Tehnoloģijas strauji kļuvušas par daudzu cilvēku ikdienas daļu, tāpēc to lomu arvien pieaug – vienlaikus ir daudz jautājumu, kā nodrošināt to, lai ieguvums būtu visiem, trešdien, 20.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisija nule kā nākusi klajā ar priekšlikumu par pirmās Digitālās Eiropas programmas izveidi un aicina šai programmai atvēlēt 9,2 miljardus eiro, lai ar nākamo Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam eiropieši būtu gatavi digitālo tehnoloģiju sagādātajiem pārbaudījumiem.

Ar Digitālā vienotā tirgus stratēģiju izveidots digitālajam laikmetam piemērots regulatīvais satvars. Tagad jāparūpējas par tikpat vērienīgu finansējumu un investīcijām Eiropas Digitālajā programmā, kas ļaus palielināt ES starptautisko konkurētspēju, kā arī nostiprināt un pilnveidot Eiropas stratēģiskās digitālās spējas. Šīs spējas ietver augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu, kiberdrošību un padziļinātas digitālās prasmes, un mums ir jānodrošina to pieejamība un izmantojums visā tautsaimniecībā un sabiedrībā – kā privātajā, tā publiskajā sektorā.

Interneta tirdzniecības platformas Narvar veiktais pētījums rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pasaules mērogā 89 % pircēju internetā vismaz vienu reizi ir nosūtījuši preci atpakaļ pārdevējam. Speciālisti saka, ka visbiežāk atpakaļ tiek sūtīts apģērbs (75 % gadījumu) un elektronikas produkti (23 % gadījumu).

Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

Lai gan dažiem cilvēkiem patīk mazgāt traukus ar rokām, tomēr ir jāatzīst, ka lielākā daļa labprātāk vēlētos, lai šo darbu izpilda kāds cits. Trauku mazgājamā mašīna ir lielisks risinājums tiem, kuri grib ietaupīt gan laiku, gan arī naudu. Latvijas tirgū pieejamo tehnoloģiju klāsts ir visai plašs, tādēļ noteikti atradīsies kas piemērots jebkuram interesentam. Vēl joprojām ik pa laikam gadās sastapties ar skeptiķiem, tomēr trauku mazgājamās mašīnas lietošanai ir dažādas priekšrocības.

Lai gan tās iegāde ir uzskatāma par nozīmīgu investīciju, ir viegli saprast, kādēļ tā pavisam ātri atmaksājas. Sadzīves iekārtu piedāvājums ir liels, tāpēc pirms katras iegādes ir vērts precizēt savas prasības. Aprakstu lasīšana internetā vai saruna ar pieredzējušu klientu konsultantu var būt lieliskas pieejas ceļā uz to, lai atrastu vislabāko trauku mazgājamo mašīnu savām vajadzībām un budžetam.

Mainās laiki, un mums ir jāmainās tiem līdzi

Viena no mūsdienu attīstības priekšrocībām ir tāda, ka lielu daļu saimniecības darbu varam deleģēt iekārtām, un viens no galvenajiem faktoriem, kas minams par labu šīs konkrētās iekārtas iegādei ir iespēja taupīt arī laiku, jo, salīdzinot ar individuālu trauku mazgāšanu ar rokām, netīro trauku ievietošana trauku mašīnas tvertnē prasa ne vairāk kā 10 minūtes. Pārējo darbu ierīce paveiks pati, kamēr jūs darāt savus darbus vai izbaudāt brīvo laiku. Trauku mazgājamā mašīna ir paredzēta, lai atvieglotu tās lietotāju dzīvi – kādēļ gan neizmantot šādu iespēju?

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Tiešā tirdzniecība ir kļuvusi par izplatītu pārdošanas metodi, un ar interneta un sociālo mediju sniegtajām priekšrocībām mēs piedzīvojam tās popularitātes stabilu pieaugumu, un mūsdienu patērētājiem ir svarīgi spēt orientēties šis strauji augošās nozares noteikumos.

15. martā tiek atzīmēta Eiropas Patērētāju diena, un tā ir lieliska iespēja atsaukt atmiņā patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem, proti, iepērkoties attālināti (tiešsaistē, telefoniski, ar pasta pasūtījumu) vai iegādājoties preces tiešās tirdzniecības ceļā – mājās, darbavietās, tirgotāja organizētās ekskursijās vai produktu demonstrācijās. Ir vērts pieminēt, ka šīs patērētāju tiesības ir vienādas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

1. Tiesības atteikties no pirkuma 14 dienu laikā vai 12 mēnešu laikā

Svarīgi zināt, ka iepērkoties attālināti un ārpus veikala telpām, patērētāji ir tiesīgi 14 kalendāro dienu laikā no preču piegādes dienas atteikties no pirkuma un saņemt naudas atmaksu pilnā apjomā. Ja patērētājs ir iegādājies vairākas preces vienā pasūtījumā, bet preces tiek piegādātas atsevišķi, atteikuma termiņš beidzas 14 dienas pēc datuma, kurā patērētājs ir fiziski saņēmis pēdējo pasūtīto preci. Turklāt tirgotājiem jānodrošina patērētājiem pirkuma atteikuma veidlapa, ko patērētājs var (bet tam nav pienākums) izmantot, ja pārdomā un vēlas atteikties no darījuma, kas ir noslēgts attālināti vai sliekšņa tirdzniecības ceļā. Ne visi zina, ka sākotnējs maksimālais 14 dienu termiņš automātiski tiek pagarināts līdz 12 mēnešiem gadījumā, ja tirgotājs nav pienācīgi informējis patērētājus par tiesībām atkāpties no līguma. Tāpat ir vērts atcerēties, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 254 un Nr.255 ietver sarakstu ar precēm, uz kurām atteikuma tiesības neattiecas, piemēram, preces, kas ir izgatavotas atbilstoši patērētāja sniegtai specifikācijai vai ir nepārprotami personalizētas, preces, kas ātri bojājas vai kurām ir īss derīguma termiņš, aizzīmogotās (un pēc piegādes atvērtas) preces, kuras nav paredzētas atdot atpakaļ veselības aizsardzības vai higiēnas apsvērumu dēļ u.c..

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Valdība tuvredzīgi atteikusies no medicīnas pakalpojumu eksporta attīstības stimulēšanas, neļaujot tautsaimniecībā ieplūst ārzemju pacientu naudai un pie viena vieglu roku atsakoties no labas iespējas noturēt medicīnas personālu Latvijā

Manā fokusā primāri ir atrisināt Latvijas pacientu problēmas, bet ārvalstu pacients nenoliedzami ir iespēja iegūt naudu. Tā, stājoties amatā, DB sacīja veselības ministre Anda Čakša (15.06.2016. DB). Nupat valsts no šīs peļņas iespējas tomēr ir atteikusies, nevis uzlabojot pāris gadus tapināto regulējumu, bet gan to norokot un vēl zemi piemīdot. Tas noticis, nespējot vai nevēloties saskatīt to, ka daļu vietējo pacientu problēmu varētu palīdzēt risināt tieši ārvalstu pacienti. Var manīt, ka te, iespējams, ir patraucējusi valsts un privātās medicīnas mačošanās, bet cietējs beigās būs arī mūsu pašu pacients.

Iedarbinot medicīnas tūrismu pienācīgā līmenī, tas blakus ekonomiskajiem ieguvumiem dotu iespēju Latvijā noturēt tos mediķus un medicīnas personālu, kas pašlaik nereti studē ar vienu vienīgu mērķi – par valsts naudu iegūt laba līmeņa augstāko medicīnisko izglītību Latvijā un, izraujot no rektora rokām diplomu, steigties krāmēt koferus ceļam uz Vācijas vai citu valstu klīnikām, kur mūsu jaunos (un arī vecos) speciālistus sagaida atplestām rokām un salīdzinoši dāsnu atalgojumu. Ja tādu spētu maksāt mūsu klīnikas un turklāt nodrošinātu skaitliski nozīmīgu pieprasījumu pēc speciālistiem, šī akūtā veselības sistēmas kaite samazinātos ievērojami. Argumenti, ka ārzemnieku apkalpošana nosūktu visus speciālistus, nestrādā, jo, pirmkārt, tad vismaz viņi paliktu savā zemē un, otrkārt, kāpēc ārvalstu pacientus nevarētu uzņemt arī valsts slimnīcās? Pašvaldības ieceri klupināja, jo tām nepatika ārstniecības iestādēm prasītā nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, taču tāda tiek piemērota jau pašlaik. Skatoties konkrētāk, neliekas nepareizi, ja nodokļu atlaides iet roku rokā ar kāda sanatorijas grausta reanimēšanu, augstas pievienotās vērtības pakalpojumu attīstīšanu un jaunu darbavietu radīšanu. Ārvalstu pacients galu galā dotu darbu ne tikai zobārstam vai onkologam, bet arī vietējam frizierim, taksistam un kabarē dziedātājam. Citzemju vārdzēju piesaistīšanas pretinieki, neizprot, ka vēršas pret mediķiem un viņu iespēju profesionāli realizēties savā dzimtajā zemē, par to saņemot adekvātu novērtējumu.

Šā gada sākumā beidzās Brexit pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības, kas nesis izmaiņas virknē jomu, tai skaitā arī apdrošināšanā.

Daudzos apdrošināšanas veidos tiek norādīta polises darbības teritorija, standarta situācijā tā ir Latvija vai Eiropas Savienība. Tādēļ gadījumos, ja notiek ceļošana uz Lielbritāniju, sadarbība ar šo valsti, biznesa vai cita veida kontakti, kas var skart apdrošināšanas polisē iekļautos riska segumus, ir vērts pārliecināties, kāda ir polises darbības teritorija un vai tā attiecas arī uz Lielbritāniju - valsti ārpus ES, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Primāri uzmanība jāpievērš KASKO, kravas, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu, ceļojumu u.c. apdrošināšanas polisēm.

Arī pēc izstāšanās no ES Lielbritānija paliek Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, kurā iekļaujas arī Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma jeb OCTA. Tādējādi Latvijas OCTA polišu īpašnieki, izraisot negadījumu Lielbritānijā, saņems OCTA polises aizsardzību, un Latvijas apdrošinātāji izmaksās atlīdzības cietušajiem Lielbritānijā. Tāpat Lielbritānijā ir derīgas arī Zaļās kartes, ja transportlīdzeklim nav OCTA standartlīguma.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

1. oktobrī Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta Pasaules izstāde EXPO 2020, kurā piedalīsies vismaz 192 valstis un tiek gaidīti vairāk nekā 25 miljoni viesu.

Tur patiešām būs visi – arī Latvija, kuras paviljons atradīsies "Iespēju" kvartālā. Tuvo Austrumu uzņēmēju kartē Latvija kā potenciāls biznesa partneris ir parādījusies nesen – pirms 5–6 gadiem. Mums vēl ir daudz, ko mācīties, bet vienlaikus arī brīvas rokas zīmēt šo karti tā, kā mēs gribam. Dubaijā mēdz teikt – ja tev ir ideja, kas šķiet neiespējama, te ir īstā vieta pierādīt, ka tā ir reāla! Iespēja sevi parādīt EXPO ir patiešām lieliska iespēja, kas jāizmanto, un ne tikai labu attiecību vārdā.

Uz Dubaiju – ar attieksmi

Dalība EXPO ir Latvijas un AAE pēdējo sešu gadu savstarpējo attiecību loģisks turpinājums: Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas atvēra vēstniecību AAE, pirmā, kas atvēra ekonomisko pārstāvniecību, un mēs joprojām esam vienīgā Baltijas valsts, kam ir tiešie lidojumi ar AAE. Savukārt AAE vēstniecība Latvijā līdz šim brīdim ir vienīgā Persijas līča valstu vēstniecība Baltijas valstīs.

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Igaunija vēlas piesaistīt Lielbritānijā bāzētus akadēmisko un uzņēmējdarbības aprindu pārstāvjus kļūt par Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa saņēmējiem, tādējādi iegūstot cerības arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) turpināt saņemt piekļuvi ES finansējumam un tirgiem, otrdien vēsta laikraksts Financial Times (FT).

Esam dzirdējuši no akadēmisko aprindu pārstāvjiem Lielbritānijā, kas bažījas par potenciālo Breksita ietekmi, bet kā risinājumu saskata elektroniskā rezidenta statusa saņemšanu, sacījis Igaunijas elektronisko rezidentu programmas vadītājs Kaspars Korjuss.

Izmantojot elektroniskā rezidenta statusu, Igaunijā reģistrēts "virtuālais institūts" ļautu viņiem turpināt strādāt Lielbritānijā, bet arī saglabāt klātbūtni darbā ES akadēmiskajā vidē," viņš klāstīja un piebilda, ka šādā situācijā būtu iespējams arī pieteikties ES finansējumam.

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju kompānijas varētu būt īpaši ieinteresētas noskaidrot Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa sniegtās iespējas, norādīja Korjuss.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti sarunās ar ES dalībvalstu ministriem panākuši vairāk līdzekļu cīņai ar jauniešu bezdarbu, kā arī papildu finansējumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pētniecībai un «Erasmus+» programmai, informē EP.

2018. gadā ES budžets saistību apropriācijās būs 160,1 miljards eiro, bet maksājumu apropriācijās – 144,7 miljardi eiro.

Sekojot ES Padomes oficiālajam jāvārdam sarunās ar EP panāktajam kompromisam, EP deputāti apstiprināja nākamā gada budžetu ar 295 balsīm pret 154, 197 deputātiem atturoties. Pēc balsojuma EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni parakstīs budžetu, un tas iegūs likuma spēku.

Eiropas Parlamentam sarunās izdevās novērst dalībvalstu ministru piedāvāto 750 miljonu eiro samazinājumu sadaļā «izaugsme un darbavietas». Saistību apropriācijās Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai paredzēti papildi 116,7 miljoni eiro. Līdz ar to jauniešu bezdarba mazināšanai kopā būs pieejami 350 miljoni eiro.

Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka Brexit sarunās par ES prioritātēm nav panākts progress, kas ļautu uzsākt sarunas par pārejas periodu vai ES un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecibām, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Panākumiem izpaliekot arī piektajā Brexit sarunu kārtā, attiecība uz trīs ES prioritātēm nebūtu panākts pietiekams progress, un 27 ES valstu līderiem 20. oktobrī būtu jāatliek Brexit sarunās panāktā izvērtējams. Tā teikts otrdien pieņemtā rezolūcijā, ko Parlaments atbalstīja ar 557 balsīm pret 92, 29 deputātiem atturoties.

Kaut gan Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes Ministru prezidentes Terēzas Mejas nesenajā runā Florencē (Itālijā) sniegtos skaidrojumus, deputāti aicina Apvienotās Karalistes valdību nekavējoties sagatavot konkrētus priekšlikumus, kā:

2018. gada 28. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 28. oktobrī, plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākamā gada 31. martā, informē Ekonomikas ministrija.

Kā zināms, šā gada vasarā Eiropas Komisija veica Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā sezonālajai laika maiņai (pāreja uz vasaras laiku pavasarī un ziemas laiku rudenī). Arī Latvijas valdība pauda savu viedokli, norādot, ka atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas, vienlaikus uzsverot, ka jāsaglabā vienota un koordinēta pieeja visā ES attiecībā uz laika joslu noteikšanu.

Lai gan Latvija ir sākusi ceļu pretī enerģētiskajai transformācijai, kur vēja enerģija ieņems būtisku lomu, valstiskā līmenī nav radīta labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai, sacīja vēja parku attīstītāja "Eolus" vadītājs Gatis Galviņš.

Viņš pauda, ka Latvija, kas ir izvirzījusi gana ambiciozus plānus, no tiem vairs nevar atkāpties, tomēr valsts dzīvo "enerģētiskā nabadzībā", un atkarība no enerģijas importa nemazinās.

"Pašlaik uzstādītās vēja jaudas Latvijā ir nepienācīgi zemas un mūsu vājās pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona nemainās. Neskatoties uz to, ka Latvijai ir nepieciešamie priekšnosacījumi, lai stiprinātu enerģētisko neatkarību ar vēja enerģiju, uzstādītā vēja enerģijas jauda šobrīd sasniedz 66 megavatus (MW), kas ir zemākais rādītājs Baltijā," sacīja Galviņš.

"Eolus" vadītājs skaidroja, ka tikmēr Lietuvā uzstādītā jauda ir astoņas reizes lielāka un sasniedz 548 MW, savukārt Igaunijā - aptuveni piecas reizes lielāka, sasniedzot 320 MW.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA Smalkais muslis ražotnē Olainē, kur tiek ražots muslis ar ogām.

Ieva Biķe un Ilze Kalāce-Bērziņa ir radījušas smalka maluma auzu pārslu, augļu, sēklu un ogu maisījumu Smalkais muslis. Ražošanas process notiek kādreizējā piemājas dārza mājā, kura ir vien septiņus kvadrātmetrus liela. Uzņēmuma vadītājas uzsver, ka Smalkais muslis ir ne tikai klasiskais brokastu produkts, bet ēdams arī vakariņās. Tiešu konkurentu tam neesot, jo neviens Latvijā vēl nepiedāvā musli, kurš ir sasmalcināts. Produktam netiek pievienots cukurs, jo saldumu tam piešķir augļi un ogas. «Mēs gribējām atšķirties un visu samalt. Sākotnēji gan mums salūza vairākas iekārtas, jo samalt dateles vai rozīnes nav tik vienkārši, tomēr esmu atradusi tehniku, kā to izdarīt,» stāsta I. Kalāce-Bērziņa, kura ir atbildīga par ražošanas procesu.

Pēdējos trijos mēnešos ēdienu piegādes kompānijas «Wolt» lietotāji Rīgā pasūtījuši 16 tūkstošus burgeru, 12,5 tūkstošus kebabu, 7600 porcijas nūdeļu, 6700 salātus, 4000 suši un 1900 picas.

Pēdējos mēnešos cilvēki visbiežāk ēdienu pasūtījuši no «Wok to Walk», «Reigys Ausmeņa Kebabs», «RestBar MO», «B – Burgers», «Vairāk saules», «The Beginnings», «Vest», «Sushi Express», «Balts» un «Singh's».

«Cilvēki Rīgā vienmēr bijuši ļoti atbalstoši – kopš pirmā mēneša mēs augam par 10 līdz 20% katru nedēļu. Šobrīd esam aktīvi 39 nedēļas un piedāvājam ēdienu no 110 restorāniem un sadarbojamies ar 225 kurjeriem. Šī ir bijusi lieliska pieredze un mūsu komanda ir pateicīga Rīgas cilvēkiem,» saka Līsa Ristala (Liis Ristal), «Wolt» vadītāja Baltijā. Viņa norāda, ka no Baltijas valstīm Rīgā uzņēmumam veicas vislabāk un «Wolt» turpinās strādāt, lai palīdzētu cilvēkiem atklāt dažādus ēdienus.

Latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis savā jaunajā mājvietā Dalasā jūtas komfortabli, jo pāreja no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas «Knicks» uz «Mavericks» bijusi gluda, norādīja spēlētājs.

Pašlaik 23 gadus vecais Porziņģis turpina atkopties no ceļgala traumas, bet iepriekšējā nedēļā viņš pirmo reizi piedalījās pilnvērtīgā «Mavericks» treniņā. Tas izsauca spekulācijas, ka, iespējams, latvietis šosezon vēl varētu uzspēlēt, tomēr pagaidām uz to nav atbildes.

«Beidzot atsākt trenēties ar komandu man bija kā pēc ilga ceļa tuksnesī atkal redzēt ūdeni. Atkal varēju izbaudīt sacenšanos vienam ar otru, pat ja tas bija tikai uz 15-20 minūtēm,» sarunā ar «Fox Sports» teica Porziņģis. «Esmu tāda tipa spēlētājs, kurš var pielāgoties visam. Redzot, kā komanda spēlē un kā tā dalās ar bumbu, es zinu, ka man nebūs problēmu iejusties šajā vienībā.»

Viena no Latvijas finanšu sektora aktualitātēm nenoliedzami ir Moneyval prasību izpilde, ar ko cieši ir saistītas banku striktās prasības kontu atvēršanai.

Dzirdētas daudzas sūdzības no uzņēmējiem, ka netiek atvērti konti Latvijas bankās. Daudziem sāk šķist, ka tā ir kāda teju sazvērestība un ļaunās bankas un tikpat ļaunās amerikāņu prasības liedz uzņēmumiem normāli strādāt un iet eksporta tirgos. Nenoliedzot, ka ir gadījumi, kad banku prasības, iespējams, ir pārspīlētas, jāteic, ka pasaule ir stipri mainījusies un prasības saistībā ar ES sankciju ievērošanu un naudas atmazgāšanu ir daudz stingrākas nekā vēl tikai 2015. gadā. Un tas nav tikai Latvijas fenomens.

Bankām ir jābūt pilnīgai skaidrībai, ka tās neatver norēķinu kontus darījumiem ar kādiem uzņēmumiem, kas iekļauti sankciju sarakstā. Turklāt svarīga ir visa produktu piegādes ķēde, ieskaitot transporta pakalpojumus. Tāpat bankām ir jāzina uzņēmuma, kurš vēlas atvērt kontu, sadarbības partneru patiesie labuma guvēji. Šīs banku prasības var patikt vai nepatikt, un vēl pirms dažiem gadiem tā varētu šķist neiedomājama rīcība, jo banku noslēpums bija svēta lieta, bet tāda ir šā brīža ģeopolitiskā situācija un starptautiskā prakse. Ja nu kāds trešo valstu uzņēmējs izvēlas slēpties aiz ārzonas, neatklājot patiesā labuma guvēju, tad mūsu uzņēmējam tagad ir pašam jāsaprot, ka tas nav labākais sadarbības partneris, neatkarīgi no banku prasībām. Turklāt savus ārzemju sadarbības partnerus, tostarp to, vai tie nav sankciju sarakstā, mūsu uzņēmēji var pārbaudīt ar Altum starpniecību.

To apliecina SIA Glear (zīmola Jersika’s chips) valdes loceklis Artis Paegle. Jau no pirmās dienas uzņēmums mērķtiecīgi raugās un strādā arī eksporta virzienā; patlaban tas savu produkciju nogādā uz piecām valstīm. Uzņēmuma tuvākie eksporta mērķi ir Zviedrija un Islande.

«Esmu pārtikas tehnologs ar 30 gadu stāžu. Viss mans darba mūžs ir saistīts ar pārtikas jomu. Mana pirmā darba vieta bija Aldaris, bet pēc tam strādāju ar atspirdzinošo dzērienu, tad ar vietējo kafijas ražotāju. Lai gan darīju to, kas man patīk, visu laiku nepameta doma, ka vēlos izveidot kaut ko savu, ka vēlos būt darba devējs, nevis ņēmējs,» teic A. Paegle. Par savas ražotnes izveidi viņš sācis prātot pirms 15 gadiem, kad pārtikas iekārtu izstādē ieraudzīja ierīci, ar kuru var ražot galetes. Tolaik galetes nebija tik plaši pazīstamas kā patlaban, un tas būtu neierasts produkts Latvijas tirgum. «Kā bieži dzīvē notiek, cilvēkiem, kuriem ir biznesa idejas, trūkst naudas. Meklēju finansējuma avotu gan bankā, gan uzrunāju investorus, bet nevienam nebija intereses par pārtikas ražošanu, jo tolaik lielākā aktivitāte notika nekustamo īpašumu tirgū un būvniecībā,» atminas A. Paegle. 2012. gadā radās iespēja iesniegt projektu Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajā programmā, iegūt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, kas bija vērsts uz Latvijas atpalikušu reģionu atbalstu. A. Paegle izvēlējās Kalnciemu, kur jau atrada ražošanai piemērotas telpas, bet konkursu viņa projekts neizturēja, jo biznesa attīstības vieta bija pārāk tuvu Rīgai. Nākošais mēģinājums iegūt finansējumu savas ieceres piepildīšanai bija projekta sagatavošana Lauku atbalsta dienestā (LAD), kur tika atbalstītas 60 idejas, bet A. Paegles biznesa plāns bija nākamais aiz strīpas. «Bēdājos, taču neilgi, jo pēc pusgada LAD mani uzmeklēja un jautāja, vai es varu pusgadā realizēt savu projektu, jo bija uzņēmumi, kas savu ieceri nenoveda līdz galam. Teicu, ka varu, lai gan tobrīd man nebija nojausmas, kur atradīsies ražošanas telpas. Pats esmu kurzemnieks, tāpēc sākumā meklēju iespējas savā pusē, bet atsaucība no dažādu pilsētu pašvaldībām bija niecīga. Braucu uz Līvāniem, kur mani sagaidīja ar atplestām rokām,» stāsta A. Paegle. Pašvaldība ierādīja vietu, kur bija tukšs lauks. Ar ES fondu līdzfinansējumu aptuveni pusgada laikā tika uzcelta jauna ražotne un iegādātas iekārtas 1,3 milj. eiro vērtībā. Lai veiktu produkta izstrādi un sāktu ražošanu, uzņēmums izmantoja AS Danske Bank kredītlīniju 155 tūkst. eiro apmērā. 2016. gada jūnija sākumā sākās reālā Jersika’s chips gatavošana.

Estover, kas nodarbojas ar piena produktu ražošanu un pārdošanu, nolēma uzsākt standartizētas transporta taras izmantošanu, lai ražošanas procesu padarītu ātrāku un efektīvāku. Estover OÜ izpilddirektors Hanness Pritss stāsta, ka investīcijas ir pilnībā atmaksājušās.

Analizējot tirgus piedāvājumu, tika izvēlēts Bepco risinājums, un pēc tuvākas izpētes šķita, ka tieši tas varētu kļūt par Baltijas jauno standartu. “Redzējām, ka šis risinājums ir patiesi piemērots piena produktu transportēšanai, ir ērti izmantojams ikvienā situācijā, un iepakošanas un transportēšanas laikā varētu uzņēmumam nodrošināt laika un līdz ar to arī finansiālu ekonomiju. Bez tā ļoti nozīmīgs faktors bija tas, ka arī tirdzniecības ķēdes bija gatavas pieņemt jauno risinājumu atplestām rokām,” atzina Pritss. “Turklāt tā kā esam nopietni nolēmuši papildus cieto sieru ražošanai attīstīt ne tikai mājas siera, ber arī citu tā dēvēto īsa dzīves cikla piena produktu ražošanu, būtisks aspekts bija arī nākotnē nepieciešamā iepakojuma standartizēšana.”

#Wolt attīstība Baltijā tika plānota no pašiem pirmsākumiem, kad mēs pirms trim gadiem uzsākām darbu.

Ēdienu piegādes platforma Wolt no Somijas kopš novembra darbojas arī Rīgā un kompānijas vadītāja Baltijā Līsa Ristala (Liis Ristal) ir apmierināta ar līdzšinējiem rezultātiem

Šobrīd Somijā radītā ēdienu piegādes platforma Wolt darbojas septiņās valstīs, kas noticis pateicoties 15,5 miljonu dolāru investīcijām. Vairāk par kompānijas darbību Latvijā viņa stāsta intervijā db.lv.

Cik ilgi jau strādājat Rīgā? Vai esat apmierināti ar pirmajiem rezultātiem?

Wolt Rīgā sāka darboties pirms trim mēnešiem – novembra sākumā. Rīga mūs ir sagaidījusi ar atplestām rokām un pārspēja visas mūsu cerības. Tikai trīs mēnešu laikā platformā ir vairāk nekā 70 restorāni un lietotāju skaits strauji aug.