Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes samazināšana par 15% būs Latvijas atbilde uz Igaunijas lēmumu samazināt akcīzes nodokļa likmes alum un alkoholam.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma akcīzes nodokļa likuma grozījumus virzīt izskatīšanai šodienas Saeimas plenārsēdē, lai tie varētu stāties spēkā jau šā gada jūlijā un ziemeļu kaimiņvalsts pircējiem joprojām būtu izdevīgi braukt iepirkt alkoholu Latvijā. Ar balsu vairākumu tika atbalstīts priekšlikums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem samazināt akcīzes nodokļa likmi no pašreizējiem 1840 eiro par 100 litriem līdz 1564 eiro, vienlaikus atsakoties no iecerētā – šīs likmes palielināšanas līdz 2025 eiro. Vienlaikus atbildīgās komisijas deputāti neatbalstīja ideju par akcīzes nodokļa likmes samazināšanu alum. Jāatgādina, ka Igaunijas parlaments pieņēma lēmumu ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2508 eiro līdz 1881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Šo izmaiņu rezultātā būtiski samazināsies nodokļu daļas atšķirība starp Igauniju un Latviju – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tā samazināsies no 1,57 eiro līdz 0,06 eiro uz 0,5 l stiprā alkoholiskā dzēriena, bet alum no 0,30 eiro līdz 0,16 eiro par 0,5 litriem alus (ar alkohola saturu 5,2 tilpumprocenti). Turklāt pēc akcīzes nodokļa turpmākās paaugstināšanas Latvijā ar 2020. gada 1. martu nodokļu līmenis alkoholiskajiem dzērieniem Igaunijā būs zemāks nekā Latvijā, norādīts Finanšu ministrijas informācijā. Tādējādi Igaunijas lēmums būtiski samazināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un alum strauji radīs negatīvu ietekmi uz Latvijas alkoholisko dzērienu tirgu un līdz ar to arī uz valsts budžetu 2020. gadā aptuveni 92 milj. eiro apmērā.

Eiropas Savienībai ir jāpalīdz lauksaimniekiem gūt taisnīgākus ienākumus, salīdzinājumā ar citiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, jāievieš rīki, kas ļautu noturēties tirgus svārstībās, un jāpalīdz atrast jauns eksporta tirgus produktiem, kurus importa aizlieguma dēļ vairs nevar realizēt Krievijas tirgū, saka EP deputāti divās rezolūcijās, ko pieņēma otrdien.

Viņi arī aicina dalībvalstis vairāk stimulēt lauksaimniekus uz spēku apvienošanu ražotāju organizācijās.

«ES piena nozarē ir daudz nākotnes iespēju, bet Eiropas Komisija līdz šim brīdim nav pienācīgi novērtējusi jaunās grūtības, ar kuriem jāsaskaras ražotājiem, piemēram, ar piena kvotu izbeigšanos, nesen pagarināto Krievijas embargo ES pārtikai un cenu svārstībām. ES vairāk jāpalīdz savai piena nozarei kļūt par globālo līderi, nevis sekotāju,» teica EP deputāts Džeims Nikolsons (ECR, UK), kurš sagatavoja rezolūciju par pienu un bija arī galvenais atbildīgais par piena tiesību aktu paketes virzību Parlamentā 2012.gadā. Rezolūcija, kas pēta ES piena nozares izredzes, apstiprināta ar 510 balsīm par, 154 pret un 44 atturoties.

Stiprie alkoholiskie dzērieni Latvijā lētāki būs tikai septiņus mēnešus — no šā gada 1. augusta līdz 2020. gada 29. februārim, savukārt 1. martā šie dzērieni kļūs ievērojami dārgāki

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā.

Lai arī sākotnēji bija iecerēts, ka akcīzes nodokļa likme tiks samazināta jau no šā gada 1. jūlija, tomēr tas vairs nav iespējams. Akcīzes nodokļa likmes samazināšana tieši stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ir atbilde uz ziemeļu kaimiņvalsts bezprecedenta lēmumu.

DB jau vēstīja, ka Igaunijas parlaments lēma ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2 508 eiro līdz 1 881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Šo izmaiņu rezultātā būtiski samazināsies nodokļu daļas atšķirība starp Igauniju un Latviju stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Iecerētā akcīzes nodokļa likmes samazināšana par 25% Igaunijā ietekmēs ne tikai Latvijas pierobežā strādājošos alkohola tirgotājus, bet arī samazinās valsts makā ienākošos nodokļus.

Ziemeļu kaimiņvalsts jaunā valdība Igaunijas parlamentā ir iesniegusi bezprecedenta priekšlikumu: samazināt akcīzes nodokļa likmi par 25% alum, stiprajiem alkoholiskajiem un raudzētajiem dzērieniem līdz 6%. Par to, ka Igaunijas parlamentārieši atbalstīs šādu piedāvājumu, šaubās tikai retais, jo ir vēlme apturēt igauņu braukšanu pēc alkohola uz Latviju, tādējādi audzējot mūsu valsts akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumus un arīdzan pierobežā uzbūvēto veiklu īpašnieku ieņēmumus un peļņu, vienlaikus to atņemot Igaunijas valsts budžetam un šajā valstī strādājošajiem tirgotājiem. Nav gan skaidrs, ar kuru brīdi tiks noteiktas jaunas – pazeminātas – akcīzes nodokļa likmes – ar 2020. gada 1. janvāri vai tomēr no 2019. gada 1. septembra vai varbūt pat jau no 1. jūlija. Latvijas interese būtībā ir, lai šāda akcīzes nodokļa pazemināšana notiktu maksimāli vēlāk, jo tādējādi mazāks būs valsts budžetā neiekasēto miljonu eiro apmērs no stiprā alkohola akcīzes nodokļa. Bez tam šāds kaimiņu solis būtībā apdraudēs, spiedīs koriģēt, atlikt vai pat pārvilks svītru iecerētajai stiprā alkohola akcīzes likmes paaugstināšanai, kas iecerēta jau 2020. gada 1. martā. Vienlaikus būs jautājums, kā šo iztrūkumu valsts makā kompensēt – ar lielākām akcīzes nodokļa likmēm citām precēm, ieviest jaunas preces un pakalpojumus, kurus aplikt ar akcīzes nodokli, vai arī vienkārši pārskatīt budžeta izdevumus. Pašlaik gan vēl pāragri spriest par to, kāds varētu būt iespējamais risinājums. Finanšu ministrs Jānis Reirs vairākkārt ir uzsvēris, ka seko līdzi akcīzes nodokļa likmju jautājumiem Igaunijā un atkarībā no kaimiņu pieņemtajiem lēmumiem arī rīkosies.

Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme paziņojis, ka pēc alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma ir pieaugusi alkohola tirdzniecība valsts ziemeļu pierobežā, kas nozīmē, ka Somijas tūristi atkal ierodas Igaunijā iegādāties alkoholiskos dzērienus.

Helme ceturtdien žurnālistiem sacīja, ka sākotnējie dati ir iepriecinoši un, viņaprāt, valdības mērķis, samazinot akcīzes nodokli alkoholam, ir sasniegts. Vienlaikus ministrs norādīja, ka nākamnedēļ tiks publicēti dati par nodokļu ieņēmumiem jūlijā, bet tendenču novērtējums būs iespējams vien septembrī.

Ministrs arī teica, ka tirgotāji nekavējoties reaģēja uz akcīzes nodokļa samazinājumu, tādēļ Igaunijas iedzīvotāji mazāk alkohola pērk Latvijā un vairāk savā valstī. Helme piebilda, ka tāds bija mērķis alkohola akcīzes nodokļa samazinājumam Igaunijā, jo Igaunijas iedzīvotāji pēdējo gadu laikā arvien vairāk iegādājās alkoholu ārvalstīs, bet Somijas tūristi vairs nepirka tik daudz alkohola Igaunijā.

Šā gada 1.ceturksnī legālu stipro alkoholisko dzērienu realizācijas apjomi kritušies par aptuveni 30% , salīdzinot ar 2008.gada attiecīgo periodu.

Par to informē Latvijas alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība (ARTA), kas šādu faktu pauž, balstoties uz asociācijas biedru sniegtajiem datiem.

Pēc pēdējās alkohola akcīzes celšanas šī gada februārī, cenas stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam cena veikalu plauktos ir augušas vīnam vidēji par 0.10 Ls 0.75 l tilpuma pudelei, bet stiprajiem (40%) alkoholiskajiem dzērieniem: 0.5 l tilpumam par 0.60 Ls.

(Foto: Ritvars Skuja, DB)

Salīdzināšanai nelegālajās alkohola tirdzniecības vietās jeb „točkās”– 0.5 l ūdens-spirta maisījums tiek pārdots par 1.20 Ls, bet nelegāli ievestā 40 % alkoholiskā dzēriena cena ir ap 2.00 Ls par 0.5 l tilpuma pudeli.

Saeima jau rīt, 20.jūnijā, plāno lemt par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, tādējādi to samazinot par 15%.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien piekrita likumprojektu par grozījumiem likumā par akcīzes nodokli iekļaut rītdienas parlamenta sēdes darba kārtībā.

Komisija tāpat lūgs minētajam likumprojektam noteikt steidzamību, vienlaikus lūdzot likumprojektu divos lasījumos izskatīt vienā sēdē, proti, rīt.

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) uzsvēra, ka Igaunija ļoti strauji pieņēmusi grozījumus akcīzes likumā un tas ietekmē Latvijas pierobežas nodarbinātību un ieņēmumus valsts budžetā. «Normāli jau šādas darbības notiek, valstīm aizkulisēs sazinoties un nedarot straujas kustības. Bet, ņemot vērā, ka tas tomēr noticis strauji, mums par nožēlu jāpieņem šādi īstermiņa risinājumi,» teica Bondars.

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, stiprajam alkoholam akcīzes likmi samazinot par 15%.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Igaunijā samazināto akcīzes nodokli alkoholam, kas radījis risku alkoholisko dzērienu tirdzniecības apjomu un attiecīgi budžeta ieņēmumu samazināšanai.

Par likumprojektu nobalsoja 61 deputāts, savukārt pret balsoja astoņi parlamentārieši.

Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir 21.jūnijs plkst.12. Tāpat noteikts, ka likumprojekts otrajā lasījumā tiks skatīts tuvākajā ārkārtas sēdē, kuru izsludinās Saeimas prezidijs.

Likumprojektam noteikts steidzamības statuss, kas nozīmē, ka lēmums tiks pieņemts divos nevis trīs lasījumos. Lai arī sākotnēji ticis paredzēts, ka likumprojektu Saeima abos lasījumos varētu izskatīt jau šodien, koalīcijas nostāja, kā atklāja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP), esot mainījusies, tāpēc tiks noteikts ilgāks priekšlikumu iesniegšanas termiņš un jautājums tiks lemts citā Saeimas sēdē.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2023.gada maiju - palielinājās par 0,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,5%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu sezonālo faktoru ietekmē bija kartupeļiem (+8,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāks bija sviests (+3,3%). Cena kāpa arī svaigām vai atdzesētām zivīm (+5,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+3,3%), kā arī olīveļļai (+4,5%). Akciju noslēgumu rezultātā cena pieauga kafijai (+0,9%), konditorejas izstrādājumiem (+0,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%), kā arī makaronu izstrādājumiem (+2,4%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-3,6%) un svaigi augļi (-0,9%). Akciju ietekmē lētāka bija mājputnu gaļa (-1,8%) un maize (-0,7%).

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2024.gada janvāri - palielinājās par 3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 1,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada janvārī, salīdzinot ar 2024.gada decembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6%.

Noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,7%). Tāpat, noslēdzoties akcijām, cenas pieauga piena produktiem (+3,1%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,5%), sieram un biezpienam (+1,5%), svaigiem dārzeņiem (+1,6%), mājputnu gaļai (+1,3%), pienam (+1,4%), šokolādei (+1,9%), konditorejas izstrādājumiem (+0,8%), kā arī augu eļļai (+3,6%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija maize (-2,6%), makaronu izstrādājumi (-3,3%) un gaļas izstrādājumi (-1,4%).

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri), palielinājās par 2,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,7 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,7 %. Cenas pieauga pienam, piena produktiem, sviestam, sieram un biezpienam, jogurtam, gaļai un gaļas izstrādājumiem, svaigiem dārzeņiem, svaigiem augļiem, olām, konditorejas izstrādājumiem, kartupeļiem un svaigām vai atdzesētām zivīm. Savukārt cenas samazinājās cukuram un makaronu izstrādājumiem.

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri - palielinājās par 21,8%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 16,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu 2022.gada novembrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (0,4 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,2 procentpunkti), mājokļa iekārtai (0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3%) un konditorejas izstrādājumiem (+3,7%). Cenu kāpums bija arī svaigiem dārzeņiem (+3,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%). Sadārdzinājās piena produkti (+3%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi skābajam krējumam. Dārgāks bija piens (+2,9%), olas (+4,1%), cukurs (+4,8%), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,9%), mērces un garšvielu piedevas (+7,1%), jogurts (+2,5%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,8%).

Latvijas alus darītāju asociācija (LADA) pauž neizpratni par Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Pētera Apiņa izteikumiem par stiprināto alu.

«Neizprotami ir Apiņa kunga argumenti, ka eksistējot «stiprinātais alus», kurā alkohols netiekot iegūts dabīgas raudzēšanas procesā un kuram būtu jāpalielina akcīzes nodoklis. Apiņa kunga apgalvojumi par alu, kura alkohola stiprums ir lielāks par 5,6 %, ir nepatiesi, uzsver LADA pārstāvji, kas ar informāciju ar Apiņa kunga priekšlikumiem attiecībā uz vēlmi graut alus nozares attīstību iepazinusies no preses. Šobrīd nozares uzņēmumi šos izteikumus vērtē no juridiskā viedokļa, un gatavo dokumentus ar mērķi, lai labprātīgi tiktu atsauktas nepatiesās ziņas, kas aizskar alus ražotāju reputāciju. Tāpat tiek apsvērta iespēja vērsties tiesībsargājošās institūcijās alus ražotāju interešu aizstāvībai.

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3 %), piena produktiem (+31,0 %), pienam (+34,9 %) un jogurtam (+24,0 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+49,6 %), maizei (+13,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+10,7 %), makaronu izstrādājumiem (+32,7 %), rīsiem (+33,1 %). Dārgāki bija svaigi augļi (+17,2 %), svaigi dārzeņi (+13,5 %) un kartupeļi (+57,5 %).

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 2022.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - 2022.gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 20,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa kritumu decembrī salīdzinājumā ar novembri bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,8 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupā (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%. Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3,7%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi rudzu maizei. Cenu kāpums bija arī svaigiem augļiem (+4,5%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija siers un biezpiens (+2%), augļu un dārzeņu sulas (+5,5%), augu eļļa (+4%), atspirdzinošie dzērieni (+5%), makaronu izstrādājumi (+3,2%), kā arī kafija (+0,7%). Mēneša laikā vidējais cenu līmenis pieauga olām (+3,2%), brokastu pārslām (+8,9%), kā arī cūkgaļai (+1%).

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri), palielinājās par 2,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,8 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2017. gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri, palielinājās par 6,2 %. Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem, sieram un biezpienam, augļiem, cukuram, sviestam, skābajam krējumam, pienam, konditorejas izstrādājumiem, cūkgaļai, kefīram, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, svaigām vai atdzesētām zivīm, jogurtam, saldumiem, šokolādei un gaļas izstrādājumiem. Savukārt lētāki kļuva kartupeļi.

2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,8 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada augustā bija par 5,5 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 3,8 %, bet pakalpojumiem – par 10,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bija dārzeņiem (-10,6 %). Cenas samazinājās cukuram (-29,7 %), šokolādei (-6,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (-7,3 %), augu eļļai (-6,0 %), makaronu izstrādājumiem (-6,6 %), kafijai (-1,9 %), cūkgaļai (-1,7 %). Savukārt dārgāks bija piens (+6,9%) un tādi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+9,7 %) un kefīrs (+8,5 %). Cenas pieauga svaigiem augļiem (+4,4 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,6 %), olām (+8,6 %), maizei (+1,6 %).

Negaidītais lēmums par vēlreizēju akcīzes kāpumu par 7% stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem apdraud nozares kompāniju pastāvēšanu un kārtējo reizi apliecina valdības tuvredzību un absolūtu Latvijas biznesa vides pašreizējās situācijas ignorēšanu.

Tā uzskata Latvijas alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība (ARTA), kas apvieno trīspadsmit alkoholisko dzērienu nozares ražotājus un izplatītājus, komentējot sasteigto Saeimas budžeta un finanšu komitejas lēmumu celt alkohola akcīzes nodokli stiprajam alkoholam.

Kā informē ARTA biedri, stipro alkoholisko dzērienu realizācijas kritums 1.ceturksnī veidoja mīnus 30% un šī tendence turpinās, savukārt valdība prognozētie budžeta ienākumi no nodokļa palielināšanas nesasniedza plānoto – mīnus 19.9%.

ARTA valdes loceklis, SIA LIVIKO direktors Urmas Silmans pauž viedokli, ka sasteigtais lēmums par vēlreizēju akcīzes celšanu alkoholam norāda, ka Finanšu ministrija nav izanalizējusi iepriekšējās akcīzes kāpuma sekas un reālos ieguvumus. «Atkārtota akcīzes celšana iznīcinās legālo alkoholisko dzērienu tirgu, un to pārņems surogātdzērieni. Tas novedis pie vēl lielākiem nodokļu zaudējumiem valstij, nepārdomājot plānotos un reāli ieņemamos nodokļus. Tiek ziņots, ka Latvijā akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam tiek pielīdzināts pārējo Baltijas valstu līmenim, tomēr šī līdzvērtīgā politika netiek realizēta attiecībā uz alu – ja mēs runājam par vienādu akcīzes nodokli Igaunijā un Latvijā, tad akcīze alum Latvijā būt jāceļ līdz 3.44 latiem par katru absolūtā alkohola tilpumprocentu par 100 litriem nevis pat 1.72 latiem kā ticis lemts».

Rosinātās akcīzes nodokļa izmaiņas, ko lemts skatīt šodien Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, radīs zaudējumus valsts budžetā gan paša akcīzes nodokļa, gan pievienotās vērtības nodokļa, gan arī darba spēka nodokļu segmentā, uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācija.

Pēdējos gados valdības lēmumi jau ir ievērojami ietekmējuši pierobežas biznesu, piemēram, Covid-19 laikā noteiktie ceļošanas ierobežojumi un robežu slēgšana, tad akcīzes nodokļu paaugstināšana 2021.gadā un tagad atkal gaidām kārtējo alkoholisko dzērienu nodokļu likmju paaugstināšanu.

SIA Aldar Latvia “SuperAlko” tīkla veikali, jo īpaši pierobežā, ir nozīmīgs alkoholisko dzērienu tirgotājs Latvijā, kura veikali ir atpazīstami visā Baltijas un ziemeļvalstu reģionā. Sagatavotajiem grozījumiem Akcīzes nodokļa likumā, ar kuriem (it kā) plānots gūt papildu ieņēmumus valsts budžetā, lai nodrošinātu finansējuma pieaugumu valsts funkciju darbībai un ekonomikas attīstībai, tieši otrādi radīs zaudējumus valsts budžetā, norāda alkohola nozares pārstāvji.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2016. gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, samazinājās par 0,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,6%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis 2016. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,2%. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija svaigiem dārzeņiem, augļiem, makaronu izstrādājumiem, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, kartupeļiem un cukuram. Savukārt lētāks kļuva siers un biezpiens, piens, kefīrs, konditorejas izstrādājumi.

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 0,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2024.gada martu - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 1,9%.

2025.gada martā, salīdzinot ar 2025.gada februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī palielinājās par 18,5%.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%), makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%), gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2022.gada novembri - palielinājās par 1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 10,6%.

2023.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+15,5%) un svaigiem augļiem (+2,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,2%), maizei (+1,2%), tostarp galvenokārt baltmaizei, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1%), pienam (+2%) un saldējumam (+2,1%). Savukārt akciju ietekmē lētāki bija piena produkti (-3,5%), konditorejas izstrādājumi (-2,0%), makaronu izstrādājumi (-3,4%) un šokolāde (-1,5%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-3,7%), sieram un biezpienam (-0,9%), un cūkgaļai (-0,8%).

No 1.jūlija cigaretes ar augstāku akcīzes nodokli, lielākas tiesības nodokļu administrācijai, skaidras naudas vairāk par 10 000 eiro ievešana un izvešana Latvijā tikai ar deklarēšanu

Tādas izmaiņas paredz gan pavisam nesen parlamenta akceptētie grozījumi normatīvajos aktos, gan arī tādi, kuri pieņemti jau pirms laba laika. Piemēram, akcīzes nodokļa likmes kāpums cigaretēm tika paredzēts jau nodokļu reformas laikā 2017. gada vasarā. Jāatgādina, ka šā gada jūnija otrajā pusē kā atbilde uz Igaunijas lēmumu par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi alum, sidram un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tika piedāvāts no 1. jūlija par 15% samazināt akcīzes nodokli stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, taču līdz šim šāds lēmums parlamentā nav akceptēts un sagaidāms, ka tas varētu būt spēkā tikai no šā gada 1. augusta.

Cita pieeja