Nedēļas nogalē noslēdzās lielākais šī gada notikums Rīgā - IIHF 2023.gada Pasaules čempionāts hokejā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

Latvijas hokeja izlases izcīnītās bronzas medaļas padarīja šo čempionātu vēsturisku visiem hokeja faniem. Latvijas Hokeja federācijas un Rīgas domes organizētajā Latvijas hokeja izlases sagaidīšanā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 40 000 līdzjutēju.

Čempionāts norisinājās ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu, kura galvenais mērķis bija atgriezt dzīvību pilsētā pēc pandēmijas gadiem un ar čempionāta norisi atbalstīt vietējos tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus.

“Rīgas pašvaldības lēmums jau no paša sākuma aktīvi atbalstīt hokeja čempionāta norisi Latvijas galvaspilsētā viennozīmīgi izrādījies ļoti pareizs! Divu nedēļu garumā pašmāju un ārzemju fani sarīkoja īstus hokeja svētkus pilsētā. Čempionāta spēles Rīgā apmeklēja vairāk nekā 30 000 ārvalstu viesu, kuri bija īpaši pamanāmi ne tikai arēnā, bet arī Vecrīgas kafejnīcās un bāros. Piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu čempionāta organizēšanai, mūsu mērķis bija panākt, lai visa no budžeta pie šķirtā summa nodokļu veidā atnāktu atpakļ Rīgas budžetā. Pirmās aplēses par ekonomisko ieguvumu pilsētai liecina, ka šis mērķis būs sasniegts,” Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

Mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija” kļuvis par pirmo 2023. gada IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā oficiālo partneri Latvijā. IIHF Pasaules Čempionāts Hokejā 2023 norisināsies Somijā (Tamperē) un Latvijā (Rīgā) laikā no 2023. gada 12. maija līdz 28. maijam.

“Mēs esam ļoti priecīgi parakstīt līgumu ar mūsu pirmo vietējo Oficiālo Partneri,” sacīja Edgars Buncis, IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā. “Vairāku gadu garumā “Maxima Latvija” mums ir kļuvusi par uzticamu hokeja draugu un sabiedroto. Esmu pārliecināts, ka mūsu sadarbība radīs lieliskus panākumus un neaizmirstamus mirkļus. Mēs izdzīvojam spēli kopā.”

“Ilgus gadus sniedzot atbalstu un vērojot to entuziasmu, kāds ir jaunajiem hokejistiem, kurus atbalstām, vislielāko gandarījumu sniedz redzēt viņus spēlējam profesionālajā līmenī. Tas dod milzīgu iespēju nest Latvijas vārdu pasaulē. Tādēļ esam īpaši priecīgi par iespēju kļūt par Pasaules Čempionāta Hokejā Oficiālo Partneri. Latvieši vienmēr ir bijuši kaislīgi hokeja fani un vienmēr atbalstījuši Latvijas izlases talantīgos hokejistus. Jau pavisam drīz varēsim kopā just līdzi ne tikai mūsu spēlētājiem, bet arī pieredzēt to, kā Latvijā notiek pasaules mēroga pasākums, kas pulcēs gan mūsu pašu hokeja fanus, gan arī līdzjutējus no visas pasaules. Gadiem esam atbalstījuši bērnu un jauniešu sportu ar devīzi: "Mēs fanojam par vecākiem, kas fano par saviem bērniem". Nu varam droši teikt, ka fanojam par tiem, kuriem hokejs sirdī! Nākamajā gadā kā Latvijas Hokeja Federācijas partneri kopā ar visu Latviju jutīsim līdzi gan Latvijas izlases panākumiem, gan citām hokeja aktivitātēm un kā IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2023 Oficiālais Partneris atbalstīsim visas komandas, kuras piedalīsies. Šajos hokeja svētkos “Maxima Latvija” sarūpēs īpašus pārsteigumus, kas priecēs kā lielus, tā mazus hokeja cienītājus,” stāsta "Maxima Latvija" mārketinga direktore Gundega Laugale.

Pasaules čempionāts hokejā pēc četriem gadiem varētu notikt Minskā un Rīgā, ja par to nobalsos Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresā Ķelnē

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. Viņš atzīst, ka tas ir sasniedzams mērķis, turklāt diviem spēlētājiem, apvienojot spēkus pasaules hokeja čempionāta sarīkošanā, nav nepieciešami tik lieli finanšu resursi kā situācijā, ja to vēlētos īstenot viena pati Rīga vai Latvija.

Fragments no intervijas:

Cik reāli ir vēlreiz Latvijā sarīkot Pasaules čempionātu hokejā vīriešu izlasēm?

Pašlaik var sacīt, ka ļoti reāli Pasaules čempionāta grupu turnīrs Rīgā varētu notikt 2021. gada pavasarī. Vai tas realizēsies, atbildi sniegs Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresa, kas notiks Ķelnē, balsojums. Protams, Latvijai vienai pašai pašreizējā ekonomiskajā situācijā Pasaules čempionātu sarīkot būtu finansiāli grūti, jo nepieciešama vēl viena Arēna Rīga tipa halle, vēl jo vairāk, ja kopš 2006. gada, kad Rīgā notika pasaules čempionāts hokejā, ir mainījusies arī tā izspēles kārtība un jāaizvada kopumā 66 spēles. Tas ir ļoti liels spēļu skaits, un rodas jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji būs tik lieli šī sporta veida cienītāji, lai apmeklētu ne tikai Latvijas, bet arī citu izlašu spēles. Minēto iemeslu vienkāršākais un vienlīdz arī lētākais risinājums ir rīkot šo čempionātu kopā ar kaimiņiem. Tas nav nekas jauns un unikāls, jo šādi precedenti, kad pasaules vai pat Eiropas čempionātu kopā rīko vairākas valstis, ir gan futbolā, gan basketbolā un citos sporta spēļu veidos. Šā gada janvārī Starptautiskajā ledus hokeja federācijā ir iesniegts piedāvājums sarīkot Pasaules čempionātu Minskā un Rīgā, kurš konkurēs ar piedāvājumu to sarīkot Somijā.

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sagatavojis atbildi hokeja fanam Jānim Freimanim.

«Pēdējās dienās vairākos medijos ir izskanējuši klaji tendenciozi Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana izteikumi, ka valdība it kā neatbalstot Pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Latvijā. Pieļauju, ka balstoties uz šiem izteikumiem arī ir tapis hokeja fanu kluba Ērgļi pārstāvja J.Freimaņa raksts Dienas portālā. Atbildot uz šo rakstu, ne tikai J.Freimanim, bet visiem Latvijas hokeja faniem vēlos sniegt precīzu informāciju par valdības pozīciju šajā jautājumā.

Jau dažas dienas pēc apstiprināšanas amatā – 16.martā, man bija tikšanās ar Latvijas Hokeja federācijas prezidenta K.Lipmanu un federācijas valdes locekli G.Ulmani, lai apspriestu Latvijas kandidatūru 2014.gada Pasaules hokeja čempionāta rīkošanai. Tajā pašā dienā tika izsūtīta Ministru prezidenta vēstule Starptautiskajai Hokeja federācijai, kurā pausts viennozīmīgs apliecinājums tam, ka Latvijas valdība atbalsta un ir gatava uzņemties 2014.gada Pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Latvijā.

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Rietumu Bankā, kas ir Latvijas Hokeja federācijas ilggadējais partneris, aizvadīta svinīga pieņemšana par godu Latvijas izlases hokejistu panākumiem Pasaules čempionātā.

Pasākumā tika paziņots par vēl vienu atbalsta summu Latvijas hokeja federācijai. Rietumu Bankas dibinātais labdarības fonds Nākotnes Atbalsta fonds ziedos 50 000 eiro jauno hokejistu apmācībām. Pasākumā piedalījās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, Starptautiskās Hokeja federācijas Pasaules čempionāta hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā – Edgars Buncis, Latvijas hokeja izlases galvenā trenera asistents Artis Ābols. Kā arī izlases spēlētāji – tajā skaitā aizsargs Oskars Cibuļskis, uzbrucējs Rihards Bukarts, kurš šogad ar 11 punktiem uzstādīja Latvijas rekordu gūto punktu ziņā Pasaules čempionātā, kā arī vārtsargs Artūrs Šilovs, kurš ir atzīts par 2023. gada čempionāta vērtīgāko spēlētāju.

Valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu par 110 000 eiro piešķiršanu Latvijas Hokeja federācijai, lai segtu izmaksas saistībā ar 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem sagatavošanu.

2017. gada 19. maijā Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (International Ice Hockey Federation, IIHF) gadskārtējā kongresa balsojumā tika nolemts, ka 2021. gadā pasaules čempionāts hokejā vīriešiem norisināsies Baltkrievijā (Minskā) un Latvijā (Rīgā). Čempionāta ietvaros Rīgā norisināsies grupu turnīrs un divas ceturtdaļfināla spēles.

Latvijas Hokeja federācija lūdza piešķirt papildus valsts budžeta līdzfinansējumu, lai kvalitatīvi sagatavotos čempionāta norisei. Ņemot vērā, ka ministrijas budžetā nav sporta pasākuma sagatavošanai nepieciešamais papildu finansējums, IZM lūdza finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šis jautājums tika skatīts un atbalstīts arī Rīcības komitejas 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanas uzraudzībai sēdē, aicinot finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Pirmdien pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja izskatīja provizoriskus variantus par skatītāju ielaišanu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā, bet nekādus lēmumus vēl nepieņēma, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Rīcības komitejā izskatīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) izstrādātos scenārijus par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē. Nekādu lēmumu par piedāvātajiem variantiem komitejā nebija, jo esošais Ministru kabineta regulējums neparedz skatītāju ielaišanu sporta spēlēs. Severs atgādināja, ka skatītāji klātienē būs iespējami tikai tad, ja to pieļaus Covid-19 epidemioloģiskā situācija valstī un Ministru kabineta lēmums.

LHF piedāvāja, ka skatītājiem iekštelpās tiktu nodrošināta Covid-19 testēšana. Testēšanai izmantotu siekalu eksprestestus. Piedāvātais koncepts paredzēja izveidot atsevišķas ieejas arēnas zonās, marķētus krēslus, skatītājiem būtu jālieto sejas maskas un jāievēro divu metru distance. Šādi "Arēnā Rīga" bija iecerēts ielaist 2660 skatītājus, bet Olimpiskajā centrā - 1058 skatītājus.

Pasaules hokeja čempionāts, kas šogad notiks Prāgā un Ostravā no 1. līdz 17. maijam, varētu pulcēt aptuveni 650 tūkstošu līdzjutēju, no kuriem ap 5000 varētu būt no Latvijas, liecina pieejamā informācija. Ostravā gan mūsu komanda nespēlē, tāpēc līdzjutēji tur varētu iemaldīties tikai ekskursijas nolūkos. Savukārt Prāgu ilglaicīgākie fani varētu atcerēties no 2004. gada čempionāta, taču maldīgi ir domāt, ka viss šogad būs tieši tā kā toreiz, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Tūrisma firmas Travel Art LV pārstāve Ludmila Glazunova Dienai norāda, ka viena no būtiskākajām atšķirībām, salīdzinot ar čempionātu pirms 11 gadiem, ir tā, ka fani šogad Prāgas sabiedrisko transportu nevarēs izmantot bez maksas. «Iesaku nebraukt par zaķi, jo soda nauda Prāgā ir daudz augstāka nekā Rīgas satiksmei un nezināšana neatbrīvo no atbildības,» brīdina L. Glazunova. Turklāt sabiedrisko transportu nāksies izmantot daudziem, jo arēnas tuvumā autobusu stāvvietu nebūs, paziņojuši čempionāta rīkotāji. Joprojām nav zināms, cik maksās automašīnu novietošana pie O2 arēnas. Vaicāta, kādā veidā fani nokļūs Prāgā, tūrisma firmas pārstāve smejas, ka vienīgi doties kājām neviens neesot pieteicies, bet ar divriteni viens grasoties braukt. Uz Prāgu fani lidos, brauks gan ar organizētiem, gan satiksmes autobusiem un privātajām automašīnām. Hokeja čempionātu savā piedāvājumā bija iekļāvušas vairākas tūrisma firmas, lielākoties gan tikai uz dažām spēlēm.

Pirms Rīgā notiekošās Latvijas futbola kluba Skonto un Horvātijas futbola komandas Splitas Hajduk spēles vairāki viesu komandas līdzjutēji sarīkojuši nekārtības gan Rīgas centrā, gan pie Skonto stadiona. Sadursmēs ar faniem kāds Rīgas Pašvaldības policijas darbinieks guvis miesas bojājumus un par notikušo sākts kriminālprocess.

Kā pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis, ceturtdienas vakarā līdz spēles beigām aizturēti astoņi futbola fani.

Pirms spēles Alberta ielā izcēlies konflikts starp Hajduk līdzjutējiem un likumsargiem, kura laikā pašvaldības policists guvis miesas bojājumus. Par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, proti, par huligānismu, miesas bojājumu nodarīšanu un pretošanos varas pārstāvim. Par šādu nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem, paredz likums.

Nekārtības notikušas arī pirms spēles sākuma, kad sācies konflikts starp līdzjutējiem un stadiona apsardzi. Horvātijas kluba fani mēģinājuši vardarbīgi iekļūt skatītāju sektorā, kurš tiem nebija paredzēts, tādēļ bijusi nepieciešama policijas pārstāvju iejaukšanās, kuri līdzjutējus novadīja uz pareizo sektoru.

Skatītāji pasaules čempionātu hokejā klātienē varēs skatīties no 1.jūnija, šodien nolēma Ministru kabinets.

Valdības pieņemtie grozījumi Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredz, ka Hokeja čempionāta spēles varēs skatīties personas, kuru sertifikāts apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, vai arī no 22 līdz 90 dienām pēc "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "AstraZeneca" vakcīnas otrās devas saņemšanas.

Hokeja spēles klātienē būs atļauts skatīties personām, kuras ir pārslimojušas ar Covid-19.

Skatītājiem biļešu kontrolierim būs jāuzrāda personalizēta ieejas biļete, kurā norādīts biļetes lietotāja vārds un uzvārds, kopā ar derīgu personu apliecinošu dokumentu un sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Hokeja kluba īpašnieka AS Dinamo Rīga zaudējumi pērn bija 712 912 eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Tikmēr 2012.gadā uzņēmums strādāja ar peļņu 48 208 eiro apmērā.

Par 18% pērn sarucis Dinamo Rīga apgrozījums - no 13,31 miljona eiro 2012.gadā līdz 10,9 miljoniem eiro 2013.gadā.

Zaudējumi radušies, jo pērn samazinājies sniegtās reklāmas apjoms, teikts vadības ziņojumā.

AS Dinamo Rīga pamatdarbība ir saistīta ar profesionālas hokeja komandas uzturēšanu. Pārskata gada laikā turpināta hokeja komandas Dinamo Rīga dalība Kontinentālās hokeja līgas (KHL) čempionāta 2012./2013.gada sezonā.

Vadības ziņojumā teikts, ka pērn turpinātas aktivitātes reklāmas jomā sadarbībā ar Dinamo Rīga zīmola pārtikas un rūpniecības preču un produktu ražotājiem. Galvenos saimnieciskos ieņēmumus veido reklāmas pakalpojumu sniegšana, abonementu un biļešu tirdzniecība.

Kurbads hokeja halle ir vērsusies pēc palīdzības pie Ķīnas vēstniecības un Starptautiskās Hokeja federācijas, lai saņemtu samaksu par 2023.gada aprīlī Ķīnas vīriešu nacionālajai hokeja izlasei sniegtajiem pakalpojumiem, informē uzņēmums.

2023.gada aprīlī Kurbads hokeja halle kalpoja par treniņu bāzi Ķīnas vīriešu nacionālā hokeja izlasei pirms dalības 2023.gada Pasaules čempionātā hokejā. Komandai ierodoties Rīgā, Ķīnas komandas menedžmentam kļuva skaidrs, ka komandai būs nepieciešama vēl virkne dažādu papildpakalpojumu, kas sākotnējā tāmē netika iekļautas - papildus transfēra pakalpojumi, papildus žāvētas, treneru istabas, papildus formas un aprīkojuma noma, ēdināšana, vārtsargu pakalpojumi komandas treniņiem utt. Visus šos papildpakalpojumus pieprasīja Ķīnas vīriešu nacionālās hokeja izlases menedžments un to izmaksas tika saskaņotas ar Ķīnas vīriešu nacionālās hokeja izlases menedžeri Vladimiru Maksimovu, norāda uzņēmums.

Attīstīties arī krīzes laikā Mārtiņa beķerejai palīdz īres cenu kritums un darbaspēka pieejamība.

Rīta pusē pērn atvērtā Mārtiņa beķerejas konditoreja Vaļņu ielā ir vēl patukša — Latvijā pagaidām vēl nav izveidojusies tradīcija no rīta pirms darbadienas sākuma doties dzert tēju un nobaudīt kādu smalkmaizīti, taču Mārtiņa beķerejas īpašnieks Mārtiņš Kalniņš ir pārliecināts, ka ar laiku tas būs ierasts arī Rīgā. Kopš 2006.gada Mārtiņa beķereju tīkls attīstījies, katrs gads pabeigts ar stabilu peļņu, pat sākoties ekonomiskajai krīzei. Septiņu tirdzniecības vietu — konditoreju — tīklā ik dienas tiek izceptas 15 000—16 000 bulciņu, pīrāgu, kliņģeru, kūku un citu izstrādājumu. Viss, kas gatavots Mārtiņa beķerejā, garšo arī īpašniekam pašam, un viņš ir pārliecināts, ka tādēļ to labprāt ēdīs arī citi — gan labos, gan sliktos laikos.

Ja 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošana tiks uzticēta tikai Rīgai, tad būtu loģiski, ka Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF) spertu soli pretī ar finansējumu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atturējās minēt precīzu summu, cik lieli varētu būt Latvijas papildu izdevumi, ja pavasarī plānotais hokeja čempionāts pilnībā notiktu tikai Rīgā, un cik daudz papildu naudas Latvija varētu atļauties tērēt šim mērķim. "Es vēl neesmu redzējis nevienu aprēķinu, cik tas kopumā varētu izmaksāt. Protams, var iziet tikai no šī. Tātad tā ir saruna ar IIHF, kurš sedz kādus izdevumus, ja viņi šādā virzienā lemj," norādīja premjers.

Kariņš apliecināja, ka Latvija ir gatava rīkot pasaules čempionātu hokejā tādā apmērā, kādā tas bija plānots iepriekš, un tam valsts budžetā finansējuma pietiek. Tomēr, ja IIHF piedāvātu Rīgai vienai rīkot visas čempionāta spēles, tad izšķirošs būtu jautājums, cik lieli papildu izdevumi tam nepieciešami un kurš tos segs.

No 20. februāra Latvijas Televīzijas 7. kanāls (LTV7) testa režīmā uzsāk visu hokeja kluba Dinamo Rīga mājas spēļu tiešraižu demonstrēšanu internetā.

Šādu iespēju LTV7 saviem skatītājiem nodrošinās sadarbībā ar sabiedrību Tilde, informēja Latvijas Televīzijas sabiedrisko attiecību speciālists Ģirts Valdīšana.

Hokeja kluba Dinamo Rīga Mārketinga direktors Mārtiņš Kalniņš izteicis cerību, ka jau nākamajā sezonā hokeja spēļu skatīšanos hokeja kluba Dinamo Rīga interneta mājas lapā ieviesīs kā regulāru un pastāvīgu iespēju. Tuvākās Rīgas Dinamo spēles, kas tiks rādītas LTV7 ēterā un internetā notiks šodien, 20. februārī, plkst. 19.20 un 21. februārī plkst. 16.50 pret Novosibirskas Sibirj, 23. februārī plkst. 19.20 pret Novokuzņeckas Metalurg, 25. februārī pret Habarovskas Amur, un regulāro sezonu mūsu hokejisti noslēgs 26. februārī 19.20 ar spēli pret Habarovskas Amur.

Kanādas speciālista Boba Hārtlija prioritāte šajā starpsezonā bijusi turpināt darbu ar Latvijas hokeja izlasi, lai gan bijuši arī vairāki citi piedāvājumi, laikrakstam Sporta Avīze atklāja kanādietis.

Informācija, ka Hārtlijs turpinās vadīt Latvijas izlasi, bija jau pagājušajā nedēļā, kad notika Latvijas Hokeja federācijas (LHF) kongress, bet tad līgums vēl nebija parakstīts. Jaunas vienošanās parakstīšana oficiāli tika izziņota otrdien.

«Mana prioritāte bija turpināt darbu ar Latvijas izlasi,» laikraksts citē Hārtlija teikto. «Sarunās ar pārējām komandām, kas izteica piedāvājumu, biju atklāts, ka vispirms vēlos parakstīt līgumu ar Latvijas izlasi. Ja šādas iespējas nebūs, esmu gatavs izskatīt viņu piedāvājumus. Šajā laikā atteicu divus darba piedāvājumus dažādās Eiropas līgās. Tas gan nenozīmē, ka nepastāv iespēja trenēt kādā no līgām oktobrī vai janvārī. Ar nosacījumu, ka komanda saredz manī palīgu, lai iekļūtu izslēgšanas turnīrā. Šajā teorētiskajā variantā Latvijas izlase joprojām ir mana prioritāte.»

Latvijas valdība janvārī lēma ieguldīt papildu trīs miljonus eiro Latvijas Olimpiskā sporta centra pielāgošanai, lai Rīga varētu viena pati uzņemt 2021.gada pasaules čempionātu hokejā, trešdien preses konferencē atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš stāstīja, ka 21.janvāra valdības sēdē tika uzklausīts Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ziņojums par visa čempionāta uzņemšanu un tam nepieciešamo otru arēnu. "Mūsu vājā puse bija otras spējīgas arēnas neesamība. Lai šo sacensību arēnu pielāgotu un spēles norisinātos Latvijā, valdība noteica līdzdalību līdz trim miljoniem eiro," teica Severs.

Pēc viņa paustā, šie līdzekļi tiks ieguldīti arēnas sagatavošanai, aprīkošanai, ledus laukuma iekārtošanai futbola arēnas vietā un ar nomu saistīto izmaksu segšanai. Vienlaikus Severs atgādināja, ka Latvija jau 2017.gadā uzņēmās saistības rīkot vienu čempionāta posmu Rīgā, līdz ar to jau iepriekš hokeja čempionāta vajadzībām tika iezīmēti 700 000 eiro.

Virs Jeroslavļas īsi pēc pacelšanās avarējusi pasažieru lidmašīna Yak-42, kurā atradusies Kontinentālās hokeja līgas komanda Jaroslavļas Lokomotiv, kurā spēlē arī Latvijas hokejists Kārlis Skrastiņš.

Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis aģentūrai BNS pavēstīja, ka Latvijas diplomāti sazinājušies ar lidostas dispečeri, kas apstiprinājis – Skrastiņa vārds pasažieru sarakstā bijis. Taču vēl nav oficiāla apstiprinājuma, ka Skrastiņš aviokatastrofā gājis bojā.

Par to, cik cilvēki atradušies lidmašīnā, informācija dažādos avotos atšķiras. Tiek minēts, ka tajā atradās 37 pasažieri un astoņi apkalpes locekļi. Zināms, ka aviokatastrofā izdzīvojuši divi cilvēki - Krievijas izlases uzbrucējs Aleksandrs Gaļimovs, kā arī kāds no lidmašīnas apkalpes locekļiem.

Lidmašīnā atradušies hokeja kluba Lokomotiv sportisti (šeit apskatāms komandas Lokomativ pamatsastāvs), tostarp Kārlis Skrastiņš. Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans Db.lv norādīja, ka nezin, vai Skrastiņš atradies uz klāja.

Latvijas hokeja federācijai (LHF) hokejistu atbalstam piešķīrusi 103 tūkstošus latu, līdz ar ko LHF draud atsaukt Latvijas kandidatūru 2017.gada pasaules hokeja čempionātam.

«Kamēr esmu federācijas vadītājs ieguldu savu naudu. Kad vairs nebūšu, tad lai meklē citu tādu muļķi kā es...» izveidojušos situāciju raidījumam Nekā personīga komentē LHF vadītājs Kirovs Lipmans, skaidrojot, ka, lai aizbrauktu uz Zviedriju - pasaules čempionātu izlasei vien vajadzēja vairāk nekā 300 tūkstošus.

Nekā personīga vēsta, ka šogad no gandrīz 14 miljoniem latu kopumā sportam piešķirtās naudas – 4,2 miljoni vēl aizvien tiek maksāti par «trekno gadu» uzceltajām sporta ēkām jeb valsts galvojumu atmaksai. Vēl naudu saņem olimpiskā komiteja, sporta skolas. Visu sporta veidu federācijas no kopējā šogad sportam piešķirtā finansējuma saņēmušas vienu milijonu. Bet tas ir vienas hokeja federācijas gada budžets.

Latvijas valdība nav spērusi pat ne pussoli 2018.gada pasaules čempionāta rīkošanai, tāpēc kopumā zaudējums Dānijai nav liels pārsteigums, atzina Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans.

Balsojumā Dānijas kandidatūra saņēma 95 balsis, kamēr Latvija tika vien pie 12 balsīm.

Latviju Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) kongresā pārstāvēja vien Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), tikmēr no Dānijas ieradušies gan divi ministri, gan arī Kopenhāgenas un Herningas pilsētu mēri.

«Valdība neizdarīja pat ne pussoli, un izrādās, ka tikai man vajag čempionātu,» atzina Lipmans. «Es tiešām gribēju, lai čempionāts notiktu, bet balsotājiem nebija pārliecības, ka mūsu valdība ir ieinteresēta.»

Pērn oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Latvijas Hokeja federācijas vēlmi 2018.gadā Latvijā rīkot pasaules hokeja čempionātu un deleģēja toreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) nosūtīt atbalsta vēstuli Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF).

Latvijas sabiedrības problēma, ka neesam ieaudzināti uzvarēt, bet gan samierināties un piedalīties. Hokejā – nemākam iemest

Bet to var mainīt, un tas ir viens no izaicinājumiem, ko DB Uzņēmēju kluba biedru novembra tikšanās reizē minēja galvenais viesis – Latvijas Hokeja federācijas (LHF) nepilnu divu mēnešu vecās un jaunu apņemšanos pilnās valdes loceklis Viesturs Koziols. «Es nekad neslidoju, kur ripa ir bijusi, bet gan tur, kur tā būs.» Ar šādu, tiesa gan, aizlienētu, bet pašam tuvu teicienu, viņš sāk runāt par hokeju – biznesu – naudu.

Runājot par problēmām, ko V. Koziols labāk izvēlas dēvēt par izaicinājumiem, viņaprāt, pašos pamatos jāmaina hokeja sabiedrības domāšanas veids. «Ir jādefinē, kas ir LHF misija, kāpēc mēs vispār kaut ko darām. Šveicē, kur kādu laiku dzīvoju, hokeja federācijā valdīja tikai viens lozungs: mēs ejam pēc zelta. Ir jābūt augstam mērķim. Arī mums. Bieži spēlētājiem izšķirošos brīžos pietrūkst nekaunības, hokeja viltības, killer instict, ja gribat. No hokeja attīstības, nākotnes panākumu viedokļa, pareizāk un veselīgāk būtu būvēt saimniecību no jauna, par mērķi izvirzot lielai izlasei cīnīties par medaļām,» spriež V. Koziols. Apbraukājot daudzas hokeja halles Latvijā, viņš pamanījis tur izvietotās hokeja imidža fotogrāfijas, kurās redzami spilgti aizsardzības momenti, bet teju neviena uzbrukuma un vārtu gūšanas momenta. «Zinām, ka tas nav speciāli, bet puišeļi – mūsu jaunie ozoliņi, dārziņi un žoltoki – 250 reizes gadā iet garām tām fotogrāfijām un lēnām sāk pierast, ka tieši aizsargāties ir stilīgi.» Un te DB kluba galvenais viesis velk paralēles ar Latvijas sabiedrību kopumā, jo vairākas sporta pasaules nianses ir visas valsts iedzīvotāju spogulis.