Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojusies. Savukārt dzīvokļu cenas augušas par pieciem procentiem.
Par to liecina jaunākais Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss (MPI). Banka norāda, ka par spīti dzīvokļu cenu kāpumam mājokļu pieejamību uzlabojis procentu likmju samazinājums un algu palielināšanās.
Swedbank MPI Rīgā pieaudzis par 1,8 punktiem, sasniedzot 138,3. Viļņā un Tallinā šis indekss uzlabojies straujāk, sasniedzot attiecīgi 109,8 un 164,5 punktus. Līdz ar to mājokļu pieejamība Rīgā saglabājas labāka nekā Viļņā, bet sliktāka nekā Tallinā, norāda banka.
Mājokļu pieejamību Rīgā ietekmējis procentu likmju kritums par 25 bāzes punktiem, kā arī neto darba algas pieaugums par 3,2%, kas nodrošinājis mājokļu pieejamības indeksa izaugsmi ceturkšņa griezumā. Savukārt, galvenais iemesls, kāpēc šis pieaugums bijis neliels, ir ievērojamā dzīvokļu sadārdzināšanās – par 5% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, skaidro banka.
Savukārt galvenais iemesls, kāpēc šis pieaugums bijis neliels, ir ievērojamā dzīvokļu sadārdzināšanās – par 5% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Rīgā dzīvokļu cenu pieaugums bija augstākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū.
Salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni mājokļu pieejamība Rīgā gan nedaudz pasliktinājusies, jo procentu likmju kritums un algu pieaugums nebija pietiekošs, lai kompensētu mājokļu cenu kāpumu, norāda Swedbank.
«Mājokļu tirgus vēl arvien ir ļoti neviendabīgs. Dzīvokļu cenu kāpums ir vērojams jaunajiem projektiem un arī Rīgas centra dzīvokļiem, ko daļēji veicina arī nerezidentu pieprasījums. Tomēr darījumu skaits šajā segmentā vēl arvien ir samēra mazs. Savukārt padomju laika blokmājām cenas ir salīdzinoši stabilas,» sacīja Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste.
Banka norāda, ka «standarta» mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai otrajā ceturksnī bija jāspēj novirzīt 179 eiro jeb 126 lati mēnesī (salīdzinot ar 124 latiem 1. ceturksnī), kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā tas būtu 223 un 229 eiro (jeb 157 un 161 lati).
Laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai, palielinājās vienīgi Rīgā: par divām nedēļām uz 27,3 mēnešiem, savukārt Tallinā un Viļņā tas samazinājās par divām nedēļām, attiecīgi uz 24,8 un 36,6 mēnešiem, norāda banka.
Db.lv jau vēstīja, ka, savukārt, nekustamo īpašumu kompānijas Latio jaunākais mājokļu tirgus pārskats liecina, ka Rīgas dzīvokļu tirgū augusta otrajā pusē palielinājusies aktivitāte, tomēr pircēju vajadzībām atbilstošu īpašumu piedāvājums dažādos segmentos joprojām ir nepietiekams.