Kosmētikas līdzekļu ražotājs SIA Stenders pēdējā finanšu gadā strādājis ar 3,58 miljonu eiro zaudējumiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Finanšu gadu, kas ilga no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. martam, uzņēmums pabeidza ar 5,55 miljonu eiro apgrozījumu. Lielāko daļu no zaudējumiem – 2,36 miljonus eiro - veido iekļautie zaudētie debitoru parādi, db.lv informē uzņēmuma izpilddirektore Baiba Čipa- Ziemele.

Stendera apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā bija 8,02 miljoni eiro, bet zaudējumi - 633 414 eiro.

Jau ziņots, ka šogad oktobra sākumā SIA Stenders tika pārdots Kaimanu salās reģistrētais uzņēmums CICC Ehealthcare Investment Fund. Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdza darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļuvuši līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao. Jaunais Stenders vadītājs un valdes loceklis Gang Yang sola, ka ražošana paliks Latvijā un tiks radītas papildu darbavietas.

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Kosmētikas ražotājs SIA "Stenders" pagājušajā gadā strādāja ar 9,735 miljonu eiro apgrozījumu un 1,501 miljona eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Ņemot vērā, ka uzņēmums 2019.gadā mainīja finanšu gadu, to pieskaņojot kalendārajam gadam, rādītājus nevar salīdzināt ar iepriekšējo finanšu gadu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka, neraugoties uz Covid-19 ietekmi, peļņas rādītāji skaidrojami ar labiem "Stenders" produkcijas realizācijas rezultātiem Ķīnas tirgū, jaunu tirgu apgūšanu un būtisku e-komercijas apmēru pieaugumu.

Pēc kompānijas vadības vēstītā, pērn būtiski audzis eksporta apmērs, galvenokārt pateicoties jaunajiem produktiem, jaunajai zīmola vizuālajai identitātei un veikalu interjera dizainam. Uzņēmuma lielākais eksporta tirgus joprojām ir Āzija, bet "Stenders" kļuva pieejams arī Surinamā un caur vairumtirdzniecību - arī veikalu tīklā "Douglas" Spānijā. Tāpat parakstīts līgums par franšīzi Jordānijā, kur 2021.gada februārī atvērts jauns veikals.

Reaģējot uz produkcijas strauji augošo noietu pasaulē un arvien jaunu eksporta tirgu apgūšanu, Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders uzstādījis divas jaunas pildīšanas un pakošanas līnijas, kas nodrošinās līdz pat 40% lielāku ražošanas jaudu un ektīvāku procesu, informē uzņēmumā.

Jauno līniju iegādē uzņēmums investējis ap 300 000 eiro.

2020. gads Stenders ir bijis veiksmīgs un iezīmējis pozitīvas attīstības tendences, tostarp eksporta apjoma palielinājumu, galvenokārt pateicoties jaunajiem produktiem un jaunajai zīmola identitātei. Turpinot attīstību, Stenders aprīlī ir uzstādījis jaunas produktu pildīšanas un pakošanas līnijas.

Uzņēmuma spēja ātri pielāgoties sarežģītajai Covid-19 situācijai un atbilstoši reaģēt uz pārmaiņām ļāvusi iepriekšējo gadu pabeigt ar peļņu un šo gadu uzsākt ar jauniem izaugsmes plāniem, galvenokārt fokusējoties uz biznesa attīstību jaunos tirgos, ražošanas procesu efektivizēšanu un jaunu, unikālu produktu izstrādi.

Kosmētikas ražotāja "Stenders" e-komercijas pārdošanas rādītāji šā gada martā, salīdzinot ar pērno martu, ir pieauguši vairāk nekā divas reizes; aprīlī šī tendence turpinās, bet nenosedz dramatisko mazumtirdzniecības apjoma kritumu.

"Šobrīd strādājam arī pie "Amazon" kanāla attīstības, lai vēl vairāk paplašinātu klientu iespējas iegādāties "Stenders" produkciju tiešsaistē un padarītu to vēl plašāk pieejamu visā pasaulē," norāda Jans Gans (Yang Gang), "Stenders" vadītājs.

Sākoties ārkārtas stāvoklim, kompānijā kopumā situācija nemainījās tik krasi, kā tas esot noticis ar daudziem citiem Latvijas uzņēmumiem. Ķīna ir viens no svarīgākajiem "Stenders" tirgiem, kas šobrīd veido lielāko daļu no kopējā apgrozījuma. Kad Ķīnā sākās koronvīrusa uzliesmojums un ar to saistītie ierobežojumi, pārējie tirgi vēl darbojās. Savukārt šobrīd, kad citās valstīs ir spēkā ierobežojumi, Ķīnā situācija lēnām atkal sāk uzlaboties.

Pēc īpašnieka maiņas kosmētikas ražošanas uzņēmumā Stenders tika veikta reorganizācija, un patlaban uzņēmums strādā ar peļņu, portālam DB pastāstīja Stenders vadītājs un valdes loceklis Jans Gans (Yang Gang).

Uzņēmums nupat atklājis jaunāko koncepta veikalu tirdzniecības centrā Akropole. Stenders jaunā koncepta attīstībā šobrīd investēti ap 150 tūkstoši eiro. Nākotnē paredzams, ka lielākais uzsvars tiks likts tieši uz vannošanās rituālu popularizēšanas, jo šajā segmentā Stenders ir visspēcīgākais, viņš skaidro.

«Pēc tam, kad iegādājāmies uzņēmumu, mēs to centāmies reorganizēt, lai padarītu veselīgākus finanšu rādītājus un tas ir izdevies. Patlaban Stenders strādā ar peļņu un finansiālie rādītāji ir uzlabojušies. Mēs esam strādājuši arī ar zīmola atjaunošanu - esam veikuši rebrendingu un esošo konceptveikalu rekonstrukciju, lai piedāvātu cilvēkiem svaigu Stenders,» stāsta J. Gans, gan neatklājot ieguldīto investīciju apjomu. Drīzumā plānots tirgum piedāvāt vairāk jaunu produktu, taču arī turpmāk Stenders plāno strādāt tikai ar esošo zīmolu, jauni zīmoli netiks veidoti.

Kosmētikas ražotājs SIA "Stenders" pagājušajā gadā strādāja ar 12,652 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 29,9% vairāk nekā 2020.gadā, un guva 2,303 miljonu eiro peļņu, kas ir pieaugums par 53,4%, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka, neraugoties uz Covid-19 ietekmi, peļņas pieaugums sasniegts pateicoties labiem "Stenders" produkcijas realizācijas rezultātiem Ķīnas tirgū, jaunu tirgu apgūšanu un par 80% kāpinātiem e-komercijas apmēriem.

Pēc kompānijas vadības vēstītā, pērn būtiski audzis eksporta apmērs, tostarp uzņēmuma lielākais eksporta tirgus joprojām ir Āzija.

Pērn pārskatīts sadarbības līgums ar "Douglas" - jaunā vienošanās ļāva paplašināt "Stenders" produkcijas pieejamību Polijas, Nīderlandes un Rumānijas tirgos. Tāpat pērn noslēgts līgums ar trešo lielāko aptieku tīklu Rumānijā, parakstīti jauni franšīzes līgumi un atvērti veikali Jordānijā, Irākā, Katarā un Nīderlandē.

Kosmētikas ražotājs SIA "Stenders" šogad plāno atvērt veikalu Saūda Arābijā, intervijā sacīja "Stenders" izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Viņa skaidroja, ka patlaban Ķīna ir viens no lielākajiem kompānijas mērķa tirgiem, kas pandēmijas laikā cieta visvairāk. Grapmane norādīja, ka "Stenders" veikaliem Ķīnā ir labs pārklājums un situācija strauji uzlabojas - apgrozījums janvārī-maijā ir dubultojies salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

"Gads jau ir strauji iesācies, un šā gada rezultāti varētu būt līdzīgi 2021.gada apjomiem, kas "Stenders" bija veiksmīgs gads," atzīmēja kompānijas izpilddirektore.

Taujāta par pārdošanas apmēriem Ķīnā un Latvijā, Grapmane pauda, ka konkrētos tirgos situācija ir mainīga, taču šobrīd Latvijas tirgus aizņem apmēram 20% no kopējā "Stenders" apgrozījuma, Ķīnas tirgus - 60%, citas valstis - 20%.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Par Latvijā bāzētā premium vannas rituālu un ķermeņa kopšanas produktu ražotāja “Stenders” vairākuma akcionāru ir kļuvusi viena no pasaulē vadošajām privātā kapitāla investīciju kompānijām “L Catterton”, kas koncentrējas uz ieguldījumiem patēriņa segmenta uzņēmumos un zīmolos.

Noslēgtais darījums paātrinās “Stenders” starptautisko biznesa ekspansiju, kā arī nostiprinās uzņēmuma pozīcijas Āzijā, Eiropā, Tuvo Austrumu un ASV tirgos.

Jaunais investors norāda, ka “Stenders” kā vannas rituālu ekspertam veiksmīgi izdevies sevi pozicionēt vairākos kontinentos, kur uzņēmumam paredz turpmāku attīstību ar sociāli atbildīgu biznesa pieeju, aktualizējot ilgtspēju un labbūtību apgūtajos tirgos.

Vairākuma akcionārs novērtē uzņēmuma mērķtiecīgo darbību 20 pārstāvētajās valstīs, e-komercijas kanālos un vairāk nekā 300 veikalos pasaulē, kas pēdējo četru gadu laikā ir ļāvis palielināt “Stenders” konsolidēto apgrozījumu par aptuveni 20% katru gadu. Tādējādi zīmols ir spējis nodrošināt konsekventu pārdošanas apjomu pieaugumu, uzrādot augstus konversijas un atkārtotu pirkumu rādītājus.

Latvijā dibinātais vannas rituālu un ķermeņa kopšanas kosmētikas uzņēmums “Stenders” ir atvēris lielāko zīmola veikalu Eiropā, kas atrodas Vācijas finanšu centrā – Frankfurtē.

Tas ir pirmais “Stenders” jaunā koncepta veikals Rietumeiropā. Tā interjers 150 m2 platībā veidots pēc Ziemeļu dabas oāzes koncepta, akcentējot ilgtspēju un dabīgas izcelsmes sastāvdaļas. Līdz šim lielākais zīmola veikals ir izvietots tirdzniecības centrā “Main-Taunus Zentrum”, Frankfurtē pie Mainas.

Tādējādi uzņēmums turpina starptautisku biznesa paplašināšanos, lai izvērstu zīmola produkcijas noieta tirgus.

“Vācijas kosmētikas tirgus ir viens no lielākajiem un attīstītākajiem visā Eiropā. Tas ir salīdzinoši konservatīvs ar augstāku lojalitāti, bet tai pat laikā atvērts inovācijām un jaunumiem, prasīgs un konkurētspējīgs. Esam patiesi lepni atvērt mūsu lielāko veikalu tieši Vācijā, Frankfurtē – tirgū, kas augstu vērtē kvalitāti, videi draudzīgus, ilgtspējīgus produktus, kā arī rūpes par cilvēku labbūtību. Mūsu apņemšanās piedāvāt augstvērtīgus produktus no dabīgas izcelsmes izejvielām, kas atbilst augstākajiem standartiem, saskan ar Vācijas klientu prasībām. Uzskatām, ka zīmola vērtības un piedāvājums harmoniski iekļausies Vācijas tirgū," jaunatklātā tirgus īpatnības raksturo “Stenders” izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Noslēdzies dizaina konkurss – Red Dot Award, kas ik gadu vērtē produktus ar izcilu dizaina kvalitāti. Šogad konkurence bijusi īpaši sīva – žūrijas vērtējumam 49 dizaina kategorijās nodoti produkti no vairāk nekā 60 valstīm. Balva piešķirta Stenders plastilīna ziepēm, informē uzņēmums.

"Plastilīna ziepes radījām Covid-19 pandēmijas pirmā uzliesmojuma laikā, kad roku mazgāšanas rutīna kļuva vēl nozīmīgāka nekā jebkad agrāk. Kā zina daudzi vecāki, mazgāšanās ne vienmēr ir vieglākais dienas posms – bērniem patīk spēlēties ūdenī, bet tīrība un kārtība ne vienmēr ir viņu prioritāte. Tāpēc bija svarīgi motivēt bērnus mazgāt rokas regulāri un ar prieku," stāsta Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Portrets: Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane 

"Mana pieredze ir veidojusies mērķtiecīgi, caur ļoti apzinātiem lēmumiem. Jau studiju laikos...

Starp Red Dot Award: Product Design 2021 uzvarētājiem šogad ir tādi pasaulē slaveni zīmoli kā Bose, Fujifilm, Google, Lenovo, Maserati, Philips, Sony u. c.

"Esam patiešām lepni, ka Red Dot Winner sarkanā punkta uzlīme turpmāk rotās arī Stenders zīmola produktu. Šis apbalvojums apliecina komandas spēku un Stenders komandai ir svarīgi piedāvāt pircējiem arvien jaunus produktus. Jūtamies gandarīti, ka mūsu darbu novērtē ne tikai mūsu klienti visā pasaulē, bet arī dizaina eksperti, un tagad pasaules līmeņa novērtēts dizains varēs rotāt ikvienu pasaules vannasistabu," uzsver Kristīne Grapmane.

Godalgotie produkti, to skaitā Stenders plastilīna ziepes, tiks prezentēti tiešsaistes izstādē no 21. jūnija, kā arī iekļauti Red Dot dizaina gadagrāmatā. Red Dot dizaina nedēļas ietvaros no 21. līdz 25. jūnijam konkursa interneta vietnē un sociālo mediju kanālos piecas dienas būs veltītas tieši godalgotajiem produktiem. Savukārt no 21. jūnija līdz nākamā gada 31. maijam laureātu izstādes "Dizains uz skatuves" un "Pagrieziena punkti mūsdienu dizainā" būs redzami Red Dot dizaina muzejā Esenē, kur tiks izstādītas arī Stenders plastilīna ziepes.

Red Dot dizaina balva dibināta 1955. gadā. Katru gadu tā tiek piešķirta produktiem, kas izceļas ar īpaši augstu dizaina kvalitāti. Pieteikumi tiek vērtēti 49 kategorijās, katru pieteikumu individuāli izvērtē 50 pasaulē atzīti eksperti. Produktu dizaina kategorijā līdz šim šo balvu saņēmuši šādi Latvijas zīmoli: An&Angel stikla trauki, Rīgas Krēslu fabrikas ķeblītis Bloom, Flow Design magnētiskie apģērbu pakaramie un Atlas Dynamics droni Atlas Pro.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Kosmētikas ražotājs SIA "Stenders" Klaipēdā atklājis pirmo uzņēmuma veikalu Lietuvā, informē uzņēmumā.

“Mums ir veiksmīga pieredze Latvijā, kur esam zināmi kā viens no vadošajiem nozares spēlētājiem un vienīgais vannas rituālu eksperts. Arī Lietuvā vannas rituāliem ir līdzīga loma iedzīvotāju paradumos. Tāpēc kaimiņvalsts tirgus apguve ir likumsakarīgs nākamais solis, lai stiprinātu savas pozīcijas Baltijas reģionā,” skaidro “Stenders” izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Viena no uzņēmuma prioritātēm esot palielināt klātbūtni Baltijā, tāpēc "Stenders" 2024.gada sākumā plāno atvērt veikalu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, un zīmola veikalu pārklājumu nākamgad papildinās arī Kauņa.

"Stenders" veikalu tīklā patlaban ir 21 veikals Latvijā un veikals Klaipēdā. Uzņēmuma produkti nopērkami arī internetveikalā un citās fiziskās tirdzniecības vietās.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Rīga, 9.maijs, LETA. Kosmētikas ražotājs SIA "Stenders" pagājušajā gadā strādāja ar 14,358 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 1,8 reizes vairāk nekā 2022.gadā, un guva 1,191 miljona eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka globālie notikumi turpinājuši veidot neprognozējamu vidi, tomēr ekonomikā bijusi jūtama atveseļošanās pēc pandēmijas.

Pēc kompānijas vadības vēstītā, lielākajā tirgū Ķīnā piedzīvota izaugsme par 2,4 reizēm, bet tirgos, kas atrodas ārpus Ķīnas, apgrozījums pērn palielinājies par 59%.

Kompānijas "Stenders" vadības ziņojumā arī teikts, ka pērn sākta darbība Saūda Arābijā, kur plānots atvērt sešus veikalus, kā arī Lietuvā, atverot vienu veikalu.

Latvijā pārdošanas apjomi pērn auguši par 3%.

Vadības ziņojumā teikts, ka pērn klientiem piedāvāti 136 jauni produkti un to variācijas. No tiem 30% veidoja dāvanu kategorija, 18% - ķermeņa kopšanas un 14% - ziepju kategorija.

Kosmētikas ražotājs SIA Stenders tiek pārdots Ķīnas investīciju fondam.

To sarunā ar biznesa portālu Db.lv apstiprināja Stendera līdzšinējais īpašnieks Jānis Bērziņš. Viņš sacīja, ka darījums vēl ir procesā un noslēgsies nedēļas laikā. Uzņēmuma pircējs ir liels Ķīnas investīciju fonds. Detalizētāku informāciju Bērziņš sola atklāt pēc nedēļas.

Kā liecina Lursoft informācija, tieši šonedēļ Uzņēmumu reģistrā ierakstītas apjomīgas izmaiņas kosmētikas ražotājā SIA Stenders- mainījušies uzņēmuma īpašnieki un vadība. Par Stenders 100% daļu īpašnieku otrdien, 3.oktobrī, kļuvis Kaimanu salās reģistrētais uzņēmums CICC Ehealthcare Investment Fund. Iepriekš uzņēmuma daļu īpašnieki bija privātpersonas Jānis Bērziņš, Zane Stavra, Ieva Eglīte un komandītsabiedrība BaltCap Latvia venture Capital Fund. Pirmdien Uzņēmumu reģistrā ierakstītas izmaiņas uzņēmuma amatpersonu sastāvā - no amatiem atbrīvoti padomes locekļi Ieva Eglīte, Mārtiņš Jaunarājs un Zane Ziedone un valdes loceklis Jānis Bērziņš. Savukārt valdē no jauna iecelti trīs Ķīnas pilsoņi - Xia Wu, kura kļuvusi par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju, kā arī Gang Yang un Yang Zhao.

Vannas un ķermeņa kopšanas kosmētikas ražošanas uzņēmums “Stenders” atvēris veikalu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā – tirdzniecības centrā “Akropolis”, informē uzņēmums.

Trīs mēnešu laikā šis ir jau otrais “Stenders” veikals Lietuvā. Pirmais durvis klientiem vēra 2023. gada nogalē Klaipēdā, drīzumā plānots atvērt veikalu Eiropas finanšu centrā – Vācijas lielpilsētā Frankfurtē, tādējādi stiprinot zīmola pozīcijas un klātbūtni Eiropas tirgū.

“Mērķtiecīgi investējot inovāciju radīšanā, ieguldot zināšanās un pieredzē, kā arī balstoties uz patērētāju vēlmēm un vajadzībām, “Stenders” daudzu gadu laikā ir kļuvis par starptautiski atzītu zīmolu un globālu spēlētāju nozarē, un nu varam lepoties ar vēl vienu zīmola veikalu ārpus Latvijas robežām. Eksportspējīgi uzņēmumi un vietējās ražošanas attīstība ir ekonomikas dzinējspēks, tādēļ esam gandarīti, ka, nodrošinot darbavietas Latvijā, varam eksportēt produktus ar augstu pievienoto vērtību uz dažādām pasaules valstīm – eksports sastāda vairāk nekā 80% no saražotās produkcijas. Zīmola produkti ir pieejama vairāk nekā 300 veikalos visā pasaulē, un pavisam drīz šo skaitli papildinās vēl viens veikals Frankfurtē – pirmais zīmola veikals Vācijā, kā arī lielākais Eiropā,” pauž “Stenders” izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.