«Apsveicam Lietuvu ar realizēto sašķidrinātās gāzes termināļa projektu. Tas dos papildus ieguldījumu enerģētiskās drošības veicināšanā reģionā. Mēs labi apzināmies, ka aktuālās ģeopolitiskās situācijas kontekstā reģionālie enerģētikas infrastruktūras projekti ir ieguvuši arī drošības dimensiju, tāpēc ir svarīgi raiti turpināt darbu pie citiem reģionālajiem infrastruktūras projektiem kā Klaipēdas – Klemenai gāzes vads un Latvijas – Lietuvas starpsavienojums, kā arī Lietuvas – Polijas gāzes starpsavienojums,» atzīmēja Ministru prezidente.
Savā uzrunā termināļa atklāšanā L. Straujuma uzsvēra, ka termināļa nosaukumam Independence – Neatkarība ir skaidra jēdzieniskā nozīme ne tikai Lietuvai, bet arī pārējām Baltijas valstīm. Viņa arī atgādināja, ka pagājušonedēļ Eiropadomē tika īpaši akcentēta nepieciešamība pēc iespējas ātrāk savienot Baltijas valstis ar pārējās Eiropas enerģētikas tirgu, tā panākot lielāku drošību reģionā.
Biometāns sāks ieņemt savu vietu energoresursu bilancē
Latvijā ražotais biometāns perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu energoresursu avotu, tādējādi samazinot dabasgāzes importu un paaugstinot energodrošību
.png)
Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par biometāna nozīmi un tā nākotnes iespējām. Pēdējo gadu laikā biometāna ražošanā Latvijā ir novērota strauja izaugsme, jo tajā sākušas darbu nozīmīgas stacijas, turklāt tiek prognozēts valstī ražotā biometāna apjoma pieaugums, ko nodrošinās jaunu ražotņu nodošana ekspluatācijā. Tiek lēsts, ka tuvāko gadu laikā Latvija varētu ik gadu saražot biometānu 1,5 līdz 2 TWh, kas ir daudz un vienlaikus, tas paaugstinātu dabasgāzes apgādes drošību, un vienlaikus nauda, ko pašlaik maksājam par dabasgāzes importu uz ārzemēm, paliks Latvijas tautsaimniecībā. Nenoliedzami, ka biometāna ražošanu un arī patēriņu, piemēram, transportā, Latvijā veicina ģeopolitiskie notikumi Hormuza jūras šaurumā, kuru rezultātā naftas un dabasgāzes cenas ir pieaugušas, un nav zināma to izmaiņu dinamika perspektīvā. Vienlaikus gan jaunu biometāna ražotņu izveidei, gan arī transportlīdzekļu (jo īpaši kravu pārvadājumos) nomaiņai (no fosilās dīzeļdegvielas uz biometānu) būs vajadzīgas valsts atbalsta programmas.
