņš atzīst, ka tas ir sasniedzams mērķis, turklāt diviem spēlētājiem, apvienojot spēkus pasaules hokeja čempionāta sarīkošanā, nav nepieciešami tik lieli finanšu resursi kā situācijā, ja to vēlētos īstenot viena pati Rīga vai Latvija.

Fragments no intervijas:

Cik reāli ir vēlreiz Latvijā sarīkot Pasaules čempionātu hokejā vīriešu izlasēm?

Pašlaik var sacīt, ka ļoti reāli Pasaules čempionāta grupu turnīrs Rīgā varētu notikt 2021. gada pavasarī. Vai tas realizēsies, atbildi sniegs Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresa, kas notiks Ķelnē, balsojums. Protams, Latvijai vienai pašai pašreizējā ekonomiskajā situācijā Pasaules čempionātu sarīkot būtu finansiāli grūti, jo nepieciešama vēl viena Arēna Rīga tipa halle, vēl jo vairāk, ja kopš 2006. gada, kad Rīgā notika pasaules čempionāts hokejā, ir mainījusies arī tā izspēles kārtība un jāaizvada kopumā 66 spēles. Tas ir ļoti liels spēļu skaits, un rodas jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji būs tik lieli šī sporta veida cienītāji, lai apmeklētu ne tikai Latvijas, bet arī citu izlašu spēles. Minēto iemeslu vienkāršākais un vienlīdz arī lētākais risinājums ir rīkot šo čempionātu kopā ar kaimiņiem. Tas nav nekas jauns un unikāls, jo šādi precedenti, kad pasaules vai pat Eiropas čempionātu kopā rīko vairākas valstis, ir gan futbolā, gan basketbolā un citos sporta spēļu veidos. Šā gada janvārī Starptautiskajā ledus hokeja federācijā ir iesniegts piedāvājums sarīkot Pasaules čempionātu Minskā un Rīgā, kurš konkurēs ar piedāvājumu to sarīkot Somijā.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions ir saņēmusi neatkarīga būveksperta atzinumu par šobrīd drošības apsvērumu dēļ slēgtās stadiona ledus halles tālāku izmantošanu, kurā ir norādīts, ka ledus halles ekspluatācija nav pieļaujama bez būtiskas pārbūves, informē centra pārstāvji.

Eksperti norāda, ka ledus halles jumta konstrukcijas ir pārslogotas - lokālo kopņu stieņu pārslodze ir aptuveni 50%.

Eksperti savā atzinumā ir noteikuši, ka, lai ledus halles ekspluatāciju varētu atsākt, ir jāveic nesošo jumta konstrukciju stiprināšana, izstrādājot un attiecīgajās pašvaldības iestādēs saskaņojot būvprojektu. Tāpat eksperti ir norādījuši, ka ir jāpabeidz un jānodod ekspluatācijā ledus hallē jau esošā, bet likumdošanas prasībām neatbilstoši izveidotā skatītāju platforma. Papildus eksperti savā atzinumā ir secinājuši, ka, ņemot vērā jumta nesošo konstrukciju pārslodzi, drošības nolūkos uz jumta nav pieļaujama sniega atrašanās.

Valdībai būs jāizvēlas starp Liepājas vai Rīgas (SIA Stadions) piedāvājumu mazās hokeja halles būvniecībai pasaules hokeja čempionāta norisei 2006. gadā. Tā nolēma valdības darba grupa 2006. gada hokeja čempionāta organizēšanai. Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs norādīja, ka izskatīšanai valdībā tuvākajā sēdē tiks virzīti abi priekšlikumi, sniedzot informāciju par to plusiem un mīnusiem. Kā plusi 2006. gada pasaules hokeja čempionātam nepieciešamās otras hokeja halles vajadzībām piemērot Skonto Olimpisko halli (ar 6000 skatītāju vietām) Rīgā tika minēta jau esošā infrastruktūra, savukārt par Liepājas plusiem tiek minēta reģionālā attīstība un mazākas prasības no valsts budžeta. Proti, Skonto halles piemērošanai pasaules hokeja čempionāta vajdzībām, pēc SIA Stadions pārstāvis Guntara Indriksona teiktā, ir nepieciešami 4.41 milj. Ls, no kuriem visvairāk - 1.26 milj. Ls pašai hallei, (tostarp 0.7 milj. Ls saliekamo tribīņu, ledus un ar to saistītā halles aprīkojma (tablo utt.) īrēšanai uz pasaules čempionāta laiku), nauda, 0.85 milj. Ls vajadzīgi, lai izveidot piebūvi pie halles, kur strādāt žurnālistiem un citām vajadzībām, 0.7 milj. Ls trīsstāvu autostāvvietas (120 vietām) izveidei, tāpat ir jāpaplaša tualetes, jāizbūvē ģērbtuves utt. Projekta izstrādei un būvniecibai būtu nepieciešami apmēram 14 mēneši. Par autostāvvietas iekļaušanu šajos izdevumos šaubījās vides ministrs Raimonds Vējonis. Savukārt finanšu ministrs Oskars Spurdziņš bažījās par to, ka SIA Stadions jau ir ieķīlāta Parex bankā, kas apgrūtina iespējamo valsts līdzekļu piešķiršanu minētā projekta realizācijai. G. Indriksons gan norādīja, ka kredīts 8.2 milj Ls apmērā ir ņemts kompleksa attīstībai un jāatmaksā 25 gadu laikā un solīja iesniegt pamatojumu par visiem apgrūtinājumiem. 2006.gada Pasaules hokeja čempionāta rīcības komitejas vadītājs Guntis Ulmanis darba grupas sēdē uzsvēra, ka Starptautiskā Hokeja federācija uzstādījusi prasību Latvijai, nosakot, ka arī otrai hallei ir jāatrodas Rīgā, citādi 2006. gada hokeja čempionāta rīkošanas tiesības Latvijai tiks atņemtas, un čempionāts notiks Zviedrijā. G. Ulmanis atzina, ka ne Limbaži, ne Daugavpils, ne Ventspils, ne arī Liepāja nav gatavi procesam, lai šajās pilsētās varētu pasaules čempionāts. Valdība par otras hokeja halles atrašanās vietu un tās būvniecībai nepieciešamo valsts finansējumu, pēc J. Radzeviča teiktā, lems nākamajā valdības sēdē 3.augustā.

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Nupat izveidotā a/s Dinamo Rīga jau šogad varētu uzsākt darbu pie jaunas hokeja halles projekta realizācijas Rīgā.

Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness apgalvo uzņēmējs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols. Viņš arī uzsver, ka šajā uzņēmumā, kam piederēs jaunveidojamais hokeja superklubs Dinamo Rīga, neesot nekādas Krievijas ietekmes.

Kāda ir šīs jaunās hokeja komandas dibināšanas ideja?

Pirmā tikšanās saistībā ar šāda kluba izveidi notika pēc Kalvīša kunga iniciatīvas, un lai mans draugs Kirovs Lipmans nemaz nestāsta, ka viņš te visam ir baigais iniciators. Uzskatu, ka mērķis tam visam ir pietiekoši īsā laika periodā izveidot hokeja komandu, kas startētu kontinentālajā hokeja līgā, bet ilgtermiņā a/s Dinamo Rīga kļūtu par finansiāli neatkarīgu, patstāvīgu, ietekmīgu finanšu struktūru Latvijā.

Mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija” kļuvis par pirmo 2023. gada IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā oficiālo partneri Latvijā. IIHF Pasaules Čempionāts Hokejā 2023 norisināsies Somijā (Tamperē) un Latvijā (Rīgā) laikā no 2023. gada 12. maija līdz 28. maijam.

“Mēs esam ļoti priecīgi parakstīt līgumu ar mūsu pirmo vietējo Oficiālo Partneri,” sacīja Edgars Buncis, IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā. “Vairāku gadu garumā “Maxima Latvija” mums ir kļuvusi par uzticamu hokeja draugu un sabiedroto. Esmu pārliecināts, ka mūsu sadarbība radīs lieliskus panākumus un neaizmirstamus mirkļus. Mēs izdzīvojam spēli kopā.”

“Ilgus gadus sniedzot atbalstu un vērojot to entuziasmu, kāds ir jaunajiem hokejistiem, kurus atbalstām, vislielāko gandarījumu sniedz redzēt viņus spēlējam profesionālajā līmenī. Tas dod milzīgu iespēju nest Latvijas vārdu pasaulē. Tādēļ esam īpaši priecīgi par iespēju kļūt par Pasaules Čempionāta Hokejā Oficiālo Partneri. Latvieši vienmēr ir bijuši kaislīgi hokeja fani un vienmēr atbalstījuši Latvijas izlases talantīgos hokejistus. Jau pavisam drīz varēsim kopā just līdzi ne tikai mūsu spēlētājiem, bet arī pieredzēt to, kā Latvijā notiek pasaules mēroga pasākums, kas pulcēs gan mūsu pašu hokeja fanus, gan arī līdzjutējus no visas pasaules. Gadiem esam atbalstījuši bērnu un jauniešu sportu ar devīzi: "Mēs fanojam par vecākiem, kas fano par saviem bērniem". Nu varam droši teikt, ka fanojam par tiem, kuriem hokejs sirdī! Nākamajā gadā kā Latvijas Hokeja Federācijas partneri kopā ar visu Latviju jutīsim līdzi gan Latvijas izlases panākumiem, gan citām hokeja aktivitātēm un kā IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2023 Oficiālais Partneris atbalstīsim visas komandas, kuras piedalīsies. Šajos hokeja svētkos “Maxima Latvija” sarūpēs īpašus pārsteigumus, kas priecēs kā lielus, tā mazus hokeja cienītājus,” stāsta "Maxima Latvija" mārketinga direktore Gundega Laugale.

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Hokeja klubs Kurbads ir uzsācis ledus halles būvniecību Rīgā, Rumbulā, Lidlauka ielā 37. Pirmās kārtas projekta kopējais investīciju apjoms ir 3,5 miljoni eiro.

Jauno ledus halli plānots nodot ekspluatācijā 2017. gada maijā. Projekta otrajā un trešajā kārtā paredzēta arī treniņu halles un viesnīcas izbūve.

Andis Pikāns, hokeja kluba Kurbads vadītājs, komentē: «Šeit taps mūsdienīga hokeja halle, mūsu hokeja kluba bāze. Līdz ar Kurbads ledus halli tiks izveidota arī sporta skola, kur profesionālu treneru vadībā gatavosim jaunos hokejistus ar mērķi - izaudzināt jauno Latvijas hokeja paaudzi.»

Kurbads ledus hallē plānots izbūvēt starptautiskajiem standartiem atbilstošu 58x28 metrus lielu ledus laukumu hokeja, šorttreka, kērlinga un daiļslidošanas vajadzībām, kā arī septiņas ģērbtuves, desmit žāvētavas, trenažieru zāli un kafejnīcu.

Ventspils pašvaldība sagatavojusi vēstuli pašvaldību lietu ministram, kurā norāda: «Ventspils pilsētas pašvaldība ir gandarīta, ka saskaņā ar Starptautiskās hokeja federācijas lēmumu Latvijai ir dota iespēja 2006.gadā organizēt pasaules čempionātu hokejā. Realizējot šo ieceri, mūsu valsts iegūtu jaunu, mūsdienīgu multifunkcionālu halli, savukārt mūsu valsts iedzīvotājiem tiktu dota unikāla iespēja klātienē piedalīties šajā vēsturiskajā notikumā. Saskaņā ar Starptautiskās hokeja federācijas nosacījumiem, lai notiktu pasaules čempionāts hokejā, bez multifunkcionālās halles Latvijai jānodrošina otra arēna ar 6000 skatītāju vietām. Iepazīstoties ar publicēto dokumentu (www.mk.gov.lv) "Būtiskie nosacījumi 2006.gada pasaules čempionāta hokejā otrai pilsētai/ arēnai" un LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vēstuli Nr.1-05/1879/1359 no 08.03.2004. "Par 2006.gada pasaules hokeja čempionātu" (saņemts Ventspils pašvaldībā 16.03.2004.) izvirzītajām prasībām, nopietni apsveram iespēju piedalīties minētajā projektā. Ventspils pilsētas pašvaldība šobrīd strādā pie priekšlikumu izstrādes, kas pretendentiem ir rūpīgs, laikietilpīgs darbs. Diemžēl augstāk minētajos dokumentos nav pilnībā sniegta nepieciešamā informācija par iespējamo valsts finansiālā atbalsta apjomu halles celtniecībai, nav norādīti pieteikumu vērtējuma kritēriji un to novērtējums punktos, nav norādīts vai līdzās pašvaldībām konkursā var piedalīties citas juridiskas un fiziskas personas, kā arī nav ievērotas likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" normas, tāpēc lūdzam precīzu informāciju šajos jautājumos. Vēstule no LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas saņemta Ventspils pilsētas domē tikai 16.03.2004., tādēļ lūdzam ievērot arī LR Ministru kabineta 24.02.2004. sēdes protokola Nr.8 jautājumā "Par 2006.gada pasaules hokeja čempionātu" 4.punkta noteikumu - aicināt pašvaldības 30 kalendāra dienu laikā sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā priekšlikumus par otrās halles būvniecības iespējām. Lūdzam pagarināt 2006.gada pasaules hokeja čempionāta otrās arēnas celtniecības priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2004.gada 15.aprīlim. Šāda fragmentāra un nepilnīga informācijas izplatīšana par izsludināto "konkursu" hokeja arēnas ar 6000 skatītāju vietām celtniecību vedina mūs domāt, ka iepriekšējā valdība jau iepriekš ir pieņēmusi lēmumu, kurā pašvaldībā šo projektu realizēt.» Db jau rakstījis, ka uz otro halli pretendē arī Liepāja.

Ministru prezidenta Andra Bērziņa vadītā hokeja čempionāta rīcības komiteja par turpmāku sadarbību ar Šveices kompānijas IMS Studio 6 veidoto koncorsiju lems pēc 15. maija, kad kompānija būs iesniegusi priekšlīguma projektu, bet ministru prezidents saņēmis informāciju par kompāniju, šodien ārkārtas sēdē nolēma rīcības komiteja. A. Bērziņš uzsvēra, ka «rīcības komiteja norobežojas no no jebkuriem iespējamajiem investoriem ar apšaubāmu reputāciju un nekādus līgumus ar tiem neslēgs, jo tas varētu kaitēt valsts prestižam.» Ekonomikas ministrs un rīcības komitejas loceklis Aigars Kalvītis ierosināja līdz informācijas saņemšanai pārtraukt jebkādu sadarbību ar minēto kompāniju, pret ko asi iestājās Aldara prezidents Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Hokeja federācijas šefs Kirovs Lipmans un Invest Rīga prezidents Andris Deniņš. V. Gavirolvs uzsvēra, ka nevar katru sadarbības partneri pārbaudīt ar Interpolu, savukārt K. Lipmans izteicās, ka politizētais jautājums par hokeja halles būvniecību uztrauc arī Starptautiskās hokeja federācijas vadību, kas nešaubās, ka IMS Studio 6 var simtprocentīgi garantēt hokeja čempionātam vajadzīgās halles projekta realizāciju. Starptautiskā hokeja federācija nolēmusi kontrolēt katru Latvijas soli hokeja čempionāta rīkošanā, teica K. Lipmans. Vienalikus K. Lipmans izteica vēlmi izstāties no rīcības komitejas, kas tikai bremzējot hokeja čempionāta rīkošanu Latvijā un kuras dēļ ap šo jautājumu radīta ažiotāža. «Rīcības komiteja jau strādā vairāk nekā gadu, taču mēs neesam nekur tālāk tikuši, man tāda komiteja nav vajadzīga, Latvijas Hokeja federācija un es personīgi uzņemamies noorganizēt hokeja čempionātu,» teica K. Lipmans.

Svētdien ir pēdējā diena, kad kompānijas var iesniegt savus pietekumus 2006. gada hokeja čempionāta halles būvniecībai. Līdz 15. jūlijam jāizvēlas halles cēlējs.

Līdz šodienai Latvijas Hokeja federācijā joprojām bija saņēmusi tikai trīs potenciālo hokeja halles projekta īstenotāju — IMS Studio 6, SIA Multihalle un SIA Metāla būvju sistēmas — pieteikumus. Lai gan bija dots mēnesis laika, lai savus piedāvājumus varētu izteikt arī citas kompānijas, vēl piektdien citu oficiālu pieteikumu nebija. «Vairākas starptautiskas kompānijas ir izrādījušas interesi, taču iesniegumus no tām saņēmuši neesam,» Db teica Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana palīdze sabiedrisko attiecību jautājumos Laila Millere. Viņa neprecizēja, kādas kompānijas izrādījušas interesi. Iepriekš K. Lipmans stāstīja, ka bijušas sarunas ar investoriem, kas šobrīd būvē hokeja halli Čehijā, arī ar investoriem no ASV un Vācijas.

Valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu par 110 000 eiro piešķiršanu Latvijas Hokeja federācijai, lai segtu izmaksas saistībā ar 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem sagatavošanu.

2017. gada 19. maijā Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (International Ice Hockey Federation, IIHF) gadskārtējā kongresa balsojumā tika nolemts, ka 2021. gadā pasaules čempionāts hokejā vīriešiem norisināsies Baltkrievijā (Minskā) un Latvijā (Rīgā). Čempionāta ietvaros Rīgā norisināsies grupu turnīrs un divas ceturtdaļfināla spēles.

Latvijas Hokeja federācija lūdza piešķirt papildus valsts budžeta līdzfinansējumu, lai kvalitatīvi sagatavotos čempionāta norisei. Ņemot vērā, ka ministrijas budžetā nav sporta pasākuma sagatavošanai nepieciešamais papildu finansējums, IZM lūdza finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šis jautājums tika skatīts un atbalstīts arī Rīcības komitejas 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanas uzraudzībai sēdē, aicinot finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Rietumu Bankā, kas ir Latvijas Hokeja federācijas ilggadējais partneris, aizvadīta svinīga pieņemšana par godu Latvijas izlases hokejistu panākumiem Pasaules čempionātā.

Pasākumā tika paziņots par vēl vienu atbalsta summu Latvijas hokeja federācijai. Rietumu Bankas dibinātais labdarības fonds Nākotnes Atbalsta fonds ziedos 50 000 eiro jauno hokejistu apmācībām. Pasākumā piedalījās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, Starptautiskās Hokeja federācijas Pasaules čempionāta hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā – Edgars Buncis, Latvijas hokeja izlases galvenā trenera asistents Artis Ābols. Kā arī izlases spēlētāji – tajā skaitā aizsargs Oskars Cibuļskis, uzbrucējs Rihards Bukarts, kurš šogad ar 11 punktiem uzstādīja Latvijas rekordu gūto punktu ziņā Pasaules čempionātā, kā arī vārtsargs Artūrs Šilovs, kurš ir atzīts par 2023. gada čempionāta vērtīgāko spēlētāju.

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

Piektdien, 17. aprīlī, vēlu vakarā Latvijas hokeja fani pierādīja savu vienotību un varenību. Vēl nebijuša rekorda Cik hokeja fanu var ietilpt hokeja laukumā? sasniegšanai Arēna Rīga hokeja laukumā pulcējās 3851 fans, viņu draugi, ģimenes un atbalstītāji.

Sasniedzot hokeja laukuma piepildījumu, hokeja fani ar mobilajiem telefoniem rokā radīja grandiozu Latvijas hokeja vilni. Latvijas Mobilā Telefona prezidents Juris Binde: „Man nebija ne mazāko šaubu, ka Latvijas hokeja fanu vienotība un plašās sirdis ļaus uzstādīt šo īpašo rekordu. Emocionālais saviļņojums hokeja viļņa laikā, radīja vienotības sajūtu un ticību, ka kopā mēs visi varam paveikt lielas lietas”.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē tika skatīts multifunkcionālās hokeja halles būvnieka SIA "Multihalle" lūgums izdarīt grozījumus Rīgas domes lēmumā Nr.2019 (28.01.2003.). SIA Multihalle lūdz hokeja halles celtniecībai iznomātajiem zemes gabaliem noteikt sākotnējo nomas termiņu 49 gadi, un paredzēt, ka pēc šā termiņa izbeigšanās zemes nomas līguma termiņš automātiski pagarināsies vēl uz turpmākajiem 49 gadiem. Multihalle tāpat lūdz arī noteikt nemainīgu zemes nomas maksu pirmajiem 12 gadiem, paredzot, ka turpmāk nomas maksa pārskatāma ik pēc pieciem gadiem, ievērojot patēriņa cenu indeksa svārstības. Hokeja halles būvētāji lūdza Komiteju atbalstīt lēmuma projekta par grozījumiem Rīgas domes 28.01.2003.lēmumā Nr.2019 papildinājumu, ka Rīgas dome apņemas piedalīties pilsētas infrastruktūras objektu izbūvē minētajā teritorijā ar finansējumu divu miljonu latu apmērā. Komiteja akceptēja minēto domes lēmuma projektu. Ievērojot, ka hokeja halles celtniecība 2006.gada pasaules hokeja čempionāta sarīkošanai ir valstiski svarīgs objekts, Komiteja nolēma lūgt arī valdību piedalīties ar līdzfinansējumu pilsētas infrastruktūras izbūvē halles celtniecībai paredzētajā teritorijā.

Pirmdien pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja izskatīja provizoriskus variantus par skatītāju ielaišanu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā, bet nekādus lēmumus vēl nepieņēma, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Rīcības komitejā izskatīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) izstrādātos scenārijus par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē. Nekādu lēmumu par piedāvātajiem variantiem komitejā nebija, jo esošais Ministru kabineta regulējums neparedz skatītāju ielaišanu sporta spēlēs. Severs atgādināja, ka skatītāji klātienē būs iespējami tikai tad, ja to pieļaus Covid-19 epidemioloģiskā situācija valstī un Ministru kabineta lēmums.

LHF piedāvāja, ka skatītājiem iekštelpās tiktu nodrošināta Covid-19 testēšana. Testēšanai izmantotu siekalu eksprestestus. Piedāvātais koncepts paredzēja izveidot atsevišķas ieejas arēnas zonās, marķētus krēslus, skatītājiem būtu jālieto sejas maskas un jāievēro divu metru distance. Šādi "Arēnā Rīga" bija iecerēts ielaist 2660 skatītājus, bet Olimpiskajā centrā - 1058 skatītājus.

2006. gada pasaules hokeja čempionāts Rīgā varētu nenotikt, ja Starptautiskajai hokeja federācijai drīzumā nebūs skaidrība par hokeja halles celtniecības gaitu. Tā Db teica Starptautiskās ledus hokeja federācijas (International Ice Hockey Federation — IIHF) prezidents Renē Fazels (Rene Fasel). Kā alternatīvu čempionāta norises vietu R. Fazels minēja Krieviju, lēmums par to esot pieņemts jau agrāk. R. Fazels sacīja, ka Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentam Kirovam Lipmanim gaidāmās vizītes laikā nākamās nedēļas sākumā būs jāpārliecina IIHF, ka neskaidrības par halles būvniecību tiks atrisinātas tā, lai celtniecības darbi varētu sākties 2003. gada vasarā. «Ja mēs 2003. gada septembrī neredzēsim, ka Latvijā halli jau ceļ, tas ir, ka tur reāli jau rok būvbedri un slien augšā komstrukcijas, mēs oficiāli nolemsis rīkot 2006. gada čempionātu citur,» teica R. Fazels. Praktiski gan šis jautājums tikšot izlemts agrāk, izvērtējot, kā tiek kārtotas formalitātes halles būvniecībai. Lai Latvija nezaudētu šīs tiesības, valdība varētu uzdot Ministru prezidenta biedram Aināram Šleseram iepazīties ar jautājumiem, kas saistīts ar hokeja halles projekta īstenošanu, un piedāvāt risinājumu variantus, Db teica premjera Eināra Repšes palīgs Dans Titavs.

Latvijas Hokeja federācija, izvērtējot hokeja halles projektu atbilstību Starptautiskās hokeja federācijas prasībām un piedāvātā projekta vērienīgumu, līdz 15. jūlijam izvēlēsies hokeja halles projekta īstenotāju, Db informēja Hokeja federācijas preses sekretāre Laila Millere. Precīzus kritērijus viņa nosaukt nevarēja. Pagājušās nedēļas beigās federācija saņēma pieteikumu daudzfunkcionālās halles celtniecībai no Kanādas firmas SCI Stadium Consultants International Inc, kas paredzēta 10 000 skatītāju vietu. Kompānija nav norādījusi konkrētu investīciju apjomu un negarantē, bet sola palīdzību to piesaistē. Db jau vairākkārt ir ziņojusi, ka potenciālie projekta īstenotāji hokeja hallē ir gatavi investēt vērienīgas summas: Metāla būvju sistēmas — 250 milj. USD, IMS Studio 6, ar kuru Latvijas valdība un Latvijas Hokeja federācija bija nolēmusi sadarbību neturpināt, — 400 milj. USD, bet SIA Multihalle — zem 100 milj. USD.

2006. gada pasaules čempionātam hokejā nepieciešamās halles varētu tikt būvētas ne tikai Lucavsalā vai Skanstes un Grostonas ielu rajonā jeb tā dēvētajā hipodromā, bet arī Skonto kompleksā, Zaķusalā, Piņķos, Rīgas sporta pilī, Ventspilī vai Valmierā, uzskata Latvijas Jaunatnes hokeja centra priekšsēdētājs Andris Siliņš. Db jau ziņojis, ka hokeja čempionāta organizēšanai nepieciešamas divas halles — lielā halle ar vismaz 10 000 skatītāju vietām un mazā halle ar 6000 skatītāju vietu. Pēc A. Siliņa domām, hipodromā, Lucavsalā, Zaķusalā un Piņķos var būvēt vai nu mazo vai lielo halli, savukārt Skonto kompleksu, Venstpils ledus halli un Rīgas sporta pili, rekonstruējot, piemērot mazās halles vajadzībām. Jāpiebilst gan, ka teritoriju, kur tiks būvēta hokeja halle noteiks investoram, vienojoties ar Rīgas domi un Latvijas Hokeja federāciju, visticamāk, viena no rezervētajām teritorijām — Lucavsala vai hipodroms. Latvijas Jaunatnes hokeja centrs piedāvā arī izmaiņas 2006. gada hokeja čempionāta rīcības komitejas sastāvā, iekļaujot tajā Valsts prezidenti, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu, Ventspils, Valmieras un Piņķu pašvaldību vadītājus un Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjus (no katras partijas pa vienam cilvēkam).