Attīstītajām ekonomikām kādu laiku vajadzētu saglabāt brīvo monetāro politiku un zemas procenta likmes, uzsver Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektora vietnieks Džons Lipskis (John Lipsky).

Viņš norāda, ka šādi soļi ir jāsper, lai nodrošinātu to, ka pasaules ekonomikas atveseļošanās turpinās saskaņā ar plānoto.

«Vairākās attīstītās valstīs šobrīd inflācijas riski nav novērojami, tāpēc zema procentu likme monetārajā politikā, visticamāk, kādu laika var saglabāties,» uzsver Dž. Lipskis.

Dž. Lipskis norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai fonda dalībvalstis turpinātu īstenot ekonomikas stimulēšanas pasākumu izpildi tik ilgi, cik nepieciešams, jo pretējā gadījumā ekonomikas atlabšana var neturpināties kā cerēts. Viņš arī brīdina, ka atlabšana vairākās valstīs vēl joprojām saglabājas nepastāvīga un ekonomikas augšupeja ir ļoti jutīga pret jauniem finanšu satricinājumiem.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) plāno izveidot jaunu programmu, kas dalībvalstis atturētu no valūtas rezervju veidošanas, paziņoja SVF izpilddirektora vietnieks Džons Lipskis (John Lipsky).

«Mēs pētām iespējas uzlabot mūsu pašreizējās programmas, lai spētu mūsu dalībvalstīm nodrošinātu lielāku pārliecību, ka tām nav nepieciešamības veidot valūtas rezerves,» uzsvēra Dž. Lipskis.

Reuters aptaujātie eksperti uzskata, ka tādas eksportētājvalstis kā Ķīna, kuras uzkrāj milzīgas valūtas rezerves ir viens no iemesliem, kāpēc pasaulē izveidojās finanšu krīzes.

Dž. Lipskis nobeigumā arī uzsvēra, ka šobrīd valstīm nevajadzētu samazināt ekonomikas stimulēšanai paredzētos pasākumus, jo tas varētu apdraudēt ekonomikas izaugsmi kopumā.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja pienākumus pildīs izpilddirektora pirmais vietnieks Džons Lipskis, savā ziņojumā norāda SVF, vēsta The Washington Post.

Dž. Lipskis svētdien jau ir ticies ar fonda padomes biedriem, lai tos informētu par tālāko notikumu attīstību. Padome ir SVF ikdienas darbības uzraudzītāji. «Saskaņā ar standarta SVF procedūrām, Dž. Lipskis, izpilddirektora pirmais vietnieks, pilda izpilddirektora pienākumus laikā, kad pats neatrodas Vašingtonā,» skaidro SVF.

Jau vēstīts, ka svētdien Ņujorkas policija saistībā ar iespējamu seksuāla rakstura uzbrukumu viesnīcas istabenei aizturējusi Starptautiskā Valūtas fonda vadītāju Dominiku Štrausu – Kānu.

Plašsaziņas līdzekļi informē, ka saņemta sūdzība no 32 gadus vecas istabenes, kurai bija jāuzkopj Štrausa-Kāna apartamenti viesnīcā Sofitel. Pēc uzbrukuma sieviete ievietota slimnīcā.

Poligrāfijas klientu izaugsmes temps dzen uz priekšu arī biroja un poligrāfijas papīra vairumtirgotāju SIA Papyrus

Tā DB atzīst SIA Papyrus valdes loceklis Ilmārs Lipskis. Pēdējos piecos gados uzņēmumam ir izdevies pakāpeniski kāpināt apgrozījumu – no vairāk nekā septiņiem miljoniem eiro 2009. gadā līdz 12 miljoniem eiro 2014. gadā, kas ļāvis tam iekļūt DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

Līdz ar digitalizācijas attīstību pasaulē papīra patēriņš samazinās. Baltijas valstis ir vienas no retajām, kurās ir vērojama poligrāfijas tirgus izaugsme. Labvēlīgo situāciju nodrošina pašmāju poligrāfijas uzņēmumi, kas, investējot modernās iekārtās, spējuši palielināt savas jaudas, pārorientēties no vietējā uz eksporta tirgu. «Teorētiski vietējais papīra patēriņš pieaug, bet praktiski viss aizplūst uz ārvalstīm. Dažiem poligrāfijas uzņēmumiem eksporta apjoms sasniedzis 99%,» situāciju tirgū raksturo I. Lipskis. Papyrus klientu lokā 85% ir poligrāfijas uzņēmumi, 15% – biroja preču vairumtirgotāji.

Atjauninātās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozes šomēnes, visticamāk, atspoguļos nedaudz optimistiskāku skatījumu uz pasaules ekonomiku, atsaucoties uz fonda izpilddirektora vietnieka Džona Lipska (John Lipsky) sacīto, ziņo Reuters.

Dž. Lipskis SVF blogā rakstījis, ka uzlabojums ir vērojams ekonomiskajos datos un finanšu tirgos un tas tiks atspoguļots SVF Pasaules Ekonomikas Pārskatā, kas gaidāms šomēnes.

Taču viņš arī brīdinājis, ka joprojām ir daudz iemeslu būt piesardzīgiem attiecībā uz ekonomikas atlabšanu.

«Šie nav normāli laiki, un iemesli piesardzībai attiecībā uz perspektīvām saglabājas spēcīgi, norādot uz relatīvi pieticīgu atlabšanu attīstītajās ekonomikās,» viņš rakstījis.

Viņš atzīmējis, ka augstie bezdarba līmeņi dažviet ierobežo patēriņu, bet vājākas mājsaimniecību bilances ir radījušas neskaidrību par izdevumu perspektīvām un kredītu zaudējumi dažos sektoros, īpaši komerciālā nekustamā īpašuma, pieaug.

Valsts SIA Liepājas simfoniskais orķestris (LSO) vadība cer, ka jaunās valdības kultūras ministrs mainīs budžeta sadales sistēmu un panāks dotāciju apmēru, kas ļaus noturēt orķestra māksliniecisko līmeni.

«Kopš 2008.gada valsts dotācija orķestrim ir sarukusi vairāk nekā uz pusi,» preses konferencē sacīja LSO direktors Uldis Lipskis. Ja 2008.gadā valsts 89 cilvēku kolektīvam deva 1,3 miljonus latu, tad 2010.gadā orķestra kolektīvs bija samazināts līdz 73 cilvēkiem un dotācija bija tikai 613 tūkstoši latu. Pasaulē šāda līmeņa orķestrī ir ap 120 cilvēku, bet orķestru atbalstīšana ir katra lielāka uzņēmuma goda lieta, apgalvoja U. Lipskis.

Ar pērnā gada dotāciju un ap 100 tūkstošiem latu pašu ieņēmumu LSO spējis «puslīdz normāli elpot», atzina direktors. Taču dotācijas līdzekļu pietiekot tikai algām un komunālajiem maksājumiem. Koncertdarbībai jāpiesaista nauda projektu veidā, un līdz ar to plānotā koncertdarbība ir pakļauta nejaušu ekspertu lēmumam. LSO vadība cer, ka nākamās valdības kultūras ministrs veidos budžetu tā, lai profesionālie mākslas kolektīvi, kuriem ir valsts statuss, varētu regulāru koncertdarbību nodrošināt ikgadējā plānotā budžeta ietvaros, bet projektus vajadzētu rakstīt vien eksperimentāliem un ārpuskārtas projektiem.

Globālā ekonomika palēnām atlabst, taču joprojām pastāv vairāki izaicinājumi, kas jāpārvar, ieskaitot fiskālo konsolidāciju vidējā termiņā. Tā pēc G20 samita norādījis Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektora vietnieks Džons Lipskis (John Lipsky), vēsta Reuters.

«Viņi galvenokārt ir pārliecināti, ka globālā mērogā notiek mērena [ekonomiskā] atlabšana,» atsaucoties uz G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju samita dalībnieku teikto, sacījis SVF eksperts.

«Protams, pastāv riski un izaicinājumi, taču šķiet, ka lietas vairāk vai mazā virzās mūsu prognožu virzienā,» skaidro Dž. Lipskis, slavējot labi izstrādātas krīzes izejas stratēģijas un uzsverot nepieciešamību pēc fiskālās konsolidācijas vidējā termiņā.

Šā gada sākumā SVF izteica prognozi, ka globālā ekonomika 2010. gadā augs par 3,9%. Banka Morgan Stanley gan uzskata, ka globālā ekonomika šogad tik strauji neaugs, prognozējot globālās ekonomiskas izaugsmi šajā gadā 3,5% apmērā.

Ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska līdzdalību šodien, 4.oktobrī, Liepājā sāksies daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars būvniecība - tiks ieguldīts pamatakmens.

Koncertzāles būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas ir 21,27 miljoni latu bez pievienotās vērtības nodokļa. Būvniecību plānots pabeigt 2015.gadā. Latvijas kultūras infrastruktūrā šis ir otrs vērienīgākais objekts aiz Nacionālās bibliotēkas.

Jau ziņots, ka šā gada 1.augustā Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde svinīgi parakstīja būvniecības darbu un autoruzraudzības līgumus par koncertzāles Lielais dzintars būvniecību Liepājā. Autoruzraudzības līgums tika parakstīts ar austriešu arhitektu Folkeru Gīnki, savukārt par būvniecības darbiem ar uzņēmumu Merks.

Daudzfunkcionālā centra apsaimniekošanas izmaksas segs valsts, nomājot telpas Liepājas simfoniskajam orķestrim un Liepājas Mūzikas skolai. UZ ēku plānots pārcelt arī vairākus tautas mākslas kolektīvus, kuriem šobrīd nav piemērotu telpu. Ēkas efektīvākai izmantošanai paredzēts apvienot dažādas funkcijas - piemēram, izstāžu zāli ar deju zāli, iepriekš klāstīja projekta vadītājs Ints Dālderis.

Sociālā budžeta izdevumi slimības, bezdarbnieku un vecāku pabalstiem pēdējos gados auguši, taču īpaši satraucošs pieaugums piedzīvots šā gada pirmajos mēnešos, svētdien vēstīja LNT Ziņas Sešos.

Par to satraukumu neslēpj finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). «Vecāku pabalsta izmaksas ir priecīga ziņa, par to mēs nevarētu bēdāties. Bet, ja mums būtiski pieaug slimības pabalsta un bezdarbnieku pabalsta izmaksas, tad tā gan ir lieta, kur daļēji ir sociālekonomiski faktori, bet daļēji, pieņemu, tur ir sistēmiskas problēmas, kuras noteikti būtu jāatrisina» uzskata ministre.

Slimības pabalstos šā gada pirmajos piecos mēnešos tērēti 61,2 miljoni eiro jeb par teju 13 miljoniem eiro vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Savukārt bezdarbnieku pabalstos izmaksāts 51,1 miljons eiro jeb par teju deviņiem miljoniem vairāk nekā aizvadītā gada sākumā.

«Mājsaimniecības dati liecina par nepieciešamību «simtlatnieku» programmai līdzīgus pasākumus veikt arī turpmāk. Arī nākamgad tiek plānots piesaistīt 49 tūkstošus cilvēku. Šim nolūkam tiks atvēlēti 23 miljoni latu,» pavēstīja Labklājības ministrijas Darba departamenta direktors Imants Lipskis.

Arī nākamgad programmas principiem jāpaliek nemainīgiem – darbam jābūt organizētam pašvaldībās, arī to iestādēs vai aģentūrās, bet ne kapitālsabiedrībās, respektīvi, ārpus uzņēmējdarbības, norāda I. Lipskis. Darbu varēs organizēt arī nevalstiskajās organizācijās.

Vidējais laiks, kādā bezdarbnieki varētu piedalīties programmā ir četri mēneši. Saņemtais neto atalgojums – 100 lati, bet bruto atlīdzība – 110 lati, jo atalgojumā plānots iekļaut arī pensijas apdrošināšanas daļu.

Programma tika uzsākta 2009. gadā, un līdz šim tajā ir iesaistīts 91 tūkstotis Latvijas bezdarbnieku. Lielākā daļa iesaistīto bezdarbnieku jau ilgstoši ir bez pastāvīga darba.

Labklājības Ministrijas un Altum īstenotā sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmā līdz 2022. gadam plānots atbalstīt 200 uzņēmumus

Projekts tiek īstenots visā Latvijā; tā aktivitāšu īstenošanai plānotais finansējums ir 14,9 miljoni eiro, tostarp no Eiropas Sociālā fonda (ESF) paredzēti 12,7 miljoni eiro, bet no valsts budžeta – 2,2 miljoni eiro. Projektā plānots sniegt atbalstu 220 dalībniekiem, kas risinās sociālās problēmas. Pēc būtības atbalstu saņēmušo skaits būs lielāks, jo ieguvēji nebūs vien uzņēmuma darbinieki, bet sabiedrība kopumā, skaidro Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors. Viena projekta atbalstāmā summa ir no pieciem līdz 200 tūkstošiem eiro.

Projektu Labklājības ministrija īsteno kopā ar Attīstības finanšu institūciju Altum, kas veic piemērotāko atbalsta veidu noteikšanu un atbalsta sniegšanu grantu veidā sociālās uzņēmējdarbības veicējiem. Šā gada jūnijā ministrija sāka programmas dalībnieku reģistru, jūlijā pirmie uzņēmumi saņēma sociālā uzņēmuma statusu, un šobrīd to skaits tuvojas 20. Pēc lēmuma saņemšanas pretendents var iesniegt granta pieteikumu Altum. Šobrīd ir saņemti un tiek izvērtēti četri pieteikumi.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Labklājības ministrija 7.augustā atklāja jauno sociālās uzņēmējdarbības grantu programmu, kuras kopējais finansējums ir septiņi miljoni eiro, lai atbalstītu aptuveni 120 sociālos uzņēmumus.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: “ALTUM ar sociālajiem uzņēmumiem sadarbojas jau vairākus gadus, līdz šim kopīgi ar Labklājības ministriju īstenotajā programmā atbalstot vairāk nekā 200 sociālos uzņēmumus un grantos piešķirot 12 miljonus eiro. Vidējā granta summa bija 60 tūkstoši eiro un prognozējam, ka līdzīgi būs arī šajā jaunajā grantu programmā.”

Uz grantiem programmā var pretendēt tie komersanti, kas saņēmuši Labklājības ministrijā sociālā uzņēmuma statusu. Programmas noteikumi nosaka, ka granta apmēru un atbalsta intensitāti ietekmē tas, vai uzņēmums izmanto grantu pirmo reizi vai atkārtoti, kā arī izvēlētais sociālā uzņēmuma darbības mērķis. Darba integrācijas uzņēmumiem atbalsta intensitāte ir 90% no attiecināmajām izmaksām gan pirmajam grantam, gan arī piesakoties atkārtoti pie nosacījuma, ja granta apmērs nepārsniedz 40 tūkstošus eiro.

Šobrīd valstī reģistrētais bezdarba līmenis ir 10,9%. Gada beigās tas varētu samazināties līdz 10,7%, savukārt nākamgad pārvērsties viencipara skaitlī, 2013.gada beigās sasniedzot 8,6%, tā šodien žurnālistiem sacīja Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.

Augustā reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 11,3% un salīdzinājumā ar jūliju tas samazinājies par 0,3 procentpunktiem. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē augusta sākumā bija 114 689 bezdarbnieki.

Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne apstiprināja, ka šobrīd reģistrētais bezdarba līmenis valstī ir 10,9%, savukārt NVA uzskaitē ir 107 700 bezdarbnieku.

Ņemot vērā sezonālo darbu raksturu un ziemas sezonas tuvošanos, LM prognozē, ka bezdarba līmenis šā gada pēdējos mēnešos samazināsies ar mazāku intensitāti, tomēr tupinās kristies un gada beigās valstī varētu būt 105 000 reģistrēto bezdarbnieku. Savukārt līdz 2013.gada beigām šis cipars varētu sarukt vēl par 20 000, norādīja Lipskis.

Liepājas Kultūras pārvaldes rīcībā nav nekādas oficiālas informācijas par to, ka Pianisma zvaigžņu festivāls šogad Liepājā netiks rīkots.

«Kā Liepājas simfoniskā orķestra direktors var būt tik bezatbildīgs un ziņot kaut ko tādu radio, ja pasākumu plāns jau ir apstiprināts un informācija izsūtīta visā Eiropā,» db.lv savu viedokli pauda Liepājas Kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Kalnarāja. Pēc viņas teiktā, festivālam bijis paredzēts arī pašvaldības līdzfinansējums. Tāpat tūrisma jomas uzņēmēji rēķinās ar festivālu. K.Kalnarāja pieļauj iespēju, ka LSO vadība nav laikus sākusi organizēt festivālu, tāpēc tagad meklē attaisnojumu neizdarībai. Arī faktu, ka kolektīvu pavisam vai uz laiku pametuši 13 mūziķi, bet kopš 2010.gada no LSO aizgājuši gandrīz 30 mūziķi, Kultūras pārvaldes pārstāve skaidroja ar kolektīva iekšējām problēmām nevis finansējuma trūkumu.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) piekritis atjaunot un palielināt līdz 72 miljardiem ASV dolāru kredītlīniju Meksikai, lai palīdzētu nodrošināt valsti pret ārējiem riskiem, ziņo businessweek.com.

Divu gadu kredītlīnija, lielākā summa, kāda piešķirta fonda vēsturē, aizstāj viena gada 48 miljardu ASV dolāru kredītlīniju, kuras beigu termiņš ir aprīlis. Meksika izmantojusi kredītlīniju programmas jauno noteikumu priekšrocības. Programma izstrādāta, lai mudinātu valstis vērsties pie fonda, kamēr krīzes vēl nav attīstījušās.

Kopš 2009.gada vidus Meksika pieredzējusi stabilu ciklisku atveseļošanos, paziņojumā norādījis SVF pārstāvis Džons Lipskis, tomēr piebilstot, ka ievērojami riski pasaules ekonomikai joprojām saglabājas, un tas rada problēmas arī jaunajiem tirgiem, to skaitā Meksikai.

Meksika SVF atbalstu pirmoreiz lūdza 2009.gadā, lai uzlabotu tirgus uzticību savai ekonomikai. Valsts slīga dziļākajā recesijā kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem.

Izvarošanā apsūdzētais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) bijušais vadītājs Dominiks Štrauss – Kāns piektdien atbrīvots no cietuma pret drošības naudu viena miljona ASV dolāru apmērā, vēsta BBC.

Štrausam – Kānam noteikts mājas arests un bruņota apsardze, kā arī viņš tiks elektroniski novērots. Tiesa pieņēma šādu lēmumu pēc tam, kad Štrauss – Kāns piekrita nodot ceļošanas dokumentus un apdrošināties par pieciem miljoniem ASV dolāru.

Bijušā SVF vadītāja advokāti norādīja, ka Štrauss – Kāns ir «godīgs un necentīsies aizbēgt».

Jau vēstīts, ka bijušais SVF vadītājs un bijušais Francijas ministrs, kā arī pretendents uz Francijas prezidenta amatu Štrauss - Kāns, pagājušās nedēļas nogalē tika arestēts Ņujorkā, jo mēģinājis izvarot viesnīcas istabeni. Kopš Štrausa - Kāna aresta SVF kontroli pārņēmis Džons Lipskis (John Lipsky).

Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) no nākamā gada plāno ieviest reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumu, lai atbalstītu bezdarbniekus, kuri ir gatavi tuvināties darbavietām un strādāt Latvijā, teikts ministrijas šodien izplatītajā paziņojumā.

«Reģionālā mobilitāte ir darbaspēka pārvietošanās valsts iekšienē, nevis projām no Latvijas, bet uz darbu citā apdzīvotā vietā, kur ir pieprasījums pēc attiecīgām prasmēm un spējām. Tas nenozīmē pilnīgu pārcelšanos, bet var izpausties kā braukšana uz darbu un atgriešanās mājās. Tādējādi bezdarbniekiem piedāvās iespēju, lai viņi no savas dzīves vietas varētu nokļūt līdz darba vietai, kas bez atbalsta saņemšanas nebūtu izdevīgi vai būtu pat neiespējami,» uzsver LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.

Lai pasākums uzsāktu darbību 2013.gadā, sākotnēji pilotprojekta veidā, šobrīd LM strādā pie grozījumiem normatīvajos aktos. Tos līdz gada beigām paredzēts apstiprināt valdībā.

Jūrmalas pilsētas dome samazinājusi pašvaldības kapitālsabiedrības locekļu skaitu, tostarp amatus zaudējis Jūrmalgeitas lietā par kukuļošanu notiesātais un sodu izcietušais eksmērs Juris Hlevickis, raksta LETA.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja un uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvja Gata Trukšņa (ZZS) lēmumu mazākajās kapitālsabiedrībās turpmāk darbosies tikai viens valdes loceklis, bet lielākajās kapitālsabiedrībās darbosies divi līdz trīs valdes locekļi.

Līdz ar to šonedēļ veiktas izmaiņas trijās Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA Jūrmalas slimnīca no valdes locekļa amata atcelts Juris Hlevickis, kurš šajā amatā iecelts pavisam nesen, 12.augustā. Slimnīcas valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Hlevickis kopā ar Jāni Poļaku atcelts arī no SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka valdes locekļa amata. Aprūpes centra valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars.

Bijušais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs ir kritis par upuri Krievijas premjera Vladimira Putina sazvērestībai, nedēļas nogalē paziņojis kāds viņa kolēģis, kuram par to pavēstījis pats Dominiks Štrauss – Kāns, vēsta The Sun.

Krievija kopā ar Franciju esot vēlējusies panākt viņa atkāpšanos no šī amata, kā arī atturēt viņu no piedalīšanās Francijas prezidenta vēlēšanās, uzskata Štrauss - Kāns. Pametot SVF vadītāja amatu ar tik lielu skandālu, viņš vairs nevarēs kandidēt prezidenta amatam.

Db.lv jau rakstīja, ka bijušais Francijas ministrs un SVF vadītājs, kā arī pretendents uz Francijas prezidenta amatu Štrauss - Kāns, maija sākumā tika arestēts Ņujorkā, jo mēģinājis izvarot viesnīcas istabeni. Kopš Štrausa - Kāna aresta SVF kontroli pārņēmis Džons Lipskis (John Lipsky).

Štrauss – Kāns tika nogādāts bēdīgi slavenajā Rikera salas cietumā. Pēc viņa aresta ir saasinājusies cīņa par SVF vadītāja amatu. Par galvenajiem kandidātiem tiek uzskatīta Francijas finanšu ministre Kristīne Lagarde (Christine Lagarde), kā arī bijušais Vācijas Centrālās bankas vadītājs Aksels Vēbers, kura kandidatūru varētu atbalstīt arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Tomēr daudzas valstis pret to iebilst, norādot, ka nākamais SVF vadītājs jāmeklē ārpus Eiropas, pārtraucot eiropiešu pusgadsimta dominanti šajā institūcijā.

Liepājas simfoniskais orķestris nosūtījis atklātu vēstuli labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, kurā vēršas pret iecerēto izdienas pensiju reformu.

«Tas ir nopietns signāls, kas brīdina par kārtējo triecienu jau tā novājinātajam un pazeminātajam profesionāla mūziķa statusam sabiedrībā. Augsti specializētās un ar nopietniem darba riskiem saistītās mūziķa profesijas tālāka devalvācija nav pieļaujama,» teikts vēstulē, ko parakstījis LSO direktors Uldis Lipskis un mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala.

Iespēja mūziķim doties izdienas pensijā pēc 25 nostrādātiem gadiem orķestrī ir taisnīga, tā ir viens no pamata argumentiem tomēr izvēlēties un palikt mūziķa arodā, kā arī ļauj orķestriem savlaicīgi atjaunot māksliniecisko sastāvu, uzsvērts vēstulē.

Mūziķis ar savu sūro darbu uztur sabiedrības tonusu un veicina tās harmonizāciju, uzsver mūziķi. Taču līdz profesionāla mūziķa statusam viņiem jāiziet 16 – 18 gadus ilgs, ļoti specifisks un bieži vien nežēlīgs mācību process, kā arī konkursa atlase. Orķestra mūziķa specifika ir ārkārtīgi augsta precizitāte, emocionālās pārslodzes, īpaša adaptācijas spēja, piemērojoties katram diriģentam, turklāt 70 mūziķi koncertā divas stundas veic sinhronas darbības ar sekundes simtdaļu precizitāti vienotā emocionālā tonalitātē un estētikā.

Lai gan valsts dotācija Liepājas simfoniskajam orķestrim šogad sarukusi par 38%, pašu ieņēmumi atbilst plānotajiem.

Saskaņā ar 2010. gada budžetu LSO pašu ieņēmumiem jābūt 80,35 tūkstoši latu. Apkopotie astoņu mēnešu rezultāti liecinot, ka plāns, visticamāk, līdz gada beigām būs izpildīts, Db.lv informēja Liepājas simfoniskā orķestra (LSO) vadība. Valsts dotācija šogad orķestrim kā valsts kapitālsabiedrībai ir 613,77 tūkstoši latu, kas ir par 38% mazāka nekā 2009.gadā. un tik tikko nosedzot orķestra štata darbinieku (mūziķu un administrācijas) algas. Savukārt pašu ieņēmumi orķestrim nav sarukuši un koncertu apmeklētība esot laba. Db.lv jau rakstīja, ka kopš 2010. gada 1. janvāra LSO no pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību kļuva par valsts SIA Liepājas simfoniskais orķestris. Par orķestra direktoru iecelts Uldis Lipskis, bet tā mākslinieciskais vadītājs ir Atvars Lakstīgala.

Ierobežota budžeta apstākļos valsts SIA Liepājas simfoniskais orķestris saņēmis dāvinājumu no Dānijas Karaliskā orķestra pirmās trompetes Ketila Kristensena - divas trompetes, katru aptuveni 2000 eiro vērtībā.

Dāņu virtuoza dāvana aizpilda vienu no redzamākajiem robiem orķestra instrumentārijā, norāda LSO vadītājs Uldis Lipskis. Koncertējot kopā ar LSO, virtuozais trompetists auditorijai stāstījis, ka vienam no skaņdarbiem, kuru Dānijas mūziķi kopā ar LSO ierakstīja, lai vēlāk Dānijā izdotu ar nosaukumu SMILE – Veltījums visu laiku labākajiem kino mūzikas komponistiem, esot bijis nepieciešams īpašs instruments. Šajā sakarā viņš esot jautājis orķestra mūziķiem pēc S trompetes, kas ir trompete ar sevišķi augstu skanējumu. Saņēmis atbildi, ka orķestrim esot gan viena tāda trompete, bet diemžēl tik nožēlojamā stāvoklī, ka to nevar izmantot, Dānijas trompetists pateicībā par lielisko sadarbību, atsaucību un draudzīgo attieksmi nolēmis uzdāvināt LSO piccolo un D-S trompešu komplektu. LSO pārstāvji ir jo īpaši priecīgi par to, ka tādi pasaules klases mūziķi kā Ketils Kristensens atzinīgi novērtē LSO īpašo skanējumu un profesionalitāti.

Šodien Saeimā pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kura mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi

«Sociālā uzņēmuma likums ir liels notikums sociālās uzņēmējdarbības nozarei Latvijā, jo ar šo likumu sociālajiem uzņēmumiem ne vien tiek radīts juridisks ietvars, kurā strādāt un attīstīties, bet arī noteikti atbalsta instrumenti, kas ilgtermiņā palīdzēs sasniegt gan biznesa, gan sociālās ietekmes mērķus,» saka Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore. Latvija ir viena no retajām pasaules valstīm, kur sociālajai uzņēmējdarbībai radīts tiesiskais regulējums.

Viņas skatījumā šis likums ir pietiekami nopietns politiskais signāls, ar ko valsts no savas puses atzīst sociālos uzņēmumus par «īstiem» uzņēmumiem, un rada skaidri saprotamus spēles noteikumus tiem, kuri vēlas šajā nozare strādāt. «Liels izaicinājums, par ko jādomā arī par likumu atbildīgajai Labklājības ministrijai, ir šī likuma ieviešana dzīvē un skaidrošana sabiedrībai, parādot likuma radītās iespējas un ieguvumus, kā arī skaidrojot likumā ietvertos atbalsta un kontroles mehānismus. Redzam, ka likums komplektā ar Labklājības ministrijas un Altum atbalsta programmu būs labs tramplīns veiksmīgu un sabiedrībai nozīmīgu sociālo uzņēmumu attīstībai,» saka M. Ūlande.

Biļetes uz Starptautisko Pianisma zvaigžņu festivālu, kas 2012.gada martā svinēs 20 gadu jubileju, jau laistas tirdzniecībā.

Biļešu cenas ir no pieciem līdz 12 latiem, līdzīgi kā iepriekšējos gados. Tiek piedāvāti arī divi dažādi abonementu veidi.

«Festivāla jubileju svinēsim ar pienācīgu vērienu. Savu sniegumu rādīs pianisti no iepriekšējiem festivāla gadiem – francūziete Brižita Anžerera, lietuvietis Petrs Geņušs, Krievijas pārstāvis Antons Ļahovskis un daudzi citi jau publikas iemīļoti mākslinieki. Pirmo reizi Latvijā dzirdēsim mazo brīnumbērnu – 11 gadīgo Umi Garetu no ASV, lielisko Keti Krīru no Luksemburgas un vēl citus pianistus,» stāsta Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs Uldis Lipskis. Festivālu kopš 1993.gada organizē Liepājas Simfoniskais orķestris.